airBaltic glābšana var izgāzties. Privātajam akcionāram BAS solītās naudas varētu nebūt, bet valstij ieguldīt ko papildus kļūst juridiski sarežģīti, vēsta laikraksts Diena.
Lai arī iepriekš noliegts, ka Latvijas Krājbankas (LK) krahs varētu kā ietekmēt aviokompānijas airBaltic darbību, jo lielas naudas kompānijai šajā bankā nestāv, nopietns pavērsiens gaidāms no citas puses, norāda laikraksts. Proti, līdz 15. decembrim airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) jāiegulda kompānijā 37 miljoni latu, ko paredz airBaltic glābšanas plāns, taču, tā kā galvenais BAS kreditētājs līdz šim bijusi tieši Krājbanka un tās mātesbanka Snoras, var daļēji paredzēt, ka naudas BAS pusei nebūs. Tajā pašā laikā valsts papildu līdzdalību kompāanijā varētu sarežģīt gaidāmie abu banku maksātnespējas pricesi, secinājusi Diena.
Netiešu bažu signālu, ka ar BAS īpaši rēķināties vairs nevar, pirmdien raidījis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, kurš pēc piedalīšanās airBaltic akcionāru sapulcē norādīja, ka BAS nav spējis noformulēt viedokli, vai tam ir nepieciešamie līdzekļi. BAS pārstāve Inga Piterniece uz telefona zvaniem un īsziņu pirmdienas pēcpusdienā un vakarā nav atbildējusi.
Glābšanas plāns paredzēja, ka valsts un BAS kopā kompānijā iegulda aptuveni 107 miljonus latu. Pirmajā piegājienā abas puses saistības izpildīja, kopā ieguldot 30 miljonus, tagad priekšā maksājuma lielākā daļa. Valsts savu solījumu, kas skaitļu izteiksmē ir 41,6 miljoni latu, turēšot, paudis A. Matīss.
Vienošanās tika parakstīta oktobra sākumā, un tajā bez valsts un BAS puses piedalījās arī Krājbanka un Snoras. Valsts tādā veidā cerēja uz garantijām finanšu nodrošinājumā, pie viena «apgāja» spekulācijas, vai BAS patiesais līdzīpašnieks nav baņķieris Vladimirs Antonovs nevis Bertolts Fliks.
Kā liecinot caur portālu pietiek.com atklātībā noplūdināts šīs vienošanās teksts, gan BAS, gan baņķieris piekritis drastiskiem noteikumiem. Proti, gadījumā, ja tie nepilda vienošanos par ieguldījumiem airBaltic, valstij ir tiesības pārņemt BAS par vienu latu, turklāt valstij par vienu latu tiktu arī cedēti abu banku aizdevumi šai kompānijai.
Ņemot vērā, ka abām bankām gaidāmi maksātnespējas procesi, realizēt vienošanās tekstā paredzēto akciju pārņemšanu un cesijas noteikumus, ja BAS nemaksā solīto naudu, varētu būt jo īpaši sarežģīti, norāda Diena. Maksātnespējas procesā ir noteikta kārtība, kādā veidā tiek apmierinātas kreditoru prasības, un juridiski piņķerīgākais jautājums būs, kā valstij tikt klāt pie savas daļas, turklāt šeit parādās arī Lietuvas faktors. Savukārt, neatrisinot šo jautājumu, valsts papildu naudas ieguldījums airBaltic varētu būt juridiski riskants.