Hokeja attīstībai un popularizēšanai Latvijas Hokeja federācija izveidojusi biznesa klubu, taču ierosinājumi uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides apcirpšanai vai būtiskai ierobežošanai uzņēmumiem, kuri ziedo, var būtiski samazināt ziedojumu apmēru bērnu un jauniešu sportam un arī kultūrai
To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Fragments no intervijas:
Kā vērtējat piedāvāto uzņēmuma ienākuma nodokļa reformu, kas skartu arī uzņēmumus, kuri ziedo?
Neatbalstu idejas par kādu ierobežojumu uzlikšanu uzņēmumiem, kuri ziedo naudu sabiedriskajam labumam – sportam, kultūrai. Var jau uz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, kas kopumā mērāma miljonos eiro, raudzīties tikai kā uz valsts budžetā neiekasētu naudu… Tomēr tāpēc atņemt uzņēmumiem, kuri ziedo, šī nodokļa atlaidi vai būtiski ierobežot šo ziedojumu veikšanu ir amorāli. Nesaprot, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo, piemēram, ar 10% ierobežojumu no pārskata gada peļņas vai kādu procentu no uzņēmuma samaksātā sociālās apdrošināšanas maksājuma. Ja šādas idejas gūs valdošo politiķu atbalstu, tad būtībā tas Latvijā sagraus esošo ziedošanas sistēmu, bet bērnu un jauniešu sports, kultūra nonāks uz iznīcības robežas. Savukārt valsts (pat kopā ar pašvaldībām) budžets nespēj finansēt visas vajadzības ne sportā, ne kultūrā, turklāt vienmēr ir kādas neatliekamākas vajadzības, kur nauda vajadzīga nekavējoties. Varbūt valdība vēlas pāriet atpakaļ uz padomju laiku sistēmu, kurā viss tika finansēts no valsts budžeta, tostarp sports un kultūra? Tikmēr Eiropā un Ziemeļamerikā pastāv valsts atbalsts tiem, kuri ziedo, it īpaši bērniem. Manuprāt, pirms ķerties klāt pie ziedotājiem, tomēr vajadzētu novērtēt visas iespējamās sekas. Ja tas netiks izdarīts un vērtētājiem «rādīsies» tikai ieguvumi, tad rezultātā varam saņemt tikai papildus problēmas. Cerēt, ka uzņēmumi ziedos tāpat, kā līdz šim, kad tie saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, ir ļoti riskanti.
Vai nodokļu sistēmas reforma var ietekmēt arī profesionālo sportu?
Protams, ja Latvijā samazināsies iespējas nopelnīt, tad arī mazāka būs vēlme atbalstīt citas vajadzības, tostarp arī sportu.
Ziedojumi un profesionālais sports gan ir nesavienojami jēdzieni, tāpēc NHL, NBA un citu sporta veidu profesionālajās līgās sports ir bizness, ar ko pelna naudu. Savukārt Latvijā ir tieši pretēja situācija, jo profesionāls sports patērē naudu, bet tas nav bizness, to balsta mecenātisms. Faktiski turīgu cilvēku un organizāciju saujiņa iegulda naudu hokejā (hokeja virslīgas komandās), pretī par to neko nesaņemot. Tas pats attiecas arī uz citiem sporta veidiem – basketbolu, futbolu, volejbolu utt. Daži šo dēvē par dārgu rotaļlietu, citi par mecenātismu, vēl citi uzskata, ka tādējādi ieguvēji ir hokejisti – vieniem ir kur izaugt savā meistarībā, citiem ir iespēja izbaudīt spēli. Pirms kaut ko mainīt un, vēl jo vairāk, demontēt esošo varbūt pat ne pārāk labi strādājošu mehānismu, vajadzētu saprast, vai piedāvātais mehānisms darbosies efektīvāk un labāk, vai tiks sasniegti izvirzītie mērķi un vai šajā mehānismā nav kādu blakusefektu, kuri visu iecerēto pārvērš par murgu – neizpildāmu nosacījumu virkni, kā rezultātā labā iecere paliek tikai uz papīra.
Visu interviju Biznesa klubs hokeja popularizēšanai lasiet 30. marta laikrakstā Dienas Bizness.