Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»
Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.
Nozīmīga komponente
Vietas, kur cilvēki dabā var atpūsties, paēst, piedāvā daudzi – pašvaldības, to tūrisma informācijas centri, viesu mājas un citas tūrisma organizācijas un komersanti. «Piknika vietas ir svarīga daļa no tūrisma infrastruktūras. Tā ir nozīmīga komponente ceļošanai dabā,» saka Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Bieži vien piknika vietas ir papildu pakalpojums, ko piedāvā viesu mājas. «Cilvēki uzturas ārā, gatavo ēst uz ugunskura vai īpaši ierīkotā lauku virtuvē. Tā ir daļa no lauku dzīves baudīšanas,» viņa turpina. Iespēju pagatavot ēdienu uz ugunskura mēdz izmantot semināru vai pasākumu rīkotāji. Kopīgi gatavota zupa uz ugunskura varot iznākt pat lētāk nekā parasta kafijas pauze.
Ķekavas novada bioloģiskās zemnieku saimniecības Valmoniras saimnieks Ilgvars Bite stāsta, ka atpūtniekiem piedāvā it kā vienkāršas lietas – dabu un lauku vidi. «Klusums ir jaunais luksuss,» nosaka saimnieks. Kāzas, izlaidumi, bērnu dzimšanas dienas, organizāciju rīkotas sporta spēles ir biežākie iemesli izbraukumiem zaļumos. Zemnieku saimniecībā savā vaļā ganās mājdzīvnieki – tas piesaista ģimenes ar bērniem. «Protams, saskarsme ar mājdzīvnieku ir vienkārša lieta, taču daudziem cilvēkiem pašlaik tā vairs nav pieejama. Vissvarīgākais ir atmosfēra,» domā I. Bite.
Tukuma Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Ingrīda Smuškova stāsta, ka nereti jaunas atpūtas vietas tiek ierīkotas, īstenojot projektus, kas saistīti ar tūrismu. Piemēram, Tukums pirms pāris gadiem īstenotā veloprojektā kļuva par četrām atpūtas vietām bagātāks. Šīs vietas labiekārtotas ar galdu, soliem, informācijas plakātu, atkritumu urnu, kā arī pārvietojamu tualeti sezonas laikā.
Rīgas tuvumā jauku un plašu atpūtas vietu Doles salā piedāvā Daugavas muzejs. Muzejam tas ir kā papildu pakalpojums par visai nelielu samaksu. Muzeja atpūtas teritorijā iekārtotas ugunskura vietas un nojumes. Uz nojumēm piesakās lielākas cilvēku grupas jubileju svinēšanai, dažādiem ģimenes saietiem, darba kolektīvu pasākumiem. Savukārt uz ugunskura vietām parasti piesakās brīvdienu atpūtnieki. Muzejs piedāvā arī visas atpūtas teritorijas nomu dažādiem korporatīviem pasākumiem. Lielākais pieprasījums ir pavasarī, kad sākas sezona, kad visi pēc ziemas raujas atpūsties pie dabas un ir arī izlaidumu laiks. Piknikotāji papildus vēlas muzeja piedāvātās ekskursijas gida pavadībā, izstāžu apskates, bērnu un pieaugušo muzejpedagoģiskās nodarbības.
Vēsturiska funkcija
Viens no lielākajiem bezmaksas atpūtas vietu turētājiem ir valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts meži (LVM). Tās pārziņā ir ap 400 atpūtas vietu visā Latvijā. Tās ierīkotas vietās, kuras cilvēki jau gadiem izmanto atpūtai, piemēram, upju krastos, kas tagad ir LVM pārziņā. Dažkārt tiekot veidotas jaunas atpūtas vietas pēc LVM vides speciālistu ierosinājuma, stāsta uzņēmuma komunikāciju speciāliste Dzintra Zālīte. Pēc labiekārtotām atpūtas vietām, kur piestāt, uzcelt telti, uzkurt ugunskuru, lūko arī aktīvās atpūtas cienītāji – laivotāji, velobraucēji. Gadās arī tā, ka laivotājiem domāto atpūtas vietu jau aizņēmusi kāda «sauszemes» kompānija.
Publiskās piknika vietas var izmantot jebkurš ne tikai Jāņos, bet jebkurā dienā. Speciāli ierīkotās vietās var kurināt arī ugunskuru. Tomēr LVM speciālisti atgādina, ka vasarā ir paaugstinātas ugunsbīstamības periods, kad mežā ugunskurus nevar kurināt.
Ierīkot un uzturēt
Atpūtas vietu ierīkošanai finansējums nereti tiek piesaistīts no Eiropas Savienības (ES) fondiem, piemēram, jau pieminētais veloprojekts Tukumā tika īstenots ar ES atbalstu. Ar ES līdzfinansējumu lauku tūrisma attīstībai var labiekārtot arī atpūtas vietas – ierīkot ūdens pumpi, nobruģēt celiņus un veikt citus labiekārtošanas darbus, piemin A. Ziemele.
Lai ierīkotu, ir vajadzīga gan griba, gan arī resursi, tomēr, kā rāda dažādu organizāciju pieredze, ierīkošanai tos atrast ir vieglāk nekā uzturēšanai.
«Labiekārtotas atpūtas vietas uzturēšana ir daļa no rūpēm par LVM tēlu. Ja atpūtas vieta ir izveidota, par tās uzturēšanu ir jārūpējas – lai atkritumi būtu savākti, lai galdi un soli būtu kārtībā,» saka Ainārs Sedlenieks, LVM komunikāciju speciālists. Par vietu uzturēšanu rūpējas gan paši LVM darbinieki, gan ir noslēgti līgumi ar vietējiem cilvēkiem. Sabiedrībai nozīmīgu vietu uzturēšanai LVM gadā atvēl 360 tūkstošus eiro, ar šiem līdzekļiem tiek koptas ne vien atpūtas vietas, bet arī takas, skatu torņi u.c. atpūtas infrastruktūra. Vēl 70 tūkstošus eiro gadā LVM tērē atkritumu savākšanai mežā kopumā, ne tikai atpūtas vietās. Daugavas muzejs lēš, ka atpūtas vietu uzturēšana gadā tam izmaksājot ap 980 eiro.
Meklē apsaimniekotāju
Apmeklētāji vēlas, lai vieta būtu ļoti laba un par velti, taču uzturēšanas izmaksas kopumā nav mazas, saka I. Smuškova. Cik maksā atpūtas vietu uzturēšana, ir grūti pateikt – tas atkarīgs no objekta, apmeklētāju biežuma, uzvedības. Piemēram, gandrīz 4 km garā Lielā Ķemeru tīreļu taka tiek pārbaudīta un sakopta reizi nedēļā. Ja laipas demolētas, tās ir jāsalabo. Plastmasas pudeles, kas peld purva ezeriņos, ar tīkliem jāizķeksē, tas prasa laiku un līdzekļus, lai cilvēkiem samaksātu.
Arī A. Ziemele atzīst, ka atpūtas vietu ierīkotājiem nākas rēķināties ar to, ka daļa cilvēku neprotot dabā uzvesties. Pamazām gan situācija uzlabojas.
Tukuma TIC vadītāja atzīst, ka nereti pašvaldība vai dabas teritoriju pārvaldītāji taku uzturēšanu labprāt nodotu privāto komersantu rokās. Taču ar ES fonda atbalstu veidotos objektus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, līdz ar to komersantiem trūkst intereses. Dažās pašvaldībās atpūtas objektu uzturēšanā tiek iesaistīti Nodarbinātības valsts dienesta klienti. I. Smuškova zina teikt, ka Engures novada Lapmežciema pagastā jau vairākus gadus skolēni tiek iesaistīti atkritumu savākšanā pludmalē. Savukārt vairākus auto stāvlaukumus, pie kuriem atrodas arī atpūtas vietas, šī pašvaldība nodevusi apsaimniekošanā komersantiem.
