Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Ķemeru sanatorija nonāks Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederoša SIA Park Hotel Ķemeri īpašumā.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Arhiidea līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe, tiesa ir apstiprinājusi cesijas darījumu starp sanatorijas pircēju SIA Arhiidea un SIA Park Hotel Ķemeri. Līdz ar to Arhiidea visas savas prasījuma tiesības cedējusi Park Hotel Ķemeri, kas pērn rudenī izsolē apliecināja savu gatavību iegādāties Ķemeru sanatoriju, taču noteiktajā laikā nesamaksāja par pirkumu, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu.

«Tā kā 3.februārī tiesa cesijas darījumu vēl nebija apstiprinājusi, sanatorijas pirkumu faktiski veica Arhiidea - ieskaitījām savu nodrošināto prasījumu - nepilnu pusmiljonu eiro -, bet turpmākos maksājumus veiks Park Hotel Ķemeri,» skaidroja Grūbe.

Līdz 2020.gadam Ķemeru attīstībai plānots piesaistīt finansējumu 14,5 miljonu eiro apmērā, žurnālistiem šodien sacīja Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs.

Jūrmalas domes līdzfinansējums būšot trīs līdz četru miljonu eiro apmērā.

Stobovs norādīja, ka šos līdzekļus paredzēts ieguldīt Ķemeru teritorijas un infrastruktūras sakārtošanā, lai veicinātu kūrortnozares un ekotūrisma attīstību. Tāpat paredzēts izveidot Ķemeru tūrisma informācijas centru.

Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs atzīmēja, ka saskaņā ar pilsētas attīstības vīziju Ķemeru teritorijas sakārtošana sekmēs tūristu piesaisti. Tādā veidā paredzēts mazināt Jūrmalas sezonalitātes ietekmi, pilsētai piesaistot apmeklētājus visa gada garumā, nevis galvenokārt vasarā.

Maskavas pilsētas Tagankas rajona tiesa uz diviem mēnešiem ļāvusi arestēt Krievijas viesnīcu tīkla Heliopark Group dibinātāju un īpašnieku Aleksandru Gusakovu.

Pret Gusakovu ierosināta krimināllieta par krāpniecību saistībā ar faktu, ka viņš sava biznesa attīstīšanai paņēmis aizdevumu 26 miljonu dolāru apmērā, taču šo naudu iztērējis personīgiem nolūkiem.

Izmeklēšanas sākumā tiesa Gusakovam nepiesprieda apcietinājumu un paturēja viņu brīvībā pret parakstu par neizbraukšanu no valsts. Taču, uzņēmējs, uzzinot, ka viņam varētu šis drošības līdzeklis tikt nomainīts uz arestu, nolēma no valsts izbraukt.

Vnukovas lidostā Gusakovu aizturējuši operatīvās vienības darbinieki un nodevuši viņu tiesībsargājošajām iestādēm. Tagankas tiesa nolēmusi mainīt viņam noteikto drošības līdzekli - neizbraukšanu no valsts - pret arestu uz diviem mēnešiem.

Ķemeru sanatorijas rekontrukciju iecerēts pabeigt līdz 2017.gadam, pastāstīja sanatorijas nākamā īpašnieka arhitektūras pakalpojumu uzņēmuma Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe.

«Mūsu mērķis ir glābt šo ēku, kurā esam ieguldījuši daudz darba un kura, mūsuprāt, ir ļoti vērtīga, gan publiskā, gan personīgā skatījumā. (..) Iegādājoties šo īpašumu, mēs panāksim tā atjaunošanas sākšanu iespējami drīz,» teica Grūbe.

Vienlaikus viņš norādīja, ka precīzs plānoto investīciju apmērs sanatorijas rekonstrukcijā varētu būt zināms pēc audita pabeigšanas.

Pēc Grūbes teiktā, Arhiidea partneris šajā darījumā ir Park Hotel Ķemeri, kas nodrošinās investīcijas, savukārt Arhiidea rūpēsies par projektēšanas un rekonstrukcijas darbu īstenošanas jautājumiem.

Ķemeru sanatorijas pirkums ticis veikts nevis Krievijas pilsoņa, Aleksandra Gusakova, bet gan kāda cita investora interesēs, vēsta portāls Meduza.

Kā portālam atzinis pats Gusakovs, trīs miljonu eiro darījumu viņš veicis «kāda krievvalodīga investora interesēs». Viņa vārdu Gusakovs neatklāj, bet norāda, ka nav teikts, ka īstais investors nākot no Krievijas.

Tāpat Gusakovs norāda, ka īpašnieks kūrorta attīstībā kopumā plāno ieguldīt apmēram 17 miljonus eiro, savukārt Jūrmalas pilsētas ieguldījums būšot ap 20 miljoniem eiro. «Sanatorijas rekonstrukcijas darbi ilgs vēl divarpus gadus,» sacīja Gusakovs.

Tāpat Gusakovs portālam norādījis, ka viņu neuztraucot pašreizējās saspīlētās attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju, kuru dēļ virknei Krievijas pilsoņu aizliegts iebraukt ES. «Kamēr notiks atjaunošanas darbi, vēl daudz kas var mainīties. Karš beigsies, strīdi norims un Krievijas tūristi atkal atgriezīsies "krieviskākajā" no visām Eiropas valstīm,» portālam teicis Gusakovs.

Trešdien, 24.februārī, Jūrmalas pilsētas dome parakstījusi nodomu protokolu ar Ķemeru sanatorijas īpašniekiem SIA Park Hotel Ķemeri, kas apliecina pašvaldības un uzņēmuma nodomus par Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanu un infrastruktūras attīstību, informē domes pārstāvji.

Nodomu protokols paredz, ka Park Hotel Ķemeri plāno atjaunot Ķemeru sanatorijas kompleksu un uzsākt tajā viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz 2019.gada 1.oktobrim, radot vismaz 195 jaunas darba vietas. Savukārt pašvaldība ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu apliecina nodomu sakārtot pieguļošo infrastruktūru – atjaunot vēsturisko Ķemeru parku, izveidot interaktīvu dabas tūrisma objektu, sakārtot ceļus un autostāvvietas.

«Ķemeru sanatorijas investoru nodomu apliecinājums ir būtisks nosacījums, lai pašvaldība piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanai. Tikai partnerībā iespējams runāt par pilnvērtīgu, ekonomiski pamatotu un reālu attīstības scenāriju, lai tuvāko piecu gadu laikā Ķemeri atdzīvotos un atgūtu savu kādreizējo spozmi,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Nenopērkot Ķemeru sanatoriju atklātā izsolē, bet cesijas darījuma rezultātā kļūstot par nodrošināto kreditoru, SIA Park Hotel Ķemeri spērusi gudru soli, laikrakstam Diena atzīst maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics.

Diena jau rakstīja, ka pērn Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederošā SIA Park Hotel Ķemeri uzvarēja atklātā izsolē, tomēr laikā neveica maksājumu, tāpēc zaudēja pusmiljona eiro drošības naudu, un izsole tika atzīta par nenotikušu. Savukārt 3. februārī kreditoru sapulce apstiprināja Ķemeru sanatorijas nekustamā īpašuma pārdošanu nodrošinātajam kreditoram SIA Arhiidea par 2,86 miljoniem eiro. Jau tobrīd tika runāts par pircēja «sadarbību» ar neveiksmīgās izsoles uzvarētāju, taču šonedēļ notikušajā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe jau pavisam tieši izteicās, ka «mēs pārdevām Gusakova kungam cesijas tiesības, mēs neesam reālie pircēji un Gusakova kunga vārdā nevaram runāt». Viņš arī piebilda, ka jaunajam īpašniekam esot «padziļināta interese par būvniecības procesiem, kas būtu jāveic projektēšanas jomā».

Viesnīcu Park Hotel Ķemeri tika plānots atklāt jau šā gada pavasarī, taču balstoties uz biznesa attīstības plāna izmaiņām, tās atklāšana tiek pārcelta uz 2020. gada vasaras sezonu, informē viesnīcas pārstāvji.

Park Hotel Ķemeri plāno kļūt par starptautiska atpazīstama viesnīcu tīkla partneri. Šobrīd pārrunu ceļā tiek analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. Šīs vasaras sākumā tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem.

Līdz šim viesnīcas ēkā pabeigti remontdarbi un ar mēbelēm labiekārtoti viesnīcas pilotnumuri. Kā mēbeļu piegādātājus un sadarbības partnerus esam izvēlējušies vietējos Latvijas uzņēmumus - Nakts Mēbeles, SIA TICIANS, SIA AM Studio, SIA La Forme Home un SIA Novembri.

Viesnīca uzsākusi arī parka inženiersistēmu rekonstrukciju un noslēguši jaunu šīs vasaras darbu grafiku, kas tiks realizēts līdz šī gada rudenim. Darba plānā ietilpst pieslēgšanās gāzes piegādes tīklam, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ko realizēs kompānija Mesako. Tam sekos kultūrvēsturiskā Ķemeru parka atjaunošana, interaktīvā dabas tūrisma centra izveide, piegulošo ceļu un stāvvietas sakārtošana, ūdens torņa restaurācija un bērnu laukumiņa izbūve, ko savukārt realizēs Jūrmalas dome ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu.

Kārtējā kreditoru sapulcē otrdien, 3. februārī, ir apstiprināta Ķemeru sanatorijas nekustamā īpašuma pārdošana, informē maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics. Pārdošanas cena noteikta atbilstoši pēdējās nenotikušās izsoles sākumcenai, kas bija 2,9 miljoni eiro.

Saskaņā ar kreditoru sapulcē lemto, Ķemeru sanatorijas nekustamais īpašums tiks pārdots maksātnespējīgā uzņēmuma nodrošinātajam kreditoram SIA Arhiidea, kas ir informējis administratoru par to, ka tālākajā sanatorijas rekonstrukcijas projektā sadarbosies ar SIA Park Hotel Ķemeri.

SIA Park Hotel Ķemeri pārstāvis Andrejs Danengiršs administratoram ir apstiprinājis, ka rekonstrukcijas gaitā plānots saglabāt sanatorijas profilu, savukārt pēc rekonstrukcijas pabeigšanas uzsākt sanatorijas darbību sadarbībā ar pazīstamo franču kompāniju Vichy.

Par pircēja nākotnes plāniem tikusi informēta arī Jūrmalas domes vadība.

Jūrmalā, Ķemeros, ir demontēts viens no bijušās sanatorijas Līva korpusiem, savukārt otru ēkas īpašnieki plāno rekonstruēt un attīstīt, iespējams, par dzīvojamo māju vai viesnīcu.

Bijušās sanatorijas un teritorijas sakārtošanu veic ēku īpašnieks SIA Ironsloks. Ironsloka projektu vadītājs Aleksandrs Koļesņikovs apliecināja, ka viena no ēkām ir demontēta, bet otru īpašnieki vēlētos atjaunot un attīstīt. Pašreiz tiek meklēts investors. Koļesņikovs pastāstīja, ka investoru Ironsloks plāno atrast gada laikā. Pašreiz sabiedrība spriež, ka ēkā varētu izbūvēt dzīvojamo māju vai viesnīcu.

Koļesņikovs pastāstīja, ka Ironsloks lēmis saglabāt to korpusu, kurš bija tehniski labākā stāvoklī un ir atjaunojams. Pašreiz tiek gatavots arī eksperta atzinums, ka būve ir rekonstruējama, apliecināja Ironsloka pārstāvis. Šis korpuss atrodas tuvāk šosejai, un tam ir 11 stāvi.

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

Tūristi arvien piestāj Ķemeros, lai nogaršotu sēravotu ūdeni, paskatītos uz kādreizējo lepnumu – par Balto pili dēvēto Ķemeru sanatoriju –, kuras rekonstrukcijas sāga ilgst jau teju divdesmit gadu, pastaigātu pa Ķemeru tīreli. Lai arī pēdējos gados vērojami uzlabojumi, piemēram, uzbūvēts jauns bērnudārzs, kas izmaksāja ap 2,9 milj. eiro, demontēts viesnīcas Līva spokainais korpuss, dzīvi apkaimē cenšas uzlabot vietējie entuziasti, Ķemeri joprojām ir uzskatāma par Jūrmalas degradēto teritoriju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau pirms vairākiem gadiem to atzina arī pašvaldība, solot, ka teritorijas sakārtošanai tiks piesaistīti šā plānošanas perioda Eiropas Savienības miljoni, kas savukārt varētu veicināt potenciālo investoru interesi par šo apkaimi, tomēr daudz tālāk par plāniem pagaidām gan nav tikts.

«Šobrīd pašvaldība intensīvi strādā pie tā, lai tuvāko gadu laikā Ķemeru teritoriju sakārtotu,» DB saka Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs.

Visu rakstu Nogaidošās pozīcijās lasiet 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Jūrmalas dabas resursi un izkoptās balneoloģijas tradīcijas paver plašas iespējas tai attīstīties kā kūrortpilsētai.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Sanare – KRC Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu. Lielā mērā tas ir iespējams, pateicoties dabas veltēm – Slokas karjerā iegūtajām dūņām, ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un piejūras klimatam, kā arī Malkielu ģimenes uzņēmībai.

Uz pareizajām sliedēm

Rehabilitācijas centra veiksmes stāsts ir vectēva Mihaila Malkiela intuīcija, kas nav pievīlusi kopš uzņēmuma privatizācijas 90. gadu sākumā, atzīst SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. «Vectētiņš zināja, kurā brīdī un kā reorganizēties, kādus pakalpojumus ieviest un kādas inovācijas attīstīt,» viņa vērtē. M. Malkiels uz Latviju ir pārcēlies no Baltkrievijas, būdams jauns ķirurgs, kad saslimusi viņa sieva un ārsti ir ieteikuši viņai mainīt klimatu. Tādējādi viņš ir pievērsies kūrortoloģijai, sācis strādāt sanatorijā Ķemeri par osteorefleksoterapeitu un līdzdarbojies pie kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri izveidošanas. Šobrīd tā vadības grožus viņš ir nodevis mazmeitai, taču arī pats, būdams 87 gadu vecs, reizēm iesaistās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Šī gada rudenī varētu sākties Ķemeru parka rekonstrukcijas darbi.

Pagājušajā gadā tika parakstīts nodomu protokols starp Jūrmalas domi un Ķemeru sanatorijas attīstītāju Park Hotel Ķemeri, kas paredz sanatorijas kompleksa atjaunošanu, viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana jāsāk līdz 2019. gada oktobrim, jārada vismaz 195 jaunas darbvietas.

Savukārt Jūrmalas dome plāno arī savest kārtībā apkārtni, proti, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus 14,5 milj. apmērā, tiks rekonstruēta Ķemeru parka teritorija, uzlabota ceļu infrastruktūra, atjaunots ūdens tornis, izveidojot tūrisma informācijas centru. To plānots izdarīt līdz 2020. gadam. Ir paredzēts arī Jūrmalas domes līdzfinansējums, kas kopumā varētu būt aptuveni trīs līdz četri miljoni.

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Līdz ar tūristu pieplūdumu viesnīcas Jūrmalā steidz atgūt savu spozmi un glanci

Puse no Jūrmalas naktsmītnēs nakšņojošajiem tūristiem šā gada pirmajā ceturksnī bijuši no Latvijas, otra puse - viesi no ārvalstīm. Tūristu skaits pilsētā pieaudzis par 31,3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. No kopējā valstī uzņemto ārvalstu tūristu skaita Jūrmalu par savu galamērķi izvēlējušies 6,6%, līdz ar to pilsēta ir otrs populārākais ārvalstu tūristu galamērķis pēc Rīgas. Galvenie iemesli tūristu izvēlei par labu Jūrmalai ir veselības uzlabošanas iespējas, kūrortārstniecības un SPA pakalpojumi, kā arī konferenču rīkošanas iespējas. Līdz ar to viena no svarīgākajām Jūrmalas biznesa jomām ir saistīta tieši ar viesnīcām un to attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidēji valstī tūristi naktsmītnēs pavada divas naktis, bet Jūrmalā - trīs.

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.