Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.
«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.
Esošais elektropārvades līnijas Ķemeru atzars ir 110 kV sprieguma elektrolīnija, kas izbūvēta 1961. gadā.
Kompānijā norāda, ka pārējie elektropārvades līnijas Kurzemes loks posmi, kas šķērso Ķemeru nacionālā parka teritoriju, tiks realizēti saskaņā ar sākotnējo projektu, elektrolīnijas balstiem izvēloties vietas, kurās nav iespējama ietekme uz aizsargājamajiem sulfīdus saturošajiem pazemes ūdeņiem
Elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) tika veikts no 2011. gada janvāra līdz 2013. gada augustam, paredzētajā teritorijā izpētot esošo vides stāvokli, ietekmi uz vidi pārbūves un ekspluatācijās laikā, kā arī, izstrādājot priekšlikumus nelabvēlīgo ietekmju samazināšanai vai novēršanai un veicot nepieciešamo monitoringa prasību izstrādi paliekošo ietekmju novērošanai. IVN galaziņojumā ir izvērtētas visu veidu ietekmes – ietekme uz cilvēkiem, floru, faunu, ainavu, aizsargājamām teritorijām.
Kurzemes loks ir energoinfrastruktūras projekts, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē. Kopā ar „Kurzemes loks” līnijas attīstīšanu un izbūvi AS Augstsprieguma tīkls paredz modernizēt apakšstacijas Sloka, Dzintari un Priedaine un esošo gaisvadu līniju ievadus vai savienojumus Jūrmalā. Tāpat patlaban tiek veikta izpēte jaunu apakšstaciju būvniecības nepieciešamībai Dubultos un Vaivaros, kā arī jaudas palielināšanai Priedainē, lai spētu apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu un garantēt drošu elektroenerģijas piegādi. Šāda modernizācija dos iespēju nākotnē nodrošināt reģiona attīstībai nepieciešamās pārvades sistēmas jaudas, jo, nerekonstruējot šo pārvades tīkla daļu, drīzumā tās var būt nepietiekošas.
Kurzemes loks ir daļa no lielāka – NordBalt – projekta, kura ietvaros ir veikta Lietuvas – Zviedrijas starpsavienojuma izbūve, kā arī Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārvades tīkla pastiprināšana, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu. Starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta realizācijas rezultātā tiks attīstīts Baltijas elektroenerģijas tirgus, nodrošinot elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un tranzīta iespējas ar citām Eiropas Savienības valstīm. NordBalt, un līdz ar to arī tajā ietilpstošais Kurzemes loka projekts ir daļa no 2009. gadā augsta līmeņa valstu valdības pārstāvju tikšanās laikā parakstītās vienošanās Baltijas Starpspavienojuma plāna (Baltic Interconnection Plan).
Projekts Kurzemes loks kalpo valsts kopējām interesēm, stiprina elektropārvades sistēmu un drošumu Latvijas mērogā, izveidojot drošu un ietilpīgu starpsavienojumu, lai ar to pievienotos Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojumam, kas iekļauts Elektroenerģijas tirgus starpsavienojumu plāna (Baltic Energy Market Interconnection Plan jeb BEMIP) NordBalt sadaļā. Projekts „Kurzemes loks” ir nozīmīgs starpsavienojums Baltijas mērogā, lai nākotnē attīstītu trīs Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu, kas ļaus pievienoties zemam elektroenerģijas cenu apgabalam Skandināvijā. Iestrādes projekta sākumam ir ap 2005. gadu, attīstoties BEMIP plānam. BEMIP mērķis ir savienot Baltijas jūras reģiona ES valstu elektroenerģijas tirgus, lai lietotājiem būtu pieejama lēta elektroenerģija un droša tās piegāde.