Jaunākais izdevums

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Fragments no intervijas

Kad pirmo reizi uzrunāju jūs intervijai, bijāt savā Kaltenes mājā, un, skatoties uz jūru, atlika laiks padomāt, apcerēt šo piedāvājumu. Vai kopumā tā ir jūsu vieta pārdomām?

Kaltene ir vesela pasaule. Tas ir mans patvērums. Man nekad nav bijis nedz sava kabineta, nedz savas istabas. Nevaru vilkt paralēles ar Virdžīnijas Vulfas eseju Sava istaba, kur teikts, ka sievietei vajadzīga personiskā telpa. Arī birojā, kur pavadu 10–12 stundas dienā, atrodos kopā ar saviem jauniešiem. Tāds darba process ir dzīvesveids. Nespēju sevi iespundēt kaut kādā atsevišķā kabinetā. Mājās arī man tāda nav. Taču arī nevaru visu laiku dzīvot mudžeklī. Tāpēc vislabāk, ja uz Kalteni varu aizbraukt viena, pārcelties pie lielā galda un strādāt. Turp es dodos zīmēt. Cilvēkam ir vajadzīga vienatne, lai attīrītos. Nepieciešams brīdis padomāt un paskatīties uz jūru. Horizonts noliek malā visus kreņķus.

Pirms pāris gadiem šī jūsu projektētā, arī starptautisku atzinību guvusī brīvdienu māja Lieldienu sala Kaltenē nonāca pārdošanā. Tātad neesat vēl šo modernās arhitektūras paraugu notirgojusi?

Tas ir naudas jautājums. Mēs to māju radījām vairāk nekā pirms 10 gadiem. Tūlīt parādīšu bildes. Veco zivsaimniecības sūkņu staciju ar Māri (vīru – Māri Gaili – DB) atklājām Lieldienu rītā. Izbraucām gar jūru un ieraudzījām šo padomju laika trako projektu – graustu uz mākslīgas salas jūrā, kas par vairākiem miljoniem īstenots, ar blīkšķi bija izgāzies. Pēc divām nedēļām tas jau bija mūsu. Tai brīdī bijām pabeiguši Ģipša fabrikas projektu. Māris tur īsā laikā ļoti veiksmīgi pārdeva dzīvokļus, un mums bija nauda. Turklāt viņš tikko bija atgriezies no divu gadu pasaules apceļošanas. Šķiet, nedaudz svaidos, bet mēs nonāksim arī pie atbildes. Tātad īpašums tik unikālā vietā bija nonācis pārdošanā jau labu laiku, bet neviens nezināja, ko ar to darīt. Uzreiz saredzēju plānu, kā tur viss izskatīsies, un to uzzīmēju vienā nedēļas nogalē. Salīdzinoši ātri māju arī uzbūvējām – divos gados. Protams, vēl tagad cīnāmies ar kredītu. Bija problēmas ar lielajiem ēkas uzturēšanas izdevumiem. Es jums visu ļoti atklāti stāstu. Māris teica, ka lielos elektrības rēķinus un kredītmaksājumus katru mēnesi vairs nevaram atļauties.

Lai arī mēģinājām visādi pārdot, neviens māju tā arī nenopirka. Un paldies Dievam! Es par to faktiski priecājos. Tā ir mana vieta, kur izspiežu vienatnei vairākas dienas. Patvērums no cilvēkiem, sarunām, darba Rīgā. Teicu Mārim, ka strādāšu vēl trakāk, lai tikai Kaltenes īpašums paliek mūsu rīcībā. Un tagad izdodas to māju uzturēt. Papildus lielajiem projektiem skicēju arī privātmājas. Patiesībā tas ir naudas dēļ. Kāds pāris no Maskavas iecerējis privātmāju Jūrmalā. Telefoniski pateicu, ka projekts būs dārgs, bet viņi atbildēja, ka nezinot, ko ar nosaukto summu iesākšu, bet ir ar mieru. Un top tas projekts Jūrmalā! Tā es pelnu naudu. Tai pat laikā JRT un Zuzeum projektos visas it kā lielās summas noēd algas un nodokļi. Man nekas pāri nepaliek.

Sacījāt man, ka nesaistāt sevi nedz ar naudu, nedz biznesu. Abi sveši un nepatīkami vārdi. Taču no tā taču nevarat aizbēgt, abstrahēties. Visi projekti grozās ap naudu un otrādi.

Jā, bet tas nav mērķis. Kas ir biznesa mērķis? Gūt peļņu? Nē, tas nav mans. Acīmredzot, neesmu biznesmenis, jo mans mērķis ir kaut ko radīt. Tas ir tik interesanti! Un vēl parasti man uzdod standarta jautājumu, vai strādāju ārpus Latvijas. Esmu mēģinājusi, bet nē. Ar pilnu pārliecību atšuju dzīvokļus Parīzē un mājas Spānijā. Tepat ir tik daudz darāmā, lai Latvijā būtu vairāk labi sakoptu vietu. Esam Ķīpsalu, Berga Bazāru sakārtojuši. Tās ir īstās vērtības. Tur saredzu jēgu. Ķīpsalā varbūt visas koka mājas jau būtu nojauktas. Biznesā Māris palīdz. Ir brīnišķīga grāmatvede Laila Segliņa. Mums ar vīru ir vesela impērija. Viņam ir kādi 10 uzņēmumi. Kad man naudas pietrūkst, aizņemos, piemēram, no viņa būvfirmas, un otrādi. Tomēr es par to neko nezinu. Ik pa laikam vīrs ieķīlā kādu māju. No tā arī neko nesaprotu. Vien jautāju: varbūt beigās arī mani ieķīlāsi? (Smejas.)

Titulu Gada rīdzinieks par ieguldījumu Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā arī reiz ieguvāt kopā ar vīru Māri Gaili. Tik spēcīgs tandēms kā cimds ar roku, kā divi vienā.

Kopā ar Māri esmu 42 gadus. Viņš ir viens no maniem trim liktenīgajiem vīriešiem. Māris vada visu mūsu mājas saimniecību. Savukārt mans uzdevums, sūtība ir profesija. Esmu arhitekte, zīmēju mājas un vadu projektus. Vīrs palīdz morāli un ir arī mans darbinieks. Ar viņu iepazīstinu kā savu finanšu direktoru. Kad mājas skice un makets pasūtītājam ir atrādīti, aizeju uzpīpēt. Saku, lai par līgumu un summām runā ar manu vīru. Un tad viņi sāk kaulēties un diņģēties, ko no sevis vienkārši izslēdzu.

Pastāstiet par abiem pārējiem liktenīgajiem vīriešiem!

Vīzija par to, kas es patiesībā kļūšu, man parādījās, kad satikos ar Justu Karlsonu no ASV, Berga Bazāra īpašuma mantinieku. Viņš meklēja arhitektu vispirms savam birojam vienā no viņa mājām Tērbatas ielā 4. Tas bija sarežģīts projekts 1993. gadā. Toreiz biju aizgājusi no kolhoza (Z. Gaile iepriekš pelnīja kā arhitekte kolhozu laikā – DB) un sāku strādāt patstāvīgi. Pēc gada biroju veiksmīgi pabeidzām un sākām ar Berga Bazāru. Kopā ar to ģimeni esmu jau 25 gadus.

Tātad mans vīrs ir numur viens, ar ko kopā izveidojām Ķīpsalu, atjaunojot 18 mājas, Ģipša fabriku, Lipkes muzeju un Kaltenes ansambli. Otrs ir Justs Karlsons, ar ko tapa Berga Bazārs un Rūmenes muiža, bet trešais ir uzņēmējs, mecenāts un kolekcionārs Jānis Zuzāns. Kopā ar viņu tagad strādājam pie vērienīgā privātā mākslas centra Zuzeum izveides. Viņš pats man piezvanīja un uzrunāja bez nekādiem konkursiem. Visas šīs attiecības jau pāraugušas dzīvesveidā. Saredzu tās kā mūža draudzību. Esam kā radinieki.

Tā ir liela priekšrocība.

Mani kolēģi pa reizei sociālajos tīklos apcer, ka Zaiga ir īpašs gadījums. Jārēķinās ar viņas apstākļiem, ka, lūk, ir tāds vīrs, ir Justs Karlsons, ir Jānis Zuzāns, kas nekaiš? Tas taču ir manis pašas sastrādāts! Neviens nav nedz vīru, nedz abus pārējos klāt pienesis. Viss ir atkarīgs no tā, kā tu pats veido savu dzīvi, kāpēc tu dzīvo. Māku stilīgā veidā savienot divas it kā pretējas nozares – restaurāciju ar jauno arhitektūru. Tā, ka tas sadzīvo. Nevaru dot nekādas receptes, bet pats galvenais, ka tu kaut ko proti, ka tev ir kāds amats. Šie izplūdušie menedžeri… Daudziem cilvēkiem ir psihiskas problēmas, psihoterapeiti, izdegšana un kouči. Tomēr es pamanu arī otru pusi, kā kouči tos cilvēkus uzlādē, bet apakšā seguma vienalga nav. Vien uzpumpēts brašums. Arī politikā daudziem nav bāzes – izglītības un izkoptas personības.

Savulaik Latvijas sieviešu līderu topam žurnālā Pastaiga neizcēlāt kādu, kura ar savām amata ietekmes iespējām būtu ko panākusi kopējā sabiedrības labumā. Toties jūs pieminējuši vairāki aptaujātie, sakot, ka esat ar dzelzs tvērienu, spēcīga, sīva, mērķtiecīga. Ko par to sakāt?

Kad jauni cilvēki man jautā, kā var ilgus gadus turēties līmenī… Vienu dienu bija ienācis paģirains puisis plikām kājām un jautāja: «Pasaki, Zaiga Gaile, kas ir tā atslēga?» Atbildēju, ka, pirmkārt, dzert vajag mēreni, otrkārt, tā ir disciplīna, un, treškārt, jāievēro robežas. Sevī disciplīnu esmu uztrenējusi. To no mazotnes arī vecāki prasīja. Nedrīkstēju aiziet uz skolu neizmācījusies. Vienmēr biju teicamniece. Tas, protams, ir arī liels slogs. Tēvs bija ārsts. Visu bērnību redzēju viņu pie rakstāmgalda. No slimnīcas zvanīja jebkurā diennakts laikā. Tāpēc nevaru iedomāties neko citādi, kā tikai to, ka darbs ir dzīves jēga un pamats. Tas šķiet pašsaprotami. Neesmu nekāds brīnumcilvēks, bet manī mīt liela pienākuma apziņa. Daudz esmu stāstījusi arī par saviem psihiskajiem traucējumiem, kas no pārslodzes sākās 40 gadu vecumā. Latvija atguva neatkarību, bērni vēl bija mazi, lielie darbi tikai sākās. Taču nevaru atļauties slimot. Vienkārši jāiet uz priekšu. Starp citu, visādām vainām var gan ļauties, gan tās ignorēt. Vienkārši kāpju uz riteņa, un, kamēr atbraucu uz darbu, man jau ir labi. Vēl eju no rītiem peldēt Daugavā. Tas nāk veselībai par labu.

Visu rakstu lasiet 3. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Būvnieks pievienojas VNĪ aicinājumam izvērtēt būvdarbu vadītāja darbību

Valdis Koks, RERE BŪVE valdes priekšsēdētājs,24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

JRT būvnieki sola novērst pāļu urbšanas radītās plaisas blakus ēkās

Zane Atlāce - Bistere,11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot būvniecības tradīcijas, šodien, 2021. gada 31. martā Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", būvuzņēmējs SBSC, JRT aktieri Gundars Āboliņš un Vilis Daudziņš, arhitekte Zaiga Gaile un nozares pārraugošie ministri jaunbūves pamatos iemūrēja laika kapsulu, informē VNĪ.

Būvniecības darbi norisinās saskaņā ar plānoto un arhitektes Zaigas Gailes vēsturiskās teātra ēkas pārbūves ieceri.

Šobrīd būvdarbu gaitā fasādes daļā uzsākta 1. stāva pārseguma (griestu) izbūve. Turpinās ēkas pazemes daļas – modernu darbnīcu izbūve gan fasādes, gan pagalma zonā. Jaunās - daudz plašākās teātra ēkas aprises būs redzamas jau šā gada vasaras beigās – līdz tam plānots pabeigt pagalma apjoma galveno būvkonstrukciju izbūvi. Gada beigās paredzēts uzsākt jumta izbūves darbus.

Jāņem vērā, ka COVID apstākļos tālāko darbu gaitā var rasties izaicinājumi, kas saistīti ar būvmateriālu piegādēm, darbaspēka pieejamību, garākiem saskaņošanas termiņiem ar saistītājām iestādēm vai citiem ārējiem apstākļiem. Būvniecībā iesaistītās puses mērķtiecīgi strādā, lai būvdarbi noritētu atbilstoši plānotajam, objekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim, norāda VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB,07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Komentāri

Pievienot komentāru