Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu, informē "Latraps".

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

"Pirms 22 gadiem man bija ideja un pārliecība, ka lauksaimniecība Latvijā var veiksmīgi attīstīties, ja to pārvalda un organizē lauksaimnieki paši. Es ticēju šai idejai, un tai noticēja arī daudzi zemnieki. Tā dzima Latraps. Mēs sev un citiem pierādījām, ka Latvijas zemnieki var vienoties kopīgai idejai, var kooperēties un šodien mēs esam piemērs citām nozarēm," saka E.Ruža.

Šo gadu laikā Latraps kļuvis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, bet graudkopība par vienu no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, nodrošinot ievērojamu daļu no Latvijas kopējā eksperta apjoma. Latraps vairākus gadus tiek atzīts par lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu, jo sasniedz lielāko apgrozījumu gada griezumā, kā arī daudzus gadus ir viens no TOP3 Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem.

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" strādā pie ostas termināļa SIA "Alpha osta", kurā kooperatīva meitasuzņēmums iegādājies 50% kapitāldaļu, investīciju un biznesa plāna, pauda kooperatīvā.

"Tagad, kad osta ir iegādāta, norit darbs gan pie ostas investīciju, gan biznesa attīstības plāna," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, piebilstot, ka "Alpha ostas" darbība tiks pilnveidota graudu pārkraušanai.

Vaicāts par konkrētu plānoto investīciju apmēru, Ruža atbildēja, ka patlaban šādu informāciju nevar sniegt.

Ruža arī skaidroja, ka gandrīz visi "Latraps" attīstītie graudu pirmapstrādes punkti ir izbūvēti pie dzelzceļa pievedceļiem, līdz ar to graudkopības produkcija efektīvi var tikt nogādāta ostā un tālāk iekrauta kuģos.

"Uz vietas Latvijā nespējam patērēt tik daudz, cik spējam izaudzēt, tāpēc aptuveni 70% "Latraps" graudkopju izaudzētā produkcija tiek eksportēta," viņš sacīja, norādot, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu un videi draudzīgu pārtiku, pēc kuras ir pieprasījums visā pasaulē.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS pirmajā etapā izdevies pārdot obligācijas vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā, un tuvāko nedēļu laikā obligāciju realizācija tuvojas pieciem miljoniem eiro.

"Esmu gandarīts par mūsu biedru interesi par šo neparasto finansēšanas veidu. Aicinām biedrus turpināt pirkt obligācijas, kas nākotnē nodrošinās pilnu graudu realizācijas ķēdi un dos papildu finansiālus ieguvumus," teic LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

LATRAPS izvēlējusies Latvijas uzņēmējdarbības videi neraksturīgu finansējuma piesaistes veidu nozīmīgam darījumam, izsludinot piedāvājumu saviem biedriem iegādāties obligācijas. Par iegūtajiem līdzekļiem plānots nopirkt 50% + 1 daļu vienā no Rīgas Brīvostas uzņēmumiem un tādējādi iegūt ostu, kas nepieciešama efektīvākai labības tirdzniecībai.

Latraps piederošais ASNS Investment apvienojas ar Alpha osta 

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps"...

Alpha ostas vidējā iekraušanas jauda ir 9 tūkstoši tonnu dienā un kopējais graudu glabāšanas apjoms - virs 100 tūkstošiem tonnu. Tās piestātnē var apkalpot visdažādākās kravnesības kuģus, ieskaitot PANAMAX izmēra ar kopējo ietilpību 70 tūkstoši tonnu. Līdz ar savas ostas iegādi kooperatīvās sabiedrības biedri iegūs gan iespēju ātrāk nogādāt graudus kuģos, gan uzglabāt tos ostā, gan papildus nopelnīt no ostas darbības.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

LATRAPS gadiem ilgi loloja sapni par savu graudu pārkraušanas termināli. Pateicoties ģeopolitiskām pārmaiņām, šobrīd ir radusies iespēja iegādāties kontrolpaketi ostas terminālī Rīgā, kas atbilst gandrīz visām kooperatīva vēlmēm - jaudīga dzelzceļa un auto piekļūšana un pieņemšana, PANAMAX kuģu dziļums, jaudīga kuģu uzkraušanas infrastruktūra, sākotnēji pietiekošas un graudu pārkraušanai atbilstošas glabāšanas jaudas, tālākas attīstības iespējas un liela pieredze darbā ar beramkravām.

Obligācijas pieejamas tikai LATRAPS grupas kooperatīvu biedriem un LATRAPS darbiniekiem. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro un tās var iegādāties uz trīs dažādiem termiņiem.

Šī ir jau trešā reize, kad kooperatīvā sabiedrība LATRAPS emitē obligācijas saviem biedriem projektu finansēšanai.

"SEB banka" piešķīrusi kredītlīniju 20 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps", pievienojoties kopējai "Latraps" kredītlīnijai, ko nodrošina arī "Luminor Bank", un kas kopumā veido 55 miljonus eiro, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Kredītlīnija paredzēta apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ražas sezonas laikā - graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei Latvijas lauksaimniekiem.

"Latraps" valdes loceklis Gundars Ruža norāda, ka piešķirtā kredītlīnija no abu banku puses ļaus "Latraps" pilnībā nodrošināt zemnieku vajadzības pēc apgrozāmiem līdzekļiem un realizēt kooperatīva šā gada plānus un ieceres.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" apvieno dažāda lieluma un darbības veidu saimniecības no visas Latvijas. Kooperatīvs piedāvā lauksaimniekiem graudu uzglabāšanu, tirdzniecību un to transportēšanu, lauksaimniecības izejvielu un degvielas iegādi, lauksaimniecības tehnikas iegādi un servisu, sējumu apdrošināšanu un daudzas citas sadarbības jomas.

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" piederošajai SIA "ASNS Investment" iegūt ietekmi pār graudu termināli SIA "Alpha osta", aģentūru LETA informēja KP.

"ASNS Investment" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība un tās vienīgais īpašnieks ir "Latraps", kas galvenokārt nodarbojas ar graudaugu, lauka pupu, rapša un augkopības ražošanas izejvielu pārdošanu. Savukārt "Alpha Osta" nodarbojas ar kravu, tostarp graudaugu, pākšaugu un rapša iekraušanu un izkraušanu Rīgas brīvostā un dzelzceļa pakalpojumu starpniecību, veicot kravas piegādi līdz ostas terminālim.

"Ņemot vērā, ka "Alpha osta" līdz šim bijusi "Latraps" iekraušanas un izkraušanas pakalpojuma sniedzējs, apvienošanās rezultātā tiks ietekmēti vertikāli saistīti tirgi: graudaugu, pākšaugu un rapša vairumtirdzniecības tirgus vismaz Baltijas valstīs, kā arī šo produktu kravu iekraušana un izkraušana ostās Latvijas teritorijā vai plašākā teritorijā, aptverot vismaz Baltijas valstis," atzina KP.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LPKS LATRAPS pašlaik aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam 2024.gada 4. ceturksnī, kurā būs aicināti piedalīties Baltijas privātie un institucionālie investori.

Kooperatīva nodoms ir piesaistīt līdzekļus, lai īstenotu Austrumeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā. Ražotnes būvniecība tiks uzsākta jau šī gada nogalē.

"LATRAPS stabilas izaugsmes pamatā ir pastāvīgs kooperatīva biedru un klientu skaita pieaugums, eksporta attīstība un inovācijas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi Baltijas durvis uz pasauli, un mūsu mērķis ir turpināt veicināt reģiona lauksaimnieku izaugsmi un nodrošināt spēcīgu pārstāvību globālajos tirgos. Vienlaikus sevi piesakām jaunās attīstības nišās, kas fokusējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu," atklāj LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) "Latraps" gājis bojā vīrietis, iekrītot graudu elevatorā, informēja LPKS "Latraps" pārstāve.

Vakar, 30.jūnijā, Elejā 1976.gadā dzimis vīrietis, pildot darba pienākumus, iekrita graudu elevatorā, kura dziļums ir pieci metri.

Negadījumā vīrietis guva smagas traumas un tika nogādāts ārstniecības iestādē, tomēr šodien ziņots, ka vīrietis miris.

Šāda situācija uzņēmumā bijusi pirmo reizi. Neoficiāli ziņots, ka tas ir bijis nelaimes gadījums darbā. Pagaidām secināts, ka ir bijusi atvērta vaļā lūka, vīrietis nav bijis nekur uzkāpis augstumā. Veicot savus darba pienākumus, darbiniekus apsekojis šo lūku un, cik zināms, pats atvēris to.

Uzņēmums "Latraps" šobrīd sadarbojas ar visām iestādēm, ka arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu, kas tieši precīzi notika. Oficiāla slēdziena vēl nav ne no policijas, ne darba inspekcijas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" reģistrējusi komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 30 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmēja ir "SEB banka".

"Latraps" ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka attiecīgā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no overdrafta līguma.

Patlaban kooperatīvam ir divas aktīvas komercķīlas.

2022.gada jūnijā "Latraps" reģistrēja komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 135,2 miljoni eiro, un tās ņēmējs ir "Luminor Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau vēstīts, ka "Latraps" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro.

Mainīts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" padomes sastāvs, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts zemnieku saimniecības (ZS) "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, informēja "Latraps" pārstāvji.

Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens.

Padomē kopā ievēlēti deviņi padomes locekļi, tostarp arī zemnieku saimniecības "Meža grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušz, zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" pārstāve Ieva Grudovska, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits, zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" saimnieks Māris Bērziņš, SIA "Reits" saimnieks Mārtiņš Trons un Lopkopības kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka "Latraps" padomi ievēl biedru kopsapulcē, un tās vēlēšanas līdz šim notika ik pēc trim gadiem, bet turpmāk kooperatīva biedri ir lēmuši padomi vēlēt reizi piecos gados. Tā ir standarta procedūra, un uz vietu padomē var pretendēt jebkurš kooperatīva biedrs.

Luminor banka piešķīrusi kredītlīniju Latvijas lielākajam zemnieku kooperatīvam LATRAPS 65 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai: graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei, lai tos tālāk realizētu Latvijas lauksaimniekiem.

LATRAPS ir lielākais graudu iepircējs un eksportētājs, kā arī lielākā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 1000 zemnieku no visiem Latvijas reģioniem. LATRAPS apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 270 miljoni eiro.

"Šī pavasara notikumi pierādīja, cik svarīga ir spēcīga lauksaimniecības nozare valstī, cik būtiski, lai krīzes apstākļos mēs kā valsts spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku, kā arī novērtējām eksporta potenciāla vērtību. Piešķirtais kredītlīnijas apjoms spēs atbalstīt Latvijas lauksaimnieku produkcijas realizēšanu, kā arī lauksaimniecības darbības attīstīšanu," teic "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere.

Banku īstenotās politikas dēļ lauksaimniekiem šobrīd ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem, stāsta graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Es teiktu, ka bankas ir mainījušas attieksmi negatīvā virzienā. Šobrīd visiem zemniekiem ir daudz lēnāk un daudz sarežģītāk tikt pie kredītiem. Mums banku sektorā konkurences vairs nav, ir palikušas trīs ar pusi bankas, absolūti nav konkurences, un bankas visus pieteikumus izskata no absolūta piesardzības punkta - kā būs, ja būs, tādēļ labāk nedot kredītu," teica Ruža.

Viņš arī atzīmēja, ka tā ir valstiski risināma problēma, par kuru būtu jādomā finanšu ministram, premjeram, kā arī jārunā ar bankām, lai situāciju mainītu un rudenī neatkārtotos 2008.gada scenārijs. "Bankas ir privāti uzņēmumi, kas izvērtē un pasaka, ka Latvija viņiem nešķiet droša vieta un viņi var pieņemt lēmumu šeit vienkārši nevienu nekreditēt. Tad scenārijs par atkopšanos pēc Covid-19 mums var izvērsties par ļoti, ļoti smagām paģirām. Galvassāpes atkal uz nākamajiem septiņiem gadiem," sacīja Ruža.

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps pārjaunojusi komercķīlu, palielinot komercķīlas nodrošinātā prasījuma summu par 8,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kooperatīvs par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu savu mantu, un 17.oktobrī reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 118,3 miljoni eiro. Ar komercķīlu nodrošināti visi AS «Luminor Bank» prasījumi pret «Latraps», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtajiem kredīta un kredītlīnijas līgumiem.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju dzēsta 2017.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 110 miljoni eiro.

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam strādājusi ar apgrozījumu 222,646 miljonu eiro apmērā, kas bija par 20% jeb 37,141 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt kooperatīva peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,024 miljoni eiro, kas bija samazinājums par 26,8% jeb 375 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu.

2016./2017. finanšu gadā «Latraps» neto apgrozījums bija 185,505 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,399 miljoni.

«Latraps» apgrozījuma pieaugums 2017./2018. finanšu gadā saistīts ar pārdošanas apjomu kāpumu visos pamatdarbības veidos. «Būtisks pieaugums sasniegts rapšu raušu, eļļas un iesala ražošanā un realizācijā,» sacīts kooperatīva finanšu pārskatā.

«Latraps» pārskats liecina, ka gandrīz pusi jeb 110,1 miljonu eiro no kooperatīva ieņēmumiem veidoja graudaugu pārdošana, ieņēmumi no augkopības ražošanas izejvielu pārdošanas bija 49,1 miljons eiro, ieņēmumi no rapša pārdošanas - 33,6 miljoni eiro.

Uzņēmums SIA "Asns Ingredient" tuvākā mēneša laikā plāno saņemt būvatļauju un sākt zirņu proteīna rūpnīcas būvdarbus, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš minēja, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs. Tostarp investīcijas rūpnīcas būvniecībā veidos 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Ruža arī minēja, ka "Asns Ingredient" līdzīpašnieks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" novembrī plāno izlaist publiskas obligācijas, lai projektam piesaistītu papildu finansējumu.

Viņš norādīja, ka projekta izstrāde patlaban norisinās pēc plāna, tostarp iekārtu projektēšanas, ražošanas un piegādes līgumi jau ir noslēgti ar noteiktiem termiņiem, bet ēku būvniecības publiskie iepirkumi ir noslēguma fāzē.

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps kopā ar lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību Vereinigte Hagel (VH Latvija) informē, ka ir atsaukušās aicinājumam nākt pretī lauksaimniekiem, kas apdrošinājuši sējumus pret lietusgāžu postījumiem, atlīdzībās plānojot izmaksāt pusmiljonu eiro.

Apdrošināšanas atlīdzības tiks izmaksātas ne tikai lauksaimniekiem lietusgāžu skartajās teritorijās, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tādējādi tiks daļēji kompensēti zaudējumi par nenovāktajām platībām. Atlīdzībām pieteikti 2500ha nenovāktās sējumu platības.

«Šoruden bija nepieciešams pieņemt šādu lēmumu, lai mazinātu lietusgāžu radīto postījumu sekas. Nākotnē aicinu Latvijas lauksaimniekus vairāk domāt ilgtermiņā un laicīgi apdrošināt savus sējumus pret laikapstākļu radītiem postījumiem, lai mazinātu klimata radītos riskus. Strādājam, lai jau tuvākajā laikā varētu piedāvāt lauksaimniekiem iespēju apdrošināt sējumus arī pret plūdiem. Aicinām arī lauksaimniekus aktīvi iesaistīties ar saviem ierosinājumiem tālāko apdrošināšanas produktu izstrādē,» saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.