Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Līgo svētki nav vien svinības – tie ir godi. Godājam senās tradīcijas, ieražas, rituālus – tiem ir īpaša nozīme. Tieši tāpēc jau vairākus gadus īstajos saulgriežos, 21. jūnijā, braucu uz kādu Latvijas pilskalnu, kur kopā ar folkloristiem godājam saulgriežus caur īpašajām Līgo dziesmām un rituāliem.

Līgo svētki man ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka tie ir gada saulgrieži. Tas ir pagrieziena un arī atskaites punkts, kad pati daba piespiež iedziļināties, izvērtēt, saprast un caur dažādām praktiskām darbībām – vainagu vīšanu, sētas pušķošanu un citiem rituāliem – vēlreiz un vēlreiz atzīt latviešu dziļo saistību ar dabu. Ne velti mūsu senči spēja izmantot to milzīgo potenciālu, kas ir šajā laikā, gūstot spēku un enerģiju visam gadam. Uzskatu, ka šie svētki jāpadara nozīmīgi arī bērniem, jo tā ir iespēja caur skaistiem, praktiskiem rituāliem mācīt un parādīt jaunajai paaudzei saikni ar senčiem un tradīcijām. Jau vairākus gadus kopā ar ģimeni un draugiem Līgo svētkus sagaidām laukos, latviskā vidē, kur kopā pušķojam sētu, ejam uz pļavu lasīt jāņuzāles, pinam vainagus, gatavojam ugunskura vietu, un mums ir vienošanās, ka arī paši esam saposušies tautastērpos. Man ir lībiešu tautastērps, jo mana tēva senči nāk no lībiešu puses. Nemainīga vērtība ir pīrāgi un Jāņu siers, kas tieši šajos svētkos garšo vislabāk. Līgo vakarā ievērojam dažādas tradīcijas, piemēram, aplīgošanu, tā pārbaudot savu un citu asprātību un spēju uzreiz, uz vietas radīt jaunas divrindes vai četrrindes. Svinības notiek līdz pat rītam. Visi kopā esam ap ugunskuru un dziedam – šāda kopā būšana rada lielu spēka un enerģijas koncentrāciju, kas palīdz arī vēlāk, dodoties katram savos ikdienas darbos.

Vairāku gadu laikā Daugavpils novada atpūtas un sporta kompleksā Višķu estrāde un stadions, kā arī tam piegulošajā infrastruktūrā, ir ieguldīts ap miljons eiro. Ir atjaunota estrāde ar 1000 skatītāju vietām, stadions, kas izveidots atbilstoši IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) standartu prasībām. IAAF sertifikācijas standartiem atbilst arī jaunais uzsmidzināmais sintētiskā poliuretāna skrejceliņu, sporta laukumu un vieglatlētikas sektoru segums. 2016.gadā atjaunoti arī volejbola, basketbola un tenisa laukumi, uzlaboti pludmales volejbola un futbola laukumi. Ap laukumiem ir 500 skatītāju vietu. Klientu labsajūtai tiek piedāvāta pirts un laivu stacija ar 12 laivām un dažādiem citiem peldlīdzekļiem. Vairāki uzņēmumi savās aktivitātēs izmanto blakus kompleksam esošo ezeru gan zvejošanas sacensībām, gan aktivitātēm ar laivām. Kopumā kompleksa infrastruktūra ļauj novadīt desmitiem dažādu sporta spēļu un disciplīnu, neskaitot daudzās „nenopietnās” disciplīnas, kas ļoti populāras korporatīvajās sporta spēlēs.

Arī piebraukšana pie kompleksa ir ļoti ērta pa asfaltētiem ceļiem – divi kilometri no A13 šosejas. Iespējams arī atlidot ar lidmašīnu, jo gandrīz blakus stadionam atrodas lidlauks. Pasākumā laikā ir iespējams noorganizēt lidojumus ar motodeltaplānu.

Višķu sporta un atpūtas komplekss bija ļoti populārs agrāk, kad lielākā daļa Latvijas lielo uzņēmumu te ir rīkojuši savas sporta spēles. `Tā kā tagad lielu uzņēmumu nav daudz, liela daļa savai atpūtai izvēlas nelielas viesu mājas. Savukārt tādu vietu, kas varētu uzņemt simtiem un pat tūkstošiem dalībnieku, visā valstī ir ļoti maz. Višķos lielākais dalībnieku skaits ir bijis vairāk par 3000. Šāda dalībnieku skaita izmitināšanai piemēroti vairāki telšu laukumi, netālu no kompleksa esošās viesu mājas un dienesta viesnīca. Vēl viens arguments par labu Višķiem ir uzņēmumu vadības cieņas izrādīšana pret savu filiāļu darbiniekiem, izvēloties atpūtu reģionos, ko ļoti augstu novērtē reģionu darbinieki. Kāpēc lai šogad tas nebūtu Latgalē? Tā ir arī iespēja apskatīt, cik mūsu valsts ir daudzveidīga.

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Vasaras saulgriežu gaidīšanas noskaņās Latvijas Pasts izdevis savas pastāvēšanas vēsturē otro neregulāras formas pastmarku Līgovainags, kas veidota uz pašlīmējošas pamatnes un atveidota tradicionālā Līgo svētku ziedu vainaga formā.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 2019.gada 13.jūnijā Rīgas 10.pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43.

Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vairākuma pastmarku Līgo vainaga pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne.

Pastmarkas tirāža ir 500 000 eksemplāru, un līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Jaunā pastmarka izceļas ar savu neregulāro formu – tā veidota kā vainags, kas vīts no dažādiem Latvijas pļavās sastopamiem ziediem. Vainagi ir viens raksturīgākajiem un būtiskākajiem Vasaras saulgriežu svētku elementiem, kurus tradicionāli liek galvā Līgo vakarā.

Izsludināta papildu pieteikšanās tirdzniecībai 11. novembra krastmalā pasākumā «Līgo, Rīga! Līgo, Latvija!», kas notiks trīs dienas - no 21. līdz 24. jūnijam, informē Rīgas dome.

Lai svinētājiem nodrošinātu svētku mielastu, tajā skaitā siltus ēdienus, konditorejas izstrādājumus, dzērienus un citu cienastu, pasākumā «Līgo, Rīga! Līgo, Latvija!» paredzētas sabiedriskās ēdināšanas tirdzniecības vietas. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina pieteikties arī jāņuzāļu un vainagu tirgotājus.

Pieteikties tirdzniecībai iespējams tikai elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu līdz 15. jūnija plkst. 11.00 un nosūtot to uz e-pasta adresi: [email protected]. Noteikumi un saistītie dokumenti pieejami šeit.

Tirdzniecības organizators ir SIA «Ideju institūts», kontakti jautājumu gadījumā: tālrunis 67333784 (darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00), e-pasts [email protected].

Vasaras saulgriežu tāpat kā Ziemassvētku atnākšana liecina, ka viens posms gadā ir noslēdzies. Domāju – līdzīgi kā dabā, arī cilvēka dzīvē līdz ar šo gadskārtu maiņu notiek pārmaiņas.

Un lai gan man patīk Līgo svētku tradīcijas un arī paši svētki, daudz nozīmīgāk es tomēr uztveru šos, varētu pat teikt, maģiskos procesus, kas notiek vasaras saulgriežu laikā. Tā kā esmu viens no droši vien retajiem, kam nav savu lauku, labprāt Jāņus pavadu pie saviem draugiem.

Pēdējo gadu laikā gan par tradīciju kļuvis pavadīt Līgo svētkus ārpus Latvijas – arī šogad ar draugiem Jāņus svinēsim Luksemburgā. Lai gan īpaši nasks uz tradīciju ievērošanu Jāņu svinību laikā neesmu, līdzīgi kā, droši vien, liela daļa citu Jāņu, dāvanas, kuras saņemu visbiežāk, ir tradicionālās – alus, ozollapu vainags vai ķimeņu siers. Tādējādi nereti mans darba galds pēc darbā pavadītas pirmssvētku dienas dažkārt līdzinās brangi uzklātam un bagātam ar tradīcijām Līgo svētku galdam.

Līgo vakarā reliģiskā organizācija Jaunā paaudze Mežaparka estrādē rīkos lūgšanu pasākumu Atver acis - patiesība par okultismu, kura laikā aptuveni 150 cilvēku aizlūgs «par senču okultajiem grēkiem un lūgs par Latvijas tautas atbrīvošanu no ļaunajiem gariem».

Pašvaldības SIA Rīgas meži «ļauno garu izdzinējiem» Mežaparka estrādi izīrējuši par 150 latiem.

Rīgas mežu pārstāve Elga Zēģele norādīja, ka organizācija vērsusies uzņēmumā ar lūgumu atļaut izmantot estrādes teritoriju lūgšanām, kā arī nodrošināt tualetes. «Viņi neizmantos iekštelpas, nav paredzēta arī ēdināšana, no kuras varētu rasties atkritumi - vienīgais infrastruktūras objekts, ko viņi plāno izmantot, ir tualete,» zemo nomas maksu skaidroja Zēģele un uzsvēra: «Mēs šo pasākumu nerīkojam, tikai dodam tam vietu. Neko sliktu mēs tur neredzam.»

Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš uzsvēra, ka 23.jūnijā Mežaparks būs visnotaļ tukšs - Jāņu svētdienā neviens cits pasākums pieteikts neesot un arī līgošanas pasākumi vai Jāņu svinības šeit parasti nenotiek. «Mēs cenšamies Mežaparkā neatbalstīt līgo pasākumus, jo ir grūti kontrolēt teritoriju. Cilvēki dzer alu, kurina ugunskurus, tāpēc meža drošības dēļ šos pasākumus labāk novirzīt tuvāk krastmalai.»

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA Līgo Auto Engures novada Smārdē nepilnu piecu gadu laikā plāno izveidot laminētā bērza saplākšņa ražotni, kas radītu 70 jaunas darba vietas un strādātu ar jaudu 50 000 m3 gatavās produkcijas gadā. Valdības piešķirto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 11,395 milj. eiro apmērā uzņēmuma valdes loceklis Viesturs Krēvics vērtē kā labu stimulu un starta šāvienu šī projekta īstenošanai.

Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu 11,395 milj. eiro apmērā SIA Līgo Auto 45,58 milj. eiro vērtajam investīciju projektam, kas paredz izveidot pilna cikla laminēta bērza saplākšņa ražotni Engures novada Smārdes pagastā. Kurzemē pašlaik jau strādā SIA Stiga RM bērza saplākšņa ražotne Kuldīgā, tāpat a/s Latvijas Finieris iecerējis izveidot saplākšņa ražotni pie Kuldīgas. «Valsts atbalsts ir labs stimuls. Valdības lēmums ir starta šāviens, lai īstenotu vērienīgu investīciju projektu,» situāciju vērtē SIA Līgo Auto valdes loceklis Viesturs Krēvics. Viņš atzīst, ka uzņēmums investīciju projektu valsts atbalsta (pelņas nodokļa formā) saņemšanai iesniedza 2017. gada augustā un līdz šim ir veikts liels darbs. Tagad, pēc valdības lēmuma, sāksies vēl intensīvāks darbs, lai varētu realizēt iecerēto projektu.

Investējot 300 000 eiro, šī gada rudenī Krimuldas novada Raganā durvis vērs ģimenes uzņēmuma SIA "Laimas" jaunais un paplašinātais būvmateriālu veikals "Līgo".

Paplašinoties klientu lokam un piedāvājumam, līdzšinējās būvmateriāla veikala "Līgo" tirdzniecības telpas kļuva pārāk šauras. Iecerētos paplašināšanas un attīstības plānus pandēmija neizjauca - veikala jaunās un vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās ēkas būvniecība uzsākta šī gada martā un jau nosvinēti spāru svētki.

SIA "Laimas" ir ģimenes uzņēmums, kuru teju 30 gadus kopā ar ģimeni vada Jānis Eisaks. Uzņēmējs pēc profesijas ir būvnieks, kurš lielu dzīves daļu pavadījis, strādājot būvniecības nozarē – gan būvējot, gan ražojot būvmateriālus. Sava būvniecības veikala atvēršana bija loģisks turpinājums, kad imports sāka aizstāt vietējo būvmateriālu ražošanu, kad tā kļuva dārga un nerentabla.

Latviešiem ir divi notikumi, saistībā ar kuriem mēs izceļamies uz pasaules tautu fona - Dziesmu svētki un Jāņi. Jau rīt būs gadskārtējais Līgo vakars dodot iespēju gan parādīt citām tautām mūsu tradīcijas, gan arī biznesam - nopelnīt.

Kā tad mūsdienās cilvēki uztver Līgo svētkus jeb Jāņus? Vieni cenšas ievērot visas latviskās tradīcijas un nosvinēt šos svētkus atbilstoši noteiktiem priekšrakstiem. Otriem tradīcijas aprobežojas ar ugunskura iekuršanu, priekšroku labprātāk dodot vienkārši labi pavadītām brīvdienām ģimenes un draugu lokā, protams, neaizmirstot iedzert alu un uzcept kādu šašliku. Trešajiem jau sen apnicis katru gadu mēģināt izdomāt, ko varētu sadarīt šajā naktī, tāpēc viņi jau laicīgi nopērk lidmašīnas biļetes, lai attiecīgās dienas pavadītu ārpus Latvijas. Ceturtie vislabprātāk vienkārši sēž savā pilsētas dzīvoklī pie televizora ekrāniem un neko netaisās svinēt. Tiesa, Rīga ir padomājusi arī par šādiem iedzīvotājiem, piedāvājot atzīmēt Līgo vakaru uz galvaspilsētas bruģa. Piektie ir ārzemnieki, kuri nereti šajās dienās dodas Latvijas virzienā, jo pašu mājās tik vērienīgu, plašu svētku vienkārši nav.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, sveicot visus Latvijas iedzīvotājus un tautiešus ārzemēs Līgo svētkos, novēl «ikvienam sirdī saglabāt Jāņu ugunskuru gaišumu, lai mums būtu degsme par savu Latviju un aizvien kvēlojoša dzirksts radīt jaunas idejas un darīt lielus darbus Latvijas un tās cilvēku labā», liecina medijiem izplatītā informācija.

«Lai pirms svētkiem mums izdodas paveikt visus steidzamākos darbus, savukārt Līgo naktī un Jāņu dienā lai izdodas izjust mūsu paaudžu paaudzēs glabāto un nodoto tautas tradīciju stiprumu un sakņu dziļumu, kam šie vasaras saulgriežu svētki ir viens no spilgtākajiem apliecinājumiem. Līgo svētki ir vieni no latviskākajiem svētkiem. Tie mums, Latvijas tautai, ir unikāli, jo nekur citur pasaulē tos nesvin ar tādu īpašu vienotības un kopības noskaņu,» norāda Zatlers.

Valsts prezidents mudina ikvienu, kam ir šāda iespēja, Līgo svētkos izbaudīt Latvijas dabas skaistumu, kam Jāņu laikā ir īpaša burvība, apciemot savu ģimeni, tuviniekus un arī doties aplīgot kaimiņus, lai nodotu cits citam laba vēlējumus un gaišas domas, nestu ikvienās apciemotajās mājās veselību un laimi.

Latvijas lauksaimniecībā attīstības iespējas ir nevis sīkzemniecībai, bet gan uzņēmējiem, kas specializējas noteikta produkta ražošanā, norāda motobraucējs un zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks Jānis Vinters.

Viņš atzīst, ka patlaban ir daudz lauksaimnieku, kas nevēlas saimniekot intensīvi, tomēr tā nav perspektīva pieeja.

«Neredzu mūsu laukus tādus - pilnus ar mazām sētiņām, katram pa pleķītim, un tāda veidā visi pastāv. Braucot cauri Polijai, man nepatīk, kā tas izskatās. Viss tādās mazās strēmelītēs - nenormāla sīkzemniecība. Neredzu tur ne attīstību, ne kvalitāti. Ja neesi specializējies kaut kādā noteiktā produktā, tu nevari to uztaisīt perfektu,» intervijā žurnālam Kapitāls saka Vinters.

Tāpat viņš norāda, ka Līgo nemitīgi paplašina apsaimniekojamās platības, taču nedara to impērijas veidošanas dēļ, un, ja kaimiņš vēloties nopirkt to vai citu zemes gabalu, Vinteri piekāpjas un «neiet pāri līķiem».

Līgo nakts reti lutinājusi Jāņa bērnus ar piemīlīgiem laika apstākļiem un arī šogad prognozes neizskatās daudzsološas. Tam gan nevajadzētu atbaidīt līgotājus, jo nav taču sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Ja izvēlas pareizās drēbes un papildina tās ar atbilstošām tehnoloģijām, tad rezultātā svinības var izvērsties gana jautras.

Ja lietus tiešām gāž kā ar spaiņiem, tad ir kāds produkts, kas palīdzēs uzreiz divējādi – pasargās acis no ūdens tērcītēm, kuras tek pāri pierei, aizmiglojot skatienu, kā arī iegaumēs visu apkārt notiekošo gadījumam, ja nēsātājam nogurdinošās nakts dēļ no rīta ir grūtības atcerēties visu, kas ar viņu maģiskajā naktī noticis. Tās ir Video Swim Googles jeb ūdensizturīgas brilles ar iebūvētu HD izšķirtspējas kameru, kas filmē pat piecu metru dziļumā zem ūdens. Viens mīnuss ir īsais ieraksta laiks. Akumulators ar vienu uzlādi ļauj uzņemt tikai pusotru stundu ilgu video. Taču, ja izvēlas fotografēšanu ar noteiktu intervālu, tad enerģijas visai naktij varētu pietikt. Brilles maksā ap 90 eiro.

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi statistiskas datus, kas saistīti ar Līgo tradīcijām.

Tradicionāli Līgo svētkos Jāņiem pin ozollapu vainagus, un svinību vietas rotā ar bērzu meijām. Latvijā 38,1 tūkstoti hektāru klāj ozoli un oši, kas teritorijas ziņā aptuveni atbilst Ērgļu novada platībai. Ozoli un oši aizņem 1,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā. Savukārt bērzi aizņem 902 tūkst. hektāru Latvijas teritorijas, kas varētu noklāt gandrīz visu Jēkabpils novadu. Bērzi veido 28,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā.

Miestiņu, ko ceļ galdā Līgo vakarā, tradicionāli gatavo no miežiem. 2014. gadā alus darītāji iegādājās 24,1 tūkstošus tonnu Latvijā audzēto alus miežu, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu – 5,2 tūkstoši tonnu. To ietekmēja rekordlielā miežu kopraža, kas bija gandrīz divas reizes lielāka salīdzinājumā ar 2013. gadu (2014. gadā – 409,5 tūkst. t, 2013. gadā – 222,3 tūkst. t). Tas ir lielākais miežu kopražas rādītājs kopš 1994. gada (476,8 tūkst. t).

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Svētku drānu izvēlē variāciju ir daudz – gan etnisks apģērbs mūsdienu skaņās, gan tradicionāli tautas tērpi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados nudien var runāt par latviskuma daudzināšanas kultu, atzīst vairāki DB aptaujātie tautisko drēbju darinātāji. Veikalu Taste Latvia īpašniece Dita Danosa novērojusi, ka vairāki atzīti Latvijas dizaineri, veidojot vasaras kolekcijas, ņem vērā pieaugošo pieprasījumu pēc apģērba ar tautiskiem akcentiem. Tas kļūst populārāks ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo pircēju vidū. Tiesa, vīriešiem iespēja izvēlēties Līgo svētkiem piemērotu tērpu no pašmāju dizaineru piedāvātā klāsta ir krietni mazāka nekā sievietēm, tomēr diskriminācija mazinoties. Vīrieši varot lūkoties pēc krekliem ar tautiskiem akcentiem, kā arī tauriņiem ar latvju rakstiem. Īpašus Līgo tērpus, rotas un aksesuārus darina arī vairāki jaunie dizaineri.

Dienās, kad lija lietus, gandrīz vai neizbraucams kļuva ceļa posms Līgo-Jaungulbene, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Pavisam nesen redakcija saņēmusi kāda Līgo pagasta iedzīvotāja vēstuli, kurš sūdzējies par šo ceļa posmu, norādot, ka tas nav ne asfaltēts, ne arī pienācīgi labots. Tas atstāts, lai bendētu nervus šoferiem. Daži mēģinot šo ceļa posmu pārlidot ar ātrumu virs 100 kilometriem stundā, savukārt citi braucot ļoti lēnu.

Dzirkstele sazinājusies ar Līgo pagasta vadītāju Uldi Doņuku, kurš norādījis, ka tas ir valsts ceļš. «Mēs katru dienu pa tādiem braucam. Esam jau pieraduši,» sacījis U.Doņuks. Viņš stāstījis, ka vairāk vai mazāk ceļa stāvoklis kļūst kritisks pēc lietus. Kad to nogreiderē un ja ir labvēlīgi laika apstākļi, tad ceļš turas diezgan labi, bet, kad vairāk uzlīst, ceļa stāvoklis pasliktinās.

Latvijas iedzīvotāji saglabā «vēsu prātu» arī pirmssvētku laikā un negaidīti saņemtus 50 tūkstošus eiro drīzāk noguldītu, nevis iztērētu vērienīgam Līgo vakaram sev un saviem draugiem, liecina Norvik Bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā atzinuši 47% aptaujas respondentu. 42% respondentu saka, ka labprāt nomaksātu esošos parādus un atdotu aizņēmumus, bet aptuveni trešdaļa (29%) aptaujāto sacījuši, ka negaidīti saņemtu naudu ieguldītu sava uzņēmuma izveidē.

«Aptaujas dati rāda, ka pat pirmssvētku laikā, kad cilvēki parasti ir vairāk gatavi ar izklaidi saistītiem tēriņiem, Latvijas cilvēki saglabā piesardzību. Tas, ka teju puse aptaujāto negaidīti saņemtus 50 tūkstošus noguldītu nebaltām dienām, liecina, ka cilvēki vairāk sākuši domāt par savu un savas ģimenes nākotni. Iepriecina, ka teju trešdaļa cilvēku ir gatavi un grib veidot paši savu uzņēmumu,» komentējot aptauju norāda Norvik Bankas Valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Zemnieku saimniecība Līgo plāno būvēt jaunu siltumnīcu, kas, ja tiks apstiprināts Eiropas līdzfinansējums, būs viena no dārgākajām būvēm augu audzēšanai valstī, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr lauksaimnieki sēž uz adatām, atbalsta programma Briselē jaunajam plānošanas periodam joprojām nav apstiprināta, DB uzzināja Lauku atbalsta dienestā. Līdz ar to, lai gan lauksaimnieki sēž kā uz adatām, dienestā iesniegtie projekti vēl pat nav sākti vērtēt.

Bez atbalsta grūti

Plānots, ka siltumnīcas būvniecību Jelgavas novadā saimniecībā Līgo par 2,23 milj. eiro veiks SIA Ekoteh būve, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē. Šis uzņēmums pašlaik Salaspilī jau būvē multifunkcionālo oranžēriju kompleksu Nacionālā botāniskā dārza Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas Ex situ centra vajadzībām. Šis 2,28 milj. eiro vērtais projekts jāīsteno līdz šā gada jūlijam. Līgo siltumnīca varētu tapt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās atbalstu. Pirmo siltumnīcu blakus saimniecības biogāzes ražotnei atklāja 2013. gadā, tās izmaksas bija aptuveni trīs miljonus eiro lielas. Siltumnīcā tiek audzētas hibrīdo gurķu sēklas. Arī otrajā siltumnīcā tiks audzētas gurķu sēklas, un apkurei daļēji izmantots biogāzes stacijā saražotais siltums, stāsta Līgo līdzīpašnieks Einārs Vinters. «Ja sēklu noņēmējs saka, ka šis darbs mums labi padodas un ka viņi būtu gatavi iepirkt sēklas arī tad, ja audzētu nevis vienā, bet divos hektāros, tad mēs, protams, domājam par paplašināšanos. Visu gan izšķirs, vai saņemsim cerēto Eiropas atbalstu. Bez atbalsta celt siltumnīcu būtu ļoti grūti, palielinātos arī atpelnīšanas risks,» norāda E. Vinters. Saražoto saimniecība realizē starptautiskajai kompānijai Monsanto.

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien galvenokārt pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un datiem par ekonomikas atkopšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,7%, sasniedzot augstāko līmeni biržas slēgšanas brīdī kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropā pirms 14 mēnešiem.

Frankfurtes biržas indekss kāpa par 2,1% un Parīzes biržas indekss palielinājās par 1,4% pēc tam, kad eirozonas uzņēmumi aprīlī pieredzēja straujāko izaugsmi deviņu mēnešu laikā, radot cerību uz ES iziešanu no recesijas.

"Tirgi, kas vakar pieredzēja lielu kritumu, šodien ir atguvušies un uzrādīja spēcīgu kāpumu," komentēja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.