Latvijā audzētas sliekas kā augsnes bagātinātājas, atkritumu pārstrādātājas, proteīna avots un ārstniecības līdzeklis
427 tūkst. eiro – no tik lielas summas šķīrās vairāki Latvijas izlases hokejisti, pirms diviem gadiem investējot Mālpils biotehnoloģiju centrā, kas nodarbojas ar slieku audzēšanu. Ripas meistari ieguldīja pamestas cūku fermas teritorijā, kurā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs veido slieku audzēšanas kompleksu. To viņš plāno attīstīt dažādos virzienos, viens no kuriem būs arī slieku masas audzēšana. Teritoriju, kurā pašlaik manāmi vecās fermas grausti, plānots nostumt ar buldozeru, lai četrus hektārus dabūtu zem jumta slieku produktu ražotnes vajadzībām.
Interese no Nigērijas
«Tehnoloģisko ķēdi esam apguvuši par procentiem 60,» vērtē R. Pulturs. Nozare ir Latvijai jauna, tāpēc arī perspektīva, uzskata Larsens Pulturs, ražotnes vadītājs un R. Pultura dēls. Interese par Latvijas slieku produktiem ir arī ārvalstīs, piebilst uzņēmuma tehnologs Nauris Cielava, kurš studē maģistratūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē. «Lai spētu sevi parādīt ārpus Latvijas, atliek attīstīt ražošanas procesu kā ciklu, lai viss darbotos plūstoši,» piebilst N. Cielava.
«Neatmetu domu par slieku audzēšanu ne tikai vermikomposta vai tā izvilkumu ražošanai, bet arī proteīna iegūšanai. Tā kā sliekai ir labas reģenerācijas spējas, Bulgārijā notikuši izmēģinājumi slieku izvilkumus lietot, ārstējot vēzi agrīnās stadijās. Sliekas un medicīna – arī pie šī jautājuma mēs ceram nonākt,» iecerēs dalās R. Pulturs.
Mazumtirdzniecības apjomi Mālpilī tapušajam organiskās mēslošanas līdzeklim biohumusam jeb vermikompostam, kas tiek izplatīts ar zīmolu Growo Organic, pašlaik ir nelieli, lielākā daļa tiek izplatīta būvmateriālu mazumtirgotāja Kurši tīklā. Pastiprināti sliekkopības entuziasti jau kopš ražotnes izveides brīža lūkojas eksporta virzienā.
Visu rakstu Personalizē slieku reaktorus lasiet 30. marta laikrakstā Dienas Bizness.