Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

VAS Lauku attīstības fonds līdz 2015. gada 31. martam ir pieņēmis lēmumu par 582 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 29,4 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 14 981 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 2065 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale – 170; Kurzeme – 164; Vidzeme – 115; Latgale – 80; Rīgas reģions – 53 aizdevumi.

Ministrijā inform;e, ka apstiprināto aizdevumu summa ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro (par 142 287 eiro un vairāk ir apstiprināti kopā 29 aizdevumi). No 582 apstiprinātajiem aizdevumiem 407 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 55 000 eiro, pieprasītākā aizdevuma summa ir līdz 50 000 eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

2012. gada pirmo pusgadu banku sektors Latvijā noslēdzis ar kopumā 78,5 milj. Ls peļņu. Pirmajā pusgadā ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles.

Banku sektora līdz jūnija beigām gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza teju 140 milj. Ls, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 30,6% ir pieauguši tīrie komisijas naudas ienākumi un par 9,3% - tīrie procentu ienākumi. Savukārt izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem samazinājušies par 14,6%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Komisija norāda, ka visu Latvijas banku darbības rādītāji jūnijā ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām. «Banku sektora likviditāte saglabājās augsta, un likviditātes rādītājs jūnija beigās bija 59,3% (minimālā prasība – 30%), bet maija beigās – 59,4% apmērā,» norādīts FKTK paziņojumā par banku sektora pirmā pusgada rādītājiem.

Uzņēmumu segmentā maijā visvairāk jaunie kredīti izsniegti tirdzniecības nozarei, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Šai nozarei izsniegti kredīti 15,9 miljonu latu apmērā.

Tai seko operācijas ar nekustamo īpašumu, kurām maijā izsniegti aizdevumi 15,1 miljona latu apmērā, apstrādes rūpniecība ar 7,2 miljoniem latu, elektroenerģija – 5,2 miljoni latu un lauksaimniecība – 4,9 miljoni latu.

Savukārt mājsaimniecību segmentā lielāko daļu no jaunizsniegtajiem kredītiem maijā veido kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam 11,3 miljonu latu apmērā.

Banku sektorā maijā no jauna izsniegti kredīti gandrīz 137 milj. latu apmērā, (t.sk. 56,4 milj. latu – Latvijas uzņēmumu attīstībai, 12,2 milj. latu – Latvijas finanšu institūcijām, 17,6 milj. latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 50,5 milj. latu – nerezidentiem).

Depozītu straujais pieaugums oktobrī veicinājis vēsturisku pavērsienu, jo pirmo reizi kopš 2005.gada banku piesaistītais noguldījumu apjoms ir lielāks nekā izsniegto kredītu atlikums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka šogad oktobra beigās Latvijā banku piesaistīto depozītu apjoms sasniedza 12,23 miljardus latu, bet izsniegto kredītu atlikums veidoja 11,99 miljardus latu. Situācija, kad depozītu apjoms bija lielāks nekā izsniegto kredītu apjoms, pēdējo reizi banku sektorā bija novērota 2005.gada jūnijā – tad noguldījumu apjoms bija 5,63 miljardi latu, bet kredītI veidoja 5,51 miljardu latu. Jau 2005.gada jūlijā kredīti sasniedza 5,68 miljardus latu, bet depozīti veidoja 5,61 miljardu latu, liecina FKTK dati.

FKTK informē, ka šogad oktobrī, salīdzinot ar septembri, banku piesaistīto noguldījumu atlikums palielinājās par 2,5% jeb 300 miljoniem latu. Pieaugums bijis gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem, t.i. attiecīgi par 163 miljoniem latu un 136 miljoniem latu. Rezidentu noguldījumos būtiski palielinājās privāto nefinanšu uzņēmumu, kā arī valdības noguldījumi, nedaudz pieauga arī mājsaimniecību noguldījumi. Gada griezumā noguldījumu apjoms audzis par 9,1%.

Kopš gada sākuma banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti par kopējo summu 996,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 47,3% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem.

Banku sektorā jūlijā no jauna izsniegti kredīti 125,7 miljonu latu apmērā, tai skaitā 34,8 miljoni latu – Latvijas uzņēmumu attīstībai, 10,6 milj. latu – Latvijas finanšu institūcijām, 17,6 milj. latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 62,4 milj. latu – nerezidentiem.

Uzņēmumu segmentā mēneša laikā visvairāk jauno kredītu izsniegts lauksaimniecības nozarei (6 milj. latu), šai nozarei seko tirdzniecības nozare (4,5 milj. latu), enerģētika (4,4 milj. latu), apstrādes rūpniecība (4,3 milj. latu) un transports un uzglabāšana (3,9 milj. latu).

Savukārt mājsaimniecību segmentā 75% no jaunizsniegtajiem kredītiem jūlijā veidoja kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (13,2 milj. latu).

Neskatoties uz kopējā kredītu apjoma kritumu, aug aizdevumu vidējās summas.

Pirmā pusgada beigās kopējais saistību skaits veidoja gandrīz 1,146 miljonus un to kopējais apjoms bija 13,74 miljardi latu, gada laikā samazinoties par 4,3%, liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra dati. Lielāko īpatsvaru jeb 30,3% no kopējā apjoma veido kredīti mājokļa iegādei 4,16 miljardu latu apmērā, un to kopējais skaits pirmā pusgada beigās bija 139 tūkstoši.

Gada laikā šo aizdevumu kopējais apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 6%, savukārt hipotekārie kredīti, izņemot kredītus mājokļa iegādei samazinājušies par aptuveni 9%. 2,32 miljardus latu veido izsniegtie industriālie kredīti, bet 2,25 miljardus latu jeb 16,4% no kopējā aizdevumu apjoma - komerckredīti, kuru kopējā summa gada laikā palielinājusies par 3,2%.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka kredīti sadalīti piecos kredītportfeļos, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.

Kredīti sadalīti, pamatojoties uz kopīgām kredītu iezīmēm, piemēram, korporatīvie, privātpersonu kredīti un citi.

Patlaban KPMG Baltics turpina jūnijā aizsākto kredītportfeļu pārdošanas procesu, veicot dažādus pasākumus potenciālo investoru piesaistei. Plānots, ka kredītportfeli varētu izsolīt nākamā gada pavasarī.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā mēnesī Krājbankas administrators atguvis aktīvus 10,5 miljonu latu vērtībā, liecina publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

7,6 miljoni latu veido atgūtie kredīti, bet pagājušajā mēnesī no nekustamo īpašumu pārdošanas atgūto ieņēmumu apjoms bijis 218 tūkstoši latu. Savukārt no meitasuzņēmumu pārdošanas iegūti 2,7 miljoni latu.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pagājušajā gadā banku sektorā tika norakstīti kredīti 312 miljonu latu apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērnā gada pārskats.

Vislielākais apjoms – 196 miljoni latu – norakstīti rezidentu korporatīvo klientu segmentā, 95 miljoni latu norakstīti rezidentu mājsaimniecību segmentā, savukārt norakstītie aizdevumi nerezidentiem bijuši 21 miljona latu apmērā.

2010.gada laikā bankas norakstīja kredītus 273 miljona latu apmērā.

Sadarbojoties ar grūtībās nonākušajiem klientiem, bankas 2011.gadā turpināja kredītu restrukturizāciju. Gada laikā pārstrukturēto kredītu kategorijā no jauna tika iekļauti kredīti 1,4 miljrdardu latu apmērā. Pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī saruka no 19,9% 2010. gada beigās līdz 17,5% 2011. gada beigās, ko galvenokārt ietekmēja korporatīvajā sektorā novērojamais restrukturēto kredītu apmēra samazinājums.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Ātro kredītu nozarē pērn tika izsniegti kredīti par vairāk nekā 114 miljoniem latu, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informācija.

Arī citās nebanku kreditēšanas pakalpojumu jomās ir vērojams augsts patērētājiem izsniegtās kredītu kopējās summas apmērs - patēriņa kredīti pērn kopā izsniegti 47 miljonu latu apmērā, bet līzinga, nomas un auto komercķīlas kredīti 46 miljonu latu apmērā. Nedaudz mazāks apjoms ir izsniegts kredītos pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītos) - 29 miljoni lati, kā arī hipotekārajos kredītos - 10 miljoni latu.

Kopumā visu 52 licencēto nebanku kreditēšanas tirgus dalībnieku izsniegto kredītu apjoms veido 246,97 miljonus latu, kā arī noslēgti 1,8 miljoni kreditēšanas līgumi.

Vislielākais noslēgto līgumu skaits tika noslēgts ātro kredītu jomā, kas veidoja 49,81% no kopējiem noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem. 38,61% no noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem bija kredīta līgumi pret kustamas lietas ķīlu, 11,07% patēriņa kredīta līgumi, 0,43% līzinga, nomas un auto komercķīlas līgumi un 0,08% hipotekārās kreditēšanas līgumi.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums augusta beigās sasniedza 1,05 miljardus latu jeb 8,8% no banku kopējā kredītportfeļa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Banku sektorā augustā no jauna izsniegti kredīti 189,3 miljonu latu apmērā, no kuriem 50,6 miljoni latu izsniegti Latvijas uzņēmumu attīstībai, 61,2 miljoni latu - Latvijas finanšu institūcijām, 18,1 miljoni latu - rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 59 miljoni latu - nerezidentiem.

Uzņēmumu segmentā mēneša laikā visvairāk jauno kredītos izsniegts transporta un uzglabāšanas nozarei (9,18 miljoni latu), šai nozarei seko enerģētika (9,16 miljoni latu), tirdzniecības nozare (7,1 miljons latu), apstrādes rūpniecība (6,1 miljons latu) un lauksaimniecība (4,8 miljoni latu). Savukārt mājsaimniecību segmentā divas trešdaļas no jaunizsniegtajiem kredītiem augustā veidoja kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (12 miljoni latu).

Banku sektorā septembrī no jauna izsniegti kredīti 141,1 miljona latu apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

No tiem 29,7 miljoni latu izsniegti Latvijas uzņēmumu attīstībai, 42,7 miljoni latu - Latvijas finanšu institūcijām, 13 miljoni latu - rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 55,5 miljoni latu - nerezidentiem.

Uzņēmumu segmentā mēneša laikā visvairāk jaunos kredītos izsniegts enerģētikas nozarei (7,9 miljoni latu), tirdzniecības nozarei (5,5 miljoni latu), lauksaimniecībai (2,9 miljoni latu) un transports un uzglabāšana (2,7 miljoni latu). Savukārt mājsaimniecību segmentā divas trešdaļas no jaunizsniegtajiem kredītiem septembrī veidoja kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (8,7 miljoni latu).

Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī septembra beigās sasniedza 12%. Šādu kredītu īpatsvars rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī sasniedza 15,9%, savukārt rezidentu korporatīvo klientu kredītportfelī – 10,3%. Septembrī bija novērojams kredītu ar kavējumiem līdz 30 dienām pieaugums un kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī septembra beigās sasniedza 19,8%.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

VAS Lauku attīstības fonds līdz 31. decembrim ir pieņēmis lēmumus par 250 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 12,1 miljona eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 6971 hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1743 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Zemgalē piešķirts 81 aizdevums, Kurzemē – 76 aizdevumi, Vidzemē – 42 aizdevumi, Latgalē – 24 aizdevumi un Rīgas reģionā – 27 aizdevumi.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 295 tūkstošiem eiro, par 142 tūkstošiem eiro un vairāk ir apstiprināti 12 aizdevumi. Pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 tūkstošiem eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 3 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 15,6 gadi.

No 1,125 miljoniem spēkā esošām Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā uzskaitītām saistībām visvairāk jeb 39,1% ir patēriņa kredīti, liecina centrālās bankas dati.

Septembra beigās kopumā reģistrā bija informācija par 439,8 tūkstošiem patēriņa kredītu.

35,2% jeb 396 tūkstoši bija norēķinu karšu kredīti, 12,3% jeb 138 tūkstoši bija kredīti mājokļa iegādei, bet 79,5 tūkstoši – finanšu līzinga darījumi, 16,2 tūkstoši bija operatīvā līzinga saistības.

Kredītu reģistrā bija ziņas kopā par vairāk nekā 988,8 tūkstošiem personu, savukārt no reģistra izveides līdz 30. septembrim bija iesūtītas ziņas par 2,927 miljoniem saistību (gan esošām, gan tādām, kas jau izbeigušās).

Vislielākais ir to saistību skaits, kuru apjoms nepārsniedz 1000 latu – 1,8 miljoni saistību, bet 26,7% saistību bija apjomā no 1000-10 tūkstošiem latu. Tikai 3,3% no visām saistībām bijušas virs 50 tūkstošiem latu.

Nordea bankas Latvijas filiāle, kas pēdējā laikā uzrādīja labus peļņas rādītājus, šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 1,7 miljonu latu zaudējumiem. Tomēr pusgadā bankai bija 3,1 miljona latu peļņa, Db.lv informēja bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

«Pirmais pusgads bijis izaicinošs gan biznesa mērķu sasniegšanai, gan organizācijas darbam kopumā. Otrajā ceturksnī esam strādājuši ar mainīgām sekmēm – kopējie ieņēmumi ir samazinājušies par 1,5%, salīdzinot ar 2012.gada otro ceturksni, taču palielinājušies par 2,2% salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni. Bankas infrastruktūras sagatavošana eiro ieviešanai ir ietekmējusi kopējo izdevumu pieaugumu otrajā ceturksnī. Tāpat arī korporatīva darījuma restrukturizācijas rezultātā esam izveidojuši papildus uzkrājumus nedrošiem kredītiem - abi šie faktori ietekmējuši bankas otrā ceturkšņa operacionālos biznesa rādītājus, tomēr pusgada rezultāts ir pozitīvs - ar peļņu 3,1 miljonu latu apmērā,» atklāja bankas vadītājs.

Savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies nebanku kredītdevējs Kredito garantas, kas Lietuvas lielākajās pilsētās izsniedz aizdevumus pret nekustamā īpašuma ķīlu, informē Mintos.

Līdz ar to šobrīd caur Mintos platformu tiek finansēti aizdevumi, kurus izsnieguši jau pieci nebanku kredītdevēji no Lietuvas.

«Esam patiesi gandarīti par uzsākto sadarbību ar Kredito garantas, jo tas ļaus vēl vairāk stiprināt platformā izvietoto kredītu piedāvājumu no Lietuvas. Ja līdz šim investoriem finansēšanai bija pieejami ar automašīnas ķīlu nodrošināti un biznesam izsniegti aizdevumi no Lietuvas, tad tagad būs pieejami arī hipotekārie kredīti, » uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finansēšanai Mintos platformā būs pieejami Kredito garantas zema riska aizdevumi. To summas galvenokārt būs no 1500 eiro līdz 40 000 eiro ar atmaksas termiņu no 6 mēnešiem līdz 10 gadiem. Vidējā neto gada atdeve šiem kredītiem būs aptuveni 8%.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos izsniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

«Ja skatāmies uz kredītu atteikumu skaitu, tad redzam, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos 69% gadījumu kredīta izsniegšana nebanku kreditēšanas sektorā tika atteikta, līdz ar to nav vērojams izsniegto kredītu apjoma pieaugums, ko redzam, piemēram, citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Lielā mērā tas saistīts ar investīcijām, ko nozares uzņēmumi gan aizvadītā gada beigās, gan šī gada sākumā veica tehnoloģiju risinājumos, lai pilnveidotu klientu maksātspējas vērtēšanas procedūras,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, skaidrojot faktorus, kas ietekmēja izsniegto kredītu apjomus.

Saskaņā ar asociācijas biedru datiem 2017. gada pirmajā pusgadā bez kavējuma tika atdoti aizdevumi 90% gadījumu.