Latvijas uzņēmējam Jevgenijam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām darījumos ar zeltu, ziņo Igaunijas mediji. Laikraksts «Postimees», atsaucoties uz avīzi «Aripaev», vēsta, ka Harju apriņķa tiesa atzinusi Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu «Deoro Trade» par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Gombergam piespriests četru gadu cietumsods, taču reāli viņam ieslodzījumā būs jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts, un Gombergs to varēs pavadīt brīvībā, ja vien četru gadu pārbaudes laikā nepastrādās citu noziegumu.

Savukārt uzņēmumam «Deoro Trade» tiesa nolēmusi noteikt 3,2 miljonu eiro naudassodu, kas jāsamaksā pa daļām 12 mēnešu laikā. Spriedumu var pārsūdzēt. TV3 raidījums «Nekā personīga» 2016.gadā skaidroja, ka šajā lietā izmantota krāpšanas shēma, kurā sākumā persona legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek, jo 99,9.proves zelts ir naudas ekvivalents. Zelta stieņus pārkausē par zemākas proves zeltu un par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Drīzumā varētu tikt atbalstīts priekšlikums, kas būtībā nozīmētu oficiālu zelta remonetarizāciju.

Jau pērnā gada sākumā Londonas dārgmetālu tirgus asociācija (LBMA) uzstāja, ka banku pārraudzības Bāzeles komitejai jāatzīst zelts par augsti likvīdu aktīvu. To atbalstīja arī plaša finanšu sabiedrības daļa, kā arī Eiropas parlaments, kurš vienbalsīgi lēma, ka vērtspapīru tirgus starpniekiem jāpieņem zelts kā ķīla Eiropas tirgus infrastruktūras (European Market Infrastructure Regulation, EMIR) ietvaros.

Tādējādi augošā zelta kā ķīlas atzīšana regulējamos tirgos liek Bāzeles komitejai pārskatīt savu redzējumu par zeltu kā bankas aktīvu. Pašlaik zelts tiek vērtēts vien 50% apjomā no tirgus vērtības, taču, kā norāda Goldinvest Asset Management pārstāvji, zeltam drīz varētu būt tāds pats statuss kā skaidrai naudai.

«Zeltam šogad pietrūka 100 ASV dolāru, lai sasniegtu apaļo 2000 ASV dolāru atzīmi. Kopš februāra sākuma līdz septembrim zelta vērtība pieauga par 41%. Zeltu izmantoja kā apdrošināšanos pret globālajām likstām un bailēm, ka tūlīt viss izjuks un sabruks (bailes baro paniku, panika dzen cenas). Kulminācija tika sasniegta septembra sākumā. Bet kopš septembra zelts nu jau ir zaudējis 15% no gada maksimālās vērtības, bet tā atbalstītāji tik viegli vis nepadodas,» situāciju zelta tirgū raksturo Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Ņemot vērā to, ka zeltu tomēr vairāk nekā citas izejvielas izmanto investīciju nolūkiem (reālais pieprasījums rūpniecībā cenu tik ļoti neietekmē), nākamais gads arī solās būt svārstīgs, jo būs pietiekoši daudz iemeslu gan to pirkt, gan pārdot. Katrā ziņā vēsturiski zelta cena vidēji ir augusi un nevar apgalvot, ka netiks sasniegti jauni cenu rekordi. Kā vienmēr, lai gūtu peļņu, būtisks ir pareizais laiks un pareizā iegādes cena. Zeltu neapēdīsi, bet par zeltu var nopirkt maizi, no otra puses, tuksneša vidū arī par zeltu pēdējo ūdens pudeli neviens visticamāk neatdos, piebilst. A. Lāriņš.

Daudz neskaidrību ir arī par naftas cenas virzību. Tādējādi eksperts prognozē, ka saglabāsies augts cenu svārstīgums. «Globālās ekonomikas izaugsmes datu koriģēšana, Japānas zemestrīce un cunami, notikumi naftas ieguves lielvalstīs, Ķīnas ekonomikas izaugsmes dati un viss pārējais, kas ietekmē globālo naftas produktu patēriņu, naftas produktu cenām lika svārstīties diezgan lielā amplitūdā. Dīzeļdegvielas cena pasaules tirgū vien svārstījusies 25% robežās. Nākamā gada sākums naftas produktiem sola to pašu augsto cenu svārstīgumu. Politiskā situācija svarīgajās naftas ieguves valstīs (nesen šim piesardzības sarakstam pievienojās bažas par Kazahstānu), Irānas kodolprogramma un ES potenciālais naftas produktu embargo, situācija Irākā pēc ASV karaspēka izvešanas, diskusijas starp Ziemeļu un Dienvidu Sudānu par tranzīta maksām, uzbrukumi svarīgajam Jemenas naftas vadam, vardarbība Sīrijā ir tikai daži sāpīgie jautājumi,» tā A. Lāriņš.

Daļa centrālo banku bēg no ASV dolāriem un pērk zeltu

Dažas pasaules centrālās bankas pēdējā laikā steidz uzpirkt zeltu, un rezultātā šī dārgmetāla iegāde sasniegusi lielāko apmēru gandrīz pusgadsimta laikā. Sevišķi strauji zeltu uzpirkušas Krievijas, Kazahstānas un Turcijas centrālās bankas, kas pamatā tiek darīts, lai diversificētu savas rezerves prom no ASV dolāriem. Starptautiskais Valūtas fonds ziņo, ka centrālo banku valūtu rezerves ASV dolāros pagājušā gada trešajā ceturksnī sasniegušas zemāko īpatsvaru piecu gadu laikā.

Lielākais zelta uzpircējs bijusi Krievijas Centrālā banka, kas 2018. gadā iegādājusies gigantisku apmēru - 274,3 tonnas - šī metāla. Pamatā šie pirkumi finansēti ar šīs valsts ASV parādzīmēm, atklāj Pasaules Zelta padome. Galvenokārt uzpirktais zelts esot nācis no valsts iekšējā tirgus (no raktuvēm un pārstrādes). Pašlaik tiek rēķināts, ka Krievijas Centrālajai bankai ir 2066 tonnas zelta, kas veido 18% no tās kopējām rezervēm. Interesanti, ka tas ir ievērojami mazāk nekā ASV un tai pašai Vācijai. ASV zelta rezerves (vairāk nekā 8,1 tūkstotis tonnu) veido 74% un Vācijai (aptuveni 3,4 tūkstoši tonnu) – 69% - no to kopējām rezervēm.

Investoru interese par virtuālajām valūtām aug; daudzi brīdina par burbuli šajā tirgū

Ja vērtē dažādu aktīvu cenu pieauguma straujumu, tad šo droši vien varētu saukt par virtuālās valūtas – bitkoina – gadu. Šī veidojuma vienības cena janvāra sākuma atradās pie 890 ASV dolāru atzīmes, kur pašlaik tā ir palielinājusies jau gandrīz līdz 7,4 tūkst. ASV dolāru atzīmei, liecina internetā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka šogad vien bitkoina cena ir augusi par 730%.

Katrā ziņā pasaulē šobrīd, šķiet, turpinās zināms aptrakums ap šo «kriptovalūtu», par ko liek domāt arī citi faktori. Eksperti turklāt piebilst, ka virtuālo valūtu popularitāte no tradicionālo dārgmetālu tirgus aizvilina prom daļu investoru. Piemēram, Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu». Jau pagājušajā mēnesī meklējumu skaits vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» pārsniedza meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt sudrabu».

Šogad investīcijas zeltā var lepoties ar pienācīgu atdevi. No šī gada sākuma zelta cena pieaugusi 15,4% ASV dolāru izteiksmē un 14,4% eiro izteiksmē. Turklāt zelta cena septembrī vien pieaugusi par 7,2% USD un 3,3% EUR.

Dārgmetālu tirgus analītiķi norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas pieaugumam pēdējo divu mēnešu laikā bija gaidāmie monetārie stimuli Eirozonā un ASV. «Septembra pirmajā pusē šādi stimuli arī tika sagaidīti – vispirms 6. septembrī Eiropas Centrālā banka paziņoja par nelimitēta apjoma problēmās nonākušo valstu obligāciju uzpirkšanu, tiklīdz tās vērsīsies pēc palīdzības, bet pēc tam 12. septembrī Federālo rezervju sistēma paziņoja par pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE3) programmas īstenošanu (plānots ik mēnesi pirkt ar hipotēkām nodrošinātās obligācijas 40 miljardu USD vērtībā). Visbeidzot, 18.septembrī arī Japānas centrālā banka pievienojās un paziņoja par monetāro stimulu palielināšanu par 10 triljoniem Japānas jenu (126,7 miljardi USD). Centrālo banku stimulējošās monetārās politikas bija viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas izaugsmei kopš krīzes sākuma un tas saglabāsies kā svarīgs cenas katalizators arī turpmāk,» uzskata Tavex vecākais finanšu tirgu analītiķis Jānis Stukuls.

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Mūsdienās stresa un konfliktu pilna darba vide tiek uztverta kā kaut kas negatīvs, slēpjams, izvairīšanās vērts. Darba idille ir tad, kad lietas sokas pašas no sevis, darbinieki velta smaidu viens otram, ir laipni un iejūtīgi, uzticīgi un lojāli uzņēmumam, klienti un biznesa partneri ir pozitīvi un vienmēr ar visu apmierināti. Jūs varētu teikt – tā ir paradīze, uz to ir jātiecas. Kas ir nepieciešams, lai izveidotu tādu darba vidi? Saliedēts kolektīvs, kādas īpašas personības īpašības, profesionalitāte, prasme risināt konfliktus darba vietā, prasmīgs un tālredzīgs vadītājs? Jūs teiksiet – tas viss un vēl daudz kas cits, un Jums būs taisnība! Katra uzņēmuma ideālā formula ir individuāla. Bet kāda ir konflikta un nesaskaņu vieta šajā veiksmes formulā? Vai tie vienmēr ir jānovērš?

Jaunākie pētījumi rāda, ka nav nekā sliktāka veiksmīgai biznesa attīstībai kā harmonijas un mierpilna darba vide. Darbinieki vēlas saglabāt to un izvairās no iespējamām nesaskaņām un viedokļu sadursmēm, vienlaicīgi ziedojot savu sasniegumu motivāciju par labu pozitīvam klimatam. Pozitīva nesaskaņu loma ir tā, ka tajās uzliesmo emocijas, tiek stimulēta domāšana un aktīva radoša darbība. Līdz ar to konfliktu un nesaskaņu pozitīva ietekme kļūst nepieciešama, kad uzņēmumam ir vajadzīgs jauns risinājums, tas ir grūta, stratēģiska lēmuma priekšā, kad ir nepieciešams izstrādāt un ieviest pārmaiņas. Tas nekad nenotiek lēni, plūstoši un ar smaidu. Taču maldīgs ir arī uzskats, ka jebkuram konfliktam būs pozitīvas sekas uzņēmumā. Lai tā būtu, vadītājam ir jābūt ļoti vērīgam un jāzina, kā atpazīt konstruktīvu, produktīvu konfliktu un kuras nesaskaņas jānovērš jau saknē.

Centrālās bankas, pat neskatoties uz zelta cenas kritumu, turpina pirkt šo metālu. Piemēram, Krievijas centrālās bankas zelta rezerves pagājušajā gadā pieauga par 8,5% un turpina augt arī šogad.

Tāpat samērā strauji savas zelta rezerves audzē citas attīstības valstis, jo aizvien izteiktāka ir vēlme diversificēt savus krājumus. Piemēram, Kazahstānas zelta rezerves pagājušā gada skatījumā pieauga par 41%, bet Turcijas – par 84%. Līdzīgi dara arī daudzas citas attīstības valstis. Liela daļa šo valstu ir energoresursu un citu preču eksportētājas, kas nozīmē, ka liela daļa to ienākumu ir ASV dolāros. Lai samazinātu atkarību no ASV dolāra un palielinātu kopējo valsts nacionālās valūtas stabilitāti, šīs attīstības valstis cenšas palielināt savas zelta rezerves.

Pasaules Zelta padomes dati liecina, ka pagājušā gada skatījumā centrālo banku kopējie zelta pirkšanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 17% līdz 534,6 tonnām, kas ir rekords kopš 1964. gada. Pasaules centrālo banku zelta pirkšanas apjomi pārdošanas apjomus pārsniedz jau kopš 2008. gada, kas sakrīt ar globālās finanšu krīzes un likviditātes drukāšanas sākumu. Un patiešām – kādēļ gan rezerves jāturpina glabāt, piemēram, valūtās, ar kurām saistīto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu apjomi tuvojas vai jūtami pārsniedz faktiski neaptveramu skaitli ar 12 nullēm?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Klausoties ziņas par eirozonas krīzi, rietumvalstu parādu ilgtermiņa problēmām un agresīvajiem centrālo banku monetārajiem stimulēšanas pasākumiem, ir saprotama investoru vēlme atrast tiešām drošus ieguldījumus saviem uzkrājumiem visapkārt valdošās nenoteiktības laikā.

Zelts tiek uzskatīts par vienu no šādām alternatīvām. Par zelta priekšrocībām šobrīd runā ļoti daudz finanšu tirgus speciālistu un tā iespējamās pozitīvās īpašības, kā aizsardzība pret nenoteiktību finanšu tirgos un nākotnes inflācijas draudiem, ir plaši aprakstītas. Vairums analītiķu ir arī optimistiski par zelta cena izaugsmes perspektīvām. Piemēram, SEB savā 2011. gada decembra Commodity Monthly apskatā prognozē zelta cenu vidēji USD 2050 par Trojas unci 2012. gada laikā. Ja piepildīsies šī prognoze, tad zelta cena būs pieaugusi par aptuveni 25% kopš šā gada sākuma. Tomēr, pirms doties pirkt zelta stieni vai iesniegt savam brokerim uzdevumu pirkt kādu populāru zeltam piesaistītu finanšu instrumentu, ir vērts atcerēties, ka zelts nav bezriska ieguldījums. Zeltu noteikti nevar uzskatīt par «drošu» tikpat lielā mērā, kā augsta kredītreitinga valdības parādzīmes. Proti, ieguldījumi zeltā pieprasa, lai investoram būtu ļoti augsta riska noturība.

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Latvijā jau labu laiku turpina mutuļot diskusijas par to, kā un vai ārzemniekiem būtu jāaizliedz pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Uzreiz jāpiebilst, ka līdz ar šā gada 1. maiju ir beidzies 10 gadu periods, kurā ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz formāli bija liegts Latvijā lauksaimniecības zemi pirkt. Neformāli ārzemnieki zemi Latvijā tāpat pirka – vai nu caur savu SIA vai kopā ar kādu Latvijas pilsoni, līdz ar to pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik jau 15% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Viedoklis par zemes pirkšanas ierobežojumiem Latvijas publiskajā telpā zvārojas starp diviem grāvjiem, kur viens ir «brīvais tirgus regulē visu» un otrs – «zeme ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mēs viņu nevienam nedosim». Objektīva viedokļa formulēšanai ir derīgi paskatīties, kā šo jautājumu risina citās ES valstīs, tostarp tādās, kur brīvais tirgus šī vārda visplašākajā nozīmē ieviests jau krietni sen.

Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Valdot neskaidrībai, netrūkst arī pievilcīgu aktīvu, tā eksperti.

Šobrīd, kad pasaules finanšu tirgū, nu jau varētu teikt, pastāvīgi valda pastiprināta neskaidrība, liela daļa investoru lauza galvu par potenciālajām ieguldīšanas iespējām. Izpārdošanas viļņi mijas ar optimisma un cerību uzplūdiem - tomēr par, piemēram, vadošo akciju tirgu indeksu virzību nākotnē attīstības valstu ekonomikas vājās performances dēļ pārliecības nav.

ASV ekonomiskā izaugsme un darba tirgus atlabšana palēninās, eirozonas valstis nospiež pieaugošā parādu nasta, bet Ķīnas, kas neapšaubāmi ir viena no pasaules ekonomikas dzinējiem, vētrainā izaugsme, visticamāk, pakāpeniski kļūs lēnāka. Atsevišķi investori pat piesauc 2008. gadu, kad Lehman Brothers bankrots izraisīja nogruvumu finanšu tirgos. Varbūt līdzīgs šoks var rasties no jaunas banku krīzes, ko var izraisīt, piemēram, Grieķijas stila parādu krīzes izplatīšanās uz Spāniju vai Itāliju. Valdot šādam fonam, daudziem tirgus dalībniekiem rodas jautājums - kur ieguldīt naudu, kad, šķiet, jaunas recesijas vilnis vairs nav aiz kalniem?

Iedomājieties, ja jūs būtu supernelietis, kurš ieguvis visu pasaules zeltu un nolēmis to izkausēt, lai izveidotu zelta kubu, mudina BBC un aicina iztēloties, cik liels šāds kubs būtu.

Atbilde ir - patiesībā tas būtu daudz mazāks nekā daudzi no mums domā.

Vorens Bafets, viens no pasaulē bagātākajiem investoriem, teicis, ka kopējais zelta apjoms pasaulē - zelts virs zemes, varētu ietilpt kubā, kura malas ir vien 20 metri.

Bet vai tas patiešām ir viss? Un ja tā, kā to var zināt?

Dati, kurus plaši izmanto investori, ņemti no Thomson Reuters GFMS, kas veido ikgadējo zelta pētījumu.

Jaunākie dati par visu zeltu pasaulē ir 171 300 tonnas. Kubs, kas veidots no 171 300 tonnām, būtu 20,7 metri katrā pusē, norāda BBC.

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.