2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

FKTK nebija juridiska pamata atteikt ABLV Bank īpašniekiem īstenot pašlikvidāciju, taču bija nepieciešams izvērtēt ne tikai bankas finanšu stāvokli, bet arī radīt mehānismu izteikto pārmetumu pārbaudei attiecībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (AML) riskiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņš atzīst, ka lēmuma pieņemšanas process ievilkās daudz ilgāk, nekā sākotnēji bija cerēts, jo dokumenti no bankas akcionāriem par pašlikvidāciju tika saņemti 5. martā, bet FKTK padome šādu risinājumu akceptēja 12. jūnijā. Šajā jautājumā svarīgākais ir iemesls, kāpēc ABLV akcionāri nonāca līdz lēmumam par pašlikvidēšanos – to izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojuma projekts, kas saka, ka banka ir drauds ASV finanšu sistēmai un tā apstiprināšanas gadījumā banka tiek izslēgta no ASV dolāru norēķinu zonas.

Ir runas par to, ka ne visi padomes locekļi atbalstījuši ABLV Bank pašlikvidāciju!

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz 14.marta plkst.9.45 pasludināja pārtraukumu lietā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma par AS Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

Sēdes sākumā tiesa norādīja, ka 10.martā tika saņemti divi lūgumi no Trasta bankas, ar kuriem attiecīgi nebija iepazinusies FKTK, tāpēc tika pasludināts 15 minūšu pārtraukums. FKTK pārstāve sacīja, ka dokumenti gan tika iesniegti nedaudz novēloti, to varēja izdarīt jau tad, kad tiesā tika iesniegts prasības pieteikums.

Tiesa pauda, ka FKTK lūdz iecelt par bankas likvidatoru zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Komisijas pārstāve šodien savos paskaidrojumos tiesai skaidroja, ka licences anulēšana ir izsvērts, rūpīgi pārbaudīts lēmums. Bankas likvidāciju tiek lūgts sākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt noguldītāju prasību apmierināšanu.

Izdots tiesu izpildītāja rīkojums par Andreja Vdovina akciju Latvijas Bank M2M Europe apķīlāšanu, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apliecinājusi, ka Vdovins vairs nav bankas akcionārs.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā tiesu izpildītāja rīkojumā minēts, ka Vdovinam piederošās Bank M2M Europe akcijas apķīlātas, pamatojoties uz Anglijas Augstās tiesas Karaliskā sola nodaļas (High Court of Justice, Queen's Bench Division) 2017.gada 11.jūlija rīkojumu par 7 658 356,48 eiro piedziņu par labu Aleksandram Mitrošenkovam.

Tiesu izpildītājs bankai lūdz sniegt informāciju par Vdovinam piederošo Bank M2M Europe akciju skaitu, veidu un summu, vienlaicīgi ierakstot aizlieguma atzīmi akcionāru reģistrā to atsavināšanai un visa veida pārreģistrēšanai.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Mitrošenkovs tostarp ir Krievijas Transkontiņentaļnaja MediaKompaņija prezidents, Krievijas Televīzijas akadēmijas viceprezidents, kā arī Krievijas Komunikāciju aģentūru padomes viceprezidents.

Papildināta no 7. rindkopas

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) otrdien vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt, kā no bankas publiskajā vidē varēja nonākt Latvijas Krājbanka maksājumu uzdevumu kopijas, kas ir konfidenciāla klientu informācija, par kuras izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība.

Kredītiestādēm ir stingri jāievēro klientu datu konfidencialitāte, skaidro FKTK pārstāvji, aicinot personas, kuru dati izpausti publiskajā vidē nonākušajā sarakstā, vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu par personu datu pretlikumīgu izpaušanu.

Publiskajā vidē nonākušais maksājumu saraksts maldina sabiedrību, jo tajā ietverti darījumi, kurus nav apstiprinājuši FKTK pilnvarnieki. Turklāt sarakstā ietverti arī klientu valūtas maiņas darījumi un maksājumi starp Krājbankas klientiem 2011. gada 17. novembrī, un tie nav līdzekļi, kas aizskaitīti no bankas. Tātad – šie darījumi neietekmē bankas likviditāti.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atzīt AS Trasta komercbanka par likvidējamu.

Par bankas likvidatoru tiesa iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu. Spriedums ir galīgs, tas nav pārsūdzams.

Kamēr vēl nav izskatīta bankas pārsūdzība par licences anulēšanu, tiesa, likvidējot banku, tai mākslīgi liedz īstenot savas tiesības, pauda Trasta komercbankas pārstāve tiesā Krista Kreicberga-Neija. Bankas pārstāve vēlreiz uzsvēra, ka likvidācija «nogriež» daudzas lietas, kas paredzētas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Berroni skaidroja, ka šajā procesā ir runa par laiku, jautājumu atliekot. Pat, ja tiktu gaidīts prejudiciāls nolēmums vai likvidācijas lietas izskatīšana tiktu atlikta citu iemeslu dēļ, bankas licence jau ir anulēta, līdz ar to šis process nebūtu apturams.

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Farmācijas kompānijas AS Grindeks akcionārs Kirovs Lipmans un viņa dēls pārsūdzējuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmumu sodīt viņus par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, aģentūrai LETA apstiprināja Kirovs Lipmans.

Viņš uzskata, ka FKTK padomes lēmums sodīt viņu un viņa dēlu ir nepamatots. FKTK padomei nemaz nav tiesību pieņemt šādu lēmumu. Tas nav normāli, ka pret uzņēmējiem, kuri attīsta uzņēmumus, šādi izturas. Tas noteikti ir pasūtījums.

Tiesa, kurš varētu būt Lipmaniem nelabvēlīgā FKTK padomes lēmuma pasūtītājs, Kirovs Lipmans nenosauca.

Kā aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā, Kirova un Filipa Lipmanu pieteikums par FKTK lēmumu tiesā saņemts 18.decembrī, tomēr pagaidām vēl nav bijis lēmums par lietas ierosināšanu.

Kā ziņots, FKTK padome nolēmusi par konstatētajiem FITL pārkāpumiem sodīt abus Grindeks akcionārus. Kirovam Lipmanam piemērots naudas sods 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam - 10 650 eiro apmērā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 67 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

No 1. ceturksnī 67 saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem 13 gadījumos to iesniedzēji vērsušies FKTK par SEB bankas darbību, 12 - par Swedbank darbību, desmit sūdzības tika saņemtas par Citadele bankas darbību, deviņas - par DNB banka, septiņas - par PrivatBank un sešas - par Norvik banku.

Četras sūdzības tika iesnieguši Nordea Bank Latvijas filiāļu klienti, divas sūdzības bija par visām Latvijas bankām un pa vienai sūdzībai FKTK saņēmusi no Baltikums Bank, Baltic International Bank, Danske Bank Latvijas filiāles un SMP Bank klientiem

FKTK skaidro, ka saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs. Sniegtie dati jāaplūko šo rādītāju kontekstā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina uzmanīties no interneta mājas lapas dargums.lv piedāvājuma kļūt par Ķīnas kompānijas C-Telecom Limited akciju īpašnieku, neieguldot savus naudas līdzekļus.

FKTK uzsver, ka piedāvātajā veidā nav iespējams kļūt par uzņēmuma akciju īpašnieku.

Iepazīstoties ar komisijas rīcībā esošo informāciju, FKTK secinājusi, ka šajā piedāvājumā netiek piesaistīti noguldījumi vai ieguldījumi, tāpat netiek piedāvāts veikt reālus darījumus ar finanšu instrumentiem. Tai pašā laikā FKTK vērš uzmanību uz to, ka pakalpojuma saņēmējiem tiek prasīts nosūtīt personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu un bankas kontu. Šāda sensitīva informācija, nonākot pie iespējamiem krāpniekiem, var tikt negodprātīgi izmantota, uzsver komisija.

FKTK atgādina vienmēr kritiski izvērtēt, kam tiek atklāti personas dati. Komisija arī atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības vērsties Valsts datu inspekcijā, ja ir aizdomas par personas datu negodprātīgu izmantošanu vai pieprasīšanu.

Pagājušā gadā trijām Latvijā strādājošajām bankām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noteikusi zemāko reitingu, kas liecina par šīm bankām piemītošu augstu darbības risku un vāju risku pārvaldīšanu.

Šādām bankām, pēc FKTK 2012.gada darbības pārskatā norādītā, nepieciešama pastāvīga un pastiprināta uzraudzības kontrole. Vēl 2011.gadā zemākais reitings nebija noteikts nevienai bankai, liecina FKTK 2011.gada darbības pārskats. FKTK norāda, ka pērn kopumā piecām bankām tika pārskatīts reitings.

FKTK katrai uzraugāmajai institūcijai uzraudzības vajadzībām piešķir reitingu no 1.0 līdz 4.0, kur 1.0 ir visaugstākais vērtējums, bet 4.0 – viszemākais vērtējums. Atbilstoši institūcijai piešķirtajam reitingam tiek plānota tās uzraudzība, tajā skaitā institūcijai, kuras vērtējums ir visaugstākais (institūcijas darbībai piemīt zems risks un risku pārvaldīšana ir pietiekama), nepieciešamie uzraudzības pasākumi ir minimāli.

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds (KAF) nav sniedzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) informāciju par Krievijas ģenerālprokurora Jurija Čaikas ģimenes biznesa darījumiem kādā Latvijas bankā, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja FKTK pašreizējais vadītājs Kristaps Zakulis, kurš šonedēļ iesniedza atlūgumu.

Kā sacīja Zakulis, FKTK pati uzsākusi pārbaudi par medijos izskanējušo informāciju, kā arī lūgusi Navaļnija fondam iesniegt savā rīcībā esošos datus. Tomēr fonds šādu informāciju nav sniedzis.

Neskatoties uz to, komisija pieprasījusi informāciju no Latvijas bankām un patlaban pārbauda saņemtos datus. Līdz šim konstatēts, ka KAF ziņojumā minētajām atsevišķām Krievijas personām ir bijušas transakcijas ar Latvijas kredītiestādi, taču patlaban vēl tiek pārbaudīts vai šīs transakcijas bijušas saimnieciskas darbības, vai arī iespējamas nelikumības.

Kā ziņots, KAF par izmeklēšanu decembrī publicējis ziņojumu un izveidojis 40 minūšu garu filmu, kurā apkopoti visi galvenie dati par Čaikas ģimenes biznesa impēriju. Fonds izmeklēšanu veicis pusotru gadu, tajā pētīta ģenerālprokurora dēla Artjoma Čaikas darbība un atklāti viņa ārvalstu īpašumi un saites ar noziedzīgo pasauli.

Pagājušā gada laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopā saņēmusi 172 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 148 sūdzībās minēto FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, 11 sūdzībās minēto komisija izmantos uzraudzības vajadzībām un 13 sūdzībās konstatēti trūkumi banku operacionālā riska pārvaldīšanā.

51 sūdzība saņemta par kreditēšanas pakalpojumiem, 47 bijuši dažādi citi iemesli, 26 sūdzības – par noguldījumiem un kontu apkalpošanu, 15 – par sadarbības jautājumiem, 10 – par maksājumiem, deviņas – par komisijas maksu, astoņas par maksājumu kartēm, bet sešas par finanšu instrumentiem.

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

No šā gada 1. janvāra līdz 31. martam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) kopā saņemtas 43 kredītiestāžu klientu sūdzības, informē FKTK.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 38 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, četrās sūdzībās minēto FKTK izmantos uzraudzības vajadzībām. Savukārt, izskatot vienā sūdzībā minēto, konstatēts trūkums kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmā.

Saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs. Sniegtie dati jāaplūko šo rādītāju kontekstā.

Vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēji apvienojušies Latvijā vēl nebijušā sadarbības modelī - projektā INDEXO, kas izveidots, lai radītu zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū.

Uzņēmēji ieguldījuši vairāk nekā 2 milj. eiro, lai veiksmīgāk pārvaldītu savas, savu draugu un citu Latvijas strādājošo pensijas.

EDSO (OECD) dati liecina - Latvijā ir augstākās komisijas maksas par pensiju līdzekļu administrēšanu starp attīstītajām valstīm. 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji 2. pensiju līmeņa komisijās samaksāja gandrīz 40 milj. eiro. Tajā pašā laikā vidējais 2. pensiju līmeņa plānu ienesīgums kopš 2003. gada ir bijis zemāks pat par inflāciju.

Valdis Siksnis, INDEXO valdes priekšsēdētājs: «Augstās pensiju plānu pārvaldes komisijas vienkāršā valodā ir netaisnība. Nav brīnums, ka vidējais plānu ienesīgums kopš 2. pensiju līmeņa pirmsākumiem nepārsniedz inflāciju. Nesamērīgi augstās komisijas apēd mūsu pensijas.»

No šodienas uz laiku apturēta visu apdrošināšanas akciju sabiedrības Balva izsniegto licenču darbība līdz trūkumu novēršanai. Šādu lēmumu pieņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apdrošināto personu interešu aizsardzībai.

Tas nozīmē, ka Balva turpina pildīt visus noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, Db.lv informēja FKTK pārstāve Laima Auza.

Darbības apturēšana paredz aizliegumu Balvai arī palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus. Šāds lēmums pieņemts, jo Balvā konstatēti vairāki likumā noteikto prasību pārkāpumi. Tiklīdz Balva būs novērsusi identificētos trūkumus, tā FKTK par to pārliecināsies un lems par uzlikto ierobežojumu atcelšanu. Minētie procesi notiks ciešā FKTK uzraudzībā. Likumā noteikts, ka apdrošināšanas sabiedrībai identificētie trūkumi jānovērš sešu mēnešu laikā.

Šā gada deviņos mēnešos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 129 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 116 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, sešās sūdzībās minēto komisija izmantos uzraudzības vajadzībām un septiņās sūdzībās konstatēti trūkumi banku operacionālā riska pārvaldīšanā.

Saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs.

No 129 saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem 34 gadījumos to iesniedzēji vērsušies FKTK par Swedbank darbību, 19 sūdzības tika saņemtas par Citadele bankas darbību, 14 sūdzības par DNB, 11 par SEB , 10 par Nordea Bank Latvijas filiāli un 8 sūdzības par Norvik banku. Pa 6 sūdzībām FKTK saņēmusi par ABLV un GE Money Bank, kā arī visām Latvijas bankām. Piecas sūdzības tika iesniegtas par Privatbank, pa trīs sūdzībām par Eesti Krediitipank un Latvijas Hipotēku un zemes banku. Pa vienai sūdzībai FKTK saņēmusi no Baltikums Bank, Rietumu banka, Danske Bank filiāles Latvijā un BigBank klientiem.

Četrām no kopumā 14 bankām Latvijā 2020.gada beigās finanšu noziegumu novēršanas jomā bija vidēji zems vai zems riska līmenis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Septiņām bankām 2020.gada beigās bija vidēji augsts riska līmenis, bet trim bankām bija augsts riska līmenis.

FKTK dati liecina, ka attiecīgo četru banku, kuru riska līmenis ir vidēji zems vai zems, tirgus daļa pēc aktīvu apmēra 2020.gada beigās veidoja kopumā 84%, kamēr septiņu banku ar vidēji augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 9%, bet trīs banku ar augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 7%.

FKTK norāda, ka iepriekšējo četru gadu laikā Latvijas bankās ir būtiski samazinājies riska līmenis. "Latvijas finanšu sektorā samazinājies riska līmenis būtiskākajos segmentos - kredītiestādēs un maksājumu iestādēs," informē FKTK.

Pērn Latvijā strādājošās bankas nopelnījušas 289,3 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Neskatoties uz pērnā gada notikumiem banku sektorā un klientu skaita samazinājumu bankās, kas strādā ar ārvalstu klientiem, kredītiestādes nopelnījušas par 22,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kā skaidro FKTK, pelnītspējas tendenču attīstība banku sektorā kopumā bija pozitīva, tomēr būtiski atšķīrās situācija uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientētās bankās no pārējām bankām. Uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientēto banku pelnītspējas rādītāji pārskata gadā atspoguļoja labvēlīgo ekonomisko attīstību valstī – aktīvāku atsevišķu segmentu kreditēšanu un kredītu kvalitātes uzlabošanos, kas savukārt noteica attiecīgu procentu ienākumu kāpumu, kā arī arvien mazākus izdevumus nedrošajiem parādiem.

Depozītu straujais pieaugums oktobrī veicinājis vēsturisku pavērsienu, jo pirmo reizi kopš 2005.gada banku piesaistītais noguldījumu apjoms ir lielāks nekā izsniegto kredītu atlikums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka šogad oktobra beigās Latvijā banku piesaistīto depozītu apjoms sasniedza 12,23 miljardus latu, bet izsniegto kredītu atlikums veidoja 11,99 miljardus latu. Situācija, kad depozītu apjoms bija lielāks nekā izsniegto kredītu apjoms, pēdējo reizi banku sektorā bija novērota 2005.gada jūnijā – tad noguldījumu apjoms bija 5,63 miljardi latu, bet kredītI veidoja 5,51 miljardu latu. Jau 2005.gada jūlijā kredīti sasniedza 5,68 miljardus latu, bet depozīti veidoja 5,61 miljardu latu, liecina FKTK dati.

FKTK informē, ka šogad oktobrī, salīdzinot ar septembri, banku piesaistīto noguldījumu atlikums palielinājās par 2,5% jeb 300 miljoniem latu. Pieaugums bijis gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem, t.i. attiecīgi par 163 miljoniem latu un 136 miljoniem latu. Rezidentu noguldījumos būtiski palielinājās privāto nefinanšu uzņēmumu, kā arī valdības noguldījumi, nedaudz pieauga arī mājsaimniecību noguldījumi. Gada griezumā noguldījumu apjoms audzis par 9,1%.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;