«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu «Atpazīsti Latvijas olas».

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» papildina A. Ērliha.

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Pāris no Latvijas – uzņēmēji Vitālijs un Jūlija Konakovi, kuri dzīvo un attīsta savu biznesu Korkas pusē, cer tuvākajos mēnešos padarīt paipalu olas par pieprasītu produktu katrā Īrijas virtuvē, atsaucoties uz The Corkman rakstīto, vēsta Baltic Ireland.

Konakovu pāris pirms diviem gadiem iegādājies trīs paipalas, lai pašiem būtu olas.

«Mūsu valstī paipalu olas ir ļoti populāras, mēs bijām pārsteigti, ka Īrijā neviens par tām nezina,» J. Konakova stāstījusi žurnālistiem.

Uzzinot, ka paipalas un to olas Īrijā ir grūti atrodamas un ļoti dārgas, pāris saskatījis savu iespēju šo nišu aizpildīt. Pirms gada Vitālijs un Jūlija atvēruši savu paipalu audzētavu vecā siernīcā un tagad viņiem jau esot 2000 paipalu.

Lielākā daļa Īrijā nopērkamo paipalu olu tiek ievestas no Francijas. V. Konakovs stāstījis, ka to vidējā cena ir 3,50 eiro par kartona kastīti, kamēr viņu piedāvātās paipalu olas maksā 2,50 eiro par 20 gb.

Tuvojoties Lieldienām, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina – iegādājoties pārtikas produktus svētku galdam un olas krāsošanai, jābūt vērīgiem – jāseko līdzi informācijai preces marķējumā un jāpievērš uzmanība pārtikas produktu derīguma termiņam. PVD aicina iegādāties produktus pārdomāti, neveidojot lielus pārtikas uzkrājumus.

Gatavojoties svētkiem, PVD atgādina:

- Pārtikas produktus iegādājieties legālā tirdzniecības vietā. Nepērciet nezināmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes pārtikas produktus, neiegādājieties tos neatļautās tirdzniecības vietās!

- Iepērkoties pievērsiet uzmanību tirdzniecības vietas tīrībai un apstākļiem, kādos pārtikas produkti tiek tirgoti.

- Kārtīgi izpētiet produkta marķējumu - paskatieties, kāds ir tā derīguma termiņš un kādā temperatūrā produkts jāuzglabā, lai tas nesabojātos.

- Pārliecinieties, vai pārtikas produkta iepakojums nav bojāts un vai veikalā tas ir uzglabāts atbilstošos apstākļos.

- Nebaidieties preci pasmaržot, lai pārliecinātos, vai tai nepiemīt produktam netipiska smarža.

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Daugavpilī, Rīgas ielā, kas ir pilsētas gājēju promenāde, tapusi Lieldienu olu galerija. Visas ielas garumā ir aplūkojamas 20 dažādas lielas koši apgleznotas Lieldienu olas, pastāstīja Daugavpils Tūrisma informācijas centra pārstāve Lolita Kozlovska.

Lieldienu olu galerija tapusi akcijas Skaistākā Lieldienu ola ietvaros. Olu apgleznošanā piedalījās 14 Daugavpils skolu 75 jaunie mākslinieki.

No 30.marta līdz 12.aprīlim pilsētas iedzīvotāji un viesi var piedalīties balsošanā par skaistāko olu.

Savukārt Vienības laukumā top pilsētas galvenā Lieldienu ola, Tāpat kā aizpērn un pērn, tā būs Latvijā lielākā Lieldienu ola, kuras augstums būs vairāk nekā 4m.

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo līdz 2026. gadam iecerējis atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas un pilnībā pārstrukturizēt ražotnes līdzšinējo darbību. Mērķa īstenošanai procesu un tehnoloģiju attīstībā plānots investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Lēmums pieņemts, balstoties uz pārtikas produktu ražotāju pieprasījuma pēc ārpus sprosta dētām olām, Dienas Biznesam norāda Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans. "Eiropā liela daļa uzņēmumu jau piedāvā iegādāties kūtī turēto vistu olas un arī mēs dodamies šajā virzienā. Jāsaka, ka tas prasa ļoti lielus ieguldījumus, tāpēc šo pāreju nav iespējams īstenot ļoti ātri, taču mēs sev esam uzstādījuši mērķi līdz 2026. gadam to izdarīt," teic V.Mhitarjans. Viņš norāda, ka kūtī turēto vistu olas maksās nedaudz dārgāk, taču gala patērētājam nenāksies piemaksāt pārāk daudz.

Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps skaidro, ka šobrīd sprostos dētas olas maksā apmēram 20 līdz 40% lētāk, nekā kūtī dētās, taču pēc pieciem gadiem šī starpība, visticamāk, būs ievērojami mazāka. "Pagaidām tas ir nišas produkts, taču, pieaugot uzņēmumiem, kas šāda veida olas piedāvā, arī to cena kļūs zemāka. Prognozējam, ka 2026. gadā sprostos dētās olas būs vien par 10 līdz 15% lētākas, nekā kūtī dētās," atzīmē T.Auškāps.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pirms Lieldienām veicot pārbaudes pārtikas aprites uzņēmumos, konstatējis, ka viena vairumtirdzniecības uzņēmuma noliktavā atrodas liels daudzums - vairāk nekā 40 tūkstoši Polijas izcelsmes vistu olu, kurām ražotāja noteiktais derīguma termiņš beidzies 14.aprīlī, informē PVD.

Produkta izplatītājs ir SIA Walux.

Konstatēts, ka olu iepakojumam ir veikts pārmarķējums, lai šādu, jau pārtikai nederīgu produkciju, izplatītu patērētājiem. PVD ir noskaidrojis tirdzniecības uzņēmumus, kuriem olas ir izplatītas un uzsācis olu izņemšanu no apgrozības.

Veicot detalizētāku pārbaudi atklājās, ka vistu olu marķējuma vizuālais izskats un teksta saturs atšķiras no ražotāja marķējuma, uz dažām olu iepakojuma kastēm bija pat divi marķējumi – ražotāja un pārmarķētais. Tāpat pārbaudes laikā PVD inspektori konstatēja pazīmes - bojātu olu kārbas virsmu, kas liecina, ka olas pārmarķētas ar mērķi pagarināt derīguma termiņu.

Augošajai tendencei atteikties no sprostos dētu vistu olu izmantošanas šogad pievienojušies vairāki uzņēmumi - picēriju tīkls «Čili Pizza» ar 23 picērijām, restorāni «36.Line», «Ferma», «Kaļķu vārti», «Domini Canes», «Goldingen room», «ID Gourmet», «KOYA», «Martinelli», «OGLE», «Zilā Govs», «Colonel Brew Pub & Kitchen», kokteiļbārs «Mākonis Cocktails & Design», kafetērija «DOMA», viesnīcas «Wolmar» un «Dome Hotel & SPA», informē biedrība «Dzīvnieku brīvība».

Kokteiļbāra «Mākonis Cocktails & Design» pārstāvis Lauris Grass biznesa portālam db.lv stāstīja, ka olas tiek iepirktas no zemnieku saimniecības «Rītnieki». Viņš atzīst, ka tas sadārdzina ēdienu cenu. «Viss neapstājas pie tā, ka vistas tiek turētas brīvos apstākļos un skaidra pa pļavu. Svarīgi ir arī tas, ko šīs vistas ēd.» Par to, ka kokteiļbāra ēdienu sastāvā ir dabiskas vistu olas, bāra vadītāji informē klientus, to norādot gan ēdienkartē, gan sociālajos tīklos.

Restorāna «Ferma» menedžeris Raimonds Palms paskaidro, ka saistībā ar dabisko vistu olu izmantošanu cenas palielinātas netiek, jo izmaksu pieaugums nav tik būtisks. Ēdienkartē speciāli tas netiek norādīts, taču, ja kāds interesējas, tad par to tiek informēts.

Lai gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izplatījis brīdinājumu neiegādāties SIA Eko paipalas ražotās olas tur konstatēto antibiotiku dēļ, uzņēmums lēmumu izņemt produkciju no veikaliem apstrīdēs, informēja Eko paipalu līdzīpašnieks Boriss Murevičs.

«Esam iesnieguši minētās partijas analīzes neatkarīgā laboratorijā Eiropas Savienībā un divu nedēļu laikā gaidām atzinumu. Uzņēmums pilnībā atbilst visiem ES sertifikātiem un putnu labturībai, līdz ar to ļoti grūti pieļaut iespēju, ka olās nokļuvušas antibiotikas. Protams, var gadīties, ka zināms piemaisījums bijis putnu barībā, neizslēdzam, protams, arī konkurentu darbības,» sacīja uzņēmējs.

Viņš norādīja, ka patlaban fermā tiek turēts 30 000 paipalu un to likvidācijas gadījumā, kā arī pēc tam, kad no veikaliem tiks izņemtas pārdošanā esošās olas, zaudējumi būšot ļoti lieli.

«Patlaban nevaru pateikt, cik lieli zaudējumi var būt. Pēc tam, kad būs lēmums no laboratorijas, plānojam PVD lēmumu apstrīdēt un attiecīgi lemsim par zaudējumu piedziņu,» sacīja uzņēmējs.

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Šajās Lieldienās balto olu deficīts nav gaidāms, un līdz arī to cenas veikalos ir zemākas nekā pērn. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Lieldienās pārdošanā būs arī strausu olas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lielveikalos un Rīgas Centrāltirgū baltās olas jau esot nopērkamas kopš marta vidus, taču tirgotāji lēšot, ka vislielākais pieprasījums pēc tām varētu būt nedēļas beigās – Lielajā piektdienā un sestdienā.

Tā kā šogad vistu audzētāji un olu importētāji parūpējušies, lai Lieldienās netrūktu ne balto, ne brūno olu, šogad arī to cenas ir mērenākas nekā pērn, norāda laikraksts. Pēc Maxima Latvija preses sekretāra Ivara Andiņa teiktā, šogad baltās olas Maxima veikalos maksā par 36% lētāk nekā pagājušajā gadā, savukārt brūno olu cena ir tāda pati kā pērn. Arī ELVI veikalos baltās olas šogad maksājot vismaz par trešdaļu lētāk nekā pērn.

Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties.

Piemēram, Dānijā jau šobrīd sprostos turētu vistu olas pērk tikai ap 25% patērētāju, kamēr Latvijā tie ir 98%. Šādu izvēli nosaka vispārēja valsts labklājība un dzīves līmenis.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas, tāpat kā Lietuvas, olu ražotāji olas ražo saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda gan novietnes, gan veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc, ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī.

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka apzinās - nesen iegādātajās mazajās reģionālajās filiālēs Daugavpilī un Madonā būros audzēto vistu apstākļi, lai arī atbilst ES noteiktajām prasībām, tomēr ir vēl uzlabojami un putnu fermām nepieciešams veikt modernizāciju. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis esot nākotnē Madonas kūtis pārveidot par brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu kūtīm, kas patērētājiem nodrošinātu 1. numura brīvās turēšanas apstākļos dētas olas.

«Publiskotajā video, ko uzņēmuši dzīvnieku aizstāvji, redzami kadri no nemodernizētajām novietnēm Madonā un Daugavpilī, kurās atrodas putni dzīves stadijā, kad notiek dabīga putnu atspalvošanās - putni maina spalvu. Tas ir dabisks process, taču sprostos dzīvojošu putnu spalvas atjaunojas lēnāk, jo putni viens otru knābā. Tieši tāpēc putniem fermās tiek īsināti knābji, lai putni viens otru netraumētu, kā arī lai putnam ērtāk būtu satverama un uzņemama pilnvērtīga barība. Knābja īsināšana notiek putna 7-9 dienu vecumā, kad knābītis vēl nav ticis apasiņots, līdz ar to putnam netiek nodarītas sāpes,» skaidro uzņēmums.

Saistībā ar to, ka paipalu olu ražotāja SIA Eka paipalas (iepriekš Eko paipalas) produkcijā pirms nedēļas atklāta aizliegtā antibiotika hloramfenikols, uzņēmums saņēmis no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu izkaut fermā esošos putnus, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks Boriss Murevičs.

«Veicot pārbaudes uzņēmumā, PVD ir konstatējis, ka aizliegtā viela olās ir nonākusi, jo paipalas tika barotas ar barību, kuras sastāvā ir hloramfenikols. PVD uzlicis par pienākumu nosūtīt uz kautuvi un nogalināt novietnē esošās vaislas paipalas un gaiļus. Lai patērētajiem vairs nerastos šaubas par produkta drošību un kvalitāti, izpildīsim šo lēmumu, kā arī nomainīsim paipalu barības piegādātāju,» norādīja Murevičs.

Viņš arī norādīja, ka aizliegtā viela olās nonākusi, putnus barojot ar Lietuvas uzņēmumā Kauna grūdai pirkto barību.

Tāpat Murevičs atzina, ka, neraugoties uz notikušo, uzņēmums pēc barības piegādātāja nomaiņas atsāks olu ražošanas procesu, vienlaikus uzturot spēkā lēmumu PVD spriedumu apstrīdēt.

2015. gadā saražoti 698,2 milj. dažādu mājputnu olu – par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada – 272 olas. Olu vidējā realizācijas cena pērn bija 0,69 eiro par 10 olām.

2015. gadā Latvijas veikalos 10 vistu olas maksāja vidēji 1,37 eiro, kas ir par 0,03 eiro mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu. Desmit gados visdārgāk olas maksāja 2012. gadā – 1,59 eiro par 10 olām. Cenu krituma ietekmē pēdējos gados ir palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja olām – 2012. gadā viens strādājošais par savu neto mēnešalgu varēja iegādāties 3,1 tūkst. olu, bet viens pensionārs par savu mēneša pensiju – 1,6 tūkst. olu. 2014. gadā viens strādājošais varēja nopirkt jau 4,0 tūkst. olu, bet viens pensionārs – 1,9 tūkst. olu.

Latvijā ražotās olās Zviedrijā eksperti atklājuši salmonellas baktēriju, un Zviedrijas olu ražotāju aizstāvības organizācija tādēļ aicinājusi pircējus izvairīties no ārvalstu produkcijas. Tikmēr Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pamatu satraukumam neredz, Db.lv apstiprināja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Baktērijas pārbaudi Zviedrijā veica Zviedrijas olu ražotāju nozares organizācija, un šie rezultāti nevar tikt uzskatīti par oficiālas kontroles rezultātiem. Turklāt organizācija pārbaudīja 75 olas, no kurām vienā tika konstatēta ne pārāk bīstamā baktērija, tādēļ «trauksmes zvanus» jāzvana nav, Db.lv norādīja I. Meistere.

Latvijā ražotajās olās tika atklāts tikai viens baktēriju paveids, ko par bīstamu neuzskata nedz Latvija, nedz ES - ES normatīvi neparedz sankcijas pret uzņēmumu šādos gadījumos, pauda PVD pārstāve. Mikrobioloģiskais piesārņojums var būt jebkurā dabiskā produktā, un atklātā baktērija nevar nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, ja produktu termiski apstrādā, piemēram, cep vai vāra, norādīja PVD pārstāve.

Pērn visu veidu mājputni Latvijā izdēja 800 milj. olu jeb vidēji dienā 2,2 milj. olu, par 6,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Uz vienu iedzīvotāju tās bija 410 olas gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Saražoto olu rekords tika sasniegts 1985. gadā, kad tie bija 880 milj. olu. Salīdzinoši Latvijas pirmās brīvvalsts laikā gadā ieguva četrreiz mazāk – zem 200 milj. olu gadā.

Visvairāk olu iegūst Zemgalē, pēdējos gados aptuveni 90 % no kopējā olu daudzuma. Baltijas valstu vidū 2016. gadā Latvijā saražoja visvairāk olu uz vienu iedzīvotāju gadā – 383, Lietuvā – 275, Igaunijā –151.

Viena dējējvista gada laikā izdēj 285 olas jeb vidēji 24 olas mēnesī.

2016. gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 207 olas jeb aptuveni 17 olas mēnesī. Pirms 10 gadiem olu patēriņš bija identisks. Pilsētās un laukos šis rādītājs būtiski neatšķiras. Nedaudz vairāk olu apēd laukos.

Pēc provizoriskām aplēsēm olu un olu produktu ražošanas līdera Ziemeļeiropā a/s Balticovo apgrozījums pagājušajā gadā bija 23,3 miljoni latu, kas ir par 2,1 miljonu latu vairāk nekā 2011. gadā, kad uzņēmums apgrozīja 21,2 miljonus latu.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apgrozījums palielinājies par 9 %. «Pagājušo gadu var raksturot kā krīzes gadu putnkopībā spekulatīvo lopbarības graudu cenu dēļ, kas olu ražošanas pašizmaksu sadārdzināja par 40%. Tomēr mums izdevies palielināt apgrozījumu, jo pastiprinājām tirdzniecības aktivitātes Baltijas jūras reģionā. Piemēram, pērkot un pārdodot olas un olu produktus – iepērkot 2. numura olas un Lieldienu laikā arī baltās olas Somijā un veicot citas līdzīgas aktivitātes,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Pagājušajā gadā uzņēmuma attīstībā investēts ap 2,7 miljoniem latu. Uzsākta ražošana šķidro olu cehā, kurā investēts ap 700 tūkstošiem latu. Tajā tiek saražotas piecas tonnas melanžas stundā. 210 tūkstoši latu ieguldīti brīvi turētu putnu novietnē. Veiktas investīcijas infrastruktūras sakārtošanā. Ir paplašināts eksporta noieta tirgus, uzņēmumam eksportējot olas uz Āfrikas valsti Angolu.

2021. gadā Latvija no Ukrainas importēja 38,5 miljonus svaigu mājas vistu olu 2,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir 20,2 % no kopējā svaigu mājas vistu olu importa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas vistu olu eksports ir aptuveni divreiz lielāks par importu – pērn Latvija eksportēja* 385,8 miljonus olu 26,3 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Čehiju.

Vidējā desmit olu iepakojuma cena 2021. gadā svārstījās no 1,65 eiro (septembrī) līdz pat 1,86 eiro (novembrī). Šī gada martā vidējā olu cena sasniedza 1,88 eiro.

Latvijā 2021. gadā* tika saražoti 825,6 miljoni olu, kas ir par 23,8 miljoniem jeb 3,0 % vairāk salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 438 olas. Pērn no kopējā saražoto olu daudzuma 97 % bija vistu olas (2020. gadā – 99 %). 2021. gada beigās* dējējvistu skaits Latvijā pieauga par 50,1 tūkstoti jeb 1,5 %. Vidēji no vienas dējējvistas ieguva 299 olas, kas ir par 2,6 % mazāk nekā 2020. gadā.

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.