Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem palīdzēs noturēt šī dārgmetāla cenu augstā līmenī arī 2010. gada otrajā pusē, uzskata Pasaules Zelta padome.

BBC vēsta, ka zelta cena ir ievērojami pieaugusi globālās ekonomikas lejupslīdes laikā, jo laikā, kad citu aktīvu vērtība saruka, investori šo dārgmetālu izmantoja, kā savu līdzekļu drošu patvērumu.

Savā jaunākajā ziņojumā Pasaules Zelta padome norāda, ka tieši privātie noguldītāji ir lielākie zelta pircēji. Padome arī paredz, ka pieprasījums pēc zelta palielināsies arī Ķīnā, jo valsts mazinājusi tirgus ierobežojumus.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieprasījums pēc zelta Eiropā palielinājies par 115%, sasniedzot 84,8 tonnas. Līdz ar to Eiropa šā gada otrajā ceturksnī iegādājās 35% no globālā mērogā pārdotā zelta.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Fiziskais pieprasījums pēc zelta 2009. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir sarucis par 11%, jo bijis mazāks pieprasījums no rūpniecības un dārglietu nozarēm, tomēr investoru apetīte pēc minētā dārgmetāla šogad, visticamāk, saglabāsies augstā līmenī, trešdien ziņo Pasaules Zelta padome (World Gold Council).

Kopumā 2009. gada pēdēja ceturksnī pieprasījums pēc zelta bijis par veseliem 24% mazāks (pieprasījums ceturksnī sasniedza 819.7 tonnas) nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, tomēr novērota pieprasījuma palielināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Globālais pieprasījums pēc rotaslietām pagājušajā gadā sarucis par 20% līdz 1,747 tonnām, jo ekonomikas lejupslīde negatīvi iespaidojusi patērgātāju pirktspēju daļā pasaules lielākajās dārglietu patērētājvalstīs (lielākā pagaidām ir Indija, tuvojas Ķīna), informē Pasaules Zelta padome. Kopumā pieprasījums pēc zelta Indijā 2009. gadā saruka par 33% līdz 480 tonnām.

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pakāpeniski atspēlē šā gada zaudējumus. Kopš jūlija sākuma zelta cena ir palielinājusies jau par 13,7% un šodien atradās pie 1364 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Reuters ziņo, ka investori šobrīd pret zeltu ir noskaņoti daudz labāk nekā vēl pirms diviem mēnešiem, jo radusies sajūta, ka sliktākais zeltam (tā vērtības kritums) ir aiz muguras. Reuters arī norāda, ka parādījusies investoru interese par biržās tirgotajiem uz zelta cenas izmaiņām bāzētajiem fondiem. Arī atsevišķu pasaules lielāko finanšu iestāžu analītiķi sākuši palielināt savas nākotnes zelta cenas prognozes (šogad līdz šim pārsvarā nācies dzirdēt par zelta nākotnes cenas prognožu samazināšanu).

Jāpiebilst, ka zelta cena kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 19%.

Šomēnes arī Pasaules Zelta padome izteica prognozi, ka augošajam pieprasījumam pēc fiziskā zelta vajadzētu rezultēties ar dārgmetāla cenas nonākšanu augstākos līmeņos. Šobrīd gan daudzu pasaules ekspertu domas par zelta cenas tuvāko gadu virzību ir visai atšķirīgas. Ir skaidrs, ka zeltam pēc nesenā cenas krituma jāatgūst zaudētā investoru uzticība. «Zelts pārstājis būt «mūžīgais augšupkāpējs». Lielās zelta cenas svārstības nervozē investorus un mudina izvēlēties augstāka ienesīguma instrumentus, piemēram, ASV kompāniju akcijas. Par labu zelta cenas kritumam spēlē arī ASV ekonomikas atgūšanās, ASV dolāra kursa stiprināšanās un Federālo rezervju sistēmas (FRS) plāni pārtraukt tirgus monetāro stimulēšanas programmu, kā arī inflācijas bažu samazināšanās,» situāciju zelta tirgū DB agrāk raksturojis Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Pieprasījums pēc zelta šajā gadā saglabāsies spēcīgs, pieaugot investīcijām tajā un juvelierizstrādājumu pieprasījumam, paredz Pasaules Zelta padome.

Šā gada pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta samazinājies par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Zelta patēriņš saruka līdz 760,2 tonnām, jo mazinājās biržās tirgoto fondu investīcijas un pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem. Tomēr, visticamāk, juvelierizstrādājumu iepirkuma apjomi šogad atgūsies, jo Ķīnas ekonomika turpina paplašināties, Indijas pircēji sāk pierast pie augstākām cenām un atgūstas Rietumu ražošana.

Zelta stieņa cena šomēnes pieauga līdz rekordaugstam līmenim, jo investori meklēja veidus, kā aizsargāt savu bagātību, turpinoties Eiropas valstu parādu krīzei. Rezultātā būtiski pieauga zelta biržās tirgoto fondu uzkrājumi un kaltuvēs palielinājās pieprasījums pēc monētām.

Jūlija beigās Latvija pēc zelta rezervju daudzuma ierindojās 67. vietā starp 106 pasaules valstīm, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotie dati, ņemot par pamatu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) informāciju.

Latvijas zelta rezervju daudzums šogad nav mainījies un bija 7,7 tonnas, kas veido 4% no valsts kopējām ārējām rezervēm.

Saraksta pirmajā desmitniekā ierindotas pasaules visvairāk attīstītās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV – 8133,5 tonnas zelta rezervju, Vācija – 3406,5 tonnas, SVF – 2907 tonnas, Itālija – 2451,8 tonnas, Francija – 2435,4 tonnas, Ķīna – 1054,1 tonna, Šveice – 1040,1 tonna, Japāna – 765,2 tonnas, Krievija – 726 tonnas, bet Nīderlande – 612,5 tonnas.

Starp Baltijas valstīm Latvija ierindojas visaugstāk, jo Lietuva atrodas saraksta 75. vietā ar 5,8 tonnām zelta, bet Igaunija – 104. vietā ar 0,2 tonnām zelta rezervju daudzumu.

Centrālās bankas, pat neskatoties uz zelta cenas kritumu, turpina pirkt šo metālu. Piemēram, Krievijas centrālās bankas zelta rezerves pagājušajā gadā pieauga par 8,5% un turpina augt arī šogad.

Tāpat samērā strauji savas zelta rezerves audzē citas attīstības valstis, jo aizvien izteiktāka ir vēlme diversificēt savus krājumus. Piemēram, Kazahstānas zelta rezerves pagājušā gada skatījumā pieauga par 41%, bet Turcijas – par 84%. Līdzīgi dara arī daudzas citas attīstības valstis. Liela daļa šo valstu ir energoresursu un citu preču eksportētājas, kas nozīmē, ka liela daļa to ienākumu ir ASV dolāros. Lai samazinātu atkarību no ASV dolāra un palielinātu kopējo valsts nacionālās valūtas stabilitāti, šīs attīstības valstis cenšas palielināt savas zelta rezerves.

Pasaules Zelta padomes dati liecina, ka pagājušā gada skatījumā centrālo banku kopējie zelta pirkšanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 17% līdz 534,6 tonnām, kas ir rekords kopš 1964. gada. Pasaules centrālo banku zelta pirkšanas apjomi pārdošanas apjomus pārsniedz jau kopš 2008. gada, kas sakrīt ar globālās finanšu krīzes un likviditātes drukāšanas sākumu. Un patiešām – kādēļ gan rezerves jāturpina glabāt, piemēram, valūtās, ar kurām saistīto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu apjomi tuvojas vai jūtami pārsniedz faktiski neaptveramu skaitli ar 12 nullēm?

Ceturtdien zelta cena Ņujorkas biržā pakāpās līdz 1215 ASV dolāriem par Trojas unci, investoriem turpinot meklēt drošākas investīcijas uz Eiropas parādu krīzes fona.

Jāpiebilst, ka zelta cenas maija vidū sasniedza savu vēsturiski augstāko līmeni 1248,95 ASV dolāru par unci. Īsi pēc šis atzīmes sasniegšanas zelta cena paslīdēja zem 1200 ASV dolāru atzīmes (jo investori pārdeva dārgmetālus, lai nosegtu zaudējumus akciju tirgos, raksta Reuters), taču tā nupat atkal kā sākusi doties augstākos līmeņos.

Zelta cenas kāpumu gan otrdien ierobežoja Ķīnas paziņojumi, ka tā nekādā gadījumā netaisās distancēt sevi no eirozonas parāda turēšanas (rezultātā riska apetīte nedaudz pieauga). Tomēr bažas, ka Eiropas parādu krīze var padziļināties un negatīvi ietekmēt arī banku sektoru nekur nav zudušas.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Trešdien zelta cena palielinājās līdz 1111 ASV dolāriem par vienu Trojas unci līdz ar ASV dolāra vājināšanos pret lielu daļu pasaules valūtu, kas padara zeltu lētāku tā pircējiem citās valūtas.

Investoru uzmanības centrā joprojām ir Grieķija, ar kuru saistītās ziņas turpina ietekmēt finanšu tirgus. Kopumā neskaidrības par to, kā Grieķijai izdosies piesaistīt naudu tās ekonomika sakārtošanai palielinājusi pieprasījumu pēc zelta kā drošā patvēruma (safe heaven) investīcijas, raksta Reuters.

Eksperti piezīmē, ka arī ilgākā termiņā zelta cenai ir labas izredzes nonākt augstākos līmeņos.

«Izskatot ilgtermiņa zelta pieauguma perspektīvas, jāatzīmē, ka Pasaules Zelta padome nākusi klajā ar paziņojumu, ka pašlaik visdinamiskāk attīstoties Ķīnas ekonomika. Tā rezultātā Ķīnā tuvāko 10 gadu laikā pieprasījums pēc zelta gan juvelierizstrādājumu, gan investīciju sfērā palielināsies pat divas reizes. Iekšējais zelta ražošanas apjoms ir nedaudz vairāk kā 300 tonnas, patēriņa apjoms – virs 400 tonnām gadā. Ņemot vērā to, ka Ķīnas atradņu krājumi tuvāko piecu gadu laikā sāks apsīkt, bet patēriņa pieaugums turpināsies līdz sasniegs Saūda Arābijas, Indijas un Honkongas vidējo tirgu līmeni, un veidos pieaugumu par 100 tonnām gadā. šāds faktors noteikti pozitīvi ietekmēs zelta cenas (tās pieaugs),» klāsta Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Krievijas, Ķīnas un Indonēzijas centrālās bankas turpinās iegādāties zeltu, lai sabalansētu savas rezerves prognozē Pasaules Zelta padome (World Gold Council).

Pašlaik minētās bankas izmanto dolāru ieņēmumus, lai pirktu vairāk zeltu un šāda tendence var turpināties, norāda Pasaules Zelta padome.

Jānorāda, ka Ķīnai zelta rezervju apjoms veido tikai 1,5% no visa kopējā rezervju apjoma. Savukārt Krievijai un Indonēzijai zelta rezerves veido attiecīgi 5,7% un 13,5% no visām rezervēm. Jāpiebilst, ka ASV un Vācijā zelta rezervju apjoms sasniedza aptuveni 70% no kopējo rezervju apjoma.

Db.lv jau rakstīja, ka zelta cena šodien sasniedza jaunu rekordu virs 1328 ASV dolāriem par Trojas unci.

Daļa centrālo banku bēg no ASV dolāriem un pērk zeltu

Dažas pasaules centrālās bankas pēdējā laikā steidz uzpirkt zeltu, un rezultātā šī dārgmetāla iegāde sasniegusi lielāko apmēru gandrīz pusgadsimta laikā. Sevišķi strauji zeltu uzpirkušas Krievijas, Kazahstānas un Turcijas centrālās bankas, kas pamatā tiek darīts, lai diversificētu savas rezerves prom no ASV dolāriem. Starptautiskais Valūtas fonds ziņo, ka centrālo banku valūtu rezerves ASV dolāros pagājušā gada trešajā ceturksnī sasniegušas zemāko īpatsvaru piecu gadu laikā.

Lielākais zelta uzpircējs bijusi Krievijas Centrālā banka, kas 2018. gadā iegādājusies gigantisku apmēru - 274,3 tonnas - šī metāla. Pamatā šie pirkumi finansēti ar šīs valsts ASV parādzīmēm, atklāj Pasaules Zelta padome. Galvenokārt uzpirktais zelts esot nācis no valsts iekšējā tirgus (no raktuvēm un pārstrādes). Pašlaik tiek rēķināts, ka Krievijas Centrālajai bankai ir 2066 tonnas zelta, kas veido 18% no tās kopējām rezervēm. Interesanti, ka tas ir ievērojami mazāk nekā ASV un tai pašai Vācijai. ASV zelta rezerves (vairāk nekā 8,1 tūkstotis tonnu) veido 74% un Vācijai (aptuveni 3,4 tūkstoši tonnu) – 69% - no to kopējām rezervēm.

Pieprasījums pēc zelta pasaulē pērn sasniedzis trīs gados augstāko līmeni, investoriem meklējot patvērumu no nemieriem finanšu tirgos, piektdien paziņoja Pasaules Zelta padome.

Padomes dati liecina, ka pieprasījums pēc zelta pasaulē pagājušajā gadā veidoja 4309 tonnas, kas ir par 2% vairāk nekā 2015.gadā.

Tikmēr pērnā gada ceturtajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta sarucis par 11% - līdz 994,1 tonnai.

Jaunākie dati norāda, ka pieprasījums pēc investīciju zelta pieaudzis pirmajā, otrajā un trešajā ceturksnī, bet samazinājies ceturtajā ceturksnī.

Savukārt rotaslietu pieprasījums pērn kopumā samazinājies, ņemot vērā zelta cenu pieaugumu.

Vidējā zelta cena šā gada ceturtajā ceturksnī būs 1300 dolāri par Trojas unci, kas ir par 5,2% mazāk nekā patlaban, liecina Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozes.

Dārgmetāla cenas kritums ir veicinājis zelta fiziskā pieprasījuma pieaugums tādās valstīs kā Ķīna un Indija, kas ir tā lielākie patērētāji. Cena kopš sava 34 mēnešu zemākā punkta sasniegšanas jūnijā, kad tā bija 1180,5 dolāri par unci, ir pieaugusi par 16%.

Rezultātā cena ir nedaudz atguvusies no sava straujā krituma, tomēr aizvien atrodas ievērojami zemāk nekā gada sākumā – šogad tā sarukusi par 18%. Cenas ir par 28% zemākas nekā 2011. gada septembrī, kad tās sasniedza rekordaugstu – 1921,15 dolāru līmenī.

Pasaules Zelta padome lēš, ka šajā gadā juvelierizstrādājumu, monētu un zelta stieņu pārdošanas apjomi Indijā un Ķīnā sasniegs 1000 tonnu, kuru kopējā vērtība ir 87,6 miljardi ASV dolāru.

Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijai piederošā zelta ģeogrāfiskā izkliede kļūs vēl plašāka, jo 4,4% no Latvijas Bankas kopējām ārējām rezervēm nāksies atdot Eiropas Centrālajai bankai Frankfurtē – gan ārvalstu valūtu, gan cēlmetāla lietņus, kas šobrīd tiek uzglabāti Lielbritānijā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Kā skaidrojuši finansisti, zelts uzskatāms par svarīgu psiholoģisku rezervi, tāpēc ziņa, ka eirozona ne vien simboliski atņems latu, bet arī praktiski pieķersies Latvijas zeltam, esot raisījusi zināmu nemieru.

Zelta investīciju kompānijas Goldinvest asset management vadītājs Pēteris Avotiņš Latvijas ekonomikas krīzes dziļākajā brīdī pus pa jokam, pus pa nopietnam teicis – mums nevajag eiro, mums vajag zelta latu. Valsts atteikšanos no savām cēlmetāla rezervēm viņš vērtējot kritiski: «Manā skatījumā īsta nauda ir zelts. Ja mēs atdodam īstu naudu, pretī saņemot Eiropas Centrālās bankas solījumus ne ar ko nesegtu eiro banknošu veidā, protams, tas vērtējams negatīvi!»

Notikumi finanšu sektorā pēdējā laikā gan pasaulē – ik pa laikam krietni sašūpojot kā eiro, tā dolāra pozīcijas –, gan tepat Latvijā – Krājbankas krahs un viltus trauksme ap Swedbank aizvien vairāk liek uztraukties par naudas līdzekļu drošību.

Ar valdības solījumiem par stingro finanšu sektora uzraudzību ir stipri par maz, lai būtu pārliecība par to, ka noguldītā nauda kādā no privātbanku kontiem pēkšņi neizkūpēs gaisā. Ir tikai viens ceļš uz relatīvu naudas vērtības saglabāšanu – tā ir finanšu līdzekļu uzglabāšanas diversifikācija.

Domājot par risku sadalīšanu, neordināru soli ir spērusi Ventspils pašvaldība, nopietni apsverot daļu brīvos naudas līdzekļus glabāt skaidrā naudā un daļu konvertēt zeltā. Ņemot vērā, ka valdība faktiski pametusi pašvaldības liktenim un nepiedāvā kādu nebūt pieņemamu risinājumu pašvaldības līdzekļu atgriešanai no bankrotējušām bankām, pašvaldībām ir jārīkojas pašām. Jo tās ir atbildīgas par pilna spektra pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem.

Lai palielinātu investīciju ieplūdi Latvijā, jāizvērtē valsts aktīvu pārdošana biržā.

Šādu rekomendāciju Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir iesniegusi tikšanās laikā ar Latvijas valdības augstākajām amatpersonām. ĀIPL aicina valdību piedāvāt investoriem plašākas investīciju iespējas valsts uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot procesa caurskatāmību un godīgas konkurences iespējas visplašākajam investoru lokam, tostarp pensiju un ieguldījumu fondiem, līdzekļu pārvaldes kompānijām, brokersabiedrībām un citu veidu investoriem.

Cūkkopjiem bažas par mēra ietekmi

Lietuvā uzliesmojušais cūku klasiskais mēris apdraud arī Latvijas cūku audzētājus.

Šā gada augustā Latvijas Bankas (LB) ārējās rezerves palielinājušās par 0,4% jeb 20 miljoniem eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopējais ārējo rezervju apjoms sasniedzis 5,7 miljardus eiro. No tiem lielāko daļu jev 5,3 miljardus eiro veido ārvalstu konvertējamās valūtas, bet 263,5 miljonus eiro – zelta rezerves. 116,5 miljoni eiro vērtībā LB bilancē bija speciālās aizņēmuma tiesības, bet 0,06 miljonu eiro apmērā – rezerves pozīcija Starptautiskajā Valūtas fondā.

Bankas rezervju pieaugumu galvenokārt ietekmēja ārvalstu valūtu un zelta pārvērtēšana, kā arī Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugums.

Savukārt samazinoša ietekme bijusi vērtspapīru pārvērtēšanas rezultātam.

Latvijas Bankas (LB) ārējās rezerves mēneša laikā samazinājušās par 85 miljoniem eiro (59,5 miljoniem latu) jeb 1,6%, liecina centrālās bankas apkopotā informācija.

Kā skaidro LB eksperti, kritumu galvenokārt ietekmēja Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu samazinājums.

Ārējās rezerves marta beigās bija 5,4 miljardi eiro (3,78 miljoni latu)

Par 5,4% līdz 310,09 miljoniem eiro (217 miljoniem latu) samazinājās zelta vērtība rezervēs līdz 102,42 miljoniem eiro (71,7 miljoniem latu) pieauga speciālās aizņēmuma tiesības, savukārt nemainīgā apjomā – 0,06 miljoni eiro bija rezerves pozīcija SVF.

Pirms nedaudz vairāk kā pusotra gada, kad uzsāku Compensa filiāles atvēršanu Latvijā, viens no būtiskiem faktoriem bija aptuveno polišu cenu aprēķināšana un prognozēšana tuvāko gadu periodam. Tā kā tuvojas brīdis, kad atkal ieviesīsim kārtējo jauno produktu, tas, ko profesionāli sauc par apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu, atkal ir parādījies Compensa dienas kārtībā.

Apdrošināšana ir savstarpējās solidaritātes princips. Tas ir tad, kad es, kaimiņš un vēl citi domubiedri vienojamies iemaksāt vienādas vai īpašuma vērtībai proporcionālas naudas summas kopējā kasē, no kuras saņemsim naudu gadījumā, ja īpašums tiek sabojāts vai iet bojā. Šī ideja būtībā nav mainījusies kopš agrīnajiem apdrošināšanas attīstības aizmetņiem. Līdzīgus formulējumus var lasīt gan šodienas literatūrā, gan arī četrtūkstoš gadu senajos Babilonijas valdnieka Hamurapi likumos. Tas, kas ir mainījies un faktiski, vēl aizvien turpina mainīties, ir apdrošināšanas cenas jeb prēmijas veidošanās sastāvdaļas un nianses.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Tadžikistāna nevēlas investīciju projektus pilnībā atdot ārvalstu kapitālam un pārvaldībai

Centrālāzija ir viena no Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritātēm, tomēr sausais atlikums dažās sadarbības pozīcijās mēdz būt nulle. Vietējās investīciju politikas sapratne tomēr varētu šķist interesanta arī uzņēmīgākiem latviešiem, pieļauj Minskā rezidējošais Tadžikistānas vēstnieks Latvijā Kozidavlats Koimdodovs.

Tikai pērn rudenī Tadžikistānā bija pirmā starptautiskā investoru konference. Kāpēc tik ilgi vilcinājāties?

Lielos vilcienos ar biznesa piesaisti Tadžikistānai mēs kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā esam nodarbojušies vienmēr. Jo PSRS laikos mūsu budžeta deficītu sedza Maskava, bet pēc tam bija pašiem jādomā, kur ekonomikai ņemt naudu. PSRS laiku nesabalansētība bija plānveida ekonomikas dēļ, kas paredzēja, ka Tadžikistāna pārējos nodrošina ar kokvilnu, un nebija svarīgi, cik tas uz vietas ir ekonomiski sabalansēti un ka cieš citas nozares.