Pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem palīdzēs noturēt šī dārgmetāla cenu augstā līmenī arī 2010. gada otrajā pusē, uzskata Pasaules Zelta padome.

BBC vēsta, ka zelta cena ir ievērojami pieaugusi globālās ekonomikas lejupslīdes laikā, jo laikā, kad citu aktīvu vērtība saruka, investori šo dārgmetālu izmantoja, kā savu līdzekļu drošu patvērumu.

Savā jaunākajā ziņojumā Pasaules Zelta padome norāda, ka tieši privātie noguldītāji ir lielākie zelta pircēji. Padome arī paredz, ka pieprasījums pēc zelta palielināsies arī Ķīnā, jo valsts mazinājusi tirgus ierobežojumus.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieprasījums pēc zelta Eiropā palielinājies par 115%, sasniedzot 84,8 tonnas. Līdz ar to Eiropa šā gada otrajā ceturksnī iegādājās 35% no globālā mērogā pārdotā zelta.

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pakāpeniski atspēlē šā gada zaudējumus. Kopš jūlija sākuma zelta cena ir palielinājusies jau par 13,7% un šodien atradās pie 1364 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Reuters ziņo, ka investori šobrīd pret zeltu ir noskaņoti daudz labāk nekā vēl pirms diviem mēnešiem, jo radusies sajūta, ka sliktākais zeltam (tā vērtības kritums) ir aiz muguras. Reuters arī norāda, ka parādījusies investoru interese par biržās tirgotajiem uz zelta cenas izmaiņām bāzētajiem fondiem. Arī atsevišķu pasaules lielāko finanšu iestāžu analītiķi sākuši palielināt savas nākotnes zelta cenas prognozes (šogad līdz šim pārsvarā nācies dzirdēt par zelta nākotnes cenas prognožu samazināšanu).

Jāpiebilst, ka zelta cena kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 19%.

Šomēnes arī Pasaules Zelta padome izteica prognozi, ka augošajam pieprasījumam pēc fiziskā zelta vajadzētu rezultēties ar dārgmetāla cenas nonākšanu augstākos līmeņos. Šobrīd gan daudzu pasaules ekspertu domas par zelta cenas tuvāko gadu virzību ir visai atšķirīgas. Ir skaidrs, ka zeltam pēc nesenā cenas krituma jāatgūst zaudētā investoru uzticība. «Zelts pārstājis būt «mūžīgais augšupkāpējs». Lielās zelta cenas svārstības nervozē investorus un mudina izvēlēties augstāka ienesīguma instrumentus, piemēram, ASV kompāniju akcijas. Par labu zelta cenas kritumam spēlē arī ASV ekonomikas atgūšanās, ASV dolāra kursa stiprināšanās un Federālo rezervju sistēmas (FRS) plāni pārtraukt tirgus monetāro stimulēšanas programmu, kā arī inflācijas bažu samazināšanās,» situāciju zelta tirgū DB agrāk raksturojis Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Marta beigās Latvija pēc zelta rezervju daudzuma ierindojās 67. vietā starp 106 pasaules valstīm, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotie dati, ņemot par pamatu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) informāciju.

Pasaules Zelta padomes apkopotie rezultāti liecina, ka Latvijas zelta rezervju daudzums gada sākumā nav mainījies un bija 7,7 tonnas, kas veido 3,9 % no valsts kopējām ārējām rezervēm.

Saraksta pirmajā desmitniekā ierindotas pasaules visvairāk attīstītās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV – 8133,5 tonnas zelta rezervju, Vācija – 3406,8 tonnas, SVF – 3005,3 tonnas, Itālija – 2451,8 tonnas, Francija – 2435,4 tonnas, Ķīna – 1054,1 tonna, Šveice – 1040,1 tonna, Japāna – 765,2 tonnas, Krievija – 641 tonna, bet Nīderlande – 621,5 tonnas.

Starp Baltijas valstīm Latvija ierindojas visaugstāk, jo Lietuva atrodas saraksta 75. vietā ar 5,8 tonnām zelta, bet Igaunija – 105. vietā ar 0,2 tonnām zelta rezervju daudzumu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pieprasījums pēc zelta šajā gadā saglabāsies spēcīgs, pieaugot investīcijām tajā un juvelierizstrādājumu pieprasījumam, paredz Pasaules Zelta padome.

Šā gada pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta samazinājies par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Zelta patēriņš saruka līdz 760,2 tonnām, jo mazinājās biržās tirgoto fondu investīcijas un pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem. Tomēr, visticamāk, juvelierizstrādājumu iepirkuma apjomi šogad atgūsies, jo Ķīnas ekonomika turpina paplašināties, Indijas pircēji sāk pierast pie augstākām cenām un atgūstas Rietumu ražošana.

Zelta stieņa cena šomēnes pieauga līdz rekordaugstam līmenim, jo investori meklēja veidus, kā aizsargāt savu bagātību, turpinoties Eiropas valstu parādu krīzei. Rezultātā būtiski pieauga zelta biržās tirgoto fondu uzkrājumi un kaltuvēs palielinājās pieprasījums pēc monētām.

Centrālās bankas, pat neskatoties uz zelta cenas kritumu, turpina pirkt šo metālu. Piemēram, Krievijas centrālās bankas zelta rezerves pagājušajā gadā pieauga par 8,5% un turpina augt arī šogad.

Tāpat samērā strauji savas zelta rezerves audzē citas attīstības valstis, jo aizvien izteiktāka ir vēlme diversificēt savus krājumus. Piemēram, Kazahstānas zelta rezerves pagājušā gada skatījumā pieauga par 41%, bet Turcijas – par 84%. Līdzīgi dara arī daudzas citas attīstības valstis. Liela daļa šo valstu ir energoresursu un citu preču eksportētājas, kas nozīmē, ka liela daļa to ienākumu ir ASV dolāros. Lai samazinātu atkarību no ASV dolāra un palielinātu kopējo valsts nacionālās valūtas stabilitāti, šīs attīstības valstis cenšas palielināt savas zelta rezerves.

Pasaules Zelta padomes dati liecina, ka pagājušā gada skatījumā centrālo banku kopējie zelta pirkšanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 17% līdz 534,6 tonnām, kas ir rekords kopš 1964. gada. Pasaules centrālo banku zelta pirkšanas apjomi pārdošanas apjomus pārsniedz jau kopš 2008. gada, kas sakrīt ar globālās finanšu krīzes un likviditātes drukāšanas sākumu. Un patiešām – kādēļ gan rezerves jāturpina glabāt, piemēram, valūtās, ar kurām saistīto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu apjomi tuvojas vai jūtami pārsniedz faktiski neaptveramu skaitli ar 12 nullēm?

Ceturtdien zelta cena Ņujorkas biržā pakāpās līdz 1215 ASV dolāriem par Trojas unci, investoriem turpinot meklēt drošākas investīcijas uz Eiropas parādu krīzes fona.

Jāpiebilst, ka zelta cenas maija vidū sasniedza savu vēsturiski augstāko līmeni 1248,95 ASV dolāru par unci. Īsi pēc šis atzīmes sasniegšanas zelta cena paslīdēja zem 1200 ASV dolāru atzīmes (jo investori pārdeva dārgmetālus, lai nosegtu zaudējumus akciju tirgos, raksta Reuters), taču tā nupat atkal kā sākusi doties augstākos līmeņos.

Zelta cenas kāpumu gan otrdien ierobežoja Ķīnas paziņojumi, ka tā nekādā gadījumā netaisās distancēt sevi no eirozonas parāda turēšanas (rezultātā riska apetīte nedaudz pieauga). Tomēr bažas, ka Eiropas parādu krīze var padziļināties un negatīvi ietekmēt arī banku sektoru nekur nav zudušas.

Trešdien zelta cena palielinājās līdz 1111 ASV dolāriem par vienu Trojas unci līdz ar ASV dolāra vājināšanos pret lielu daļu pasaules valūtu, kas padara zeltu lētāku tā pircējiem citās valūtas.

Investoru uzmanības centrā joprojām ir Grieķija, ar kuru saistītās ziņas turpina ietekmēt finanšu tirgus. Kopumā neskaidrības par to, kā Grieķijai izdosies piesaistīt naudu tās ekonomika sakārtošanai palielinājusi pieprasījumu pēc zelta kā drošā patvēruma (safe heaven) investīcijas, raksta Reuters.

Eksperti piezīmē, ka arī ilgākā termiņā zelta cenai ir labas izredzes nonākt augstākos līmeņos.

«Izskatot ilgtermiņa zelta pieauguma perspektīvas, jāatzīmē, ka Pasaules Zelta padome nākusi klajā ar paziņojumu, ka pašlaik visdinamiskāk attīstoties Ķīnas ekonomika. Tā rezultātā Ķīnā tuvāko 10 gadu laikā pieprasījums pēc zelta gan juvelierizstrādājumu, gan investīciju sfērā palielināsies pat divas reizes. Iekšējais zelta ražošanas apjoms ir nedaudz vairāk kā 300 tonnas, patēriņa apjoms – virs 400 tonnām gadā. Ņemot vērā to, ka Ķīnas atradņu krājumi tuvāko piecu gadu laikā sāks apsīkt, bet patēriņa pieaugums turpināsies līdz sasniegs Saūda Arābijas, Indijas un Honkongas vidējo tirgu līmeni, un veidos pieaugumu par 100 tonnām gadā. šāds faktors noteikti pozitīvi ietekmēs zelta cenas (tās pieaugs),» klāsta Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Krievijas, Ķīnas un Indonēzijas centrālās bankas turpinās iegādāties zeltu, lai sabalansētu savas rezerves prognozē Pasaules Zelta padome (World Gold Council).

Pašlaik minētās bankas izmanto dolāru ieņēmumus, lai pirktu vairāk zeltu un šāda tendence var turpināties, norāda Pasaules Zelta padome.

Jānorāda, ka Ķīnai zelta rezervju apjoms veido tikai 1,5% no visa kopējā rezervju apjoma. Savukārt Krievijai un Indonēzijai zelta rezerves veido attiecīgi 5,7% un 13,5% no visām rezervēm. Jāpiebilst, ka ASV un Vācijā zelta rezervju apjoms sasniedza aptuveni 70% no kopējo rezervju apjoma.

Db.lv jau rakstīja, ka zelta cena šodien sasniedza jaunu rekordu virs 1328 ASV dolāriem par Trojas unci.

Daļa centrālo banku bēg no ASV dolāriem un pērk zeltu

Dažas pasaules centrālās bankas pēdējā laikā steidz uzpirkt zeltu, un rezultātā šī dārgmetāla iegāde sasniegusi lielāko apmēru gandrīz pusgadsimta laikā. Sevišķi strauji zeltu uzpirkušas Krievijas, Kazahstānas un Turcijas centrālās bankas, kas pamatā tiek darīts, lai diversificētu savas rezerves prom no ASV dolāriem. Starptautiskais Valūtas fonds ziņo, ka centrālo banku valūtu rezerves ASV dolāros pagājušā gada trešajā ceturksnī sasniegušas zemāko īpatsvaru piecu gadu laikā.

Lielākais zelta uzpircējs bijusi Krievijas Centrālā banka, kas 2018. gadā iegādājusies gigantisku apmēru - 274,3 tonnas - šī metāla. Pamatā šie pirkumi finansēti ar šīs valsts ASV parādzīmēm, atklāj Pasaules Zelta padome. Galvenokārt uzpirktais zelts esot nācis no valsts iekšējā tirgus (no raktuvēm un pārstrādes). Pašlaik tiek rēķināts, ka Krievijas Centrālajai bankai ir 2066 tonnas zelta, kas veido 18% no tās kopējām rezervēm. Interesanti, ka tas ir ievērojami mazāk nekā ASV un tai pašai Vācijai. ASV zelta rezerves (vairāk nekā 8,1 tūkstotis tonnu) veido 74% un Vācijai (aptuveni 3,4 tūkstoši tonnu) – 69% - no to kopējām rezervēm.

Pieprasījums pēc zelta pasaulē pērn sasniedzis trīs gados augstāko līmeni, investoriem meklējot patvērumu no nemieriem finanšu tirgos, piektdien paziņoja Pasaules Zelta padome.

Padomes dati liecina, ka pieprasījums pēc zelta pasaulē pagājušajā gadā veidoja 4309 tonnas, kas ir par 2% vairāk nekā 2015.gadā.

Tikmēr pērnā gada ceturtajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta sarucis par 11% - līdz 994,1 tonnai.

Jaunākie dati norāda, ka pieprasījums pēc investīciju zelta pieaudzis pirmajā, otrajā un trešajā ceturksnī, bet samazinājies ceturtajā ceturksnī.

Savukārt rotaslietu pieprasījums pērn kopumā samazinājies, ņemot vērā zelta cenu pieaugumu.

Vidējā zelta cena šā gada ceturtajā ceturksnī būs 1300 dolāri par Trojas unci, kas ir par 5,2% mazāk nekā patlaban, liecina Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozes.

Dārgmetāla cenas kritums ir veicinājis zelta fiziskā pieprasījuma pieaugums tādās valstīs kā Ķīna un Indija, kas ir tā lielākie patērētāji. Cena kopš sava 34 mēnešu zemākā punkta sasniegšanas jūnijā, kad tā bija 1180,5 dolāri par unci, ir pieaugusi par 16%.

Rezultātā cena ir nedaudz atguvusies no sava straujā krituma, tomēr aizvien atrodas ievērojami zemāk nekā gada sākumā – šogad tā sarukusi par 18%. Cenas ir par 28% zemākas nekā 2011. gada septembrī, kad tās sasniedza rekordaugstu – 1921,15 dolāru līmenī.

Pasaules Zelta padome lēš, ka šajā gadā juvelierizstrādājumu, monētu un zelta stieņu pārdošanas apjomi Indijā un Ķīnā sasniegs 1000 tonnu, kuru kopējā vērtība ir 87,6 miljardi ASV dolāru.

Lai palielinātu investīciju ieplūdi Latvijā, jāizvērtē valsts aktīvu pārdošana biržā.

Šādu rekomendāciju Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir iesniegusi tikšanās laikā ar Latvijas valdības augstākajām amatpersonām. ĀIPL aicina valdību piedāvāt investoriem plašākas investīciju iespējas valsts uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot procesa caurskatāmību un godīgas konkurences iespējas visplašākajam investoru lokam, tostarp pensiju un ieguldījumu fondiem, līdzekļu pārvaldes kompānijām, brokersabiedrībām un citu veidu investoriem.

Cūkkopjiem bažas par mēra ietekmi

Lietuvā uzliesmojušais cūku klasiskais mēris apdraud arī Latvijas cūku audzētājus.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Tadžikistāna nevēlas investīciju projektus pilnībā atdot ārvalstu kapitālam un pārvaldībai

Centrālāzija ir viena no Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritātēm, tomēr sausais atlikums dažās sadarbības pozīcijās mēdz būt nulle. Vietējās investīciju politikas sapratne tomēr varētu šķist interesanta arī uzņēmīgākiem latviešiem, pieļauj Minskā rezidējošais Tadžikistānas vēstnieks Latvijā Kozidavlats Koimdodovs.

Tikai pērn rudenī Tadžikistānā bija pirmā starptautiskā investoru konference. Kāpēc tik ilgi vilcinājāties?

Lielos vilcienos ar biznesa piesaisti Tadžikistānai mēs kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā esam nodarbojušies vienmēr. Jo PSRS laikos mūsu budžeta deficītu sedza Maskava, bet pēc tam bija pašiem jādomā, kur ekonomikai ņemt naudu. PSRS laiku nesabalansētība bija plānveida ekonomikas dēļ, kas paredzēja, ka Tadžikistāna pārējos nodrošina ar kokvilnu, un nebija svarīgi, cik tas uz vietas ir ekonomiski sabalansēti un ka cieš citas nozares.

Latvijā varētu tikt iepludinātas vismaz 200 miljonu latu lielas investīcijas – investoru degpunktā ir jau esošu objektu un uzņēmumu iegāde.

Ir interese no Krievijas investora puses, taču vietējais tirgus ir tik mazs, ka grūti piemeklēt piemērota kalibra ražošanas uzņēmumu, kurā Krievijas investoram būtu interese piedalīties.

Šobrīd notiek sarunas par kāda pārtikas uzņēmuma iegādi, atklāj Baltic Office biznesa attīstības direktore Ilze Lapiņa.

Fliks cenšas nospiest Dombrovski uz ceļiem

Ar daudziem haotiskiem un pretrunīgiem paziņojumiem saasinās cīņa par airBaltic akciju vairākumu.

Tādus secinājumus var izdarīt no Bertolta Flika paziņojuma par airBaltic padomes sēdes sasaukšanu šopiektdien, kuras darba kārtībā būšot tikai viens jautājums - par būtiskām izmaiņām airBaltic komercdarbībā. Taču pēc pāris stundām no saviem amatiem airBaltic padomē šovasar jau otro reizi atkāpās B. Flika pārstāvētā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvji Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks, kas padomes sēdes sasaukšanu padara neiespējamu.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.