Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Pēdējā tautas skaitīšanā 2017.gadā Lieldienu salā tika reģistrēti 7750 iedzīvotāji, kas ir divreiz vairāk nekā pirms pāris desmitgadēm, kad salu vēl nebija skāris tūrisma bums un to pavadošā nekustamā īpašuma attīstība.

«Viņi kaitē vietējām rakstura iezīmēm, tūkstoš gadu senā kultūra mainās un ne uz labu,» ziņu aģentūrai AFP norādīja salas mērs Pedro Edmunds, piebilstot, ka jau 3000 iedzīvotāju ir pārāk liels skaitlis.

Salā pieaudzis arī noziedzības līmenis, un lielais tūristu pieplūdums kaitē videi. Arī pamata pakalpojumu garantēšana ir apgrūtināta, tāpat kā atkritumu apsaimniekošana.

Pirms desmit gadiem sala radīja 1,4 tonnas atkritumu gadā uz vienu iedzīvotāju, bet tagad - 2,5 tonnas gadā uz vienu iedzīvotāju, AFP norādīja vietējās valdības padomniece vides jautājumos.

Jaunie noteikumi arī ierobežo iespējas apmesties uz pastāvīgu dzīvi salā.

Taču salas mērs nav apmierināts ar jaunajiem noteikumiem, uzskatot tos par nepietiekami stingriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru