Harward Business Review lēš, ka viena darbinieka mainība uzņēmumam izmaksā aptuveni 50% no šī darbinieka gada bruto algas.

Aprēķins balstīts uz resursiem un laiku, kas tiek veltīti jauna darbinieka piesaistei. Ņemts vērā arī laiks, kas tiek pavadīts apmācībās un darbinieka ievadīšanā jaunajos pienākumos un vidē, zaudējot darbinieku produktivitāti, biznesa portālam db.lv stāsta Zane Čulkstēna, ERDA un Kim? dibinātāja.

Viņa par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Kā panākt augstāku ROI darbinieku labumu sistēmai?

Laikā, kad Latvijā darbaroku un talantīgu profesionāļu skaits ir uz «izķeršanu», svarīgi ir nodrošināt darbiniekiem ne vien stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī jēgpilnu, mūsdienīgu un piemērotu labumu sistēmu, kas tad arī veidos darbinieka iesaisti un piederību uzņēmumam.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lietuvai savu nacionālo biznesa interešu protekcionisma mugurkauls ir stiprs, tas ir pat stingrāks par dzelzceļa sliedēm. Pirms gandrīz desmit gadiem it kā remontdarbu dēļ noņemtās sliedes pie Reņģes bija mērķtiecīgi raidīts signāls par tranzīta pārvadājumu ietekmes dalīšanu reģionā, kuru Latvija pareizi saprata, šķiet, tikai nupat. Bija jāpaiet vairāk nekā deviņiem gadiem, lai Latvija pārstātu gaidīt «sliežu remonta» beigas un celtu galdā oficiālu notu.

Lietuvu ar tiesas spriedumu starptautiski par patvaļīgu un varmācīgu konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū beidzot nokauninājusi arī Eiropas Komisija, liekot maksāt soda naudu, kas tikai pirmajā mirklī varētu šķist liela. 28 milj. eiro nav salīdzināma nedz ar kaimiņvalsts sliežu ceļos apgrozīto naudu, ne Latvijas pusei šajos garajos gados nodarītajiem zaudējumiem. Sliktākais ir tas, ka Eiropas Komisijas lēmums sodīt Lietuvu Latvijai var nedot nekādu taustāmu labumu. Sliežu nav un, var gadīties, ka to arī nebūs. DB (05.10. laikrakstā) aptaujātie Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, Satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis un Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška sliedes atjaunot nesola. Tajā pašā laikā Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis šonedēļ medijos izteicās, ka leišu nacionālajai dzelzceļa kompānijai «acīmredzot» būs jāatjauno Mažeiķu – Reņģes posms. Ar «acīmredzot» var arī nepietikt, lai sliedes reāli atjaunotu un kustība atkal notiktu. Nepieciešama ievērojami konkrētāka rīcība par izvairīgu spriešanu par to, kas kaut kad varētu vai nevarētu notikt. Pēc Seima spīkera vārdiem uzlikt atpakaļ sliedes varētu būt lētāk, nekā maksāt EK noteikto sodu.

Lai veicinātu darbinieku lojalitāti un darbaspēka izdevumu samazinājumu uzņēmumiem, uzņēmums MobillyTX radījis aplikāciju, kas pārvalda dažādu labumu piešķiršanas sistēmu darbiniekiem, ļaujot uzņēmumiem gada laikā ietaupīt pat vairāk nekā 36 000 eiro uz 100 darbiniekiem.

Aplikācija paredz, piemēram, pusdienu, transporta, medicīnas un sporta pakalpojumu, kā arī dažādu pasākumu un citu ikdienas pakalpojumu apmaksu, izmantojot Mobilly mobilo maksājumu aplikāciju.

Jaunais mobilā pakalpojuma risinājums tapis pēc tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" iniciatīvas un nepieciešamības saviem darbiniekiem nodrošināt inovatīvus un ērtus norēķinus par darbinieku labumiem.

Kā liecina uzņēmuma "Fontes" aptauja 2019. gadā, kurā piedalījās vairāk nekā 9000 IT nozares darbinieku, lielākie izaicinājumi darba tirgū šobrīd ir labāko darbinieku piesaiste un noturēšana.

Darba alga ir tikai viens no galvenajiem faktoriem, kas motivē cilvēkus pievienoties un būt lojāliem kādam no uzņēmumiem. Arvien biežāk darba devēji piedāvā darbiniekiem dažādus papildu labumus un motivācijas programmas, radot elastīgu un individuāli pielāgotu darba vidi.

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Šobrīd bankas grib tikt vaļā no krīzes laikā par nemaksāšanu no klientiem pārņemtajiem sērijveida dzīvokļiem un var nedot kredītu tāda dzīvokļa iegādei, ko pārņēmusi cita banka.

«Bankas grib tikt vaļā no pārņemtajiem dzīvokļiem un nevēlas palīdzēt konkurentēm atbrīvoties no tiem, dodot kredītus. Mēs arī nedodam kredītus, lai privātpersona varētu no Ektornet, piemēram, nopirkt 119. sērijas dzīvokli,» tā DB lēsa ABLV bankas valdes loceklis Māris Kannenieks, skaidrojot vienu no iemesliem tam, kāpēc bankas var nedot kredītu kāda izvēlētā īpašuma iegādei, radot priekšstatu, ka bankas joprojām nekreditē.

Viņš atzina, ka arī ABLV Banka vēlas atbrīvoties no daudziem pārņemtajiem sērijveida dzīvokļiem pēc iespējas ātrāk, tāpēc dod kredītus līdz pat 90% apjomā no īpašuma vērtības. Savukārt cenas īpašumiem ir adekvātas pašreizējai tirgus situācijai. Piemēram, dzīvoklis Purvciemā maksā 600 eiro kvadrātmetrā, kas gan ir par 70% nekā tā pirmskrīzes vērtība un rada zaudējumus bankai.

Biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanas varētu nedot vēlamo dīzeļdegvielas cenu samazināšanas efektu un pastāv būtisks risks, ka degvielas cena tieši pretēji - varētu papildus pieaugt, ņemot vērā jau kopš pagājušā rudens noslēgtos biodegvielas piegādes līgumus uz visu 2022.gadu.

Tas norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā atbildes vēstules projektā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ko otrdien, 5.aprīlī, skatīs Ministru kabinetā.

Vēstulē minēts, ka ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) veidotā Enerģētiskās drošības darba grupa jau proaktīvi martā ir vērtējusi iespējamos risinājumus degvielas cenu pieauguma ietekmes samazināšanai uz tautsaimniecību.

Darba grupā EM piedāvāja izvērtēt divus risinājumus - atteikties no biodegvielas obligātā piejaukuma 2022.gadā un samazināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai līdz Eiropas Savienības (ES) minimālajam līmenim.

Aplūkotie risinājumi tika padziļināti izanalizēti, un darba grupa nonāca pie secinājuma, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanas varētu nedot vēlamo cenu, jo, to samazinot, līgumu laušanas gadījumā degvielas komersantiem būtu jāmaksā līgumsods. Tāpat vērtēts fakts, ka šobrīd degvielas vairumtirgū nav brīvi pieejami papildu dīzeļdegvielas krājumi biodegvielas piejaukuma aizstāšanai.

Gan viena no Vācijā lielākajām bankām "Commerzbank", gan Polijas banka "Pekao" jau ir informējušas Vācijas un Lietuvas uzraugošās iestādes par plāniem strādāt Lietuvas tirgū, paziņoja Lietuvas centrālās bankas prezidents Ģedimins Šimkus.

Abām bankām nav nepieciešama licence darbam Lietuvā, jo tās jau strādā Eiropas Savienībā, un darbības sākšanai pietiek ar stratēģijas izstrādi.

"Tām ir jānoformulē sava stratēģija un jāsāk darbība, jo tās ir informējušas savu uzraudzības iestādi, saņēmušas atļauju un informējušas Lietuvas Banku," otrdien žurnālistiem teica Šimkus, piebilstot, ka bankām pašām ir jāinformē par biznesa lēmumiem attiecībā uz to, kad, kā un ar kādu stratēģiju ieiet tirgū.

Viņš uzsvēra, ka ārvalstu bankas Lietuvā var strādāt dažādās formās, un potenciālo tirgus dalībnieku nodomi ir nopietni.

Pēdējos gados Lietuvas augstākās amatpersonas ir regulāri aicinājušas ārvalstu bankas ienākt Lietuvas tirgū, un arī Lietuvas centrālās bankas pārstāvji ir vairākkārt norādījuši uz jaunu dalībnieku ienākšanu valsts banku tirgū.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijā radīto labumu izrādīšanai organizētā Latvijas Labumu parāde, kas notiks jau sestdien, 27.septembrī, gan gājienā, gan izstādē - gadatirgū piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku, starp kuriem ir gan atpazīstami un ilggadēji ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, gan jaunu, skanīgu zīmolu nesēji, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību dienests.

Parāde sāksies 27.septembra rītā plkst. 10.30 ar Latvijas uzņēmēju svētku gājienu pa Tērbatas ielu, tālāk nogriežoties uz Brīvības bulvāri un dodoties garām Ministru kabinetam. Parāde tiks turpināta pa Elizabetes ielu, gājienu noslēdzot ar ieiešanu Vērmanes dārzā. Gājiena laikā uzņēmēji aicināti prezentēt savus produktus, pakalpojumus un uzņēmumus.

Parādē dosies un savus ražojumus vai pakalpojumus atraktīvā veidā pieteiks tādi Latvijā mīlēti un labi atpazīstami uzņēmumi kā LIDO, Dzintars, Lattelecom, Rimi Latvia, Maxima, Elvi, Dobeles dzirnavnieks, Putnu Fabrika Ķekava, Lu Lū Pica, Stenders, PAA, Sakret, Eco Baltia, biznesa augstskola Turība un daudzi citi. Parāde būšot ļoti daudzveidīga un lieliska vieta, kur ieraudzīt arī jaunus, līdz šim vēl tirdzniecībā nebijušus produktus.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Tipogrāfija United Press savu pārliecinošo veikumu skaidro ar spēju veidot ar klientiem ilgtermiņa attiecības, kurām krīze netraucē.

Atslēga nav cenā un pat ne kvalitātē, jo visi strādā labi un tagad arī pietiekami lēti, bet gan personiskajos kontaktos un spējā pareizi komunicēt ar klientiem – tā poligrāfijas grupas United Press pagājušā gada veikumu, uzņēmuma apgrozījumam pieaugot par 35%, skaidro tās komercdirektors Artūrs Broks. Ilgus gadus nodzīvojis Norvēģijā, viņš Latvijā atgriezies ar diplomu mārketingā un pieredzi poligrāfijas biznesā, kas arī ļāva United Press tik veiksmīgi iekarot Norvēģijas tirgu.

Iegādājas veselu tipogrāfiju

Šogad United Press plāni ir vēl ambiciozāki – apgrozījumam jāpieaug par 40%, toties 2011. gadā jāpietuvojas piecu miljonu latu robežai, pārliecinoši saka A. Broks. Latvijā uzņēmumam ir tikai birojs un ražotne, bet vērtīgākais «kapitāls» – klienti – ir Norvēģijas izdevniecības. Cits Latvijas eksporta čempions poligrāfijā – uzņēmums Livonia Print – Skandināvijas tirgū startē ar grāmatām, tad United Press specializācija ir periodikas izdevumi. Ik mēnesi kompānija drukā 70–80 dažādus Norvēģijā izdotos žurnālus.

Pērnā gada nogalē plašākai sabiedrībai kļuva zināms par liela apjoma korupciju pašvaldības uzņēmumā «Rīgas Satiksme», kad KNAB uzsāka kriminālprocesu saistībā ar «Rīgas Satiksmes» veiktajiem iepirkumiem. Minētais iepirkums un «Rīgas Satiksmes» stāsts nav viens atsevišķs gadījums, bet valstī pieņemta prakse.

Kopējais labums Latvijā nav populārs jēdziens, un īpaši spilgti tas izpaužas valsts un pašvaldību uzņēmumos.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā nepieciešami profesionāļi, nevis politiķi

Šis gadījums ir viens no daudziem, tomēr viens no retajiem, kas tika plaši izgaismots. Diemžēl procesi mūsu valstī notiek tā, kā notiek. Valsts un pašvaldību uzņēmumos lielā daļā gadījumu naudas plūsma joprojām tiek organizēta tā, kā kādam ir nepieciešams, nevis tā, lai sekmētu kopējo labumu. Situāciju vēl smagāku padara fakts, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi ir tie, kuri darbojas visai sabiedrībai būtiskās jomās – transports, veselības aprūpe, komunālo pakalpojumu nodrošināšana u.tml. Latvija gan nav vienīgā valsts, kurā ir šāda situācija, bet virkne citu valstu tomēr spēj nodalīt uzņēmuma vadīšanu no valsts pārvaldes. Spilgts piemērs ir Norvēģija, kurā šādu uzņēmumu vadībā tiek iecelti spēcīgi menedžeri un profesionāli vadītāji no privātā sektora, kuri rūpējas, lai uzņēmumi būtu rentabli un nestu peļņu. Šādā gadījumā tiek aiztaupītas nemitīgas dotācijas no valsts vai pašvaldību budžeta, kas bieži vien nav racionāli pamatotas. Valsts vai pašvaldības šādos gadījos ir iesaistītas uzņēmuma attīstības plānošanā, sekojot līdzi tam, lai tiktu ievērotas visu sabiedrības grupu intereses, bet neiesaistās ikdienas procesos.

Kriminālvajāšana pret biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma ir atjaunota, un izmeklēšanas turpināšanai tā nosūtīta Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, vakar, 12. jūlijā, kā nelikumīgu un nepamatotu atcēla Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores 2.jūlijā pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, A. Priedi nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kā arī atjaunoja pirmstiesas kriminālprocesu un A. Priedes kriminālvajāšanu, informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga.

Jau rakstīts, ka 25. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika sākta kriminālvajāšana pret Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma, jau pēc dažām dienām lieta tika izbeigta.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

«Diemžēl lielās Rietumu kompānijas uztver Latvijas teritoriju kā potenciālo kara zonu,»

Tā DB intervijā saka Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc darījuma ar Ventspils naftas akcijām izskanēja arī tāds viedoklis, ka tā varētu būt daļa no kāda «miera plāna» starp ilgos konfliktos iesaistītajiem uzņēmējiem. Vai Ventspilī ir iestājies miers?

Vispirms par pašu darījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā obligātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir 4,56 eiro. Ņemiet vērā, ka ir pārdota ne tikai kontrolpakete virs 50%, bet pakete, kas nodrošina pircējam akcijas virs 75% – faktiski dod iespēju darīt ar kompāniju jebko. Vēl ņemiet vērā, ka Vitol grupā ietilpstošajai kompānijai Euromin Holdings Limited (Euromin) tūlīt vajadzēja maksāt par Ventspils naftas terminālu, kas viņiem bija atliktais maksājums uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka Euromin varēs nesamaksāt šo atlikto maksājumu par Ventspils naftas terminālu. Savulaik Euromin nopirka 50% no Ventspils naftas termināla par 160 miljoniem, bet, izmantojot atlikto maksājumu uz 10 gadiem, neko nesamaksāja. Tagad maksāšanas laiks ir pienācis. Ja Euromin samaksā Ventspils naftai šos 160 miljonus, tad ir grūti izskaidrot, kāpēc tos nesadala dividendēs. Tātad, ņemot vērā absolūtas kontrolpaketes iegūšanu un šo faktu, minimālais koeficients, par kādu saprātīgs pārdevējs pārdotu vairāk nekā 43% akciju, būtu 4,56 eiro, kas jāreizina ar 1,3 līdz 1,5. Ja pareizinām ar minimālo koeficientu (1,3), tādā gadījumā vienas akcijas cena būtu apmēram 6 eiro. Taču akcijas nepārdeva par 6 eiro, bet par 1,77 eiro. Tātad katras akcijas cena ir apmēram 4,30 eiro zem tirgus cenas. Ja to pareizina ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, redzams, ka darījums ir par minimums 190–200 miljoniem eiro lētāks nekā tirgus cena.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Pirmās nepieciešamības pārtikas precēm būtu jāpiemēro samazinātā PVN likme. Tā uzskata pārtikas produktu ražotāji un nozares eksperti.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)neredz nekādus ieguvumus, ko dos PVN pamatlikmes samazināšana par 1%, un par to 17. maijā informēs arī Zemkopības un Finanšu ministrijas. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzīst, ka drīzāk būtu jādomā par darbaspēka nodokļiem un to samazināšanu, kas palīdzētu cilvēkiem, nevis jānodarbojas ar matemātiskiem aprēķiniet excel tabulās, kas reālu un taustāmu labumu cilvēkiem nedos. «Samazinot PVN pamatlikmi no 22% uz 21%,pārtikas cenas samazināsies ļoti niecīgi vai nemainīsies vispār. Piemēram, ja maizes cena ir aptuveni 40 santīmi, tad PVN samazināšana par 1% maizes cenu neietekmēs. Faktiski cenas līdz 1 latam, kādas ir vairumam pārtikas produktu, nemainīsies, pat ja FM panāks 1% PVN samazinājumu. Tam varētu būt tikai īslaicīga ietekme, bet ne ilgtermiņa. Lielāko ieguvumu no PVN pamatlikmes samazināšanas iegūs tieši dārgākās produkcijas tirgotāji, kas Latvijā galvenokārt ir ārvalstu uzņēmumi – importētāji, piemēram, automašīnu un elektropreču tirgotāji,» skaidro I. Šure.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Papildu labumi jeb bonusi, ko darba devējs sniedz darbiniekiem līdztekus algai jau kļuvuši par ierastu praksi. Taču nepietiek tikai ar to esamību – bonusiem vienlaikus jābūt saistošiem un ērti pielāgojamiem dažādām interešu grupām, citādi uzņēmumam nereti iznāk maksāt par to, ko darbinieki reāli neizmanto. Par savu pieredzi ieviešot ērtu un elastīgu bonusu darbiniekiem – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformu “Stebby”, stāsta farmācijas uzņēmuma “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Plašas sporta pakalpojumu iespējas

“Pirms nonācām līdz “Stebby”, kā galveno bonusu darbiniekiem bijām piešķīruši veselības apdrošināšanu, taču vēlējāmies darbiniekus nodrošināt ar plašāku sporta pakalpojumu klāstu, nekā tas bija iespējams caur apdrošināšanu. “Stebby” lietot sākām pērn, un pašlaik to katru mēnesi aktīvi izmanto aptuveni 80% no visiem kolēģiem. Būtisks ieguvums no platformas ir plašais piedāvājums – caur to darbinieki var iegādāties ne vien dažādu sporta nodarbību apmeklējumus gan klātienē, gan tiešsaistē, bet arī slēpošanas trašu biļetes, nomāt sporta inventāru, doties dažādās pastaigu takās, kā arī izmantot citas pieejamās iespējas. Šis ieguvums īpaši nozīmīgs bija sākoties Covid-19 pandēmijai, kad ar platformas palīdzību dažādus sporta pakalpojumus arvien varējām turpināt nodrošināt saviem darbiniekiem, un nebija jāmeklē jauns risinājums, jo “Stebby” pieejamais sporta iespēju klāsts ir plašs un ērti pielāgojams dažādiem apstākļiem un sezonām,” stāsta “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.