Ražošana

Latvijas propāna gāzes peļņa augusi vairāk nekā divas reizes

Žanete Hāka,26.05.2015

Jaunākais izdevums

2014. gadā SIA Latvijas propāna gāze patērētājiem realizēja 96,256 tūkstošus tonnu sašķidrinātās naftas gāzes, kas ir par 17,898 tūkstošiem tonnu vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft dati.

Realizācijas apjoms uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājies par 25%.

Jānorāda, ka patlaban sašķidrinātā gāze pa cauruļvadiem nonāk aptuveni 80 tūkstošus dzīvokļu, un apmēram 350 tūkstoši patērētāju lieto gāzes balonus.

Latvijas propāna gāzes iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2014. gadu uzņēmums aizvadīja ar 1,807 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, pērn uzņēmuma peļņa palielinājās vairāk nekā divas reizes. Latvijas propāna gāzes neto apgrozījums pērn sasniedza 56 miljonus eiro.

Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka 2014. gadā uzņēmuma veiktie nodokļu maksājumi sasniedza 13,828 miljonus eiro.

Latvijas propāna gāzes vadība norāda, ka 2015. gadā darbības prioritātes būs jaunu tirgus segmentu apgūšana, esošās tirgus daļas saglabāšana un paplašināšana, kā arī sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšana un kvalitātes uzlabošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes piegādātāja SIA "Latvijas propāna gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 101,41 miljons eiro, kas ir par 78% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 3,006 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn pamatdarbības virzieni saglabājās līdzšinējie - sašķidrinātās naftas gāzes tranzīts, imports, transportēšana, fasēšana, uzglabāšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī gāzes apgādes sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkope privātmājām un uzņēmumiem.

"Latvijas propāna gāzes" saimniecisko darbību nodrošināja četras akcīzes preču noliktavas - Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī. 2022.gadā autogāzes tirdzniecību "Latvijas propāna gāze" veica 49 autogāzes uzpildes stacijās, no kurām 30 atrodas Rīgas reģionā, sešas - Latgales reģionā, septiņas - Vidzemes reģionā un sešas - Kurzemes reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Propāna gāzes valdi pametis Pjotrs Kairjaks

Žanete Hāka,26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA Latvijas Propāna gāze valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Pjotrs Kairjaks, līdz ar to Latvijas Propāna gāze valde darbu turpina vienas personas sastāvā.

Pašreizējais valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs augsto amatu ieņem kopš 2012.gada septembra un, kā liecina Lursoft pieejamā informācija, kopš 2012.gada decembra iecelts arī par SIA LPG Termināls valdes locekli.

SIA Latvijas Propāna gāze reģistrēta 2000.gadā un 2013.gadā apgrozījusi 56,042 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 1,691 miljona eiro peļņu.

SIA Latvijas Propāna gāzekapitāldaļu turētāji ir šveiciešu Massonyx Holding Ltd. un BLG Holding Limited no Kipras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP atļauj Latvijas propāna gāze vienoties ar Eko gāze

Dienas Bizness,19.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 12. maijā pieņēma lēmumu atļaut SIA Latvijas propāna gāze un SIA Eko gāze vienoties par abpusēju klientu apkalpošanu. KP lēmumā secina, ka vienošanās rezultātā netiks ierobežota konkurence autogāzes tirgū, kā arī vienlaikus tiks stiprināta uzņēmumu konkurētspēja un paplašinātas patērētāju izvēles iespējas, informē KP.

Paziņotā vienošanās paredz sadarbību par abpusēju klientu apkalpošanu SIA Latvijas propāna gāze kopumā 41 autogāzes uzpildes stacijās un 11 SIA Eko gāze autogāzes uzpildes stacijās visā Latvijā.

Tā kā vienošanās nosacījumi paredz regulāru informācijas apmaiņu starp konkurentiem, KP izvērtēja šādas sadarbības ietekmi uz konkurenci. Saskaņā ar SIA Latvijas propāna gāze un SIA Eko gāze sniegto informāciju uzņēmumi nodrošinās tikai tādu savstarpēju informācijas apmaiņu, kas ir būtiska konkrētās vienošanās izpildei un kas nesniedz aktuālus vai nesamērīgi detalizētus vēsturiskus datus par to individuālo komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Biznesa parku attīstītājs Piche pievēršas arī dzīvokļu un rindu māju būvniecībai

Db.lv,11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums “Piche”, kas zināms kā biznesa parku attīstītājs Mārupē, nolēmis būvēt arī dzīvokļu un rindu mājas. Pašlaik Mārupē top uzņēmuma pirmais dzīvokļu komplekss “Dižozoli”, kura pirmo māju plānots nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām, bet blakus taps vēl viena.

Uzņēmuma “Piche” valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda, ka, skatoties uz prognozētajām apkures un elektrības cenām, par ietaupīšanu ir jādomā ne vien katram iedzīvotājam pašam, bet nu jau tam uzmanība ir jāpievērš arī māju būvniekiem.

“Apkure dzīvokļos tiks nodrošināta ar siltajām grīdām, taču siltuma avots būs kombinēts - izmantosim gan “Latvijas Gāzes”, gan “Latvijas Propāna gāzes” resursus. Šobrīd propāna gāze ir vairāk kā divas reizes lētāka par dabas gāzi. Tāpat - sadegot propāna gāze izdala trīs reizes vairāk siltuma, kas ļaus būtiski ietaupīt šobrīd. Ja dabas gāzes cenas kritīsies, būs iespēja pārslēgties uz otru apkures veidu. Vēl centīsmies ietaupīt uz koplietošanas telpu ekspluatācijas izmaksām - tajās elektrība tiks nodrošināta no uz ēkas jumta izvietotajiem saules paneļiem,” skaidro P.Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No 1. oktobra drīkst tirgot tikai tādus gāzes balonus, kuriem veikta tehniskā pārbaude

Dienas Bizness,28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. oktobra drīkst tirgot tikai tādus tā sauktos «vecos» sašķidrinātās naftas gāzes balonus, kuriem veikta ārējā, iekšējā un hidrauliskā pārbaude, atgādina Ekonomikas ministrija.

Ministrija aicina patērētājus iegādāties tikai pārbaudītus un drošus gāzes balonus uzticamās tirdzniecības vietās, neradot risku savai un apkārtējo cilvēku veselībai un dzīvībai. Gāzes balona marķējumā ir jāparādās tehnisko pārbaudi veikušās sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes stacijas identifikācijas zīmei. Šobrīd divi komersanti - SIA Latvijas Propāna gāze un SIA INTERGAZ - ir pauduši gatavību veikt gāzes balonu tehnisko pārbaudi, ko apstiprinās noteikta identifikācijas zīme.

SIA Latvijas Propāna gāze identifikācijas zīme būs nostiprināta zem gāzes balona ventiļa, savukārt SIA INTERGAZ marķējums tiks iespiests uz gāzes balona «pases».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes tirgotāju reģistrā pašlaik pieteicies 21 potenciālais tirgotājs, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā.

Gāzes tirgotāju reģistrā pašlaik reģistrējušies AS AJ Power Gas, SIA Booking Group, PAS Daugavpils siltumtīkli, SIA Enefit, SIA ESK Sistēmas, SIA Euro Energo Company, SIA FLAMMA, SIA Frenzo, SIA GEG, SIA IMLITEX LATVIJA, AS Latvenergo, AS Latvijas Gāze, SIA LATVIJAS PROPĀNA GĀZE, UAB Lietuvos Duju Tiekimas, UAB Litgas, SIA MVBK, SIA Renergy Latvia, AS Rīgas Gāze, SIA Scener, SIA Willbrook Management un SIA WIN Baltic.

Jau vēstīts, ka dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrētie komersanti dabasgāzes tirdzniecību var uzsākt no 2017.gada 3.aprīļa.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam ir jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kuras noteikšanas kārtība atrunāta Ministru kabineta noteikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons,30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome atļāvusi SIA Latvijas Propāna gāze, kuras valdes loceklis ir Aleksandrs Siņegubovs, iegūt četru uzņēmumu - SIA Rietumu vējš, SIA Pro gāze Agus, SIA EAN un SIA ILEA - aktīvus jeb tām piederošas sešas autogāzes uzpildes stacijas Rīgā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstiprināta CSDD padome

Žanete Hāka,04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) akcionārs, ir ievēlējusi Nominācijas komisijas izvirzītās kandidatūras CSDD padomes locekļu amatos, informē SM.

Kopumā tika saņemti 19 pieteikumi CSDD padomes priekšsēdētāja un locekļu amatiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti četri pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Nominācijas komisijas nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Juri Bērziņu CSDD padomes priekšsēdētāja amatam, Kristiānu Godiņu CSDD padomes locekļa amatam un Andri Ķēniņu CSDD neatkarīgā padomes locekļa amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2

Lelde Petrāne,10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš 10.decembrī Rīgā Daugavas kreisajā krastā atklāja jaunu dzelzceļa staciju Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem, kas ļaus pakāpeniski pārvirzīt kravu plūsmu no pilsētas centra uz Krievu salu.

Projekta ietvaros ir uzbūvēta stacija Bolderāja 2 ar deviņiem sliežu ceļiem apmēram 8.5 km garumā un savienojošais sliežu ceļš uz Krievu salas termināļiem ar 10m augstiem dzelzceļa pārvadiem pār Daugavgrīvas šoseju un pār SIA Latvijas propāna gāze pievedceļu.

Projekta kopējās izmaksas veido ~41 milj. eiro, no kuriem ~30 milj eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 11 milj. eiro - VAS Latvijas dzelzceļš finansējums. Būvniecību veica pilnsabiedrība BMGS S, savukārt būvniecības līguma vadīšana un uzraudzība bija uzticēta pilnsabiedrībai SYSTRA – L4 Bolderāja 2.

LDz īstenoja šo projektu, jo Rīgas pilsētas attīstības plāns paredz ostas pārvietošanu tuvāk jūrai un pilsētas centrālās daļas paplašināšanu, kā arī jaunu ostas termināļu būvniecību Daugavas kreisajā krastā un tādas dzelzceļa infrastruktūras attīstību, kas savienotu jaunos termināļus ar dzelzceļa tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas realizācijas pieauguma temps, ņemot vērā augošās pārtikas un degvielas cenas, sabremzēsies, atzīmēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa pauda, ka kopējie realizācijas dati par pirmo ceturksni rāda realizācijas pieaugumu par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Taču pie pieaugošām pārtikas un degvielas cenām realizācijas pieauguma temps sabremzēsies, ko varēja novērot jau aprīlī un maijā.

Ligere skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo likumsakarīgi veicina naftas cenu pieaugumu pasaulē, tostarp arī Eiropā.

"Krievijas nafta, kas Eiropā iepriekšējā gadā veidoja apmēram 30%, jāaizvieto ar naftu no citām pasaules valstīm, līdz ar to mainās pieprasījuma tirgus ģeogrāfiskā struktūra," pauda asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka 1.jūnijā jēlnaftas cena "Brent" biržā bija 113 ASV dolāri par barelu, bet 5.jūnijā - jau 121 dolārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji: Aizliegums pārdot alkoholu DUS ir valsts sankcionēta legālā tirgus pārdale

LETA,26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noslēdzies 7,8 miljonu eiro vērtais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta degvielas iegādes iepirkums

Žanete Hāka,29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsludinātā degvielas iepirkuma konkursa uzvarētāji, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Dienests par 7,8 miljoniem eiro iegādāsies degvielu no vairākiem uzņēmumiem.

Degvielu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam piegādās SIA Neste Latvija, SIA „Statoil Fuel&Retail Latvia, SIA LUKoil Baltija R, SIA Astarte-Nafta, SIA King, AS Virši, SIA Kings, SIA RusLatNafta, SIA RNS-D, SIA Gotika auto un SIA Latvijas Propāna gāze.

Līgums ar uzņēmumiem tiek slēgts uz trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālais sociālais maksājums – revolūcija nodarbinātībā

Māris Ķirsons,02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu 2017. gadā izjutīs gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, gan vairākās vietās nepilnu darba laiku strādājoši, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda ZAB Sorainen pētījums par tām personām, kuras ir pakļautas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lai arī par šo minimālā nodokļa apmēru parlaments nobalsoja jau 2015. gada nogalē, tomēr šīs prasības stāšanās spēkā paredzēta no 2017. gada, bet pilnā apmērā no 2018. gada. Šīs prasības gan ir izraisījušas atbildes reakciju, jo daži klusiņām, bet citi skaļi (piemēram, SIA Latvijas propāna gāze) paziņo par darbinieku, kuri nestrādā pilnu slodzi, atlaišanu.

Sagaidāms, ka par šiem jaunievedumiem vēl būs diskusija Saeimā un iespējami grozījumi pērn pieņemtajā kārtībā.

«Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs ir jaunums tikai nepilnu darba laiku un pie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja strādājošajiem, bet ne valdes locekļiem,» skaidro ZAB Sorainen vecākā nodokļu menedžere Aija Lasmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs valdes locekļiem (no algas vai domājamā ienākuma) jau tiek piemērots vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Grib dubultot izņēmumu skaitu minimālā socnodokļa maksātāju vidū

Māris Ķirsons,08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski grib palielināt to darbinieku kategoriju skaitu, par kurām darba devējam nebūs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu minimālais apmērs – 97,16 eiro mēnes, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz sagatavotie grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kurus plānots izskatīt šodienas Saeimas plenārsēdē. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atturējās paust savu viedokli, jo par šiem grozījumiem uzzināja no DB un paši ar to saturu neesot iepazinušies, turklāt masu mediju telpā par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu minimālā apmēra ieviešanu no 2017. gada esot daudz informācijas, kura «apaugusi» ar visādiem pieņēmumiem.

Jāatgādina, ka 2017. gada valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē nebija jautājuma par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu, jo tas tika akceptēts pērnā gada nogalē, tikai kā spēkā stāšanās termiņš tika noteikts 2017. gada 1. janvāris. Tiesa, ažiotāža par gaidāmajām izmaiņām sākusies vien pēdējās dažās nedēļās.

Komentāri

Pievienot komentāru