Gāzes piegādātāja SIA "Latvijas propāna gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 101,41 miljons eiro, kas ir par 78% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 3,006 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn pamatdarbības virzieni saglabājās līdzšinējie - sašķidrinātās naftas gāzes tranzīts, imports, transportēšana, fasēšana, uzglabāšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī gāzes apgādes sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkope privātmājām un uzņēmumiem.

"Latvijas propāna gāzes" saimniecisko darbību nodrošināja četras akcīzes preču noliktavas - Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī. 2022.gadā autogāzes tirdzniecību "Latvijas propāna gāze" veica 49 autogāzes uzpildes stacijās, no kurām 30 atrodas Rīgas reģionā, sešas - Latgales reģionā, septiņas - Vidzemes reģionā un sešas - Kurzemes reģionā.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

No uzņēmuma SIA Latvijas Propāna gāze valdes locekļa amata ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar visiem valdes locekļiem atbrīvots Juris Bērziņš.

Savukārt viņa vietā iecelts Jevgenijs Gombergs, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

DB jau vēstīja, ka SIA Latvijas Propāna gāze tagad pieder diviem īpašniekiem – Šveicē reģistrētai Massonyx Ltd un kopš šā gada jūlija arī Kiprā reģistrētai BLG Holding Limited.

Uzņēmuma pārstāvji gan šīs izmaiņas nekomentēja, vien DB norādīja, ka tās bija iecerētas jau pirms kāda laika. Kopumā šogad notikušas arī lielas izmaiņas Latvijas Propāna gāzes valdē. Šā gada februārī valdes priekšsēdētāja posteni bez komentāriem atstāja bijušais Latvijas Pasta šefs Ivars Krauklis, bet martā valdes priekšsēdētāja amats tika likvidēts vispār, kā arī tika samazināts valdes locekļu skaits no četriem uz diviem, amatus saglabājot Ludmilai Brataševai un Jurim Bērziņam.

Latvijas Propāna gāze 2. augustā ir reģistrējusi komercķīlu par vairāk nekā diviem miljoniem latu, liecina pieejamie dati Lursoft.

SIA Latvijas Propāna gāze ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., un komercķīla reģistrēta 2 288 650 latu apmērā.

Savukārt 16. martā tika dzēsta Massonyx Ltd komercķīla vairāk nekā četru miljonu latu apmērā (4 025 000 lati), kuras parādnieks bija SIA Latvijas Propāna Gāze, savukārt ķīlas devējs – a/s Citadele banka. Ķīla tika reģistrēta pērnā gada 27. jūlijā un dzēsta šī gada 16. martā.

Db.lv jau vēstīja, ka SIA Latvijas Propāna gāze pieder diviem īpašniekiem – Šveicē reģistrētai Massonyx Ltd un kopš šī gada 5. jūlija arī Kiprā reģistrētai BLG Holding Limited. Šogad notikušas arī lielas izmaiņas Latvijas Propāna gāze valdē – februārī valdes priekšsēdētāja posteni bez komentāriem atstāja Ivars Krauklis, bet martā valdes priekšsēdētāja amats tika likvidēts vispār, kā arī tika samazināts valdes locekļu skaits no četriem uz diviem. Jūlija vidū no valdes locekļa amata atbrīvots arī Juris Bērziņš, savukārt viņa vietā iecelts Jevgenijs Gombergs.

Aizvadītajā gadā sašķidrinātās naftas gāzes uzņēmums SIA Latvijas propāna gāze apgrozījums sasniedzis 56,042 miljonus eiro, kas ir 2012.gada līmenī, savukārt peļņa augusi par 8,3%, līdz 1,69 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums patērētājiem realizējis 78,35 tūkstošus tonnu sašķidrinātas naftas gāzes, kas ir par 10,228 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. SIA Latvijas propāna gāze veiktā realizācijas struktūras analīze rāda, ka 2013.gadā realizācijas apjomi Latvijas tirgū palielinājušies par 9,33 tūkstošiem tonnu un veido 130% no 2012.gada faktiskajiem realizācijas apjomiem.

Pēc uzņēmuma novērojumiem realizācijas apjomu pieaugums kurināmās sašķidrinātās naftas gāzes realizācijā pagājušajā gadā veidojis 8%, balonu segmentā realizācija augusi par 6%, savukārt mazumtirdzniecībā autogāzes uzpildes stacijā realizēti 11,007 tūkstoši tonnu, kas ir par 10% vairāk nekā 2012.gadā. Īpaši straujš pērn bijis realizācijas apjomu pieaugums autogāzes gāzes firmu segmentā ( par 605% vairāk, salīdzinot ar 2012.gadu).

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Visas trīs vadošās reitingu aģentūras nesen vēlreiz norādīja uz nopietnu situācijas sarežģīšanos salu valstī saistībā ar Grieķijas parādu krīzes turpināšanos.

Maija beigās Fitch Ratings samazināja Kipras ilgtermiņa reitingu uzreiz par trīs pakāpieniem no AA- līdz A-, nosakot „negatīvu” prognozi. Jau iepriekš, marta beigās, arī S&P samazināja republikas reitingu no A līdz A- ar „negatīvu” prognozi. Bet Moody’s, kurš Kipras reitingu par diviem pakāpieniem no Aa3 (AA-) uz A2 (A) samazināja jau februārī, maijā pārskatīja reitinga „stabilo” prognozi uz „negatīvo”.

Visas aģentūras atzīmē, ka pamata risks Kipras ekonomikai ir pārlieku lielais banku sektors. Turklāt tas ir cieši saistīts ar šobrīd krīzes pārņemto Grieķiju.

Kipras parlamentā piektdien paredzēts balsojums par starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamā finansējuma iegūšanas likumprojektiem – tā saukto Plānu B.

Vienošanās ar aizdevējiem Kiprai jāpanāk līdz pirmdienai, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) iepriekš pavēstījusi, ka ārkārtas finansējumu salas bankām nodrošinās tikai līdz 25. martam. Gadījumā, ja ECB pārtrauks Kipras banku finansēšanu, tās var bankrotēt. Kipras Centrālā banka brīdinājusi, ka valsts ekonomika atrodas uz sabrukuma sliekšņa un nākamais solis var būt gan tās glābšana, gan arī iznīcība. No ECB palīdzības ir atkarīgas Kipras lielākās bankas – Bank of Cyprus un Laiki.

Saskaņā ar alternatīvo plānu, paredzēta investīciju fonda radīšana, kurā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no parādzīmēm, kas izsniegtas apmaiņā pret iespējamiem ienākumiem no dabasgāzes atradnēm. Tāpat, kā iespējami risinājumi, Plāna B ietvaros tiek nosaukta Kipras banku rekonstrukcija un palīdzība no ietekmīgās Kipras pareizticīgo baznīcas. Kipras banku sistēmas rekonstrukciju atbalsta arī eirozonas finanšu ministri, vēsta Bloomberg. Saskaņā ar eirozonas plānu – Cyprus Popular Bank un Bank of Cyprus varētu tikt sadalītas, lai izveidotu «slikto banku». Garantētie noguldījumi 100 tūkstošu eiro apmērā varētu tikt pārvesti uz «labo banku», savukārt summas virs 100 tūkstošiem tiktu iesaldētas, līdz brīdim, kad sāktos kredītiestāžu īpašumu pārdošana.

Starptautiskā aizdevuma piešķiršana Kiprai, saskaņā ar kuru noguldījumiem bankās tiek piemērota vienreizēja nodeva, valsts iedzīvotāju vidū izsaukusi plašu neapmierinātību. Iedzīvotāji sākuši no bankām izņemt savus noguldījumus, savukārt Kipras prezidents paziņojis, ka mēģinās grozīt aizdevuma nosacījumus, vēsta AP.

Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies piešķirt Kiprai 13 miljardus eiro lielu aizdevumu, kas paredzēts valsts ekonomikas glābšanai pēc tam, kad tās bankas zaudēja ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādu krīzē.

Saskaņā ar aizdevuma nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērots vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro. Tādējādi Kipra kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas saņēmusi starptautisko palīdzību. Pirms Kipras starptautiskais aizdevums bija nepieciešams Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Spānijai.

Izmaiņas reģistrētas SIA Latvijas Propāna gāze valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Pjotrs Kairjaks, līdz ar to Latvijas Propāna gāze valde darbu turpina vienas personas sastāvā.

Pašreizējais valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs augsto amatu ieņem kopš 2012.gada septembra un, kā liecina Lursoft pieejamā informācija, kopš 2012.gada decembra iecelts arī par SIA LPG Termināls valdes locekli.

SIA Latvijas Propāna gāze reģistrēta 2000.gadā un 2013.gadā apgrozījusi 56,042 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 1,691 miljona eiro peļņu.

SIA Latvijas Propāna gāzekapitāldaļu turētāji ir šveiciešu Massonyx Holding Ltd. un BLG Holding Limited no Kipras.

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

2014. gadā SIA Latvijas propāna gāze patērētājiem realizēja 96,256 tūkstošus tonnu sašķidrinātās naftas gāzes, kas ir par 17,898 tūkstošiem tonnu vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft dati.

Realizācijas apjoms uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājies par 25%.

Jānorāda, ka patlaban sašķidrinātā gāze pa cauruļvadiem nonāk aptuveni 80 tūkstošus dzīvokļu, un apmēram 350 tūkstoši patērētāju lieto gāzes balonus.

Latvijas propāna gāzes iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2014. gadu uzņēmums aizvadīja ar 1,807 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, pērn uzņēmuma peļņa palielinājās vairāk nekā divas reizes. Latvijas propāna gāzes neto apgrozījums pērn sasniedza 56 miljonus eiro.

Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka 2014. gadā uzņēmuma veiktie nodokļu maksājumi sasniedza 13,828 miljonus eiro.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Kipras starptautiskais aizdevums kārtējo reizi saskāries ar nenoteiktību, kad atklājies, ka valsts parlaments balsos par tā apstiprināšanu.

Patlaban gandrīz puse no Kipras parlamenta 56 deputātiem varētu balsot pret aizdevuma, kura ietvaros valsts saņems desmit miljardus ASV dolārus un veic dažādus papildus finansējuma iegūšanas pasākumus, tostarp piemēros nodevu noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, apstiprināšanu, vēsta Reuters.

Balsot pret starptautisko aizdevumu varētu Kipras Zaļā partija, komunistu partija AKEL un sociālistiskā EDEK. Kipras parlaments jau martā nobalsoja pret starptautisko aizdevumu, tādējādi izraisot jaunu satricinājumu parādu krīzes skartajā eirozonā.

Aizdevumu atbalsta Kipras valdības partijas – Demokrātiskā partija un Demokrātiskās sanāksmes partija. Tomēr abām partijām parlamentā nav vairākuma, tāpēc balsojuma likteni, visticamāk, izšķirs mazie Kirpas parlamenta politiskie spēki.

Kipras valdība parlamentam izskatīšanai piektdien, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, plāno iesniegt jaunu likumprojektu par nodevu piemērošanu noguldījumiem. Paredzēts, ka nodeva neattieksies uz noguldījumiem, kas mazāki par 100 tūkstošiem eiro, vēsta The Guardian.

[Papildinājums 1. - 3. rindkopa]

Tādējādi Kipra atgriezusies no jauna pie nodevu piemērošanas noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu. Nedēļas sākumā starptautisko aizdevumu noraidīja Kipras parlaments, kurš iebilda pret šādām nodevām. Sākotnēji nodevas bija plānots piemērot arī noguldījumiem, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro. Kipras TV vēsta, ka noguldījumiem, kas ir lielāki par 100 tūkstošiem eiro, varētu tikt piemērota nodeva 15% apmērā. Par likumprojektu vēl jālemj Kipras parlamentam.

Tiek pieļauts, ka atgriešanās pie nodevām noguldījumiem notikusi pateicoties ievērojamajam eirozoanas un starptautisko aizdevēju spiedienam, ar kuru pēdējo dienu laikā saskaras Kipra. Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskie aizdevēji plāno atteikties atbalstīt valsts izstrādāto Plānu B aizdevuma saņemšanai, kura ietvaros paredzēts papildus finansējumu iegūt sociālajos fondos.

Parādu krīzes plosītā Kipra pieliekot «pārcilvēciskas» pūles, lai nodrošinātu to, ka valsts bankas ceturtdien spēs atsākt darbu, pavēstījusi Kipras Centrālā banka.

Bankas Kiprā ir slēgtas jau ilgāk par nedēļu, kas saistīts ar bažām, ka pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas no kredītiestādēm aizplūdīs ievērojams daudzums kapitāla. Kipras Centrālā banka norāda, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos kredītiestādēm.

Pēc banku atvēršanas paredzēts noteikt nedēļas limitu naudas izņemšanai no tām, vēsta BBC. Tomēr pagaidām nav zināms, cik liels šis limits tiks noteikts, kā arī cik ilgi tas būs spēkā. Paredzēts, ka par naudas plūsmas kontroli Kipras varasiestādes vienosies līdz ceturtdienai. Tikmēr Kipras finanšu ministrs Mihails Saris norādījis, ka ierobežojumi palīdzēs izvairīties no ievērojamas kapitāla aizplūšanas un «pēc relatīvi īsa laika perioda» tiks atcelti. «Es domāju, ka katra dienu, kamēr bankas ir slēgtas, rada papildus nedrošību un sarežģījumus, tāpēc mēs vēlamies darīt visu, kas mūsu spēkos, lai mūsu nospraustie mērķi būtu sasniedzami,» klāstījis M. Saris.

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

^{[Papildināts viss teksts]}

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Noguldījumi no Kipras uz Latviju jau sāka plūst pirms diviem, trim gadiem, kad kļuva skaidri nojaušams, ka Grieķijas maksātnespēja radīs Kipras bankās lielu «caurumu». Tātad «gudrākā» nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi, atzīst DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Tomēr ļoti iespējams, ka pēc pēdējiem notikumiem Kiprā nauda uz mūsu pusi plūdīs pastiprināti, vērtēja eksperts.

«Kiprai izvirzītie nosacījumi ir skaidrs signāls no Vācijas un citām eirozonas kreditorvalstīm, ka tās neuzņemsies zaudējumus, kurus rada neveiksmīgs finanšu pakalpojumu eksporta bizness. Tātad Latvijai būs īpaši jāparūpējas, lai šis bizness mūsu valstī strādājošu banku izpildījumā būtu veiksmīgs vai vismaz skaidri nodalīts no pārējās valsts ekonomikas,» komentēja eksperts.

Vienlaikus viņš atzina, ka citu valstu iedzīvotāju naudas ieplūde Kiprā nebija krīzes galvenais cēlonis, tas bija vairāk nekā 100% Kipras iekšzemes kopproduktam atbilstošas summas aizdošana Grieķijai.

Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

Kipras parlaments gatavojas balsot pret starptautisko aizdevumu, kura ietvaros paredzēts ar vienreizēju nodevu aplikt noguldījumus, tādējādi sala nonākusi soli tuvāk maksātnespējai un banku sistēmas sabrukumam, vēsta Reuters.

[Papildināta ar 2. - 3. rindkopu]

Reaģējot uz neskaidrību saistībā ar Kipru, Eiropas vērtspapīru tirgi otrdien turpinājuši kritumu. Londonas FTSE 100 otrdien tirdzniecības dienas pirmajā pusē samazinājās par 0,09%, Vācijas DAX par 0,36%, bet Parīzes Cac 40 par 0,37%.

«Patlaban visas acis vērstas Kipras virzienā. Saglabājas daudz neskaidrības un kā, redzams [Kipras parlamentā], nav vienprātības gadījumā, ja aizdevuma līguma nodevu apmēri tiks pārskatīti,» sarunā ar Reuters sacīja analītiķu kompānijas Daiwa Securities pārstāvis Tobiass Blatners (Tobias Blattner).

Kipras parlamenta balsojums par starptautisko aizdevumu tika atlikts uz pirmdienu, bet pēc tam uz otrdienu. Visticamāk, Kipras parlaments, kurā ir 56 deputātu vietas un nav noteiktas partijas pārsvara, starptautisko aizdevumu noraidīs, atzinusi salas valdība.

Krievijas energokompānija Gazprom piedāvājusi piedalīties Kipras banku glābšanā, apmaiņā pret tiesībām piedalīties valsts dabasgāzes atradņu izpētē, vēsta Greek Reporter.

Saskaņā ar energogiganta piedāvājumu, Krievijas kompānija vēlas finansēt Kipras finanšu institūciju rekonstrukciju, apmaiņā pret ievērojamu kontroli pār dabasgāzes atradņu izpēti. Savukārt Kipras Nikos Anastasiads (Nicos Anastassiades) šo piedāvājumu patlaban nevēlas izskatīt, jo vēlas risinājumu atrast Eiropas Savienības (ES) ietvaros.

Aizvadītajā nedēļā Kipras energokompānija KRETYK pavēstīja, ka valsts ekonomiskās zonas ūdeņos varētu būt aptuveni 1,6 līdz 3,4 triljoni kubikmetru lielas dabasgāzes iegulas. Patlaban uzsākti gāzes iegulu izpētes darbi, lai jau 2019. gadā Kipra varētu sākt dabasgāzes eksportu. Kipras valdība paudusi, ka Kipra ar laiku varētu kļūt par vienu no nozīmīgākajiem enerģētikas mezgliem Eiropā.

Nākamo nedēļu laikā Kipra varētu atteikties no kapitāla plūsmas ierobežojumiem savās bankās, pavēstījis valsts finanšu ministrs Haris Georgiads (Haris Georgiades).

Ministrs sagaida, ka kapitāla kontroles pasākumi, kas Kipras bankās tika ieviesti pēc tam, kad valsts saņēma starptautisko aizdevumu, lai nepieļautu naudas aizplūšanu no valsts kredītiestādēm, tiks atcelti «dienu vai nedēļu laikā». Viņš norādīja, ka tas nekādā gadījumā nav mēnešu jautājums, un ministrs ir optimistiski noskaņots par to, ka izdosies atcelt ierobežojumus.

Patlaban Kiprā dienas laikā no bankām var izņemt 300 eiro, bet dodoties uz ārvalstīm – līdzi iespējams ņemt tikai divus tūkstošus eiro. Savukārt uzņēmumi, ja nav saņēmuši Centrālās bankas atļauju, uz ārvalstīm nedrīkst pārskaitīt finanšu līdzekļus, kas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Krievijas finansisti un oligarhi no Kipras bankām izņēmuši naudu aptuveni 2,3 miljardu eiro apmērā, kad īsi pirms tika izlemts par nodevas piemērošanu noguldījumiem saņēma brīdinājumus.

Ziņas par Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros paredzētajiem pasākumiem nonākušas investoru rīcībā, kas steidzīgi iztukšojuši savus kontus, vēsta britu laikraksts Daily Express. Nav skaidrs, kas veicinājis ziņu noplūdi, tomēr to, ka informācija bija pieejama pirms notikušā, apstiprinājuši vairāki Londonā dzīvojošie finansisti.

«Mēs zinām, ka nedēļās pirms Kipras aizdevuma daudzi no salas izveda naudu. Savukārt brīdinājumi varēja būt nākuši no bankām, valdības vai pat no Briseles,» sacīja finanšu eksperts Džonatans Deiviss (Jonathan Davis). Tiek uzskatīts, ka liela daļa savu naudu pārveda uz Lielbritānijā esošo Bank of Cypurs UK.

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.