Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Latu likmes Rigibor arī novembrī turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstermiņa likmes jau kādu laiku saglabājas esošajos līmeņos, bet ilgāku termiņu likmes lēnām slīd uz leju. Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,16%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,33%, bet trīs mēnešu likme bija 0,53%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,06%, bet gada likme - 1,48%, liecina Latvijas Bankas dati.

Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu. Likmes pazeminātas, ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, un to nav plānots mainīt, tātad, ieviešot eiro, par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts, atgādina centrālā banka.

Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki, apgalvo eksperti, norādot, ka eiro mainīgās likmes jeb Euribor vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor – tātad samazināsies, turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos uzkāpj debesīs, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat 3-4 reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem, uzsver LB.

Tāpat centrālā banka apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. «Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas neaug vairāk par 0,2-0,3%, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tas ir nieks salīdzinājumā ar globālu naftas vai pārtikas cenu kāpumu, kas cenām Igaunijā pēc eiro lika kāpt uz 4-5%. Piemēram, mēnesi ilgstošs lietus vai sausums Krievijas tīrumos, izraisot pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, rada vairākkārt lielāku mūsu iepirkumu groza sadārdzināšanos, nekā vienotas valūtas ieviešana,» skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Saeimas «melnajā caurumā» pazudušas pirms deviņiem mēnešiem rosinātās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredzēja diferencēt likmi atkarībā no apgrozījuma; uzņēmējus gaida likmes kāpums no pašreizējiem 9% līdz 11%

Mikronodokļa maksātāji ir pārsteigti un vienlaikus sašutuši par parlamentāriešu rīcību, proti, pagājušā gada 19. decembra Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi Mikrouz­ņēmumu nodokļa likumā, bet tālāk nekas nav sekojis – nedz diskusijas, nedz virzība parlamentā. Izmaiņas paredzēja, ka 9% likme tiek saglabāta, nodarbinot piecus darbiniekus un apgrozījumam esot līdz 100 tūkst. eiro gadā, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tie­m mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 tūkst. eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk par deviņi, likme būtu 11%. «Skumji, ka pērn decembrī Mikrouzņēmumu nodokļa likuma atvēršana ir bijusi sava veida tvaika nolaišanas akcija ar laika novilcināšanas taktiku. Patlaban ir skaidrs, ka šis parlaments minētos grozījumus nemaz netaisās pieņemt, ne izvērtējot pēc būtības, ne izskatot tos,» secina viens no mikronodokļa idejas autoriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka LTRK nebūt nedomā noskatīties, kā labā ideja tiek «norakta» ar likmes pacelšanu: «Iesim, runāsim, argumentēsim jau nākamā Saeimas sasaukuma deputātiem.» Atceroties kvēlās parlamentāriešu aizstāvības runas mikronodokļa likmes diferencēšanai LTRK apaļā galda diskusijā pērnruden, viņš ir pārsteigts par to, ka nekas nav sekojis Saeimā. «Šķiet, grūtniecība Saeimā ilgst ilgāk nekā ziloņiem, jo deviņi mēneši ir grūtniecības laiks, pēc kura piedzimst cilvēks,» sašutis par Saeimas neizdarību ir J. Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāki mikronodokļa maksātāji, kuri uzskata, ka valdošā koalīcija apzināti «pazaudējusi» – nobāzusi vistālākajā atvilktnē – šo jautājumu, lai par to nebūtu jādebatē publiski, turklāt līdzīgi triki bijuši arī iepriekš.

Valdība noslēgusi darbu pie 2012. gada budžeta grozījumiem, papildu izdevumiem piešķirot 70 miljonus latu.

Saskaņā ar iepriekš noteikto deficīts šā gada budžetā var sasniegt 1,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja budžeta grozījumi netiktu veikti, tad saskaņā ar ieņēmumu prognozēm 2012. gada (ņemot vērā ieņēmumu kritumu sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu) nominālais deficīts būtu 0,7% no IKP, informē Finanšu ministrija.

Budžeta grozījumos visvairāk ieguvusi Satiksmes ministrija – 20,6 miljonus latu un Veselības ministrija – 19,5 miljonus latu. Satiksmes ministrija papildu finansējumu plāno novirzīt valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, it sevišķi Latgales reģionā, kā arī dotācijai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Veselības ministrija papildu līdzekļus savukārt piešķirs tādiem pasākumiem kā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna realizācijai 2012.-2014. gadā 1,1 miljona latu apmērā, rindu mazināšanai uz medicīnas pakalpojumiem, diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksai 7,4 miljonu latu apmērā, kā arī prognozējamās invaliditātes novēršanas pasākumiem.

Meklējot papildu ieņēmumu iespējas 2014. gada budžetā, ministrijas piedāvā ieviest autoceļu lietošanas nodevu, pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei, kā arī piemērot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai.

Tāpat tiek piedāvāts mainīt dabas resursu nodokļa likmes, izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu un īstenot citus priekšlikumus. Priekšlikumi šodien skatīti Ministru kabineta ārkārtas sēdē, informē Finanšu ministrija (FM).Ministriju priekšlikumi vēl tiek vērtēti, apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vairāku pasākumu gūtos ieņēmumus gan uzreiz tiek piedāvāts izmantot konkrētiem izdevumiem, tādējādi situācija budžetā neuzlabojas, viņš piebilda.

FM papildus ieņēmumiem piedāvā grozīt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām. Pasākuma fiskālā ietekme 2014. gadā būtu - 2,2 miljoni latu, 2015. un 2016. gadā - 0,5 milj. latu.

Līdz ar naudas tirgus likmes Euribor kritumu, pērn saruka arī izsniegto kredītu procentu likmes, kā rezultātā pagājušā gada laikā ikmēneša kredīta maksājumi mājsaimniecībām samazinājās par vidēji 9%.

Pērn 3 mēnešu Euribor likme saruka par 1,169 procentpunktiem līdz rekordzemajai 0,187% atzīmei. Līdz ar to kopējā (Euribor un bankas pievienotā likme) vidējā kredīta procentu likme mājokļu kredītiem eiro valūtā ar termiņu virs 5 gadiem saruka līdz 2,67% pērnā gada beigās, un tas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2011. gada decembrī.

Ņemot vērā, ka vairumam mājokļu kredīti Latvijā izsniegti eiro valūtā, mājsaimniecībai ar aptuveni 29 tūkstošu latu lielu mājokļa kredītu, Euribor likmes krituma rezultātā ikmēneša kredīta maksājums samazinājās par vidēji 16 latiem mēnesī, ļaujot ietaupīt 192 latus gada laikā.

Latvijā hipotekāro kredītu likmes joprojām ir augstākas nekā Igaunijā un Lietuvā, liecina centrālo banku dati.

Latvijā efektīvā gada izmaksu procentu likme hipotekārajam kredītam ir 3,36%, Igaunijā tā ir 2,81%, bet Lietuvā – 2,71%.

Salīdzinājumā ar 2011.gada 4.ceturksni, procentu likmes gan ir zemākas visās trijās Baltijas valstīs, saka AS Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, tomēr ir vairāki iemesli, kādēļ Latvijā tās ir augstākas.

Pirmkārt, Latvija maksā par iepriekšējo gadu kļūdām – piemēram, kavēto kredītu īpatsvars Latvijā ir augstākais Baltijas valstu starpā, uzsved eksperts. Ja IKP kritums un recesijas dziļums Latvijā un Igaunijā bija samērā līdzīgs, tad kavēto kredītu īpatsvars Latvijā bija vairākas reizes augstāks. Proti, saistību nepildīšana ir papildu risks, kas tiek iecenots Latvijas procentu likmēs un tās ir augstākas.

Latvijas kuģniecība un tai piederošās kompānijas 2012.gadā strādājušas ar 19,22 miljonu latu zaudējumiem, kas gan bija ar 20% mazāki nekā pirms gada.

Tā skaitā 2012.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas kuģniecības (LK) koncerns strādājis ar 55 tūkstošu latu zaudējumiem, līdz ar to pirmo reizi kopš 2008.gada var uzskatīt, ka koncerna darbības rezultāts ir ļoti tuvu neitrālam, bezzaudējumu līmenim, teikts LK paziņojumā biržai Nasdaq OMX. Tomēr pēdējos gados uzkrāto zaudējumu apjoms 2012.gada beigās sasniedza 65,2 miljonus latu, kompānijas pašu kapitālu samazinot līdz 124 miljoniem latu. Kuģniecības lielākai akcionārs ir starptautiskā koncerna Vitol kontrolētā Ventspils nafta.

LK flotes kopējie ienākumi 2012.gadā bija 62,61 miljoni latu, kas ir par 28% labāks rādītājs nekā 2011.gadā, kad kopējie flotes ienākumi sasniedza 48,84 miljonus latu. Šis palielinājums atspoguļo faktu, ka 2012.gadā lielāks skaits kuģu tika nodarbināti reisu nomā, kur ienākums var būt augstāks, un kuģa frakts likmju lēno, bet tomēr kāpumu. 2012.gadā handy tipa tankkuģu frakts likmes pieauga par 13% (salīdzinājumā ar 2011.gadu) un vidēja izmēra tankkuģu likmes pieauga par 2%. Savukārt LK vienīgā panamax tipa tankkuģa frakts likmes turpināja pazemināties tāpat kā iepriekšējos gados – 2012.gadā tās samazinājās par 11%.

Latu likmju pazeminājums veicinājis latu kredītu apjoma pieaugumu, savukārt eiro aizdevumu apjoms gada laikā samazinājies. Eksperti paredz, ka šāda tendence visdrīzāk turpināsies arī nākamā gada sākumā.

Gada laikā latu kredīti auguši par 17,6%, savukārt eiro valūtā ņemto kredītu apjoms samazinājies par 15%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā statistika. Tomēr eiro kredīti joprojām veido ievērojami lielāku daļu no izsniegtajiem aizdevumiem – septembra beigās to apjoms bija 8,7 miljardi latu, savukārt latu kredītu apjoms – 1,3 miljardi latu.

«Latu kredītu īpatsvara pieaugumam ir divi iemesli,» stāsta Nordea Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Jānis Zagorskis uzsverot, ka viens no iemesliem ir zemās latu bāzes likmes. Vēsturiski tās bijušas ievērojami augstākas par eiro bāzes likmēm Euribor, kas zināmā mērā veicināja aizņemšanos eiro valūtā, taču šī gada laikā latu likmes ir būtiski samazinājušās, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni un saglabājot vairs tikai niecīgu atšķirību attiecībā pret eiro bāzes likmēm, norāda eksperts, piebilstot, ka līdz ar to aizņēmēji, kuri iepriekš izvēlējušies eiro valūtu tieši zemāku likmju vadīti, vairs negūst būtisku finansiālu ieguvumu, aizņemoties eiro.

Pēdējā gada laikā ievērojami auguši visi krājaizdevu sabiedrību finanšu rādītāji, gan noguldījumu, gan kredītu kopējam apjomam pārsniedzot deviņus miljonus latu.

Kā liecina statistika, iedzīvotāji neizmanto tikai banku sniegtos finanšu pakalpojumus – daļa savus līdzekļus uzkrāj vai aizņemas naudu krājaizdevu sabiedrībās. Tādējādi pēdējā gada laikā krājaizdevu sabiedrību izsniegto kredītu apjoms ir audzis par 11%, sasniedzot 9,135 miljonus latu, liecina Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības (LKKSS) apkopotie dati.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem ir pieejami dažādi kredītu veidi – sākot no patēriņa aizdevumiem steidzamu pirkumu iegādei līdz pat hipotekārajam kredītam, ja nepieciešams iegādāties jaunu mājokli.

Savukārt krājaizdevu piesaistīto noguldījumu apjoms šā gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 9,156 miljonus latu, palielinoties par 15%. Kā liecina krājaizdevu sabiedrību aptauja, piedāvātās noguldījumu procentu likmes dažādām krājaizdevu sabiedrībām var būtiski atšķirties - no dažiem procentpunktiem līdz pat vairākiem procentiem, ievērojami pārsniedzot banku piedāvātās noguldījumu likmes. Procentu likmes, tāpat kā bankās, atšķiras arī atkarībā no noguldījuma veida – piemēram, krājkontam likme ir mazāka, savukārt par depozītu uz vairākiem gadiem noguldītājs saņem augstāku likmi.

Latvijas Bankas lēmums samazināt procentu likmes ir saistīts ar Latvijas pieviešanos eirozonai, tādējādi tiek veikta latu likmju pielīdzināšana eirozonā esošajām likmēm, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā Latvijā, tāpat kā citās eirozonas dalībvalstīs, būs spēkā Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem noteiktās monetāro operāciju procentu likmes.

Latvijas Bankas veikto latu likmju samazināšana faktiski neitekmēs kreditēšanas tirgu, jo latu starpbanku likmes jau līdz šim bija ļoti zemā līmenī un tuvu Euribor likmēm, turklāt vairums kredītu ir eiro valūtā, skaidro eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušās ceturtdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) nolēmusi samazināt eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 0,25%. Aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme tiks samazināta par 25 bāzes punktiem līdz 0,75%.

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja tirgus dalībnieku vidū asas diskusijas raisījušos Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nevar pārsniegt 100%.

Kā skaidro EM, paredzot gada procentu likmes maksimālo ierobežojumu 100 % apmērā, būs vairāki ieguvumi sabiedrībai. Ierobežoto peļņas iespēju rezultātā kreditori pastiprināti būs spiesti vērtēt patērētāju maksātspēju, kā rezultātā netiks izsniegti kredīti tiem patērētājiem, kas nespēs kredītus atdot, un samazināsies parādnieku skaits, un kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ pieaugs patērētāju skaits, kas līdz šim atturējās izmantot pakalpojumu augsto izmaksu dēļ.

Samazinoties kredīta kopējām izmaksām, samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, un pieaugs atdoto kredītu skaits.

Saeima ceturtdien nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tirgus dalībnieku vidū asas diskusijas raisījušos Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nevar pārsniegt 100%.

Kā skaidro EM, paredzot gada procentu likmes maksimālo ierobežojumu 100 % apmērā, būs vairāki ieguvumi sabiedrībai. Ierobežoto peļņas iespēju rezultātā kreditori pastiprināti būs spiesti vērtēt patērētāju maksātspēju, kā rezultātā netiks izsniegti kredīti tiem patērētājiem, kas nespēs kredītus atdot, un samazināsies parādnieku skaits, un kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ pieaugs patērētāju skaits, kas līdz šim atturējās izmantot pakalpojumu augsto izmaksu dēļ.

Samazinoties kredīta kopējām izmaksām, samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, un pieaugs atdoto kredītu skaits.

Lai arī Latvijas lielākajai komercbankai Swedbank sarukuši ieņēmumi no kredītiem, tomēr straujš izdevumu samazinājums par depozītiem, kur procentu likmes nepārsniedz 1%, un komisijas ieņēmumu pieaugums ļāvis bankai no pamatdarbības gūt 45 miljonu latu peļņu, kas ir par 23% lielāka nekā pirms gada.

Publicētais bankas finanšu pārskats liecina, ka procentu ienākumi sarukuši par 15,4%, sasniedzot 49,32 miljonus latu, bet procentu izdevumi samazinājušies 2,6 reizes, līdz 9,07 miljoniem latu, līdz ar to bankai pieauguši (par 16,81%) tīrie procentu ienākumi (līdz 40,21 milj.Ls).

Bankas kopējais kredītportfelis, neraugoties uz no jauna izsniegtajiem kredītiem, kas otrajā ceturksnī sasniedza 113 miljonus latu, gada griezumā saruka par 5% un jūnija beigās bija 2,383 miljardi latu. Tikmēr depozītu apjoms šogad jūnija beigās – 1,978 miljardi latu - saglabājās nemainīgs gada griezumā, informēja bankā.

Bankas tīrie komisijas naudas ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 22,05 miljonus latu, kas ir par 19,6% lielāki nekā pērn pirmajā pusgadā. Bankas kopējā peļņa pusgadā bija 36,58 miljoni latu, kas ir par 16,4% mazāka nekā pirms gada. Samazinājums pamatā saistīts ar mazāku uzkrājumu atbrīvošanu nedrošajiem kredītiem (2011.gadā tas veidoja papildu ienākumus 15, 23 milj.Ls apjomā, bet 2012.gadā jauni uzkrājumi bija lielāki, samazinot peļņu par 1,4 miljoniem latu).

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Efektīvākā recepte problēmu, kuras Saeimā iecerēts risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, izskaušanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana. Tāpat skaidrs, ka līdz 2015.gadam inventarizējama visa Latvijas nodokļu sistēma, nevis atsevišķu nodokļu likmes, secināts 5.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem, uzņēmējiem, tiekoties ar deputāti Elīnu Siliņu.

«Salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darbalgas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū – šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā,» uzsver LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, paužot pārliecību, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana minētās problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.

«Mikrouzņēmuma darbinieku zemā sociālā aizsargātība ir spēcīgākais no argumentiem, kādēļ būtu vērts apsvērt fiksētās 9% likmes paaugstināšanu, tomēr arī tas neiztur kritiku,» norāda L.Caune, skaidrojot, ka mikrouzņēmumu darbinieku vidējā alga ir ievērojami augstāka nekā standarta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, turklāt, slēdzot līgumu par darba tiesisko attiecību uzsākšanu, mikrouzņēmumu darbinieki tiek informēti par mazākām sociālajām garantijām un iespējām iesaistīties brīvprātīgajā sociālās apdrošināšanas sistēmā.

No 19.jūnija, kad Valsts kase (VK) sāka piedāvāt iedzīvotājiem iespēju iegādāties krājaizdevu obligācijas, to kopējais apgrozībā esošo krājobligāciju apjoms sasniedza 182 019 latus, Db.lv informēja VK. Turoties šādiem tempiem, paies 68gadi, lai piesaistītu iecerētos 150 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.

Tāpat aplēses liecina, ka patlaban pirmajā krājobligāciju pārdošanas mēnesī (līdz 17.jūlijam) Latvijā iedzīvotāji valstij ik dienu aizdevuši vidēji 6,28 tūkstošus latu. Lai piesaistītu 150 miljonus latu, piemēram, piecu gadu laikā, ik mēnesi būtu jāpārdod obligācijas 2,5 miljonu latu apjomā, bet ik dienu (vidēji 30 dienas mēnesī) būtu jāpārdod obligācijas 83,3 tūkstošu latu apjomā.

Mazākais apjoms, par kādu var iegādāties krājobligācijas, ir 30 Ls, bet lielākais vienā iegādes pieteikumā – 49 tūkstoši latu.

Krājobligāciju pārdošanas apjoms netiek noteiks atsevišķi katru dienu. Ņemot vērā finansēšanas nepieciešamību un pārdoto krājobligāciju rezultātus VK var lemt par izmaiņām vērtspapīru piedāvājumā un sākt to ierobežot, skaidroja VK Preses sekretāre Eva Dzelme. Viņa Db.lv informēja, ka krājobligāciju tiešsaistes maksājumu funkcionalitāti sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) šobrīd nodrošina piecas bankas: Citadele, DNB, Swedbanka, SEB un Nordea. Sistēma krājobligāciju izplatīšanai ar interneta vietni nodrošina iespējami ērtu iegādes procesu tiešsaistē, jo potenciālajam ieguldītājam salīdzinoši īsā laikā un parocīgā veidā ir iespējams nokārtot visas ar šo ieguldī jumu saistītās formalitātes. Interneta vietnes risinājums ir projekta ieviešanas pirmais posms, un, apzinoties potenciālos ieguldītājus attālākos lauku reģionos, kuriem nav pieejams internets jau šobrīd norit darbs pie otra izplatīšanas kanāla ieviešanas - izmantojot izplatīšanas aģentu Latvijas Pasts.