Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Importētais alus Latvijā pēdējos gados kļuvis populārāks, tomēr Jāņos Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pašmāju ražojumam. Vispopulārākais Jāņu alus Tērvetes alus, kuru šogad svētkos baudīšot 17% iedzīvotāju.

To liecina alkohola atlaižu meklētāja iedzert.com aptauja. Aptaujā secināts, ka tikai 2% valsts iedzīvotāju Līgo svētkos izvēlēsies ārzemju alu.

Vispopulārākā izvēle starp alus ražotājiem aptaujas dalībnieku vidū bijusi Tērveres alus (to izvēlējušies 17% aptaujas dalībnieku), kuram seko Aldaris (12%) un Cēsu alus ar 11%.

Tālāk aptaujas dalībnieku vidū izvēle kritusi par labu Bauskas alum (9%), Užavas alus (8%), Lāčplēša alus (7%), Valmiermuižas alus (6%) un Piebalgas alus (3%). 7% aptaujātie norādīja uz kādu citu alus izvēles variantu. Savukārt 4% aptaujāto norādīja, ka Jāņos alu nedzeršot.

Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Pīt vainagus, izjust kopābūšanu un gavilēt no sirds, to Jāņos iesaka zāļu sieva Līga Reitere, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Jāņos piedien daudz līgot. Līgo no – uz. Tā ir pāreja, jauns laiks – no pilnzieda uz pilnbriedu, uz auglību. Es kā saimniece, kā māte, kā vecmāmiņa, kā sieviete, kā cilvēks līgoju. Es kā dabas daļa līgoju. Līgo līdzi saulei, laikam, ritējumam. Saulgriežos ir garā diena un īsā nakts, pilnzieds. Šogad gan pilnzieds ir pirms Jāņiem un laikā, kad sāksies astronomiskā vasara, vairs nebūs pilnzieda,» stāsta zāļu sieva. Viņa atklāj, ka Jāņos gribētu piedzīvot dziedāšanu ar gavilēšanu, skurbumu no smaržas, zaļuma, ziedu daudzveidības, no krāsas, no skriešanas, diešanas, dejošanas, no gulēšanas zālē vai sienā, no ļaušanās vējam. Tiesa, to var darīt arī citās dienās. Kad ir īsais, siltais, baltais nakts laiks, tad vēl jo vairāk cilvēki domā, ka dabā viss uz auglību rosās, vēl jo vairāk to kāro piedzīvot – apreibt no smaržas, mīlas, no ziedu daudzveidības, dziesmu gaviles. «Apreibt ne tikai no alus un bučas, bet dabas. Tas ir tas reibinošais, kas pilnziedā kārojas, – plandošais bruncis, kas vijīgs pie auguma, rosinošs un kairinošs,» teic zāļu sieva.

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē Andris Rasiņš. Viņš Jāņos iesaka cilvēkiem labāk izvēlēties nevis kvantitāti, bet kvalitāti un to arī baudīt

Ko tad nozīmē būt alus someljē?

Man daudzi cilvēki prasa, vai tas nozīmē kādu diplomu, kādu īpašu papīru. Ja godīgi, tā nav. Tā nav problēma – dabūt papīru.

Man tas ir dzīvesveids, hobijs un, paldies Dievam, arī darbs. Neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijis kādā izbraucienā, kas nav saistīts ar alu. Mani tuvākie cilvēki un mani draugi dabū ciest, ka jebkurā pilsētā pirmā vieta, kas tiek apmeklēta, ir kāda alus darītava vai labs craft alus bārs. Kopumā man viss dzīvesveids ir pakārtots alum.

Kā līdz tam nonācāt?

Es ar alu sāku strādāt pirms deviņiem gadiem. Pirms tam darbojos labā uzņēmumā vadošā amatā, bet tad atnāca krīze un es pazaudēju savu darbu. Tai pašā dienā, kad mani atlaida, aizgāju uz savu mīļāko alus bāru. Jau tad tur bija virs 15 alus veidiem – no Beļģijas, Anglijas un citām valstīm, un es zināju, ka alus nav tikai tumšais un gaišais. Bāra īpašnieks man piedāvāja darbu – teica, ka vajag cilvēku, kurš var strādāt alus veikalā. Tā tas mani ievilka. Gluži kā bērnībā jebkurš bērns gribēja kļūt par saldējuma veikala īpašnieku vai tirgotāju, es savukārt piepildīju sapni un sāku strādāt alus veikalā.

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Pagājušajā gadā SIA Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 47%, sasniedzot 2,49 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

2012. gadā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums bija 1,69 miljoni eiro.

2013. gadā Valmiermuižas alus darītava realizēja 1,46 miljonus litru alus, kas ir par 40% vairāk nekā 2012. gadā, kad tika realizēti 1,04 miljoni litri alus.

«Pagājušajā gadā kā prioritāti izvirzījām ieguldīt tumšo alu segmentā, kurā arī esam sasnieguši vislielāko izaugsmi,» stāsta alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. «Gada sākumā investējām vienu miljonu eiro tumšo alu noguldīšanas pagraba izbūvē, kas ļāva Valmiermuižas Tumšo alu brūvēt un piedāvāt arī vasaras sezonā, bet rudenī visā Latvijā piedāvāt Valmiermuižas Ziemas alu.»

Bez lielas pieredzes pārtikas jomā divi uzņēmīgi puiši Kaspars Bērze un Gundars Kļaviņš pērn sāka tirgoties ar izlejamo alu, raksta žurnāls Lietišķā Diena.

Spontāna ideja

Kas rosināja stūrēt šajā biznesā? Vai tās nebija nostalģiskās atmiņas par dzeltenajām alus mucām ielās desmitiem gadu atpakaļ? Iespējams, teic Kaspars, taču šī tomēr vairāk bijusi spontāna, nevis pārdomāta ideja. Pamudināja krīze, «jūti, ka viss jūk, viss put», šī gan ir pirmā prakse šajā nozarē, piebilst Kaspars. Tā, sākot darbību Jelgavā, īres maksa bijusi tik liela, ka pat prātā nenācis paplašināt veikalu skaitu, taču pats no sevis sanācis tā, ka pirmā tirdzniecības vieta guvusi piekrišanu, īpaši studentu vidū.

Itālijā Lieldienu brīvdienās visā valstī tiks noteikts karantīnas režīms, liecina dekrēta projekts, ar kuru bijusi iespēja iepazīties ziņu aģentūrai "Reuters".

Gaidāms, ka valdība jau šodien apstiprinās šo dokumentu.

No 3.aprīļa līdz 5.aprīlim plānots slēgt visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, pēc medicīniskās palīdzības vai ārkārtējos gadījumos.

Taču gaidāms, ka vairāki reģioni, tostarp Lombardija, jau no pirmdienas tiks pakļauti stingram karantīnas režīmam.

"Es ceru, kas šis būs pēdējais upuris, kas tiek lūgts mūsu pilsoņiem," sacīja Lombardijas reģiona prezidents Atilio Fontana.

Itālijā inficēto skaits šonedēļ pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un amatpersonas brīdinājušas, ka situācija pasliktinās, izplatoties jaunajiem lipīgākajiem koronavīrusa paveidiem.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

No Latvijas reģioniem Vidzeme ir vienīgais, kurā kritusies alus popularitāte.

Par to liecina a/s Cēsu alus izveidotais Baltijas alus indekss. Ja pērn alu kā iecienītāko dzērienu minējuši 25,0 % respondentu, tad šogad tikai 23,1 %. Vispopulārākais alus ir Latgalē un Kurzemē – to norādījuši attiecīgi 30,9 % un 30,8 % respondentu, savukārt Pierīgā strauji augusi alus popularitāte – no 17,9 % pērn līdz 27,5 % šogad.

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere pavēstīja, ka Latvijā 64 % respondentu par iecienītāko alu atzinuši gaišo alu, kas gan ir par 3 % mazāk, nekā pērn. Gaišo alu visvairāk iemīļojuši latgalieši – 73 %, bet tumšo iecienījuši kurzemnieki – 36,6 %. Iecienītākais bijis vidēja stipruma alus, bet stiprākam priekšroku dod tikai 6,8 % Latvijas iedzīvotāju.

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Veicot eksperimentu ar slēpto kameru pirms jaunā mācību gada sākuma LTV raidījums de facto pārliecinājies, ka nepilngadīgie var nopirkt alkoholu nelielos veikaliņos un lielveikalā Maxima. Eksperimenta laikā septiņpadsmitgadīgais Toms un piecpadsmitgadīgais Daniels apstaigājuši vairākus veikalus un kafejnīcas mēģinot iegādāties alu.

Vispirms pārbaudītas dažas kafejnīcas Rīgas centrā, par kurām puiši bija dzirdējuši – te alkoholu pārdodot arī nepilngadīgajiem. Tomēr šoreiz eksperimenta dalībniekiem iegādāties alu nav izdevies – bārmene pat norādījusi, lai ejot uz blakus kafejnīcu, jo te esot salikts daudz video kameru un viņa alu nepārdošot.

Eksperimenta dalībnieki tālāk ķērušies pie jauniešiem ierastāka alkohola iegādes veida – veikala. Alu bez problēmām izdevies nopirkt divos mazos veikaliņos Pārdaugavas pusē.

Lielveikalos Rimi un Prisma eksperimenta dalībniekiem alu nopirkt nav izdevies – pārdevējas prasījušas uzrādīt dokumentus un alu nav pārdevušas. Pirms pusgada, šā gada janvārī, de facto veica līdzīgu eksperimentu – toreiz gan Prismā, gan Rimi raidījuma eksperimenta dalībniecei alkoholu nopirkt izdevās.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.