Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" līdz 2026.gada maijam par 10,3 miljoniem eiro plāno ar saules paneļiem aprīkot līdz 700 uzņēmuma transformatoru apakšstaciju, informē "Sadales tīkla" pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, lai saražotu transformatoru apakšstaciju darbināšanai nepieciešamo elektroenerģiju un šādi mazinātu kopējās operatora darbībai nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas.

Aktivitāte tiks īstenota projekta "AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas modernizācija" ietvaros, un tā tiks īstenota ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu.

Pašlaik ir īstenots pilotprojekts, ar saules paneļiem aprīkojot divas transformatoru apakšstacijas Dobeles novadā. Tuvākajā laikā uzņēmums ar saules fotovoltu paneļu sistēmām sāks pakāpeniski aprīkot transformatoru apakšstaciju ēkas visā Latvijā. Primāri tam atlasīti divstāvu transformatori ar atbilstošām jumta konstrukcijām.

Baltijas jūrā bojāti sakaru kabeļi starp Somiju un Vāciju, kā arī starp Zviedriju un Lietuvu, pirmdien paziņoja kabeļu operatori.

Somijas kompānija "Cinia" pirmdien paziņoja, ka ir bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju.

Par kabeļa bojājumu, kura iemesli joprojām tiek meklēti, bažas pauda gan Somijas, gan Vācijas Ārlietu ministrija.

Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis "C-Lion1", ir pārtraukti, apstiprināja Somijas valsts kontrolētajā uzņēmumā "Cinia", kas būvē optiskās šķiedras tīklus un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumus.

Somijas Nacionālā kiberdrošības centra "Traficom" komunikācijas vadītājs Samuli Bergstrēms sacīja, ka ir sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.

Viņš paskaidroja, ka traucējumi kabeļa darbībā reizēm rodas dažādu iemeslu dēļ, laikapstākļu vai kuģošanas ietekmē.

Lietuva un Polija sāk izpētes darbus augstsprieguma līdzstrāvas kabeļa "Harmony Link" vilkšanai Baltijas jūrā.

Šis starpsavienojums būs Baltijas valstu un pārējās Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta svarīgākā un izmaksu ziņā dārgākā daļa, ko paredzēts izveidot līdz 2025.gada beigām.

Izpētes darbus veiks Polijas kompānijas "Mewo", Gdiņas Jūras universitātes un Lietuvas kompānijas "Garant Diving" veidots konsorcijs, ar ko abu valstu pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un PSE parakstījuši līgumu, norādīts "Litgrid" paziņojumā.

Uzņēmumi gatavojas ģeofiziskās un ģeotehniskās izpētes darbus plānotā kabeļa trasē uzsākt jau šogad un pabeigt nākamā gada trešajā ceturksnī, lai tad sagatavotu informāciju, kas nepieciešama kabeļa vilkšanas un tā apsardzības stratēģijai, cita starpā uzrādot, piemēram, nogrimušus kuģus, nesprāgušus spridzekļus vai citus bīstamus jūras dibenā atrastus objektus.

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Vidzemē plāno turpināt apakšstacijas «Ķeguma HES-2» pārbūvi, kā arī turpināt elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecību, kopumā investējot vairāk nekā 40 milj. eiro, informē AT pārstāve Aija Ikstena.

Plānota «Ķeguma HES-2» sadalnes pārbūve, apakšstacijā nomainot 110kV transformatoru uz mūsdienīgāku un dabai draudzīgāku, kā arī turpināta elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecība – patlaban ir uzsākti būvdarbi Limbažu, Alojas, Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados, savukārt vietās, kur šī elektropārvades līnija atradīsies blakus topošajam RailBaltica dzelzceļam, turpinās projektēšanas darbi.

«Šogad plānojam veikt arī atsevišķu Vidzemes elektropārvades līniju savu laiku nokalpojušo balstu nomaiņu, kā arī veikt atsevišķu apakšstaciju vadības ēku remontus un uzlabojumus, lai tās atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām,» stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojums "Harmony Link" tiks izbūvēts pa sauszemi līdzās Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijai "Rail Baltica", ceturtdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

"Tagad ir panākta vienošanās, ka "Harmony Link" tiks būvēts pa sauszemi, nevis jūrā, līdzās "Rail Baltica" sliedēm," Kreivis sacīja radiostacijai "Žiniu radijas".

Tas trīs reizes samazinās elektrokabeļa būvniecības izmaksas, informēja ministrs, paskaidrojot, ka kabeļa izbūves jūrā izmaksas ir gandrīz trīskāršojušās līdz 1,7 miljardiem eiro no sākotnēji lēstajiem nepilniem 800 miljoniem eiro. "Tās ir nepieņemamas izmaksas," atzina Kreivis.

"Tika atrasts risinājums, ka tas varētu iet gar dzelzceļa sliedēm, samazinot izmaksas trīs reizes, līdz sākotnējam aprēķinam, taču, lai to izdarītu, bija jāmaina virkne Eiropas dokumentu, kas prasīja politisku vienošanos starp visām pusēm," paskaidroja Lietuvas enerģētikas ministrs.

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) īstenoto, atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgāko, elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta «Kurzemes loks» trešo posmu.

Ar jauno 330kV līnijas loka noslēgšanu ir būtiski uzlabots elektroapgādes drošums kā ikdienas situācijā, tā vētru gadījumā, novērsta līdz šim iztrūkstošā jauda Kurzemē, tādējādi palielinot arī jaunu pieslēgumu iespējamību.

Trešā posma izbūvē no Ventspils uz Rīgu ieguldīti 127 milj. eiro, tai skaitā 55 milj. eiro Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jaunizbūvētās 330kV līnijas garums sasniedz 207 kilometrus un tā šķērso 11 pašvaldību teritorijas. Līnijas būvniecību un projektēšanu pēc AST pasūtījuma veica pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower».

«Kurzemes loka» 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Ventspils – Tume – Rīga (Imanta), pastiprinot ar 330 kV līniju, savieno 330 kV apakšstaciju «Ventspils», Ventspilī, Robežu ielā 38 un 330 kV apakšstaciju «Imanta», Rīgā, Kleistu ielā 25, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures, Babītes novadu, Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Pārbūves rezultātā elektrolīnijas novietojums pamatā saglabājās esošo elektropārvades līniju trases robežās.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Mūkusalas ielas promenādes pārbūve Rīgā virzās "ar nelieliem sarežģījumiem", šodien tika informēta Rīgas domes vadība, kas iepazinās ar pārbūves gaitu.

Būvnieki informēja, ka darbu gaitā divus metrus zem Daugavas gultnes tika atrasti vecie krasta stiprinājuma ozolkoka baļķi, kas atrodas tieši tajā vietā, kur darbi jāveic pašreizējā projektā. Vēsturiskos stiprinājumus iepriekš neesot bijis iespējams konstatēt, jo tie atrodas zem gultnes. Tāpat zem ūdens atrasti arī dažādi betona, dzelzs un citu materiālu objekti un priekšmeti, taču ar to uzņēmums jau iepriekš rēķinājies.

Esot paveicies, ka neesot atrasts neviens nesprādzis kara laika lādiņš, kas šādos darbos ir diezgan ierasta parādība un varot kavēt darbu gaitu.

Pašlaik krasta promenādē veikta esošo grants plākšņu un margu demontāža no Akmens tilta līdz Kīleveina grāvim. Lai novērstu krasta skalošanos, ir nostiprināta rievsiena un pašlaik notiek tās enkurošana un atsaišu spriegošana. Darbiem ritot pēc plāna, ap Jāņiem vajadzētu būt redzamām jaunās krastmalas promenādes aprisēm.

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, ir pabeigusi valsts nozīmes ūdensnotekas Gaujas - Daugavas kanāls pārbūvi, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Projekta mērķis bija samazināt plūdu apdraudējumu Ādažu novadā un palielināt novada iedzīvotāju drošību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību teritorijā un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Gaujas - Daugavas kanāls būvēts laika posmā līdz 1903. gadam. Pēdējo reizi kanāla atjaunošanas darbi veikti 20. gadsimta 80. gados un 90. gadu sākumā.

ZM norāda, ka Gaujas - Daugavas kanāla pārbūve ir būtiska Ādažu novada pastāvēšanai un aizsardzībai no plūdu draudiem. Īstenojot projektu, ir samazināti plūdu draudi Ādažu novada teritorijā un palielinājusies dabas teritorijas vērtība, pievilcīgums un produktīva izmantošana Latvijas lauku teritorijās. Gaujas - Daugavas kanāls pasargās Ādažu novada 290 ha plūdu riska teritoriju no applūšanas, kā arī samazināsies plūdu draudi aptuveni tūkstotim iedzīvotāju Ādažu novada un Garkalnes novados.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) sagatavoto Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plānu, kas paredz laika periodā līdz 2029. gadam attīstībā ieguldīt 413 miljonus eiro, informē AST.

Nākamajā gadā kopējās investīcijas sasniegs 63 milj. eiro.

Apstiprinātais plāns paredz, ka 2020. gadā plānots ieguldīt nepilnus 42 milj. eiro Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma un Rīgas TEC-2 – Rīgas HES elektropārvades līniju būvniecībā.

Starpasavienojuma izbūve ar Igauniju palielinās maksimālās caurlaides spējas par 500/600 MW abos virzienos, kas veicinās efektīvāku elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā. Abiem projektiem piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Lai nodrošinātu pārvades sistēmas stabilu darbību, katru gadu jāveic Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla un apakšstaciju uzturēšanas un modernizēšanas darbi. 2020. gadā plānots ieguldīt vairāk nekā 21 milj. eiro 330kV un 110kV apakšstaciju, sadales punktu un līniju pārbūvē, kā arī autotransformatoru un transformatoru maiņā uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Daugavas stadiona ledus hallei, kuras būvniecība izmaksās vairāk nekā 10 miljonus eiro, nosvinēti spāru svētki.

Daugavas ledus halles būvniecība tika uzsākta 2020.gada sākumā, līdz šim ir pabeigti gandrīz visi betonēšanas darbi, uzstādītas dzelzbetona metāla konstrukcijas, uzsākti jumta nesošā profila un montāžas darbi, turpinās fasādes sendvičpaneļu montāžas darbi, tiek mūrētas tehniskās telpas, uzsākti ūdens kanalizācijas un siltummezglu izbūves darbi.

Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod līdz 2021.gada martam, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Ledus halle būs divos stāvos ar kopējo platību 9526 m2, paredzot tajā divus ledus laukumus hokejam un dažādu disciplīnu slidošanai. Halles 1.stāvs tiks aprīkots ar sportistu ģērbtuvēm, kafejnīcu un trenažieru zāli, 2.stāva līmenī atradīsies skatītāju tribīnes, biroja telpas un tehniskās telpas. Ledus halle būs piemērota arī kultūras pasākumiem un pulcēšanās vieta Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro, liecina apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Sinhronizācijas projekta 1. fāze ietver divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu - pārbūvi, kā arī sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu iegādi un uzstādīšanu.

Kopējās izmaksas 76 miljoni eiro no kuriem 75% piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility). Sinhronizācijas projekta 2. fāze ietver ne tikai mūsdienīgas un efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai, bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizācija, pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizācija, kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.