Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku
Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Par aizvien lielāku spēlētāju uz pasaules zinātnes skatuves kļūst Ķīna, un nav tālu tas laiks, kad gada lielākais atklājums vairs nenāks no ASV vai Eiropas, bet no Ķīnas, ir pārliecināts Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis. Par nozīmīgākajiem notikumiem pasaules zinātnes telpā, kas notikuši šogad, viņš piemin pirmā ģenētiski modificētā bērna piedzimšanu Ķīnā, kura gēni modificēti tā, lai samazinātu iespēju saslimt ar AIDS. «Atklājums parāda spēju precīzi rediģēt gēnus, kas ir pielietojama ļoti plašam organismu lokam, no augiem līdz cilvēkam, un rada sarežģītus ētiska rakstura jautājumus,» secina A. Ambainis.
Tāpat viņa atzinību šogad izpelnījušās Microsoft un Alibaba mašīnmācīšanās programmas, kuras teksta saprašanas testā pārspējušas cilvēku. «Tas parāda, ka tuvojamies brīdim, kad dators varēs labi atbildēt uz vidēji sarežģītiem jautājumiem cilvēku valodā,» teic pētnieks. Viņš ir gandarīts, ka šogad ir radītas jaunas definīcijas fundamentālajām mērvienībām, piemēram, kilogramam un ampēram, kas balstās tikai uz fizikas konstantēm. «Līdz ar to atrisināta problēma, ka, piemēram, daži no kilograma etaloniem kļūst nedaudz vieglāki par citiem, un tiek nodrošināti noteikti rezultāti mērījumiem ar augstu precizitāti,» skaidro LU profesors.
Savukārt par būtiskākajiem notikumiem Latvijas zinātnē A. Ambainis uzskata zāļu kandidātvielu izveidi Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) un pētījumus dažādās IKT nozares jomās – no mākslīgā intelekta līdz kvantu tehnoloģijām, kur vienlaikus attīstās gan akadēmiskā zinātne, gan uzņēmumi, kas rada oriģinālas tehnoloģijas. «Kvantu tehnoloģiju jomā šogad virzījāmies uz iespējamiem lietojumiem pirmajiem kvantu datoriem, izstrādājot skaitļošanas metodes meklēšanas un plānošanas uzdevumiem,» informē pētnieks.
Viens no šī gada nozīmīgiem notikumiem zinātnē ir Latvijas zinātnieku iekļaušanās Eiropas kodolsintēzes izpētes programmā EUROfusion – apstiprināts Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta vadošā pētnieka Anatolija Popova projekts, kas veltīts kodolsintēzes reaktora materiālu defektu evolūcijas un struktūru nesakārtotības eksperimentālai un teorētiskai analīzei. «Ar šo mēs Latviju ierindojam starp nākotnes enerģijas lielvalstīm,» ir pārliecināta Ieva Siliņa, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja. Projekta misija ir nodrošināt kodolsintēzes reaktoru ieviešanu izmantošanā.
Visu rakstu Fokuss uz starptautiskajiem projektiem lasiet 17. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!