Tūrisma jomas uzņēmumi pēdējā laikā var uzgavilēt – mūsu valsts un galvaspilsētas gudrās galvas ir sapratuši tūrisma jomas nozīmīgumu ekonomikā! Pēdējā gada laikā esam piedzīvojuši visai daudz aktivitāšu, kas vērstas uz tūrisma jomas attīstību. Arī statistikas skaitļi par jūliju dod iemeslu optimismam – tā, saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas apkopoto informāciju, vidējais Rīgas viesnīcu aizpildījums jūlijā sasniedz 70%, lidosta Rīga svin rekordaugstu pasažieru skaitu (tas pārsniedzis 0,5 milj.), Rīgas ostā iebraukuši 20 kruīzu kuģi, bet airBaltic jūlijā apkalpojis par 22% pasažieru vairāk, nekā pērn tajā pašā periodā.

Vai tie būtu pareizi plānotas rīcības augļi, vai vienkārši – veiksmīga sakritība? Es sliecos domāt, ka gan viens, gan otrs. Nevar noliegt, ka tūristu pieplūdumu ir ietekmējuši dažādi blakus faktori (piemēram, mežu ugunsgrēki Krievijā), savukārt, kruīzu kuģu piesaiste un pasažieru pieaugums airBaltic lielā mērā būtu «pierakstāms» nozares uzņēmumu prasmīgai darbībai. Tomēr, arī Rīgas pilsētas veiktās aktivitātes kļūst arvien pamanāmākas, kas, savukārt, veicina papildus tūristu interesi.

Visiem skaidrs, ka internets ir lētākais un efektīvākais mārketinga instruments ātra rezultāta sasniegšanai. Tieši tāpēc nolēmu veikt nelielu analīzi par mūsu pilsētas interneta mārketingu. Ievadīju google.com meklētājā vārdu «Rīga» – urrā, tiek atrastas ļoti daudzas saites, kuras tik tiešām ved mūs uz informācijas avotiem par mūsu brīnišķīgo pilsētu! Bet te es sāku apmulst - biju gaidījis, ka pirmā atrastā saite vedīs mani uz jauno un moderno lielbudžeta portālu LIVERIGA. Diemžēl LIVERIGA mājas lapa netiek piedāvāta vispār, vismaz izšķirstot pirmās piecas Google piedāvāto rezultātu lapas. Taču, nevajag nokārt degunu, jo ir uzmeklētas daudzas citas, pēc visa spriežot, lielākoties, oficiālu resursu saites: rigatourism.com, riga.com, riga.lv, inspiration.riga.com, latviatourism.com. Aplūkojot tās, ir grūti saprast, kāda ir katra atsevišķā resursa misija un koncepcija.

Ziemas kampaņa septiņās valstīs veicinājusi būtisku tūrisma skaita pieaugumu, ziņo LIVE RĪGA. www.liveriga.lv mājas lapu apmeklējuši jau 25 308 interesentu no 79 pasaules valstīm.

Kampaņas mājas lapas www.liveriga.com apmeklētāju skaits no ārvalstīm : Krievija - 9 734; Zviedrija - 7 696; Vācija - 7 615; Lietuva - 5 995; Igaunija - 5 652; Somija - 3 070; Norvēģija - 1 609.

2009.gadā izsniegto tūrisma vīzu apjoms bijis par 21 % lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Saskaņā ar Global Refund Latvia datiem: 2009.gada novembrī un decembrī pieaudzis par 14% to ārvalstu fizisko personu skaits, kuras Latvijā veikušas pirkumus, izmantojot Tax-Free pakalpojumu.

Savukārt, 2009.gada decembrī Tax Free pircēju skaits no Norvēģijas pieaudzis pat par 70% salīdzinot ar 2008.gada decembri.

Reval Hotels viesnīcās apmetušies par 60% vairāk tūristu no Krievijas, nekā pagājušā gadā. Aviokompānijas airBaltic informācija liecina, ka apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis no visām tām valstīm, kur tika reklamēta Rīga.

Baltijas lauksaimnieku rīkotajā akcijā – ugunskuru Baltijas ceļā – tiks iedegti aptuveni 400 ugunskuri. Maģistrāles Via Baltica pievadceļos ugunskuri tiks kurināti, turpinot cīņu par godīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem.

«Tuvojoties kārtējai Eiropadomei, kurā, iespējams, izšķirsies nākamā perioda ES daudzgadu budžeta liktenis, mēs kopīgi ar Igaunijas un Lietuvas lauksaimniekiem nolēmām rīkot jaunu akciju. Ugunskuru Baltijas ceļa mērķis ir demonstrēt Eiropai Baltijas valstu vienotību sarunās par ES budžetu,» pauda Zemnieku saeimas priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja.

Akciju atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas ir aicinājusi arī Igaunijas Darba devēju konfederāciju (Estonian Employers’ Confederation) un Lietuvas Ražotāju konfederāciju (Lithuanian Confederation of Industrialists) pievienoties akcijai, lai demonstrētu Baltijas valstu vienotību, spriežot par ES daudzgadu budžetu 2014 – 2010. gadam.

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Šajās Lieldienās balto olu deficīts nav gaidāms, un līdz arī to cenas veikalos ir zemākas nekā pērn. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Lieldienās pārdošanā būs arī strausu olas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lielveikalos un Rīgas Centrāltirgū baltās olas jau esot nopērkamas kopš marta vidus, taču tirgotāji lēšot, ka vislielākais pieprasījums pēc tām varētu būt nedēļas beigās – Lielajā piektdienā un sestdienā.

Tā kā šogad vistu audzētāji un olu importētāji parūpējušies, lai Lieldienās netrūktu ne balto, ne brūno olu, šogad arī to cenas ir mērenākas nekā pērn, norāda laikraksts. Pēc Maxima Latvija preses sekretāra Ivara Andiņa teiktā, šogad baltās olas Maxima veikalos maksā par 36% lētāk nekā pagājušajā gadā, savukārt brūno olu cena ir tāda pati kā pērn. Arī ELVI veikalos baltās olas šogad maksājot vismaz par trešdaļu lētāk nekā pērn.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Ja Lieldienās visi pārsvarā krāso vistu olas, Galgauskas pagasta «Brūklenāju» saimnieki Lieldienās galdā var celt dažnedažādas olas, un tās visas nāk no viņu putnu dārza, kas tiek lolots jau aptuveni desmit gadus. Tāpat saimniecībā tiek audzēti arī truši, savvaļas zirgi un dambrieži, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tiesa gan, šogad strausu mamma ar dēšanu kavējas, tādēļ šajās Lieldienās, visticamāk, strausu olas galdā netiks celtas. Nav arī liela skāde, jo vārītas tās nav tik garšīgas – vislabāk tās tomēr ir sajaukt ar saldo krējumu un izceptas cepešpannā, stāsta Iveta Dzene, Brūklenāju saimniece.

«Brūklenāju» saimniecībā Āfrikas strausu pāris dzīvo jau septiņus astoņus gadus. Sākotnēji bijuši pat pieci strausi, bet dažādu apstākļu dēļ palikuši vien divi. Šobrīd lielajiem strausiem ir piepulcējies arī Dienvidamerikas nandu, kas augumā ir mazāks.

«Darba saimniecībā, protams, ir ļoti daudz, bet tas nogurums, kas ir vakarā pēc garas darba dienas, ir patīkams. Ja visu dienu nemitīgi ir darbs ar cilvēkiem (I. Dzene ir Galgauskas pamatskolas direktore), kas prasa daudz enerģijas, vajag tam likt kaut ko pretī, lai nākamajā dienā var iet un atkal darīt,» saka I. Dzene. «Kāpēc pasaule ir tik skaista? Tāpēc, ka tā ir dažāda. Vienam patīk jaunceltnes un lieli māju masīvi, citam savukārt patīk daba. Mēs abi ar vīru esam tie, kam patīk daba. Un es domāju, ka izdarīt varam tik daudz tieši tāpēc, ka abi ejam un visu darām kopā,» Dzirkstelei stāsta I. Dzene.

Tā kā Līgosvētkos man ir vārda diena, sanāk dubulti svētki. Ir fantastiski apzināties, ka kopā ar mani to svin visā Latvijā – rodas tāds kā divkāršs lepnums par savu vārdu.

Tas ir notikums, kas pulcē kopā visu radu saimi. Svinības, kā vienmēr, notiek manās senču mājās, kur ir iespēja izveidot īpaši lielu ugunskuru. No paša rīt tiek gatavots mielasts, cepti pīrādziņi, pušķota svinību vieta. Pēcpusdienā, kad viesi ir sabraukuši, rīkojam sporta spēles – tad sporto gan veci, gan jauni.

Pirms svētku mielasta tiek pīti ziedu vainadziņi, un vienmēr tiek noteikts dresskods, kam noteikti jābūt ar tautiskā stila piesitienu. Vienu gadu viesiem bija jāvelk tautas tērpi, jo ciemos bija atbraukuši Kanādas radi, kas gribēja redzēt, kā tiek svinēti Līgosvētki.

Svētku laikā staigāju vainadziņā, lai Līgu var atpazīt. Vainagu pīšana mūsu ģimenē ir sena tradīcija, to atceros no mazas bērnības un piekopju arī tagad. Ar tumsas iestāšanos sasēžamies visi ap ugunskuru un dziedam līgo dziesmas no pašu gatavotām dziesmu grāmatiņām. Uz rīta pusi, kad ugunskurs kļuvis nedaudz mazāks, tad arī lecam tam pāri. Svētkos ievērojam dažādas senču tradīcijas – gan vainagu pīšanu, gan to mešanu ozolā. Neprecētās meitas met vainadziņu ozolā, lai varētu uzzināt, cik gadu būs jāgaida līdz kāzām.

Daudzi oktobrī izdomāja lēkt ārā no vilciena; vismaz vēsturiski gada beigas akcijām mēdz būt ļoti veiksmīgas.

Pasaules finanšu tirgos nupat noslēdzis oktobris, kas cenu izmaiņu ziņā atnesa pamatīgu šūpošanos. Piemēram, ASV akciju cenas šajā mēnesī saruka gandrīz par 10% (no augstākajiem līdz zemākajiem punktiem). Tāpat zemāk ceļoja akciju vērtības daudzos citos reģionos, un Bloomberg apkopotie dati liecina, ka pasaules akciju tirgus veļu mēnesī zaudējis aptuveni 8 triljonus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir visvairāk kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Jau ziņots, ka oktobrī plauka dažādas tirgus dalībnieku bažas, lai gan, šķiet, pats nozīmīgākais faktors varētu būt bijis nemiers saistībā ar to, cik ilgi vēl varētu turpināties joprojām aktuālais rekordgarais buļļu tirgus. Vispārējais pieņēmums ir, ka tas atrodas beigu stadijā, un tādējādi visi ir zemā starta gatavībā lēkt ārā no vilciena (jeb - izmisīgi fiksēt peļņu), jo jūt, ka kaut kad tas tomēr apstāsies.

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau trīs ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta izaugsme gada izteiksmē ir arvien zemāka. Arī nākamajos gados vairums ekspertu prognozē izaugsmes tempus zem 3%, kas ir samērā zems līmenis Latvijai. Ko darīt?

Skaidrs, ka šādos apstākļos būtu labi, ja ar ekonomisko politiku (galvenokārt fiskālās un monetārās politikas) palīdzību ekonomisko bremzēšanos varētu novērst vai vismaz mazināt.

Par monetāro politiku, šķiet, viss ir skaidrs – tā visā eiro zonā jau ilgstoši turpina būt ārkārtīgi stimulējoša un turpinās tāda būt arī turpmāk. Fiskālā politika ir katras dalībvalsts atbildība. Eiropas Savienības (ES) prasības attiecas tikai uz kopējā fiskālā ietvara ievērošanu, tomēr tās neliedz izmantot arī fiskālo politiku, lai mazinātu ekonomiskā cikla svārstības. Tomēr, raugoties uz pēdējā laikā izskanējušajiem argumentiem par šo tēmu, dažbrīd šķiet, ka Latvijā valda pārliecība, ka atbildīgas fiskālās politikas mērķis ir nevis mazināt ekonomiskā cikliskuma negatīvās sekas, bet gan spīdzināt valsts iedzīvotājus.

Vēl vakar rakstījām par Sera Ričarda Brensona publicitātes gājienu, Lielbritānijas aviokompānijas Virgin Atlantic pasākumā konkurentiem demonstrējot savas apakšbikses, bet šodien zināms populārā uzņēmēja nākamais uzmanības pievēršanas gājiens- viņš gatavojas lēkt no kosmosa kuģa.

R. Brensons, Virgin Group dibinātājs, miljardieris, CNBC pastāstījis, ka viņš iecerējis turpināt piepildīt savas alkas pēc piedzīvojumiem un lēkt no viena no viņa kosmosa kuģiem. Intervijā uzņēmējs norādījis, ka šis būs svarīgs gads Virgin Galactic, viņa kompānijai, kas nodarbosies ar komerciālajiem lidojumiem kosmosā.

«Es par to esmu runājis vairākus gadus,» teicis R. Brensons un tālāk akcentējis, ka līdz gada beigām kosmosa kuģis jau lidošot. Virgin Galactic esot saņēmusi naudu jau no vairāk nekā 500 iespējamo kosmosa lidojumu pasažieriem.

No investīciju viedokļa tagad ieguldīt zeltā ir tas pats, kas lēkt aizejoša vilciena pēdējos vagonos, uzskata Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.

«Protams, var jau skriet un lēkt iekšā, taču finanšu tirgos, ja gribi nopelnīt un daudz, jādarbojas pēc loģikas «darīt kaut ko atšķirīgu»,» uzsvēra Švarcs.

Pēc viņa sacītā, kad visi vasaras sākumā turēja akcijas, vislabāk nopelnīja tie, kuri pārdeva. Savukārt 2008.-2009.gadā, kad visi teica, ka ir pasaules gals, akciju cenas vairs nekad nekāps un finanšu sektors ir bankrotējis, vislabākā rīcība bija pirkt akcijas, un daudz.

«Ja tagad visi saka, ka vajag pirkt zeltu un uz ielām parādās zelta bankomāti, uztveru to kā indikāciju, ka jādara kaut kas cits,» skaidroja eksperts, atzīstot, ka viņš ir zelta pesimists jau ilgu laiku.

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Iedzīvotāji plāno aktīvi izmantot Lieldienu brīvdienas, lai dotos ceļojumā uz ārvalstīm - to apliecina ceļojumu apdrošināšanas pārdošanas apjomi internetā, kas pirms Lieldienām pieauguši vidēji par 25%, informēja apdrošināšanas kompānijas Ergo pārstāvji.

Visbiežāk iedzīvotāji par ceļojuma galamērķi izvēlas kūrortus, kur šobrīd ir silts laiks, bet, ņemot vērā, ka šogad Lieldienas ir marta beigās, aktuāla ir arī slēpošanas sezonas noslēgšana Eiropas valstu kalnu kūrortos.

Pēc Ergo ceļojumu apdrošināšanas polišu datiem Lieldienu brīvdienu ceļojumu laiks visbiežāk tiek plānots uz piecām dienām. No visām uz Lieldienu brīvdienām jau iegādātajām ceļojumu apdrošināšanās polisēm aptuveni 80% veido ceļojumi uz Eiropas Savienības valstīm. Pēc apdrošināšanas seguma veida var secināt, ka uz kalnu kūrortiem plāno doties nedaudz mazāk par 10% polišu pircēju.

Cilvēkim, kas uzskata, ka Lieldienu olas neaug kokos, ieteicams apmeklēt Volkera Krafta dārziņu Vācijas austrumos un savām acīm pārliecināties par pretējo.

Padzīvojušais vācu kungs Lieldienās katru gadu ar olām izdekorē piemājas ābeli. Pirmās 18 olas viņš kokā iekāris 1965. gada Lieldienās. Gadiem ejot viņa kolekcija palielinājusies un šogad ābelē izkārts jau 10 tūkstoši Lieldienu olu, vēsta AP.

Sasniedzot šo skaitu, 76 gadus vecais V. Krafts plāno apstāties. « [Olu] skaits vairs nepalielināsies, jo man viņas vairs nav kur uzgabāt. Pretējā gadījumā man nāksies gulēt kopā ar olām,» sacīja V. Krafts.

V. Krafta ābele kļuvusi par tūristu iecienītu objektu, un ik gadu to apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Koku izdekorēšana ar Lieldienu olām, lai gan daudz mazākā apmērā, ir populāra tradīcija Vācijā.

Aptuveni 2500 LMT un OKartes klientu Lieldienās ir atsaukušies krāpniekiem, kas zvanījuši no ārzemju numuriem +88233010849, +88233010830, +88233010811.

Kopumā krāpnieki zvanījuši vairāk nekā 53 tūkstošiem LMT tīkla lietotājiem. Tādējādi LMT pārstāvji aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpniekiem, kas iezvanās ar ārvalstu paaugstinātas maksas numuriem, un rūpīgāk izvērtēt, kādiem numuriem atzvanīt. LMT šoreiz neņems maksu par Lieldienās veiktajiem zvaniem uz šiem krāpnieciskajiem numuriem.

LMT norāda, ka cenšas operatīvi reaģēt uz klientu sniegto informāciju un seko līdzi arī citu valstu operatoru un viņu klientu piefiksētajiem numuriem, tos iespējami operatīvi slēdzot, taču krāpnieki iezvanīšanos veic no arvien jauniem numuriem.

Par šādiem gadījumiem LMT aicina informēt, piezvanot uz LMT bezmaksas informatīvo tālruni vai atsūtot e-pastu.

Itālijā Lieldienu brīvdienās visā valstī tiks noteikts karantīnas režīms, liecina dekrēta projekts, ar kuru bijusi iespēja iepazīties ziņu aģentūrai "Reuters".

Gaidāms, ka valdība jau šodien apstiprinās šo dokumentu.

No 3.aprīļa līdz 5.aprīlim plānots slēgt visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, pēc medicīniskās palīdzības vai ārkārtējos gadījumos.

Taču gaidāms, ka vairāki reģioni, tostarp Lombardija, jau no pirmdienas tiks pakļauti stingram karantīnas režīmam.

"Es ceru, kas šis būs pēdējais upuris, kas tiek lūgts mūsu pilsoņiem," sacīja Lombardijas reģiona prezidents Atilio Fontana.

Itālijā inficēto skaits šonedēļ pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un amatpersonas brīdinājušas, ka situācija pasliktinās, izplatoties jaunajiem lipīgākajiem koronavīrusa paveidiem.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji Lieldienās jau tradicionāli gaida lielākus realizācijas apjomus.

Salīdzinoši ar pārējiem mēnešiem un periodiem, majonēžu patēriņš uz Lieldienām noteikti pieaug, taču pieredze liecina, ka pieprasījums vēl lielāks ir Ziemssvētkos, skaidro Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa. Lieldienās majonēžu kategorijas pārdošanas apjomi aug vidēji par 15 - 20%. Salīdzinoši ar pagājušo gadu, šogad kopējais pārdoto kg skaits uz šo brīdi ir salīdzinoši līdzīgs +1%, taču klienti izvēlas vairāk akcijas majonēzi un lētāku variantu.

To, ka Lieldienu laikā majonēzes pārdošanas apjomu pieaugums varētu saglabāties 10%-15% robežās, salīdzinot ar ikdienu, paredz Milda KM izpilddirektore Līga Aboliņa, piebilstot, ka uz lielāku pieaugumu neļauj cerēt šī brīža ekonomiskais stāvoklis.

Novembra beigās reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ziemassvētki, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. To izveidojusi liepājniece Irēna Otaņķe, vēsta irliepaja.lv.

Uzņēmums, ko nodibinājusi I. Otaņķe kopā ar meitu, nodarbojas ar mājražotāju produkcijas tirdzniecību.

Ziemassvētku tirdzniecības vieta esot Rīgā, lielveikalā Mols.

Ziemassvētku dibinātāja portālam atzinusi, ka piereģistrēt uzņēmumu ar šādu nosaukumu nav bijis sarežģīti.

Kā liecina komercreģistrs, SIA ar nosaukumu Ziemassvētki izveidota pirmo reizi, joprojām nav reģistrēti uzņēmumi, piemēram, ar nosaukumu Jaunais gads vai Lieldienas, raksta irliepaja.lv.

Pirmajā mēnesī, kopš Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB) pilsētas viesiem sācis piedāvāt produktu Riga Card, Rīgas Tūrisma informācijas centrā (RTIC) par to esot novērota liela interese. Visbiežāk tiek pirktas kartes, kas derīgas 72 stundas, savukārt pieprasītākie piedāvājumi – ekskursijas brauciens ar divstāvīgo autobusu un sabiedriskais transports.

Kā liecina RTAB apkopotā informācija, tūristus visvairāk interesē kartes, kas paredzētas 48 stundu un 72 stundu lietošanai. No visa piedāvājuma klāsta, vislielakā interese ir bijusi par ekskursijas braucienu ar divstāvīgo autobusu un sabiedrisko transportu – to izmantojuši visi kartes īpašnieki. 72% no visiem interesentiem izmantojuši iespēju apmeklēt Pēterbaznīcu, 67% devušies vecpilsētas ekskursijā, 45% apmeklējuši Porcelāna muzeju, 26% iepazinušies ar Vēstures un kuģniecības muzeju, bet 25% - ar Rīgas mākslas telpu. Visbiežāk kartes iegādājas tūristi no Vācijas, Spānijas un Itālijas.

«Lai gan visvairāk izmantota iespēja doties kādā no ekskursijām, bieži vien pirmais jautājums no viesiem, ierodoties informācijas centrā ir, vai mēs piedāvājam kartes, kas paredz atlaides muzejos,» stāsta Rīgas Tūrisma Informācijas centra vadītāja Zane Kursīte.

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) sadarbībā ar 25 Rīgas restorānu un kafejnīcu šefpavāriem izstrādājis projektu Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta Rīga. Tā ietvaros šā gada laikā vietējie iedzīvotāji un ārvalstu viesi tikšot iepazīstināti ar «Latvijas produktu izmantošanu izcili gardu ēdienu pagatavošanā».

«Rīgā jau sen tiek runāts par to, ka vajag radīt jaunus tūrisma produktus. Nenoliedzami, mums ir ļoti labs kultūrvēsturiskais piedāvājums, taču nepieciešamas svaigas dvesmas. Tūristi jau ir atzinīgi novērtējuši Rīgas restorānu cenas un kvalitātes attiecību, kā rezultātā devuši būtisku pienesumu pilsētas ekonomikai. Mums ir visi priekšnoteikumi, lai sekmīgi attīstītu visā pasaulē pieaugošo kulināro tūrismu, tāpēc mēs sadarbībā ar Rīgas restorānu šefpavāriem esam radījuši projektu Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta Rīga un mērķtiecīgi strādāsim pie tā, lai Rīga kļūtu plaši pazīstama kā Baltijas gastronomijas lielpilsēta,» stāstīja Vita Jermoloviča, RTAB valdes locekle.

Rīgas popularizētājs nodibinājums Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) 1.februārī ir izsludinājis jaunu iepirkumu, kurā meklē portāla Live Rīga satura izstrādātāju, liecina IUB mājas lapā pieejamā informācija.

Tajā pretendenti var pieteikties līdz 17.februārim.

Savukārt pirms aptuveni mēneša izsludinātais RTAB iepirkums par interneta resursa Live Rīga izstrādi un ieviešanu jau noslēdzies. Tajā bija pieteicies viens pretendents SIA NT Media, kas 28.janvarī paziņots par uzvarētāju. Iepirkuma kopējā līgumcena ir 19.8 tūkst. Ls.

Pērn 24.novembrī RTAB atklāja interneta lapu www.liveriga.com, kas bija pirmais solis Live Rīga portāla izveidē. Portāls informēs par tūrisma, atpūtas, izklaides un investīciju iespējām Rīgā.

Uzņēmumu reģistrā nodibinājums RTAB, kura dibinātāji ir Rīgas dome, airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija, tika iegrāmatots pērn oktobra beigās. RTAB dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem partneriem katram pa 10%.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) izdevusi jaunu tūrisma karti «Rīga un tās apkārtne» angļu, vācu un krievu valodās. Materiāla, kura tirāža ir 45 tūkstoši eksemplāru, galvenais mērķis ir iepazīstināt galvaspilsētas apmeklētājus ar Rīgas interesantākajām vietām un mudināt tūristus doties ceļojumos arī ārpus Rīgas.

«Viens no punktiem izstrādātajā stratēģijā līdz 2015. gadam ir «īso ceļojumu» tūristus padarīt par «pagarinātā īsā ceļojuma» izmantotājiem, lai no esošā Latvijas pamata piedāvājuma ārvalstu tūristi apmeklētu ne tikai galveno galamērķi Rīgu, bet izbrauktu arī īsos vienas vai vairāku dienu ceļojumos uz citām pilsētām vai reģioniem,» stāsta TAVA mārketinga speciāliste Linda Penka.

Jaunajā kartē iekļauta informācija par 15 tūrisma objektiem Rīgā, kā arī 28 interesantākajām apskates vietām 70 kilometru rādiusā ap Rīgu. Aprakstos iekļauta informācija par pašiem objektiem, to adreses, mājaslapas un tālruņu numuri. Visiem objektiem norādītas arī GPS koordinātas.