Meklējot papildu ieņēmumu iespējas 2014. gada budžetā, ministrijas piedāvā ieviest autoceļu lietošanas nodevu, pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei, kā arī piemērot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai.
Tāpat tiek piedāvāts mainīt dabas resursu nodokļa likmes, izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu un īstenot citus priekšlikumus. Priekšlikumi šodien skatīti Ministru kabineta ārkārtas sēdē, informē Finanšu ministrija (FM).Ministriju priekšlikumi vēl tiek vērtēti, apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vairāku pasākumu gūtos ieņēmumus gan uzreiz tiek piedāvāts izmantot konkrētiem izdevumiem, tādējādi situācija budžetā neuzlabojas, viņš piebilda.
FM papildus ieņēmumiem piedāvā grozīt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām. Pasākuma fiskālā ietekme 2014. gadā būtu - 2,2 miljoni latu, 2015. un 2016. gadā - 0,5 milj. latu.
Satiksmes ministrija rosina no nākamā gada 1.jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu, no kuras 2014. gadā ieņēmumos iekasētu 3 milj. latu, 2015. gadā – 8 milj. latu, savukārt 2016. gadā tie būtu jau 11 milj. latu. Tāpat, pamatojoties uz aktualizēto informāciju par ministrijas pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību peļņu par 2013. gadu, ministrija ierosina attiecīgi palielināt valsts budžeta ieņēmumus – no Latvijas dzelzceļa, Latvijas autoceļu uzturētāja un Autotransporta direkcijas prognozēti papildu 3,17 milj. latu ieņēmumi.
Ekonomikas ministrija, saņemot EK lēmumu jautājumā par valsts atbalstu, piedāvā izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kā ieņēmumu bilance 2014. gadā būtu 5,8 milj. latu, 2015. gadā – 0,4 milj. latu, savukārt 2016. gadā – 0,0 milj. latu. Par šo priekšlikumu valdība diskutēs nākamajā sēdē. Ministrijas otrs priekšlikums ir ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulu pētniecības un attīstības veicināšanai. Tādējādi fiskālā ietekme 2015. un 2016. gadā veidotos -8 milj. latu apmērā. Ministrija rosina arī pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei, pakāpeniski vienādojot to ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai un/vai benzīnam, kā arī palielināt valsts nodevas ieņēmumus 2014.-2016. gadā par patērētāju kreditēšanas licencēšanu nebanku kredīta devējiem no valsts budžeta ilgtermiņa saistībās esošajiem 590 tūkst. latu līdz 740 tūkst. latu, 150 tūkst. latu apmērā ietekmējot valsts budžeta ieņēmumus. Vēl iespējams ostām piemērot maksu ieņēmumiem, kas gūti no publiskās infrastruktūras izmantošanas.
Zemkopības ministrija rosina iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atvieglojumus summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat ministrija iesaka arī palielināt akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielai (maksimālo kopējo dīzeļdegvielas daudzumu vidēji palielināt par 2,5% gadā), kā arī akcīzes nodokļa atvieglojuma saglabāšanu dabasgāzei, vienlaicīgi nosakot minimālo akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo pārtikas produkcijas ražošanā 3,95 latus par 1000 m3. Pamatojoties uz ierosinājumiem, fiskālā ietekme 2014. gadā veidotos -5,4 miljoni latu, 2015. gadā -8,6 miljoni latu, savukārt 2016. gadā - 9,2 miljoni latu.
Veselības ministrijas priekšlikums ir palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, un tabakas izstrādājumiem, kā arī piemērot akcīzes nodokli šokolādei un šokolādes izstrādājumiem, cukura konditorejas izstrādājumiem (konfektes, īrisi, karameles, dražejas), saldiem cepumiem, vafelēm, cukuram, vārāmai sāls, cūku taukiem un speķim, palmu eļļai, margarīnam, augu putukrējumam un sāļām uzkodām (čipsiem, popkornam, kukurūzas uzkodām), ja tās satur vairāk kā 1,25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta. Ministrija iesaka arī palielināt azartspēļu nodokli.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savukārt rosina jaunu dabas resursu nodokļa objektu ieviešanu (ūdens izmantošana mazajās HES, reklāmas izdevumi, 2. un 3. klases uguņošanas ierīces), kā arī dabas resursu nodokļa likmju palielināšanu (dabas resursu ieguvei, gaisa un ūdens piesārņošanai, par videi kaitīgajām precēm, preču iepakojumiem un vienreiz lietojamiem galda piederumiem, nolietotiem transportlīdzekļiem, atkritumu apglabāšanai). Īstenojot abus ministrijas priekšlikumus, fiskālā ietekme 2014. gadā veidotos 2,4 miljonu latu un 2015., 2016. gadā – 2,3 miljonu latu apmērā.
#1/6
Notiek Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā spriež par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadā.
#2/6
Finanšu ministrs Andris Vilks un veselības ministre Ingrīda Circene pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā spriedīs par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadā.
#3/6
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā spriedīs par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadā.
#4/6
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un labklājības ministre Ilze Viņķele pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā spriedīs par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadā.
#5/6
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē, kurā spriež par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadā.