Būve

Ceļi bendē nervus šoferiem

Dienas Bizness,24.10.2014

Ceļš Līgo-Jaungulbene. Bet laikam par ceļu to īsti vairs nosaukt nevar. Bedre pie bedres.

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dienās, kad lija lietus, gandrīz vai neizbraucams kļuva ceļa posms Līgo-Jaungulbene, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Pavisam nesen redakcija saņēmusi kāda Līgo pagasta iedzīvotāja vēstuli, kurš sūdzējies par šo ceļa posmu, norādot, ka tas nav ne asfaltēts, ne arī pienācīgi labots. Tas atstāts, lai bendētu nervus šoferiem. Daži mēģinot šo ceļa posmu pārlidot ar ātrumu virs 100 kilometriem stundā, savukārt citi braucot ļoti lēnu.

Dzirkstele sazinājusies ar Līgo pagasta vadītāju Uldi Doņuku, kurš norādījis, ka tas ir valsts ceļš. «Mēs katru dienu pa tādiem braucam. Esam jau pieraduši,» sacījis U.Doņuks. Viņš stāstījis, ka vairāk vai mazāk ceļa stāvoklis kļūst kritisks pēc lietus. Kad to nogreiderē un ja ir labvēlīgi laika apstākļi, tad ceļš turas diezgan labi, bet, kad vairāk uzlīst, ceļa stāvoklis pasliktinās.

U.Doņuks sacījis, ka nevar pārmest Latvijas valsts ceļiem, ka tie neko nav darījuši. Ceļš palaikam tiekot labots, arī šķembas tika vestas. Ceļu palabo, un tad kādu laiku arī tas turas, bet, kā nolīst lietus, automašīnas momentā izsit bedres. «Nav jau šis ceļš vienīgais tāds. Braucot pa citiem zemes ceļiem, var redzēt līdzīgu ainu,» teicis U.Doņuks.

VAS Latvijas Valsts ceļi Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters sacījis, ka ir atsevišķi ceļi, kuri ir normālā stāvoklī, bet liela daļa ceļu ir bedraini. «Ceļa segums ir pārmircis, automašīnu kustība notiek, līdz ar to bedres veidojas pastiprināti,» skaidrojis L.Aumeisters un piebildis, ka tuvākajā laikā, tiklīdz ļaus laika apstākļi, šis un citi ceļi tiks planēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Girteka Logistics atradusi risinājumu šoferu trūkumam

Egons Mudulis,26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Girteka Logistics paši apmāca šoferus un ņem vērā darbinieku viedokli problēmu risināšanā.

Šis ir risinājums šoferu trūkumam, ar ko saskaras transporta kompānijas, par pērn uzbūvēto šoferu akadēmiju saka Kristians Kāss Mortensens, kas Girteka Logistics (GL) attbild par sabiedriskajām attiecībām un lielākajiem kompānijas klientiem. Tas, kā GL izturas pret saviem šoferiem, neesot ierasts industrijas standarts, turklāt citām kompānijām Eiropā nav tik labu šoferiem paredzētu telpu. Ap 10 milj. eiro vērtajā ēkā ir gan biroju telpas darbiniekiem, gan apmācību, atpūtas, virtuves, dušu telpas šoferiem, gan iespēja izmazgāt un izžāvēt darba drēbes pēc reisa uz kompānijas rēķina.

Dienā, kad Dienas Bizness apmeklēja Šauļus, darbā pieteikties bija atnākuši seši šoferi, savukārt vienā no telpām apmācības notika krievu valodā, kas liek domāt, ka tie bija potenciālie šoferi no Ukrainas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Latvijas. GL darbā pieņemot tikai tos, kam jau ir pieredze, un papildu apmāca, kā braukt ekonomiski, izvairīties no negadījumiem vai apieties ar refrižeratoru. Pēc viņa teiktā, GL netiek īstenota industrijā ierastā prakse piestādīt šoferiem rēķinu, piemēram, par auto skrāpējumiem u. tml. lietām. Patlaban kompānijai ir ap 7000 šoferu. GL aplēsusi, ka kompānijas darbinieku mainības rādītājs ir par 20% labāks nekā konkurentiem. Ieguvums no tā, ka šoferiem tiek nodrošināta apmācība, labi darba apstākļi, jaunas mašīnas un labas algas (ienākumi esot vismaz 2000 eiro uz rokas, bet Skandināvijas virzienā vairāk) ir tas, ka katru gadu no jauna nav jāpieņem darbā 1500 šoferi. Vizuāli GL vadītāji izskatījās jaunāki (ap 35 gadiem) nekā Latvijā, kur kompānijas sūdzas par jaunās paaudzes neieinteresētību kļūt par tālbraucējiem. Katram GL šoferim ir par viņu atbildīgais vadītājs, kura pārziņā ir ap 30 šoferu. DB vizītes dienā GL uzsvēra savu misiju Mēs rūpējamies (par saviem darbiniekiem, klientiem, sabiedrību), organizējot darbiniekiem, jo īpaši šoferiem, izklaides un saliedēšanās pasākumu. Ik pa brīdim to patraucēja militārās lidmašīnas, kas pacēlās no blakus tieši esošā NATO lidlauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu autopārvadājumu nākotnes redzējums caur likumdošanas un darbaspēka pieejamības prizmu

Jeļena Šaldajeva,07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar garajām kravas automašīnu rindām uz Lielbritānijas robežas, kas saistīta ar noteiktajiem aizliegumiem pārvadājumiem, kravas auto šoferiem rada papildu stresu, bet ne paniku, jo pirmā Covid-19 "viļņa" sākumā šāda veida situācija jau pieredzēta.

Tā sacīja Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas (LAFF) ģenerālsekretārs Māris Dreimanis.

Saistībā ar svētdienas, 20.decembra, vakarā slēgto tuneli zem Lamanša šauruma starp Lielbritāniju un Franciju, pie robežas veidojas kilometriem garas rindas ar kravas auto pārvadātājiem, starp kuriem ir arī Latvijas pilsoņi. Kā norādīja Dreimanis, arī viņi Ziemassvētku laikā cenšas nokļūt mājās, tomēr daudziem tas šogad neizdosies un svētki būs jāpavada automašīnā.

Vienlaikus šoferiem ir iespēja doties uz Nīderlandi vai citām ostām, izmatojot prāmjus, taču tas joprojām ir sarežģījums šoferiem, jo uz prāmjiem iespējams tikt tikai ar kravas mašīnām, kam ir piekabes. "Arī tur jau veidojas rindas, kas noved pie papildu izmaksām pārvadātājiem, sūtot pretī šoferus, kas var turpināt tālāk ceļu ar šiem transportlīdzekļiem. Pēc robežu atvēršanas būs nepieciešams transporta nodrošinājums aiz robežas palikušajiem šoferiem, lai tiktu uz mītnes zemi," sacīja Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV vēl šomēnes noteiks Krievijai jaunas sankcijas par Lielbritānijā martā notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošo vielu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai, trešdien pavēstīja ASV Valsts departaments.

Sankcijas ir atbilde uz «nervus paralizējošās vielas «Novičok» pielietošanu, mēģinot noslepkavot Apvienotās Karalistes pilsoni Sergeju Skripaļu » un viņa meitu Jūliju, norādīja Valsts departaments.

«Krievijas Federācijas valdība ir pielietojusi ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, pārkāpjot starptautiskās tiesības,» paziņojumā apliecināja Valts departamenta preses sekretāre Hetere Nauerta.

Tuvāku informāciju par sankciju raksturu Valsts departaments šobrīd neatklāj, vien norāda, ka tās noteiktas atbilstoši ASV ķīmisko ieroču likumam, kurā paredzētas sankcijas pret tiem, kas šādus ieročus pielieto.

Sankcijas, pēc visa spriežot, stāsies spēkā 22.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija piedāvās 10 500 pēcbreksita vīzas strādājošo deficīta mazināšanai

LETA--AFP,27.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija izsniegs līdz pat 10 500 pagaidu darba vīzas kravas automobiļu šoferiem un mājputnu audzēšanas nozarē strādājošiem, lai mazinātu akūtu darbinieku deficītu, nedēļas nogalē paziņoja valdība.

Lēmums par īstermiņa vīzām, kas tiks piešķirtas no oktobra līdz decembrim, pieņemts laikā, kad valstī ir šoferu un vairāku citu profesiju strādājošo deficītu, kas negatīvi ietekmējis degvielas piegādes un citas nozares.

Turklāt šis lēmums ir pretstatā Lielbritānijas valdības nostājai, tai pēc valsts izstāšanās no Eiropas Savienības nosakot stingrākus imigrācijas noteikumus un uzstājot, ka Lielbritānijas atkarībai no ārvalstu darbaspēka ir jābeidzas.

Valdība šim solim pretojusies mēnešiem ilgi, neskatoties uz aplēsēm, ka valstī trūkst aptuveni 100 000 kravas automobiļu šoferu, un vairāku nozaru brīdinājumiem par piegāžu deficītu.

Uzņēmumu vadītāji gan uzskata, ka šāda rīcība ir nepietiekama un nepalīdzēs mazināt problēmas nopietnību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne,18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks,30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne,29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmija pavērusi jaunu iespēju biznesam

Jānis Goldbergs,18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Kāds bijis uzņēmuma ceļš, pirmsākums 90. gados, komandas tapšana, kādēļ Kurbada vilcēju kabīnes rotā latvju spēka zīmes un tautas varoņu attēli, kā veicas paplašināšanās un kāds ir nacionālā kapitāla uzņēmuma nākotnes redzējums, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Fragments no intervijas

Jau konkrēti par Covid-19 krīzi – kāds bija pērnā gada marts? Kopumā transporta nozarē šajā laikā bija pamatīgas problēmas, daudz kas apstājās. Kur atradāt izeju, atbalstu?

Pandēmijas sākumā patiešām bija apokaliptiskas izjūtas. Mūsu parkā pavisam ir 50 autovedēji, un parasti tie visi mājās sabrauc tikai Ziemassvētkos. Pērn martā visi 50 autovedēji nostājās un stāvēja manā acu priekšā, tepat pie biroja. Visus tobrīd novietot nebija kur, jo mūsu stāvlaukums ikdienā kalpo arī kā atvesto automašīnu noliktava Latvijas autodīleriem. Tas ir viens no mūsu pakalpojumiem, un nebija jau paredzēts, ka martā pēkšņi viss apstāsies. Visdrīzāk jau esmu krīzes menedžeris. Man bija jāpārliecina cilvēki, ka panikai šobrīd nav vietas uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Varbūt pašvaldība bija domājusi labu, tomēr tie tikai traucē.»

Jau vairākkārt apspriestie ceļa biedēkļi jeb atstarojošie cilvēki pie autoceļa A9, kas vijas caur Grobiņu, joprojām atrodas savās vietās. Atstarojošās figūras tur tika uzstādītas 2016. gada rudenī, un, par spīti dažādu instanču iebildumiem, pašvaldība tās nav noņēmusi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

A9 autoceļš stiepjas cauri Grobiņai, un pa to automašīnas drīkst pārvietoties vien ar ātrumu 50 kilometri stundā. Bieži kāds nepacietīgāks autovadītājs steidz garām auto rindām un cenšas posmu izbraukt ātrāk. Tieši tāpēc Grobiņas pašvaldība lēma par spīdīgo biedēkļu uzstādīšanu. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka ceļu grasās šķērsot kāds gājējs, kuram mugurā atstarojošā veste, tomēr, piebraucot tuvāk, izrādās, ka tas ir māneklis – gaismu atstarojošs vikings, kas simbolizē Grobiņu un vienlaikus mudina braucējus piebremzēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Londona aptur diplomātiskos kontaktus ar Krieviju

LETA—AFP/DPA.BBC/REUTERS,14.03.2018

Nervus paralizējošās vielas pēdas atrastas itāļu restorānā Zizzi un krogā The Mill, kurus Skripaļs un viņa meita apmeklēja 4.martā.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka Krievijas valsts ir atbildīga par 4.martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Meja parlamentā pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un ka Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Viņa paskaidroja, ka izraidāmie diplomāti identificēti kā «nepieteikti izlūkdienesta virsnieki».

Premjerministre arī uzsvēra, ka tik plaša krievu diplomātu izraidīšana, kāda nav pieredzēta pēdējo 30 gadu laikā, turpmāk ievērojami ierobežos Krievijas izlūkdienestu iespējas Lielbritānijā.

Meja piebilda, ka Londona anulē ielūgumu Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti.

Premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu Novičok

LETA--DPA/AFP/AP,05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu «Novičok», ar kuru tika saindēti bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, trešdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas policija.

Abi ir Lielbritānijas pilsoņi - 45 gadus vecs vīrietis un 44 gadus veca sieviete. Viņi atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Britu mediji ziņo, ka vīrieša vārds ir Čārlzs Roulijs, bet sievieti sauc Dona Stērdžesa.

Sestdien abi bezsamaņā tika nogādāti slimnīcā no savām mājām Eimesberi pilsētā, kas atrodas desmit kilometrus uz ziemeļiem no Solsberi, kur tika saindēti Skripaļi, No rīta tika izsaukta ātrā palīdzība, jo bija kļuvis slikti sievietei, bet pēcpusdienā sekoja otrs izsaukums, jo bija kļuvis slikti vīrietim.

Sākotnēji tika domāts, ka viņiem abiem kļuvis slikti pēc iespējamas heroīna vai kreka lietošanas. Taču analīzēs konstatēts, ka viņi saindējušies ar «Novičok», trešdien paziņoja policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB,13.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.februāra numurā lasi:

Statistika

Latvijas aramzeme ir lēta

Inovācijas

Inovāciju indekss — valsts politikas atspulgs

Tēma

Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardus eiro lielus valsts bagātības zudumus

Aktuāli

Rindas bendē veselību

Uzņēmējdarbība

Tehnoloģijas koriģē darbinieku skaitu

Nodarbinātība

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Enerģētika

Uzņēmējiem jādomā par elektrifikāciju

Portrets

Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Trīs gadu laikā uz Via Baltica uzstādīs mainīgās elektroniskās ceļa zīmes un attīstīs viedo transporta sistēmu

Dienas Bizness,17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) īstenos projektu SMART E67, ieviešot viedās transporta sistēmas uz Via Baltica maršruta. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos, informē LVC.

«Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. Interreg programma bija viena no iespējām kā Latvijā uzsākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,» stāsta projekta SMART E67 vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA,16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs,03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas izstrādātājs SIA Mapon datu analīzē sper soli tālāk un piedāvā instrumentu digitālā tahogrāfa datu pārvaldībai

Likumi Eiropā nosaka šoferu darba un atpūtas režīmu. Pēdējos desmit gadus tā uzskaite notiek digitāli, visiem šoferiem ir kartītes, kas reģistrē darba un atpūtas laiku. Ir precīzi un sarežģīti noteikumi, kas nosaka, cik daudz viņš drīkst braukt, kad jāveic atpūta, cik tā ir ilga utt. Bieži šoferi paši līdz galam nesaprot šos noteikumus, kā rezultātā nespēj tos ievērot. Tāpēc Mapon izstrādājis risinājumu Tachogram, kas ļauj analizēt datus, identificēt pārkāpumus un mācīties no tiem. «Ņemot vērā noteikumu sarežģītību un soda apmēru par to neievērošanu, šoferiem tas ir diezgan liels apgrūtinājums. Latvijā sodi varbūt ir salīdzinoši nelieli, bet Eiropā esam redzējuši arī vairāk nekā desmit tūkstošu eiro sodu. Viss atkarīgs no policijas inspektora interpretācijas, bet, piemēram, Vācijā soda nevis par vienu pārkāpumu, bet piestāda rēķinu par visiem pēdējā mēneša pārkāpumiem,» stāsta Ingus Rūķis, SIA Mapon vadītājs. Viņš uzskata, ka noteikumu pārkāpšana, sodu maksāšana rada liekus izdevumus un tādējādi samazina uzņēmuma konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta platforma "Bolt" ir ieviesusi jaunu funkciju savā aplikācijā, ļaujot pasažieriem atstāt dzeramnaudu šoferiem brauciena beigās.

Jaunā funkcija tagad ir pieejama gandrīz visās valstīs, kur darbojas "Bolt". Lai to izmantotu, visiem aplikācijas lietotājiem jāpārliecinās, ka ir veikts pēdējais lietotnes atjauninājums.

Uzņēmums informē, ka šoferi dzeramnaudu saņems pilnā apmērā. Pasažieri redzēs iespēju atstāt dzeramnaudu brauciena beigās, kad tiem tiks lūgts novērtēt braucienu. Pasažieriem būs iespēja izvēlēties no jau piedāvātām summām vai ierakstīt konkrētu summu pašam. Šāda iespēja būs pieejama 15 minūtes pēc brauciena beigām.

"Bieži vien mēs vēlamies pateikties līdzcilvēkiem, kas īpaši centušies padarīt mūsu pieredzi patīkamu. Tā kā mūsdienās skaidras naudas norēķini kļūst aizvien retāki, esam nodrošinājuši iespēju atstāt dzeramnaudu arī ar aplikācijas starpniecību. Mēs ieviešam šo funkciju, lai ļautu pasažieriem pateikties un izrādīt atbalstu šoferiem šajos laikos," norāda Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā

Lelde Petrāne,27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā 29.04. un 30.04., lai nodrošinātu kravu pārvadājumus un darbaspēka ar atļaujām kustību.

"Tallink Grupp" ir vienojusies veikt vienu speciālo reisu abos virzienos ar kuģi "Romantika" Rīgas – Stokholmas maršrutā 29. - 30.04. pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lūguma un ar Latvijas Satiksmes ministrijas atļauju.

Speciālā reisa mērķis, kurš no Rīgas aties 29. aprīļa vakarā un no Stokholmas - 30. aprīļa vakarā, ir nodrošināt svarīgu transporta maršrutu tiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem ir jāceļo uz Zviedriju darba pienākumu dēļ un kuri pašreiz nevar ceļot ar citiem transporta veidiem spēkā esošo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Speciālais reiss ir arī vajadzīgs, lai pārvadātu preces starp abām Baltijas jūras valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru