Cer, ka sabiedrības novērtējuma vētīšana palīdzēs valsts uzņēmumos uzlabot ne tikai pārvaldību, bet arī finanšu rādītājus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Valdība ir apstiprinājusi noteikumu projektu, kas paredz noteikt kārtību, nominējot kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem uzņēmumos, kuros valstij ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus. Noteikumos ietverti vairāki kritēriji, kādiem būtu jāatbilst, piemēram, par valsts uzņēmumu valdes vai padomes locekli varēs nominēt personas, kas pārvalda valsts valodu un vismaz vienu svešvalodu tādā apjomā, kāds nepieciešams amata pienākumu izpildei, jābūt arī atbilstošai izglītībai un darba pieredzei. Cita starpā ir iekļauta arī prasība, ka amata pretendentiem jābūt nevainojamai reputācijai. Šobrīd Latvijā jau ir vairākas profesijas, kurās ar likumu noteikts nevainojamās reputācijas kritērijs – tiesnešiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem revidentiem un citiem, izsludinot amatu konkursus valsts vai pašvaldību institūcijās, arī šāda prasība tiek ietverta. Piemēram, nesen ir izsludināts konkurss uz Datu valsts inspekcijas vadītāja amatu.
Lai arī reputācija kā atskaites punkts tiek piesaukta diezgan bieži, tomēr nekur nav skaidrots, kā šo jēdzienu definēt, kā reputāciju izmērīt un vai tā ir juridiski pierādāma.
Kā atzīst DB aptaujātie dažādu jomu pārstāvji, juridiski pierādāma tā nav. Reputācija faktiski ir tas, ko citi sabiedrības pārstāvji par konkrēto cilvēku domā. Var būt arī situācijas, kad tas nesakrīt ar pašu personu domām par sevi. Lai izprastu jēdziena «nevainojama reputācija» nozīmi, būtiski noskaidrot, ko vispār nozīmē «reputācija», iepriekš DB pauda zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.
Visu rakstu Nevainojamas reputācijas smagā nasta lasiet 4. decembra laikrakstā Dienas Bizness.