Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

#Ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos.

Saistībā ar vienota nodokļu konta iedzīvināšanu no 2021. gada ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos, tos varētu izmantot arī nodokļu reformas piemērošanā konstatēto trūkumu novēršanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē jau šā 1. februārī izskatīšanai ir pieteikti grozījumi jaunajā uzņēmumu ienākuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Jāatgādina, ka DB jau vēstīja, ka grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, taču šā likuma normas attiecībā uz vienotā nodokļu konta ieviešanu stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tā uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā tiek piedāvātas izmaiņas, kas paredzētu šī nodokļa nomaksu līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam pašreizējā 20. datuma vietā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi paredz šī nodokļa iemaksas termiņus – ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 1. datuma līdz 16. datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli, un ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 17. datuma līdz mēneša pēdējam datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli.

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.³ panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.³ septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Ventspils dome apstiprinājusi pašvaldības šā gada budžeta grozījumus, palielinot ieņēmumus par 2,38 milj. latu, izdevumus - par 1,54 milj.Ls, savukārt piesaistāmā kredīta apmēru plānots samazināt par 0,37 milj.latu.

Pēc veiktajiem grozījumiem pašvaldības budžeta ieņēmumu apjoms kopā ar iepriekšējā gada naudas līdzekļu atlikumu plānots 45,53 milj. latu apmērā. Pašvaldības izdevumi 2012. gadā noteikti 42,49 milj.latu apmērā. Līdzekļu atlikumu uz gada beigām grozījumu rezultātā plānots palielināt par 1,21 milj.latu, to prognozējot 5,4 milj.latu apmērā.

Būtiskākie grozījumi pašvaldības budžeta ieņēmumos saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī ienākumu no pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas palielinājumu.

Pašvaldības 2012. gada budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi plānoti 15,25 milj.latu apmērā. Šā gada 9 mēnešos iekasēti 12,2 milj.latu, kas ir 80,1% no gada plāna. Pamatojoties uz gada gaidāmo izpildi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi palielināti par 0,83 milj.latu.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas prognozes par to, ka Latvijai 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Finanšu ministrija (FM) aicina valdību atbildīgi rīkoties, izskatot Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus pensiju likumā, kam ir liela fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas valdībai jābūt skaidram redzējumam par to, kurām nozarēm un kādā apjomā būs jāsamazina izdevumi, lai nodrošinātu LM iniciatīvu, informē FM.

Pensiju palielināšana ir ļoti svarīgs jautājums, lai uzlabotu to saņēmēju finansiālo situāciju un labklājību. Tomēr LM virzītie grozījumi pensiju likumā 2016. gada budžetā pilnībā izsmeļ jelkādas iespējas citām nozarēm nodrošināt jau piešķirtos līdzekļus, piemēram, skolotājiem, ārstiem, medmāsām, policistiem un citiem, kuri saņem finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Nav pieņemami, ka LM šo jautājumu virza ārpus nākamā gada budžeta veidošanas procesa, kas ir netaisnīgi pret visām pārējām nozarēm.

Šādu lēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz kopējo valsts budžeta deficītu, nedrīkst skatīt ārpus kopējā 2016. gada budžeta veidošanas procesa. Par to ir jāizlemj tikai tad, ja ir skaidrs, kā šos izdevumus kompensēt.

Pašvaldības nevarēs noteikt lētākas sabiedriskā transporta biļetes, kā vienīgo kritēriju minot tikai iedzīvotāju dzīvesvietu, paredz Saeimā ceturtdien, 7.novembrī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.

Likumprojekts arī paredz izveidot vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu.

Par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka pašlaik likums pašvaldībām atļauj noteikt lētākas biļetes iedzīvotājiem sabiedriskajā transportā, ja pārvadātājam ar šo atvieglojumu noteikšanu radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Taču grozījumi papildina likumu ar jaunu noteikumu, paredzot, ka braukšanas maksas atvieglojumu vienīgais kritērijs nedrīkst būt personas deklarētā dzīvesvieta.

Grozījumi noteiks sabiedriskā transporta padomi, kurā strādās 10 locekļi - pieci satiksmes ministra iecelti pārstāvji un pieci attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēti pārstāvji pa vienam no katra plānošanas reģiona.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Rīgas domē rīt, 15.jūnijā, plkst.14 notiks pašvaldības Budžeta komisijas sēde, kurā tiks lemts par 2012.gada budžeta grozījumiem.

Šie ir otrie Rīgas pašvaldības 2012.gada budžeta grozījumi. Budžeta komisija vērtēs papildu 1,17 miljonu latu piešķiršanu pašvaldības SIA Rīgas satiksme, lai no 1.septembra nodrošinātu bezmaksas sabiedrisko transportu Rīgas vispārizglītojošo skolu skolēniem.

Budžeta grozījumos tiks lemts arī par papildu finansējumu Rīgas Pašvaldības policijai, lai nodrošinātu papildu patruļas trīs Rīgas mikrorajonos. Šim nolūkam šogad nepieciešami papildus 700 000 latu tehnikas iegādei un jaunu darbinieku algošanai, bet aptuveni 40 000 latu, lai apmaksātu virsstundas darbiniekiem, kas rajonos strādās papildus līdz brīdim, kad tiks apmācīti jaunie darbinieki.

Būtiskākās izmaiņas, kas skar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sāks darboties tikai 2014. gadā, taču vairāki likuma Par valsts pensijām grozījumi stājas spēkā jau 18. jūlijā, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Grozījumi skar personas, kas aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus, vai bērnu, kam bijusi noteikta invaliditāte; personas, kas līdz 1995. gada 31. decembrim strādājušas smagos un kaitīgos darbos; Latvijas pilsoņus, kas dienējuši PSRS Bruņotajos spēkos; algotu pagaidu sabiedrisko darbu veicējus un personas, kam piešķirta citas valsts vecuma pensija, kā arī papildina pensijas pieprasīšanas iespējas.

Likuma grozījumos ir precizēts personu loks, kam ir tiesības doties pensijā ar atvieglotiem noteikumiem: līdz šim likums paredzēja piecus gadus ātrāku pensionēšanās iespēju vecākiem, kuri līdz astoņu gadu vecumam ir aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus, vai arī bērnu invalīdu. Tagad likumā ir precizēts, ka šādas tiesības ir ne vien abiem bērna vecākiem, bet arī aizbildnim. Tāpat likuma grozījumi precizē, ka šiem vecākiem vismaz astoņus gadus (mainīts iepriekšējais likuma formulējums - līdz astoņu gadu vecumam) līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ir jābūt aprūpējušiem piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kas šajā laikā ir bijis atzīts par invalīdu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē.

Komisijas deputāti pabeidza vērtēt visus ar reformu saistītos likumprojektus, savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Budžeta komisija sāka vērtēt priekšlikumus likumprojektiem uz galīgo lasījumu otrdien, kad ierosinājumus par iespējamām izmaiņām izskatīja valdība. Trešdien komisija strādāja visu dienu - ar vairākiem pārtraukumiem teju 13 stundas. Kopumā nodokļu reformas likumiem bija iesniegts ap 350 priekšlikumiem, informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputātu viedoklis, vērtējot priekšlikumus šiem likumiem, galvenokārt sakrita ar valdības lēmumiem. Daudzi no atbalstītajiem priekšlikumiem bija redakcionāli vai precizējoši. Tomēr bija arī vairāki konceptuāli jautājumi, kur deputāti mainīja iepriekšējos lēmumus par iespējamiem grozījumiem.

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka priekšlikumu ir «pietiekami daudz», un tie tiekot apkopoti. Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šodien plkst.13, un daudzi iesnieguši savus ierosinājumus pēdējā brīdī, komisijas priekšsēdētājs atturējās tos komentēt.

Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Ministru kabineta 3. oktobra sēdē atbalstīti grozījumi Imigrācijas likumā, nosakot, ka pēc to spēkā stāšanās visiem termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) saņēmējiem, kuri TUA būs saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās, atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā būs jāveic iemaksa valsts budžetā 5 000 eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, nosacījums par 5000 eiro iemaksu valsts budžetā netiek piemērots tiem ārzemniekiem, kuri pieteikumus TUA saņemšanai bija iesnieguši, balstoties TUA izsniegšanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1. jūlijam, kā arī ja TUA pieprasīšanas pamats bija bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde.Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem tiek sakārtota TUA izsniegšanas sistēma Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus visiem atkārtotas TUA saņēmējiem, kā arī nodrošinot papildu finansējuma iekasēšanu valsts budžetā.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai, taču plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Ekonomiskās izaugsmes nodrošinātais ieņēmumu pieaugums tiek izmantots, lai atgūtu uz konsolidācijas altāra ziedoto. Necerēti labie ekonomiskās izaugsmes rādītāji ļauj valdībai un Saeimai dažās pozīcijās pat ar uzviju atdot nozarēm budžeta finansējumu, kas tām tika samazināts, tiecoties iekļauties starptautisko aizdevēju paģērētajos konsolidācijas rāmjos.

Salīdzinot tos mērķus, kam 2012. gada budžeta grozījumi paredz papildu finansējuma injekcijas ar budžeta likuma veidošanas gaitā atbalstīto konsolidācijas pasākumu sarakstu, atklājas, ka vairākos gadījumos budžeta grozījumos papildu līdzekļi tiek atvēlēti tiem mērķiem, kas pērnā gada nogalē tika atzīti par tādiem, uz kuru rēķina var krietni ietaupīt. Visspilgtāk tas atklājas Satiksmes ministrijas gadījumā. Tai jau budžeta grozījumu 1. lasījumā tiek paredzēts papildu finansējums 20,6 miljonu latu apmērā. No šīs summas 4,98 milj. Ls tiek paredzēti valsts autoceļiem, bet nepilni 4,3 milj. Ls - mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Ministriju iesniegtie papildu pieprasījumi nākamā gada budžetam daudzkārt pārsniedz valsts iespējas.

«Vēlmes ir tik strauji pieaugušas, ka daudzkārt pārsniedz to fiskālo telpu, kas mums 2013. gadā būs,» valdības sēdē secināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, ka lielāko daļu no papildu pieprasījumiem nebūs iespējams apmierināt un aicinot ministrijas ņemt to vērā.

Saskaņā ar valdības lēmumu šā gada budžeta grozījumos priekšroka tiks vienreizējiem pasākumiem – prioritāri papildu līdzekļi tiks novirzīti vienreizējiem pasākumiem, kas nerada fiskālu ietekmi uz nākamajiem gadiem, kā arī tiem pasākumiem, par kuriem Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais valsts budžeta grozījumu izstrādes plāns paredz, ka šā gada 3. jūlijā valdība izskatīs aktualizētās makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozes 2012.gadam un 2013.-2015.gadam, 3. augustā ārkārtas sēdē paredzēts izskatīt šā gada budžeta grozījumu pavadošos likumprojektus, bet līdz 15. augustam FM jāsagatavo un MK jāiesniedz grozījumi 2012. gada valsts budžetā. Valdībā budžeta grozījumi un paskaidrojumi varētu tikt skatīti ārkārtas sēdē 17. augustā, bet 20.augustā budžeta grozījumu likumprojekta paketi un paskaidrojumus plānots iesniegt Saeimā.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Rīgas domes deputāti, lai gan ne vienbalsīgi, bet tomēr atbalstīja grozījumus pašvaldības budžetā, arī šoreiz pret piedāvātajiem grozījumiem iebilda opozīcijas deputāti. Jāmin, ka šie ir jau otrie budžeta grozījumi šogad. Pirmo reizi budžets tika grozīta šā gada aprīli, kad budžeta izdevumi tika palielināti par vairāk nekā 28 miljoniem Ls.

Rīgas pilsētas budžeta ieņēmumi šobrīd par 3,8 milj. Ls pārsniedz plānotos, tādēļ pieņemts lēmums par 3,5 milj. Ls palielināt izdevumu daļu, savukārt budžeta deficīts tiks samazināts par 298 tūkst. Ls, pirms Rīgas domes sēdes norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas pašvaldības policijai piešķirti papildus 400 tūkst. Ls 69 jaunu amata vienību izveidei, policistu ekipējumam, kā arī desmit velosipēdu iegādei policijas patruļu vajadzībām. Tas nepieciešams, lai ieviestu pilnvērtīgāku patrulēšanu vēl trijos mikrorajonos – Ķengaragā, Pļavniekos un Purvciemā.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme saņems vēl 1,5 milj. Ls, lai kompensētu izdevumus par to kategoriju pasažieru pārvadājumiem, kam pašvaldība noteikusi atlaides sabiedriskajā transportā. Satiksmes departamentam piešķirti 15 tūkst. Ls K.Ulmaņa gatves satiksmes pārvada asfaltbetona seguma remontam un balstu betonēšanai, vēl 45 tūkst. Ls ietvju un veloceliņu apmaļu pazemināšanai un seguma remontam, kā arī 22 tūkst. Ls veloceliņu horizontālā apzīmējuma atjaunošanai.

Ceturtdien, 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi likumā Par autoceļiem, paredzot valsts finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai.

Atbilstoši pašreizējam likumam Par autoceļiem Valsts autoceļu fondu veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Minētās normas netiek izpildītas, jo ik gadu valsts budžeta likumā līdzekļu sadalījums tiek noteikts citādi, informē Satiksmes ministrija.

Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, valsts autoceļu tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 milj. euro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi euro.

Liepājas domē notikusi pirmā budžeta komisijas sēde, kurā tika apstiprināts 2014. gada pašvaldības budžeta projekts – veidošanas grafiks, pašvaldības iestāžu uzturēšanas bāzes izdevumi un metodiskie norādījumi budžeta projekta izstrādāšanai.

Komisijas sēdē tika apstiprināti metodiskie norādījumi 2014. gada budžeta plānošanai, kas paredz vienotu budžeta izstrādāšanas kārtību budžeta iestādēm, pilnīgi vai daļēji finansētām kapitālsabiedrībām un organizācijām.

Plānojot pašvaldības budžeta projektu, institūcijām jānosaka savas darbības prioritātes, jāveic izlietoto budžeta līdzekļu efektivitātes analīze, kā arī jāizvērtē veicamās funkcijas, to efektivitāte un rezultativitāte.

Bāzes izdevumu kontrolcipars uzturēšanas izdevumiem, kuru ietvaros tiek izstrādāts budžeta projekta 2014. gadam pieteikums, nozaru griezumā bija jāapkopo līdz 22. oktobrim. Savukārt līdz 15. novembrim iestādēm izstrādātie budžeta pieprasījuma projekti jāiesniedz Finanšu pārvaldē.