Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.
«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.
Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.
«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.
Jautāta, vai Dziesmusvētku laikā alus pārdošanas apjoms jūtami pieaug, viņa atbildēja noliedzoši.
«Par pamatīgu alus pārdošanas apjomu pieaugumu nav nekāda pamata runāt. Nedēļas laikā notirgoto dzērienu apjoms ir salīdzināms ar viena festivāla vienā vakarā izdzerto alus apjomu. Dziesmusvētku laikā apmeklētāji tradicionāli alu lieto daudz mazākos apjomos nekā citos atpūtas un izklaides pasākumos,» sacīja Krastiņa.
Savukārt AS Cēsu alus pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers norādīja, ka diskusijām par alus saprātīgu lietošanu Dziesmusvētkos vispār nav debatējama.
«Par to, ka alus un dziedāšana iet kopā, liecina simtiem tautasdziesmu, tā ka šis jautājums vispār nav debatējams. Alu saprātīga dzeršana svētkos nav nekas nosodāms,» sacīja Zatlers.
Tikmēr SIA Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis sacīja, ka koncerta laikā ar alus dzeršanu nevajadzētu aizrauties, savukārt pēc lielkoncerta alus baudīšana ir pašsaprotama.
«Mēs kā mazā alus darītava esam par to, ka līdzīgi kā teātra uzveduma vai baleta izrādes laikā visa uzmanība ir jāvelta augstvērtīga skatuves snieguma baudīšanai. Un, tā kā alus un dziesmas ir sena Latvijas kultūras sastāvdaļa visos godos, lielkoncertam noslēdzoties, jāļaujas sadziedāšanās un miestiņa baudīšanas priekam,» sacīja Ruņģis.
Kā ziņots, vakar Dziesmu un deju svētku padome iepazinās ar Dziesmu un deju svētku tirdzniecības politiku, kas neapmierināja Dziesmu svētku Mākslinieciskās padomes vadītāju Māri Sirmo, kurš savukārt rosināja diskusiju par nepieciešamību aizliegt alkohola tirdzniecību svētku noslēguma koncertā. Pēc viedokļu apmaiņas tika secināts, ka alkohola tirdzniecība noslēguma koncerta laikā Mežaparka Lielajā estrādē nav pieļaujama, bet, beidzoties koncertam, tā tirgošanu varētu sākt.
Sirmā ierosinājumam piekrita gan diriģents Romāns Vanags, gan Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR). Viņa minēja, ka svētku noslēguma koncerts ir pasākums, uz kuru cilvēki tik ļoti tiekušies nokļūt, ka viņiem tad arī vajadzētu būt saprašanai par to, ka svētku koncerts nav tas laiks, kad lietot alu. Viņasprāt, alus dzeršana var notikt pilsētas vidē pie lielajiem ekrāniem, kur varēs sekot līdzi koncerta norisei.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas mākslas nodaļas vadītāja un Dziesmu un deju svētku projekta koordinatore Līga Ribicka stāstīja, ka svētku laikā tirdzniecība tiks organizēta Mežaparkā, Daugavas stadionā un Vērmanes dārzā. Ēdināšanas pakalpojumu nodrošinātājiem un suvenīru tirgotājiem, kā arī nelielo alus darītavu tirgotājiem tiks rīkots konkurss tirgošanas licenču iegūšanai, bet lielajiem alus tirgotājiem tiks rīkota izsole ar augšupejošu cenu.
