Sliekas aizlīdušas otrā plānā, teic uzņēmuma SL ECO īpašnieks Linards Lepse. Galveno vietu saimniecībā nu ieņēmušas lielākas radības – gaļas truši.

Patlaban uzņēmuma slieku humusa ražotnē esot sakrājies krietni daudz nerealizētas produkcijas. To Linards pārdod tieši pasūtītājam, piegādājot vajadzīgo daudzumu. Fasēt mazos maisiņos un tirgot veikalā neatmaksājoties, spriež slieku audzētājs. Konkurence ir liela un cenas visdažādākās. Citi pamanoties savu preci realizēt par dempinga cenu, ar kuru nevarot konkurēt. Linards daļēji tajā vaino arī situāciju, ka ir audzētavas, kas saņem Eiropas atbalstu, tas ļauj preci padarīt lētāku. Latvijas tirgū ir slieku humusa pārprodukcija, vērtē uzņēmējs, bet ārzemju tirgum saražotā apjoma būtu par maz, pat kooperējoties. Turklāt sliekas nevar savairot strauji, ja pēkšņi radies liels gadījuma rakstura pasūtījums, jo jādomā, kur likt un ar ko barot darbinieces pēc tam, ja jauna pasūtījuma nav.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Latvijā audzētas sliekas kā augsnes bagātinātājas, atkritumu pārstrādātājas, proteīna avots un ārstniecības līdzeklis

427 tūkst. eiro – no tik lielas summas šķīrās vairāki Latvijas izlases hokejisti, pirms diviem gadiem investējot Mālpils biotehnoloģiju centrā, kas nodarbojas ar slieku audzēšanu. Ripas meistari ieguldīja pamestas cūku fermas teritorijā, kurā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs veido slieku audzēšanas kompleksu. To viņš plāno attīstīt dažādos virzienos, viens no kuriem būs arī slieku masas audzēšana. Teritoriju, kurā pašlaik manāmi vecās fermas grausti, plānots nostumt ar buldozeru, lai četrus hektārus dabūtu zem jumta slieku produktu ražotnes vajadzībām.

Vairāki Latvijas izlases hokejisti ieguldīs kopumā 300 tūkstošus latu slieku audzēšanas biznesa attīstībā Mālpilī, informē Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs.

Viņš sacīja, ka Mālpilī patlaban tiek veidots biotehnoloģiju centrs, kur vairāk nekā trīs hektāru platībā tiks izveidotas siltumnīcas un ražotnes, kurās pētīs dažādus netradicionālus lauksaimniecības saimniekošanas veidus.

«Projektā ar apmēram 300 tūkst. latu piedalīsies arī hokejisti Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Edgars Masaļskis un Mārtiņš Cipulis, kuriem ir liela interese par zaļo domāšanas veidu. Turklāt viņi saskata slieku veidotā komposta pielietošanas iespējas un perspektīvas,» sacīja Pulturs.

Viņš arī atzina, ka topošais slieku audzēšanas centrs atrodas bijušajās cūku fermas telpās, kurā jau patlaban tiek audzētas sliekas. Kopējās biotehnoloģijas centra izmaksas ir apmēram septiņi miljoni latu, no kā lielākā daļa būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, kā arī Zviedrijas ieinteresētu biznesa investoru atbalsts.

Šoreiz portāls db.lv apciemoja sliekkomposta jeb biohumusa BioEC ražotni Engures novada Smārdes pagastā!

Uzņēmums ir dibināts 2010. gadā. Pēc tam uzņēmuma dibinātāji uzrakstījuši divus Eiropas Savienību fondu projektus, kurus īstenojot tapa ražotne. Tad iegādāta tehnika un ražošanas licence Austrijā, stāsta kompānijas vadītājs Egils Laukmanis.

Kalifornijas sarkanās hibrīdsliekas ir pagājušā gadsimta 50. gados speciāli izveidots hibrīds, kas ir spējīgs diennakts laikā pārstrādāt organisko substrātu, kas līdzvērtīgs paša svaram un vairoties desmit reizes ātrāk nekā savvaļā mītošās sugas.

Tādējādi šīs sliekas tiek plaši izmantotas, lai pārstrādātu organiskos substrātus un iegūtu vermikompostu, kas ir augstvērtīgs bioloģiskais mēslojums augu kultūrām un veicina augsnes auglību, skaidro BioEC pārstāvis.

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Vārtus pagarinājumā gūstot Miķelim Rēdliham, Latvijas komanda Rīgas «Dinamo» Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta mačā savā laukumā pagarinājumā ar 3:2 (0:1, 1:1, 1:0, 1:0) pārspēja Čerepovecas «Severstaļ» vienību, tiekot pie šosezon pirmās uzvaras savā laukumā.

Iepriekšējās astoņās spēlēs savā laukumā «Dinamo» cieta astoņus zaudējumus. Treneru kolektīvā un sastāvā būtiskas izmaiņas veikusī Rīgas komanda pēdējās 19 spēlēs piedzīvojusi 17 zaudējumus, bet pēdējos piecos mačos gūtas divas uzvaras.

Pamatlaikā laukuma saimnieku labā vārtus guva amerikāņu uzbrucējs Denijs Kristo un Gunārs Skvorcovs, bet pagarinājumā ar precīzu metienu atzīmējās Miķelis Rēdlihs.

Spēli aktīvāk iesāka mājinieki, turklāt pirmajā minūtē sadursmē ar «Dinamo» uzbrucēju Gintu Meiju divi viesu hokejisti guva savainojumus. Tiesa, pirmās puslīdz bīstamās situācijas pie vārtiem izveidoja pretinieki, taču Rīgas komandas vārtsargs Jānis Kalniņš bija uzdevumu augstumos. Tuvojoties perioda vidum, rīdzinieki tika pie iespējas spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču tas palika neizmantots.

Visaugstāk apmaksāto Latvijas sportistu saraksta augšgalā aizejošajā gadā ievietots basketbolists Andris Biedriņš, kura ieņēmumi pārsniedz pārējo 19 Latvijas vislabāk pelnošo sportistu kopējos ienākumus, liecina žurnāla Otkritij Gorod veiktais apkopojums.

Vienīgais latvietis Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) A. Biedriņš, kurš pārstāv Goldensteitas Warriors komandu, šogad algā nopelnījis 10,2 miljonus dolāru (5,6 miljonus latu).

A. Biedriņš 2008. gada jūlijā noslēdza sešu gadu līgumu ar Warriors komandu par 54 miljoniem dolāru (29,6 miljoniem latu), bet katru nākamo sezonu latvietis aizvada arvien sliktāk un šosezon jau kļuvis par izteiktu vienības rezervistu.

ASV mediji A. Biedriņu min kā 13. vislabāk apmaksāto spēlētāju līgā.

Aiz A. Biedriņa žurnāla veidotajā sarakstā atrodami četri Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu hokejisti - Miķelis Rēdlihs (Jaroslavļas Lokomotiv) ar 700 tūkst. latu, Lauris Dārziņš (Kazaņas Ak Bars) ar 640 tūkst. latu, Sandis Ozoliņš (Mitišču Atlant) ar 560 tūkst. latu un Jānis Sprukts (Maskavas CSKA) ar 540 tūkst. latu.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas piektajā mačā ceturtdien ar 2:1 (1:0, 1:1, 0:0) uzvarēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rīdziniekiem izdevies samazināt deficītu līdz 2-3, bet nākamā abu komandu savstarpējā cīņa tiks aizvadīta sestdien Rīgā.

Latvijas komandas vārtus šajā mačā guva Gints Meija un Lauris Dārziņš, bet Donbass labā izcēlās soms Tuomass Kīskinens.

Rīdzinieku vārtos šajā mačā atkal stājās Jakubs Sedlāčeks.

Mača pirmajās minūtēs uzbrukuma smailē divreiz nonāca Gunārs Skvorcovs, kurš vispirms no pāris metru attāluma pēc plaukstas metiena ripu raidīja tieši virsū Donbass vārtsargam Jānam Laco. Neilgi pēc tam latvietis uzbrukumā devās vēlreiz, taču pretinieki viņam neļāva izdarīt metienu, bet Laco pēc sadursmes ar Skvorcovu pamanījās pazaudēt savu ķiveri.

Attīstībai ilgtermiņā ir svarīgi veidot bioloģiskās saimniecības. Viena no perspektīvākajām ir biohumusa nozare, taču attīstību kavē līdzekļu trūkums un uzņēmumu nevēlēšanās sadarboties, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms četriem gadiem izveidotā Latvijas Biohumusa ražotāju asociācija (LBHRA) lika sarosīties daudziem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, solot teju zelta kalnus slieku audzēšanas un biohumusa nozarē. «Stāstīja, ka būšot tik liels pieprasījums, kādu cilvēki nespēs saražot. Daudzi uzsāka biohumusa ražošanu, taču čiks vien bija,» atceras SIA Verners un draugi īpašnieks Verners Kalējs. Lielākā sāpe šobrīd ir tiem, kas kredītus ņēmuši pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, DB stāsta SIA Dēra valdes locekle Inese Lindermane-Dirvēna, kas biznesu uzsākusi pēc LBHRA «reklāmas». Viņai gan neklājas slikti: «Spēju pārdot visu tik daudz, cik saražoju.» Vairāki ražotāji biznesu attīstījuši lēnāk un bez kredītiem, taču arī viņi atzīst, ka peļņa spēj nosegt vien izmaksas.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu, kas parāda, kam pieder Latvijas Top 30 restorāni (skatīt raksta galerijā!).

Laikraksts arī vēsta, ka Latvijas pavāru vairāku gadu aicinājums ēst maksimāli dabiskus un vietējas izcelsmes produktus ir sadzirdēts. «Vēl pirms dažiem gadiem varējām pat nemēģināt ēdienkartē iekļaut mežacūkas sautējumu – vienkārši neviens kaut ko tādu neēda. Tagad, kad cilvēkiem pastāsta, ka piedāvājumā ir mežacūka, kas ir mežā ēdusi ozolzīles, lapas, sliekas un mellenes, nevis siltumnīcās audzētās krūmmellenes, attieksme ir pavisam cita. Savukārt gadījumos, kad produkts tomēr ir dažādās saimniecībās audzēts, svarīgi, lai runa būtu par bioloģiskajām saimniecībām,» saka restorāna Tam labam būs augt (SIA 32. maijs) šefpavārs un līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Viņš atzīst – cilvēks ir kļuvis zinošāks, produkta izcelsmei ir arvien lielāka loma. .

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ja hokejistiem maksātu tādas algas, kā, piemēram, skolotājiem vai policistiem, par samaksas aizkavēšanu viņi jau sen sūdzētos Valsts darba inspekcijai, arodorganizācijām, medijiem, viņi pieteiktos Nodarbinātības valsts aģentūrā uz kādiem metinātāju bezmaksas kursiem un daļa arī noteikti pamestu Rīgas Dinamo.

Taču hokejistiem vismaz uz papīra maksā daudz vairāk, tāpēc viņi klusē un pacietīgi strādā bez maksas, cerot, ka kluba vadībai tomēr izdosies atrast sponsoru, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Sponsoram jābūt patiesi lielam un dāsnam, jo kluba darbības nodrošināšanai sezonā nepieciešami 12 miljoni eiro, uzsver medijs. Pagaidām gan nekas nav mainījies – vadība turpina solīt algas «kuru katru dienu», taču šī diena kā nepienāk tā nepienāk. Vakar, uzsākot mājas spēļu sēriju, hokejisti turpināja strādāt avansā. Iespējams, raizes par ienākumiem ietekmē arī komandas sniegumu, kas ir vājāks par ierasti viduvējo.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas trešajā mačā ar rezultātu 7:3 (1:1, 3:2, 3:0) savā laukumā spraigā un emocionālā spēlē pārspēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rezultāts kļuvis 2-1 Donbass komandas labā. Rīt komandas tiksies atkārtoti.

Divus vārtus Dinamo labā guva Marsels Hosa, bet pa reizei izcēlās Māris Bičevskis, Gints Meija, Guntis Džeriņš, Kristaps Sotnieks un Lauris Dārziņš. Savukārt Donbass rindās pa ripai rīdzinieku vārtos iemeta Maksims Jakuceņa, Jevgēņijs Dadonovs un Lukāšs Kašpars.

Cīņas sākumu veiksmīgāk iesāka Ukrainas klubs, kas mača ceturtajā minūtē izvirzījās vadībā. Dinamo kapteinis Sandis Ozoliņš zaudēja ripu pretinieku zonā, un Donbass spēlētāji izveidoja ātru pretuzbrukumu, kuru ar precīzu metienu starp Rīgas vienības vārtsarga Mīkaela Telkvista kājsargiem noslēdza Jakuceņa. Minūti vēlāk Donbass hokejisti izveidoja vēl divus bīstamus metienus, turklāt viens no tiem trāpīja pa Dinamo vārtu konstrukciju.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Aizkrauklē par pircēja piedāvāto summu ir iespējams iegādāties ledus halli, par ko interesi izrādījuši investori no Krievijas un Ķīnas, atklāj Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis.

Viņš norādīja, ka lēmumu pārdot ledus halli pieņēmis tās īpašnieka, uzņēmuma SIA Gaisma īpašnieks Juris Garda, jo pēdējo vismaz trīs līdz četru gadu laikā gan uzņēmumam, gan Aizkraukles novadam un pilsētai kopumā ir spiedīgi finanšu apstākļi. Ja izdotos pārdot šo īpašumu, varbūt būtu iespējams vismaz daļēji norēķināties ar kreditoru.

Runājot par spiedīgajiem apstākļiem, Letinskis atzīmēja, ka viens no faktoriem bijusi ekonomiskā situācija valstī, kas radījusi apgrūtinājumu pašvaldībai sniegt atbalstu halles darbībai. Taču vēl viens faktors bija tas, ka 2009.gadā beigusi funkcionēt Aizkraukles rajona padome.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Hokeja attīstībai un popularizēšanai Latvijas Hokeja federācija izveidojusi biznesa klubu, taču ierosinājumi uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides apcirpšanai vai būtiskai ierobežošanai uzņēmumiem, kuri ziedo, var būtiski samazināt ziedojumu apmēru bērnu un jauniešu sportam un arī kultūrai

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat piedāvāto uzņēmuma ienākuma nodokļa reformu, kas skartu arī uzņēmumus, kuri ziedo?

Neatbalstu idejas par kādu ierobežojumu uzlikšanu uzņēmumiem, kuri ziedo naudu sabiedriskajam labumam – sportam, kultūrai. Var jau uz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, kas kopumā mērāma miljonos eiro, raudzīties tikai kā uz valsts budžetā neiekasētu naudu… Tomēr tāpēc atņemt uzņēmumiem, kuri ziedo, šī nodokļa atlaidi vai būtiski ierobežot šo ziedojumu veikšanu ir amorāli. Nesaprot, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo, piemēram, ar 10% ierobežojumu no pārskata gada peļņas vai kādu procentu no uzņēmuma samaksātā sociālās apdrošināšanas maksājuma. Ja šādas idejas gūs valdošo politiķu atbalstu, tad būtībā tas Latvijā sagraus esošo ziedošanas sistēmu, bet bērnu un jauniešu sports, kultūra nonāks uz iznīcības robežas. Savukārt valsts (pat kopā ar pašvaldībām) budžets nespēj finansēt visas vajadzības ne sportā, ne kultūrā, turklāt vienmēr ir kādas neatliekamākas vajadzības, kur nauda vajadzīga nekavējoties. Varbūt valdība vēlas pāriet atpakaļ uz padomju laiku sistēmu, kurā viss tika finansēts no valsts budžeta, tostarp sports un kultūra? Tikmēr Eiropā un Ziemeļamerikā pastāv valsts atbalsts tiem, kuri ziedo, it īpaši bērniem. Manuprāt, pirms ķerties klāt pie ziedotājiem, tomēr vajadzētu novērtēt visas iespējamās sekas. Ja tas netiks izdarīts un vērtētājiem «rādīsies» tikai ieguvumi, tad rezultātā varam saņemt tikai papildus problēmas. Cerēt, ka uzņēmumi ziedos tāpat, kā līdz šim, kad tie saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, ir ļoti riskanti.

SIA Sport revolution ražotajam inovatīvajam un patentētajam produktam florbolā konkurences tikpat kā nav, absolūts līderis pasaulē

Uzņēmums ražo sporta trenažierus hokejam, lauku hokejam, florbolam, kā arī sporta grīdas. Kā norāda viens no ideju ģeneratoriem un firmas īpašniekiem Jānis Leitāns, vislielāko ietekmi uz apgrozījuma kāpumu atstājušas inovācijas specializētos nišas produktos. Te galvenais uzsvars liekams uz florbola piespēlētāju, kas ir arī patentēts. Gadā uzņēmums saražo ap 4000–5000 florbola piespēlētāju, un te par pieprasījumu sūdzēties nevar.

Viss iepriekš minētais ļāvis iekarot pasaules tirgu. J. Leitāns ar biznesa partneri Pēteru Suttu jau no paša sākuma nolēma fokusēties uz konkrētu produktu ražošanu eksportam. Protams, arī Latvijā spēlē hokeju un florbolu, taču, salīdzinot, piemēram, ar Zviedriju vai ASV, pašmāju rādītāji ir niecīgi. Patlaban vairāk nekā 95% Sport revolution preču nonāk 27 pasaules valstīs, tostarp Skandināvijā, Šveicē, Vācijā, ASV, Kanādā, Singapūrā, Ķīnā, Japānā u.c.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

No 22. Ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā Latvijas olimpiskā komanda no Sočiem atvedīs vismaz trīs medaļas, no kurām vismaz viena būs zelta, prognozē Triobet.

Vienas zelta medaļas iespējamība pēc Triobet bukmeikeru prognozēm ir novērtēta ar koeficientu 1.40, kamēr nevienas – 3.00, bet divu un vairāk ar 10.00. Lielākā iespējamība, ka tiks iegūta zelta medaļa, ir skeletonistam Martinam Dukuram, ziņo Triobet. Bez Martina Dukura labas iespējas izcīnīt medaļu ir arī viņa brālim Tomasam, kurš tiek uzskatīts par trešo favorītu pēc brāļa Martina un krievu skeletonista Aleksandra Tretjakova.

Kopskaitā Latvijas olimpiskajai komandai ir cerības izcīnīt vismaz trīs medaļas, un šādu iespējamību Triobet bukmeikeri novērtē ar 1.60 lielu koeficientu.

Par medaļām Triobet skatījumā var pacīnīties arī Oskara Melbārža bobsleja ekipāža un biatlonists Andrejs Rastorgujevs.

Elites līmeņa hokeja nometnē, kurā nākamajai sezonai tiek sagatavoti NHL hokejisti, šogad izmantoti Latvijā ražotie Hockey Revolution trenažieri, informē uzņēmumā.

Nometne Ice Hockey Pro, ko organizē Pitsburgas Penguins instruktors Maksims Ivanovs, norisinājās no 12. līdz 16. augustam Somijā, un tajā piedalījās tādi NHL spēlētāji kā Leo Komarovs, Aleksandrs Barkovs, brāļi Markuss un Mikaels Granlundi, Jaspers Lindgrēns, Jūliuss Honka, Olivers Kaski un citi. Pats Maksims Ivanovs ir zināms kā viens no labākajiem pasaules slidošanas instruktoriem un viņa trenētā komanda divus gadus ieguvusi Stenlija kausu.

Šī nav pirmā Ice Hockey Pro nometne, kurā izmantoti Hockey Revolution trenažieri - Ivanovs ar tiem strādā arī ikdienā (ar tiem aprīkota Pitsburgas Penguins halle), taču šī gada nometnē ar tiem novadīt nodarbības viņš bija uzaicinājis pašus trenažieru izstrādātājus Jāni Leitānu un Pēteru Suttu.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.