Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Jūrmalā pabeigta 91 gadus senā Ķemeru ūdenstorņa pārbūve – tornis atjaunots tā vēsturiskajā veidolā, 42 metru augstumā ierīkota skatu platforma, informē Jūrmalas dome.

Līdz pavasarim ūdenstornī tiks iekārtota pastāvīgā ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi. Durvis apmeklētājiem ūdenstornis un 20 hektāru plašais atjaunotais Ķemeru kultūrvēsturiskais parks vērs nākamā gada pavasarī.

Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – un kurš darbosies kā publiski pieejams skatu tornis.

Būvdarbi tornī ir pabeigti, patlaban torņa ekspozīcijas iekārtošana, ko plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Ūdenstorņa pirmajā stāvā tiks izveidots tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā būs ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, savukārt trešajā stāvā un uz torņa jumta ir ierīkotas skatu platformas.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Līdz 2020.gadam Ķemeru attīstībai plānots piesaistīt finansējumu 14,5 miljonu eiro apmērā, žurnālistiem šodien sacīja Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs.

Jūrmalas domes līdzfinansējums būšot trīs līdz četru miljonu eiro apmērā.

Stobovs norādīja, ka šos līdzekļus paredzēts ieguldīt Ķemeru teritorijas un infrastruktūras sakārtošanā, lai veicinātu kūrortnozares un ekotūrisma attīstību. Tāpat paredzēts izveidot Ķemeru tūrisma informācijas centru.

Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs atzīmēja, ka saskaņā ar pilsētas attīstības vīziju Ķemeru teritorijas sakārtošana sekmēs tūristu piesaisti. Tādā veidā paredzēts mazināt Jūrmalas sezonalitātes ietekmi, pilsētai piesaistot apmeklētājus visa gada garumā, nevis galvenokārt vasarā.

Jūrmalas pilsēta sākusi būvprojekta izstrādi daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam, informē pašvaldībā.

Tiek izstrādāts arī topošā izglītojošā dabas tūrisma centra ekspozīcijas tehniskais projekts. Dabas tūrisma centra izveide ir daļa no Jūrmalas pašvaldības Ķemeru attīstības plāniem, kas paredz kurortoloģijas atdzimšanu un dabas tūrisma attīstību, sakārtojot Ķemeru vēsturisko infrastruktūru un saglabājot unikālās Ķemeru dabas vērtības.

«Viens no būtiskiem virzieniem centra darbībā būs izglītība, dabaszinību apguves iespējas skolēniem, ko varēs īstenot ārpus izglītības iestāžu telpām. Centrs būs interaktīvs, izklaidējošs, izglītojošs un sabiedrību iesaistošs. Līdz ar dabas tūrisma centra attīstību ievērojami palielināsies tūrisma plūsma, un tas sekmēs arī jaunu tūrisma produktu un uzņēmējdarbības vides attīstību Jūrmalā kopumā,» uzskata domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Šī gada rudenī varētu sākties Ķemeru parka rekonstrukcijas darbi.

Pagājušajā gadā tika parakstīts nodomu protokols starp Jūrmalas domi un Ķemeru sanatorijas attīstītāju Park Hotel Ķemeri, kas paredz sanatorijas kompleksa atjaunošanu, viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana jāsāk līdz 2019. gada oktobrim, jārada vismaz 195 jaunas darbvietas.

Savukārt Jūrmalas dome plāno arī savest kārtībā apkārtni, proti, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus 14,5 milj. apmērā, tiks rekonstruēta Ķemeru parka teritorija, uzlabota ceļu infrastruktūra, atjaunots ūdens tornis, izveidojot tūrisma informācijas centru. To plānots izdarīt līdz 2020. gadam. Ir paredzēts arī Jūrmalas domes līdzfinansējums, kas kopumā varētu būt aptuveni trīs līdz četri miljoni.

Viesnīcu Park Hotel Ķemeri tika plānots atklāt jau šā gada pavasarī, taču balstoties uz biznesa attīstības plāna izmaiņām, tās atklāšana tiek pārcelta uz 2020. gada vasaras sezonu, informē viesnīcas pārstāvji.

Park Hotel Ķemeri plāno kļūt par starptautiska atpazīstama viesnīcu tīkla partneri. Šobrīd pārrunu ceļā tiek analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. Šīs vasaras sākumā tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem.

Līdz šim viesnīcas ēkā pabeigti remontdarbi un ar mēbelēm labiekārtoti viesnīcas pilotnumuri. Kā mēbeļu piegādātājus un sadarbības partnerus esam izvēlējušies vietējos Latvijas uzņēmumus - Nakts Mēbeles, SIA TICIANS, SIA AM Studio, SIA La Forme Home un SIA Novembri.

Viesnīca uzsākusi arī parka inženiersistēmu rekonstrukciju un noslēguši jaunu šīs vasaras darbu grafiku, kas tiks realizēts līdz šī gada rudenim. Darba plānā ietilpst pieslēgšanās gāzes piegādes tīklam, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ko realizēs kompānija Mesako. Tam sekos kultūrvēsturiskā Ķemeru parka atjaunošana, interaktīvā dabas tūrisma centra izveide, piegulošo ceļu un stāvvietas sakārtošana, ūdens torņa restaurācija un bērnu laukumiņa izbūve, ko savukārt realizēs Jūrmalas dome ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu.

Jūrmalā, Emīla Dārziņa ielā 28 Ķemeros, sākta daudzfunkcionāla, interaktīva dabas tūrisma centra būvniecība.

Daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveides un mežaparka labiekārtojuma koncepts ir balstīts uz dabas mantojuma un tā vērtību izcelšanu, dabas resursu saglabāšanu un mijiedarbību ar cilvēku.

Daudzfunkcionālā centra būvdarbi sākti oktobrī, un tos plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Centra ēka plānota gandrīz 4000 kvadrātmetru platībā. Tajā, izmantojot inovatīvus un interaktīvus risinājumus, apmeklētājiem būs iespēja izglītoties, izzināt dabu un saturīgi pavadīt laiku. Dabas tūrisma centrs sniegs plašākas izglītības iespējas bērniem, skolēniem, skolotājiem, jaunajiem un pieredzējušajiem zinātniekiem, tūristiem un citiem interesentiem.

Centra saturu veidos pamata ekspozīcija, kurā akcentētas Jūrmalas dabas bagātības un to daudzveidība, procesi dabā un cilvēka atbildība par dabiskās vides saglabāšanu. Papildus pastāvīgās ekspozīcijas zālei būs arī mainīgās ekspozīcijas, konferenču zāle, telpas mācību nodarbībām un pasākumiem, kafejnīca, kā arī atvērtā tipa biroja telpas uzņēmējiem. Gada nogalē plānots sākt meža parka Tūristu ielā 17 labiekārtošanu, kopumā sakārtojot teritoriju Ķemeru apkaimē kopumā 15,74 ha platībā.

Jūrmalā atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks - valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.

Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas.

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture - tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

Starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei noteikti uzvarētāji, informē Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

Pirmā vieta piešķirta SIA Lauder Architekts, otrā – apvienotajam SIA Outofbox, SIA Landshape, SIA H2E un SIA IE.LA piedāvājumam, savukārt par trešo labāko atzīts SIA “BB Studija”, Arhitektu firmas KUBS SIA un SIA Labie koki veikums. Kopumā metu konkursā tika saņemti 11 pieteikumi.

Konkursa Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra vīzija un meža parka labiekārtojuma iecere Ķemeros metiem bija jāietver arhitektoniskie un funkcionālie dabas tūrisma centra risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi mežaparka ainavas izveidei un labiekārtojumam ar izziņas, izklaides, aktīvās un pasīvās atpūtas infrastruktūras elementiem.

Iesniegtos metus vērtēja starptautiska žūrija – vietējie un starptautiskie eksperti, projektētāji, arhitekti un Jūrmalas pašvaldības speciālisti. Metu konkursa kopējais godalgu fonds ir 30 000 eiro, pirmā godalga ir 15 000 eiro, otrā un trešā attiecīgi deviņi un seši tūkstoši eiro. Uzvarētāja metu paredzēts izmantot par pamatu turpmākai būvprojekta izstrādei.

Lietuvas banka "Swedbank" atbloķējusi Baltkrievijas valstij piederošās Druskininku sanatorijas "Belorus" kontus, ko tā pagājušā gada nogalē iesaldēja, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Baltkrievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbalsta šīs valsts autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko vai saistītas ar protestu apspiešanu pēc pērnvasar notikušajām prezidenta vēlēšanām.

Līdz ar to sanatorija pēc vairāk nekā pusgada pārtraukuma varēs atsākt darbu, ziņu aģentūru BNS ceturtdien informējis tās darbinieku padomes priekšsēdētājs Vladislavs Šaruckis.

Kā ziņots, pašas sanatorijas sankciju sarakstos nav, bet pērn decembrī tajos tika iekļauta Baltkrievijas prezidenta Lietu pārvaldes Galvenā saimnieciskā pārvalde (GHU), kas saskaņā ar Lietuvas Reģistru centra datiem ir vienīgā sanatorijas akcionāre. Līdz ar to tika liegta iespēja izmaksāt algas darbiniekiem, kuru lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi

Kūrortpilsētas mērs Ričards Maļinausks apliecinājis informāciju, ka sanatorijas konti atsaldēti, jo jūnija vidū aizgājis pensijā Baltkrievijas prezidenta Lietu pārvaldes vadītājs Viktors Šeimans, kurš sankciju sarakstā iekļauts pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Bijusī Baldones sanatorija jau atkal ir izlikta pārdošanā un gaida nu jau sesto īpašnieku pēc kārtas, DB pastāstīja Baldones novada domes vadītāja Katrina Putniņa.

«Tuvākā laikā sanatorijas teritorijā nekas netaps, jo tā ir izlikta atkal pārdošanā. Ir skaidrs, ka lielajam guļamkorpusam lielu problēmu nav. Protams, vajadzīga rekonstrukcija un modernizācija, bet, kas attiecas uz karkasu, tas nav avārijas stāvoklī. Savukārt vecajam korpusam nolietojums ir 90% līdz 100% un tas ir bīstams. Metāldaļas ir korodējušas, koka daļas ir trupes skartas un jebkurā brīdī var iebrukt, jo desmit gadus atradās bez jumta,» ainu ieskicē domes vadītāja.

Pēdējais īpašnieks Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko Baldones sanatorijas kompleksu 2013. gada ziemā iegādājās par 300 tūkst. eiro. Viņš domei vēl 2014. gada nogalē norādīja, ka nepilna gada laikā tiks sakopts sanatorijas parks, iekonservēts daudzstāvu korpuss, ko paredzēts pārplānot par sanatorijas viesnīcu, un intensīvi norit projektēšana. Pēc D. Astašenko toreiz teiktā, lai atjaunotu sanatoriju, ir vajadzīgi vismaz četri gadi. Tomēr acīmredzot viss nav noritējis pēc plāna. K. Putniņa saka, ka pēdējo reizi ar investoru tikusies aptuveni pirms gada. Kāpēc iesāktie projekti nav virzījušies kā iecerēts, domes vadītājai informācijas nav.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Jūrmalas dome nolēmusi piedalīties 2,77 miljonus eiro vērtā projektā, kas paredz autostāvvietas izbūvi Ķemeros, kā arī dažādus papilddarbus.

Jūrmalas pašvaldības budžeta līdzfinansējums projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 183 tūkst. eiro.

Iecerēts izbūvēt jaunu, 49 automašīnām paredzētu stāvvietu pie Ķemeru ūdenstorņa Emīla Dārziņa ielā 17, veikt Emīla Dārziņa un Tūristu ielas posma aizainošanu, pārbūvējot šo ielu krustojumu ērtākai nokļūšanai jaunizbūvētajā automašīnu stāvvietā, kā arī veikt skvēra Tūristu ielā atjaunošanu un pieminekļa – ciļņa Tautu meita restaurāciju. Pieminekls izveidots 1950. gadā pie kādreizēja dzelzsavota, kas tagad izsīcis.

Projektu īstenos no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.augustam.

Projekta kopējās indikatīvās izmaksas 2,77 milj. eiro, tai skaitā: attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 1,44 milj. eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 85% jeb 1,220 milj. eiro, nacionālais publiskais līdzfinansējums ir 15% jeb 215,29 tūkst.eiro, valsts budžeta dotācija ir 2,25% jeb 32,29 tūkst. eiro

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Sniedzot iespēju atjaunoties augstajam purvam, aprīļa beigās Dabas aizsardzības pārvalde pabeigusi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbus Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Eksperti prognozē, ka tuvāko 10 gadu laikā purvā palēnām atgriezīsies dzērvenes, sfagnu sūnas, rasenes un cita purvam raksturīgā veģetācija.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, pērnā gada decembrī sākās atjaunošanas darbi. Ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 kilometri grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 hektāru platībā. Papildu tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 metru garā posmā.

Ar Zaļā purva hidroloģiskā režīma atjaunošanu tieši saistītās izmaksas, kas ir būvniecības darbi, t.i., grāvju aizbēršana, grāvju nosprostošana un pievadceļa klātnes atjaunošana, kā arī izmaksās ietilpst būvuzraudzība un autoruzraudzība, ir 96 719 eiro.

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Lietuvas Seims ceturtdien nolēmis, ka Baltkrievijas valstij piederošā Druskininku sanatorija "Belorus", kuras līdzekļus pagājušā gada nogalē Lietuvas banka "Swedbank" iesaldēja saistībā ar Minskas režīmam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vairs nesaņems Covid-19 dīkstāves subsīdijas, bet vienlaikus atļāvis izmaksāt vienreizējus pabalstus darbiniekiem, kuri aizies no no darba šai dziednīcā.

Saskaņā ar Seima lēmumu ES sankcijām pakļauti Lietuvas uzņēmumi nevarēs pretendēt nedz uz dīkstāves subsīdijām, nedz cita veida atbalstu, kas būtu paredzēts, piemēram, jaunu darba vietu radīšanai.

Sanatorijas "Belorus" gadījums ir pirmā reize, kad starptautiskas sankcijas noteiktas kādam Lietuvā strādājošam uzņēmumam. Lielākā daļa no gandrīz 400 "Belorus" darbiniekiem ir Lietuvas pilsoņi.

Uz vienreizēju pabalstu varēs pretendēt sanatorijas darbinieki, kas darbā pieņemti līdz pagājušā gada nogalei un no darba aizies šogad neatkarīgi no tā, vai viņi to darīs pēc darba devēja iniciatīvas, pēc pašu vēlēšanās vai arī saskaņā ar pušu vienošanos. Pabalsti tiks izmaksāti 20 dienu laikā pēc aiziešanas no darba, bet būs jāatmaksā gadījumā, ja "Belorus" ar attiecīgo darbinieku triju mēnešu laikā noslēgtu jaunu darba līgumu.