Šajā gadā nodarbinātība augs lēnāk nekā iepriekšējā gadā, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā prognozē Latvijas Bankas eksperti.
Jau 2013. gada 2. pusgadā nodarbinātības kāpuma kavēšanās bija vērojama visos pieejamos statistisko datu avotos. Iepriekš strauju nodarbinātības pieaugumu nodrošināja cikliskā bezdarba komponentes sarukums.
Pašlaik faktiskā bezdarba (darba meklētāju īpatsvara, kas 2014. gada 1. ceturksnī bija 11,9%) cikliskā komponente saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu ir tuva nullei, un tās turpmāks samazinājums nebūtu ilgtspējīgs. Bezdarba kritums būtiski palēnināsies un notiks uz strukturālā bezdarba rēķina (un strukturālā bezdarba samazinājums nevar notikt ātri).
Gaidāms, ka arī turpmākajos gados bezdarbs saglabāsies tuvu tā dabiskajam līmenim, tādējādi bezdarba sarukums neradīs būtisku spiedienu uz inflāciju. Nodarbinātības kāpumu joprojām veicinās pakāpenisks līdzdalības līmeņa pieaugums, tomēr ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, visticamāk, samazināsies, sarūkot gan iedzīvotāju skaitam, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvaram.
Migrācijas saldo kļūstot nenozīmīgam, par galveno iedzīvotāju skaita samazināšanās faktoru kļūst mirstības pārsniegums pār dzimstību.
Darbaspēka atlīdzības daļa pievienotajā vērtībā Latvijā ir zemāka gan attiecībā pret lēšamo darbaspēka ieguldījumu ražošanas procesā, gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm.
Viens no iespējamiem faktoriem zemai darbaspēka atlīdzības daļai ir augsti darba ienākuma nodokļi un samērā zemi uzņēmumu peļņas nodokļi. Tādējādi pakāpeniska darba ienākuma nodokļu samazināšana (no 2014. gada janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme pazemināta no 35,09% uz 34,09%) varētu nedaudz paaugstināt darbaspēka atlīdzības daļu pievienotajā vērtībā.
Tāpēc darba samaksas pieaugums nedaudz virs darba ražīguma kāpuma, kā arī neliels gan nominālās, gan reālās vienības darbaspēka izmaksas pieaugums (vismaz sākotnēji), iespējams, neliecina par tautsaimniecības nelīdzsvarotības risku kāpumu, uzsver eksperti.
Galvenais atalgojuma pieauguma faktors joprojām bija darba ražīguma kāpums, par to liecina stabili mērens to uzņēmēju īpatsvars, kuri ir neapmierināti ar darbaspēka trūkumu. Darbaspēka trūkums pakalpojumos jau ierasti vērojams salīdzinoši retāk nekā būvniecībā un apstrādes rūpniecībā, norāda LB.