Lai arī Latvijas lielākajai komercbankai Swedbank sarukuši ieņēmumi no kredītiem, tomēr straujš izdevumu samazinājums par depozītiem, kur procentu likmes nepārsniedz 1%, un komisijas ieņēmumu pieaugums ļāvis bankai no pamatdarbības gūt 45 miljonu latu peļņu, kas ir par 23% lielāka nekā pirms gada.
Publicētais bankas finanšu pārskats liecina, ka procentu ienākumi sarukuši par 15,4%, sasniedzot 49,32 miljonus latu, bet procentu izdevumi samazinājušies 2,6 reizes, līdz 9,07 miljoniem latu, līdz ar to bankai pieauguši (par 16,81%) tīrie procentu ienākumi (līdz 40,21 milj.Ls).
Bankas kopējais kredītportfelis, neraugoties uz no jauna izsniegtajiem kredītiem, kas otrajā ceturksnī sasniedza 113 miljonus latu, gada griezumā saruka par 5% un jūnija beigās bija 2,383 miljardi latu. Tikmēr depozītu apjoms šogad jūnija beigās – 1,978 miljardi latu - saglabājās nemainīgs gada griezumā, informēja bankā.
Bankas tīrie komisijas naudas ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 22,05 miljonus latu, kas ir par 19,6% lielāki nekā pērn pirmajā pusgadā. Bankas kopējā peļņa pusgadā bija 36,58 miljoni latu, kas ir par 16,4% mazāka nekā pirms gada. Samazinājums pamatā saistīts ar mazāku uzkrājumu atbrīvošanu nedrošajiem kredītiem (2011.gadā tas veidoja papildu ienākumus 15, 23 milj.Ls apjomā, bet 2012.gadā jauni uzkrājumi bija lielāki, samazinot peļņu par 1,4 miljoniem latu).
Banka informē, ka tā otrajā ceturksnī turpināja veikt uzkrājumus, pamatā privātpersonu segmentam, kas perioda beigās ir viens miljons latu. Problemātisko kredītu bruto apjoms turpināja samazināties, uz šā gada jūnija beigām sarūkot līdz 285 miljonam latu (468 miljoni latu 2012.gada 2.cet. beigās). Kopējā kredītu kvalitāte ir kļuvusi spēcīgāka, pieaugot jaunās zema riska kreditēšanas apjomiem.
«Viens no būtiskiem pārskata perioda notikumiem ir gala akcepts par Latvijas pievienošanos eirozonai. Atlicis pusgads, lai kārtīgi sagatavotos pārejas brīdim. Lielākais kopīgais praktiskais izaicinājums būs skaidrā nauda, kuras apjoms jācenšas mazināt, lai novērstu nelietderīgu laika un spēka patēriņu. Visērtākais veids ir bezskaidras naudas maiņa, kas notiks automātiski, tāpēc atlikušajā pusgadā iedzīvotājiem būtu prātīgi samazināt skaidras naudas apriti savā ikdienā. Savukārt uzņēmumiem ir būtiski atcerēties, ka viņiem faktiskais eiro ieviešanas brīdis ir 1.oktobris, kad sākas paralēlā cenu atspoguļošana. Tā ir arī laba iespēja Latvijai enerģiskāk ieviest modernus 21.gadsimta finanšu paradumus, kas noteikti dos arī plašākus ilgtermiņa pozitīvos efektus, piemēram, veicinās e-pakalpojumu attīstību. Banku misija šajā posmā būs palīdzēt klientiem, lai pārejas process ir vienkāršs un ērts,» tā Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.