Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

No 1.jūnija visiem mobilo sakaru operatora Tele2 klientiem stāsies spēkā jauni, dārgāki tarifu plāni, kuros paplašinātas sakaru iespējas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstīs, informēja uzņēmumā.

Pašlaik Tele2 piedāvā tarifu plānu Zelts 100 MB par 5,99 eiro mēnesī, Zelts 1,5 GB par 8,99 eiro mēnesī, Zelts 6 GB par 12,99 eiro mēnesī un Zelts Bezlimits par 17,99 eiro mēnesī.

No pirmā jūnija spēkā stāsies tarifi Zelts 500 MB un Zelts 2 GB, kuru lietotāji varēs izmantoto mobilo internetu, neierobežoti zvanīt un sūtīt SMS uz visiem tīkliem Latvijā, kā arī brīvi lietot mobilos pakalpojumus jebkurā Eiropas valstī atbilstoši tarifu plānā iekļautajam mobilā interneta apjomam par attiecīgi 8,49 eiro un 11,99 eiro mēnesī.

Tarifu plānu Zelts 6 GB un Zelts Bezlimits klienti varēs neierobežoti zvanīt un sūtīt īsziņas ne tikai Latvijā, bet arī no Latvijas uz Eiropu un Eiropā.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Zelta cenas pieaugums šī gada otrajā pusē pirmo reizi pasaules vēsturē ļāvis unces cenai pacelties virs 1 000 USD. Turklāt šā gada 3. decembrī zelts uzrādīja jaunu vēsturisko maksimumu – unces cena sasniedza 1 226 USD. Tādēļ no jauna kļuva populāra ideja par investīcijām fiziskajā zeltā. Šīs idejas piekritēji uzskata, ka zelts turpina spēlēt «neoficiālas» pasaules naudas lomu un tādēļ tā cenai ir jāaug, ja vājinās pasaules vadošās valūtas. Turklāt šīs idejas aizstāvji apgalvo, ka zelts ir pasaules safe heaven (drošs patvērums), uz kuru būtu jātiecas kapitālam krīzes periodos.

Mūsuprāt, abas šīs tēzes diemžēl neatbilst īstenībai

Līdz ar pāreju uz Jamaikas valūtas sistēmu pagājušā gadsimta 70. gados, pasaule pilnīgi atteicās no zelta kā naudas ekvivalenta. Spriežot pēc visa, atpakaļceļa vairs nav. Nacionālās centrālās bankas, kas fizisku zeltu uzkrāja savos aktīvos vēl «zelta standarta» laikos, tagad pārsvarā to pārdod. Turklāt, pasaules vadošās centrālās bankas ik pēc 4 gadiem noslēdz speciālas vienošanās, kas ierobežo pārdošanas apjomus, lai neradītu «spiedienu» uz tirgu. Šādu darbību iemesls ir skaidrs – zelts nenes procentu ienākumus. Gluži otrādi, tas prasa izmaksas glabāšanai.

Kas attiecas uz ideju par drošu patvērumu pasaules kapitālam, zelts par tādu nevar kļūt ierobežotā daudzuma dēļ. Tieši tas arī bremzēja pasaules ekonomikas attīstību «zelta standarta» periodā un lika pasaulei pilnībā pāriet uz emisijas naudu.

Iedomājieties, ja jūs būtu supernelietis, kurš ieguvis visu pasaules zeltu un nolēmis to izkausēt, lai izveidotu zelta kubu, mudina BBC un aicina iztēloties, cik liels šāds kubs būtu.

Atbilde ir - patiesībā tas būtu daudz mazāks nekā daudzi no mums domā.

Vorens Bafets, viens no pasaulē bagātākajiem investoriem, teicis, ka kopējais zelta apjoms pasaulē - zelts virs zemes, varētu ietilpt kubā, kura malas ir vien 20 metri.

Bet vai tas patiešām ir viss? Un ja tā, kā to var zināt?

Dati, kurus plaši izmanto investori, ņemti no Thomson Reuters GFMS, kas veido ikgadējo zelta pētījumu.

Jaunākie dati par visu zeltu pasaulē ir 171 300 tonnas. Kubs, kas veidots no 171 300 tonnām, būtu 20,7 metri katrā pusē, norāda BBC.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Mobilo sakaru operators Tele2 no 1.jūlija veiks fiksēto tarifu pakalpojumu cenu paaugstināšanu 5,45% līdz 16,9% apmērā, liecina kompānijas priekšsēdētāja Valda Vancoviča parakstīts paziņojums klientiem.

Paziņojumā, kas publicēts arī uzņēmuma mājaslapā, uzskaitīti Tele2 sasniegumi, pieminēts lieliskais serviss, visplašākais pārklājums ātram mobilajam internetam Latvijas reģionos un tikai paziņojuma beigās aiz informācijas, ka no 1.jūlija tiek samazinātas viesabonēšanas cenas, pieminēts par jaunām cenām tarifu plāniem Nr.3, Nr.5 un Zelts.

Salīdzinot esošos tarifus ar plānotajiem, Nozare.lv aprēķini liecina, ka tarifu plāns Nr.3 sadārdzināsies par 16,9%, Nr.5 - par 12,37%, bet Zelts - par 5,45%. Operators vēstulē klientiem nav norādījis, ka tarifi tiks pacelti, bet samazinātiem burtiem vēstules beigās devis iespēju atkāpties no līguma bez sodanaudas līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Lai arī vēl nesen zelts tika uzskatīts par finanšu aktīvu, kas izgājis no modes, kopš vasaras sākuma vērojamais dzeltenā metāla cenas pieaugums daudziem ļāvis samērā labi nopelnīt

Tie, kas saistībā ar pēdējos gados preču biržās vērojamām tendencēm cerēja uz katras sievietes dekoltē pozitīvu akcentu piešķirošo dārgmetālu aksesuāru cenu ilgstošu samazināšanos, var piedzīvot vilšanos, jo, situācijai pasaulē kļūstot aizvien nemierīgākai, zelta un citu dārgmetālu cenas jau visai drīz var atgriezties pie pagājušajā desmitgadē un šīs desmitgades sākumā vērojamās pieauguma tendences.

Atšķirtībā no sudraba, kurš samērā plaši tiek izmantots rūpniecībā, zelts ir uzkrājumu metāls, tāpēc tā cena nav tik daudz atkarīga no tā, kā klājas kādai ražošanas sfērai, bet gan no pasaules sociālekonomiskās situācijas. Tādējādi, jo lielākas ir bažas par dzīves dārdzības pieaugumu vai par kara darbības sākšanos kādā no pasaules tautsaimniecībai nozīmīgajiem reģioniem, jo lielākas ir iespējas redzēt par pircēju aktivitātes palielināšanos liecinošās zaļās krāsas mirgošanu dārgmetālu tirgoņu biržas monitoros, kam laika gaitā seko juvelierizstrādājumu cenu palielināšanās veikalos. Ja runa ir par vispārēju un strauju inflācijas pieaugumu, tad pagaidām varam būt samērā mierīgi, jo nekas tāds ekonomistu prognozēs solīts netiek un arī statistikas dati liecina par to, ka pasaulei šobrīd vairāk nākas bažīties par varbūtējas un vispārējas deflācijas iestāšanos, nevis par to, ka dzīve strauji var kļūt dārgāka. Iemesls tam ir samērā vienkāršs, proti, neraugoties uz dažādos mutvārdos izskanējušajiem paziņojumiem par globālās ekonomikas, tostarp Eiropas tautsaimniecības aktivizēšanos, lielas daļas valstu uzrādītais pieaugums jau ilgstoši ir ļoti tuvs nullei, bet atsevišķās valstīs situācija pat sāk pasliktināties. Šādos ap- stākļos ir ļoti grūti runāt par strauju patērētāju aktivitātes pieaugumu, tādējādi arī inflācija izpaliek, kas ir galvenais iemesls pagājušajā gadā notikušajam vairākus desmitus procentu vērtajam dārgmetālu cenu samazinājumam. Tiesa gan, runājot par patēriņa cenu izmaiņām, ir pāris faktoru, kas var veicināt nobīdi no analītiķu pieļautās zemas inflācijas scenārija, taču par to raksta gaitā.

Dārgmetāli un šī tirgus flagmanis – zelts – ir laba uzkrājumu portfeļa sastāvdaļa vecumdienām

Ierindas Latvijas iedzīvotājs, kurš nonācis pie secinājuma, ka tomēr ir vērts veidot uzkrājumus pensijām, iespējams, apdomājis iespēju arī ieguldīt dārgmetālos. Šajā ziņā jāspēj rast atbildes uz vairākiem jautājumiem no kuriem viens noteikti ir šāds: kā es varu piedalīties dārgmetālu un jo sevišķi dārgmetālu tirgus flagmaņa - zelta - tirgū? Tāpat svarīgi ir pārliecināt sevi par to, ka pasaule vairāku gadu desmitu gadu skatījumā tik ļoti nemainīsies, lai nopirktie dārgmetāli būtu zaudējuši vērtību un būtu ļoti nelikvīdi (tas nozīmē – būtu lielas problēmas atrast to pircējus). Tāpat jāizšķiras, vai veikt investīcijas zeltā, piemēram, ar biržas starpniecību, kā rezultātā zelts pieder uz virtuāli? Vai arī veikt investīcijas fiziskā zeltā, kas ir, piemēram, zelta monētas un zelta stieņi?

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Šaubas par pasaules ekonomikas ilgtspējīgu veselību ietekmējušas arī dārgmetālu cenas. Šajā frontē flagmanis bez šaubām ir zelts, kurš vēsturiski tradicionāli ticis saistīts ar drošo patvērumu. Tas nozīmē, ka teorētiski zelta cenai vajadzētu pieaugt tad, kad neskaidrība par nākotni palielinās, bet samazināties tad, kad valda stabilitāte un ir novērojams vispārējs riska aktīvu cenu pieaugums.

Tiesa gan, šāda saikne ir pajukusi, un zelta cena arvien vairāk uzvedas kā tipisks riska aktīvs. Proti, augot bažām par eirozonas un reģiona finanšu sektora nākotni, zelta cena piedzīvojusi ievērojamu kritumu. Savukārt, parādoties kādām pozitīvām ziņām, vērojams minētā dārgmetāla cenas pieaugums (piemēram, šonedēļ tās bija ziņas, ka Ķīna gatava stimulēt ekonomikas izaugsmi, palielinot investīciju apjomus infrastruktūrā).

Šobrīd ir novērojams - ja investori meklē drošo patvērumu, priekšroka tiek dota ASV dolāram un attīstīto valstu obligācijām. Piemēram, Vācija šobrīd starptautiskajos finanšu tirgos var aizņemties faktiski par velti. Šīs valsts īsāka un vidēja termiņa izdoto obligāciju ienesīgums ir nulle vai tuvu nullei un atsevišķos gadījumos pat negatīvs (tas nozīmē, ka investori ir gatavi piemaksāt par privilēģiju turēt Vācijas obligācijas). Jāteic, ka zelta drošā patvēruma statusam liels trieciens bija tas, ka šī dārgmetāla cena vairāku tirdzniecības sesiju laikā piedzīvoja milzīgas svārstības. Kas tas par drošo patvērumu, ja tā cena var sesijas laikā nosvārstīties (un cenas kritumu jūt sāpīgāk) par, piemēram, 100 ASV dolāriem?

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Lai noskaidrotu cilvēku attieksmi pret zeltu un zeltlietām, uzņēmums Ātrā finanšu palīdzība Avots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veicis iedzīvotāju aptauju. Rezultāti liecinot, ka tikai neliela respondentu daļa apzinās, cik «vērtīgi» ikdienā iziet uz ielas un kādi finanšu resursi glabājas ģimenes dārglietu lādītēs.

Tās, iespējams, neesot pārskatītas pat vairākus desmitus gadu un glabājot tādas vērtības kā zelta monētas un karotītes no «vecmāmiņas» laika.

Iegūtie aptaujas rezultāti norādot uz būtisku un pārsteidzošu tendenci - ģimenē esošās zeltlietas iedzīvotāji neuzskata par investīcijām zeltā. Uzņēmuma Ātrā finanšu palīdzība Avots vadītājs Ģirts Ārsts to skaidro ar iespējamu informācijas vai izpratnes trūkumu. Pasaules ekonomikas attīstības gaitā zelts vienmēr ticis asociēts ar nezūdošu vērtību, bagātības un stabilitātes simbolu, tādēļ vairāku gadsimtu laikā zelts tiek uzskatīts par investīciju etalonu ar salīdzinoši zemu risku. Zelta tirgū jau 10. gadu tiek novērots zelta cenas kāpums, kas gada laikā veido vidēji no 10-30%. Tomēr, kā rāda aptaujas rezultāti, tad tikai 38% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka zelts ir stabila investīcija. «Šķiet, Latvijas iedzīvotāji ir vairāk emocionāli nekā racionāli. Aptaujas rezultāti liecina - 60% iedzīvotāju uzskata, ka zelts ir skaistas rotas. 52% uzskata, ka zeltlietas ir piemiņas lietas, relikvijas. 50% iedzīvotāju uzskata, ka zeltlietas ir laba dāvana,» komentē Ārsts.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Šobrīd šķiet – lai liktu likmi uz zeltu, ir jābūt optimistam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo nedēļu laikā savu spožumu aktīvi cenšas atgūt zelts, kura vērtība preču biržās attiecīgi ir palielinājusies. Tiesa gan, līdzīgi, kā tas ir arī ar daudziem citiem finanšu aktīviem, dzeltenā dārgmetāla nākotne ir tīta samērā dziļā miglā. Drīzāk pat varētu teikt, ka vairāki faktori runā par labu zelta cenu kritumam. Tāpat varētu apšaubīt to, ka zelts investoriem joprojām sniegtu kādu drošo patvērumu – drīzāk daži investori pie šī aktīva patvērumu meklē psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

FRS politika

Daudzi analītiķi norāda, ka zeltu ļoti izteikti ietekmē spekulācijas par to, ko ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) darīs ar savām procentlikmēm, kur meklējumiem pēc drošā patvēruma esot daudz mazāk nozīme. Pašlaik palēnām sāk nostiprināties pieņēmums, ka FRS par dolāra likmju paaugstināšanu varētu izlemt vien nākamajā gadā, kas attiecīgi īstermiņā nozīmējis guvumus dārgmetālu vērtībām. Jāatgādina, ka augstāku procentlikmju laikmetā populārāki mēdz kļūt tādi ieguldījumi, par kuriem var saņemt procentu maksājumus (zelta turēšana to nenodrošina).

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Nākamajā nedēļā zelta cena varētu pieaugt, prognozē lielākā daļa Bloomberg aptaujāto analītiķu, tomēr ilgtermiņā cenai paredzama lejupslīde.

15 no aptaujas dalībniekiem prognozē cenu pieaugumu, deviņi uzskata, ka tās tomēr kritīs, bet pieci negaida izmaiņas.

Piektdien zelts augusta piegādēm maksā 1,286,4 dolārus par unci, kas ir par 0,2% augstāk nekā vakar.

Trešdien zelta cena pieauga virs 1300 ASV dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā trīs nedēļu laikā. Cena palielinājās pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka centrālā banka samazinās monetārās stimulēšanas pasākumus atkarībā no ekonomikas izaugsmes.

Tomēr, kaut arī pēdējo dienu laikā zelta cena piedzīvo kāpumu, kopš gada sākuma cena ir sarukusi par 23%. Jāpiebilst, ka jūnija beigās cena bija nokritusies līdz 1180,5 dolāriem par Trojas unci, taču kopš tā laika cena ir pieaugusi par 0,5%. Tādējādi izskatās, ka šis būs pirmais gads pēdējo 13 gadu laikā, kad zelts piedzīvo kritumu, investoriem zaudējot ticību zeltam kā ieguldījumu veidam un pievēršoties riskantākiem aktīviem.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Mobilo sakaru operators Tele2 no šodienas veiks fiksēto tarifu pakalpojumu cenu paaugstināšanu 5,45% līdz 16,9% apmērā, liecina kompānijas priekšsēdētāja Valda Vancoviča parakstīts paziņojums klientiem.

Salīdzinot līdzšinējos tarifus ar jaunajiem, Nozare.lv aprēķini liecina, ka tarifu plāns Nr.3 sadārdzināsies par 16,9%, Nr.5 - par 12,37%, bet Zelts - par 5,45%.

Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis iepriekš skaidroja, ka cenu korekciju «tikai trīs tarifu plāniem košļājamās gumijas paciņas cenas apmērā, t.i., vidēji par 74 eiro centiem» esot bijis nepieciešams veikt, lai varētu turpināt investīcijas tīklā un lai klientiem piedāvātu jaunākās tehnoloģijas.

No cenu celšanas iegūtie līdzekļi tikšot ieguldīti tīkla investīcijās, uzsvēra Spoģis.

Viņš paskaidroja, ka nozares apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā esot samazinājies par gandrīz trešdaļu, pie kā daļēji esot vainojami Eiropas Komisijas noteiktie samazinātie viesabonēšanas un starpsavienojuma tarifi.