Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Pretēji ātro kredītu devēju iebildumiem ierobežo aizdevumu izmaksas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimā atbalstīti plašas diskusijas raisījušie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz iegrožot gan ātro kredītu kopējās izmaksas, gan nokavējuma procentus. Ātro kredītu devēji ar izmaiņām nav apmierināti un norāda, ka izmaiņu rezultātā īsāku termiņu aizdevumi vairs nebūs pieejami.

Atkarībā no termiņa

Pretēji ātro kredītu kompāniju iebildumiem un garām diskusijām par grozījumu nepieciešamību Saeima vakar trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus. Tie paredz, ka izsniegtā aizdevuma kopējās izmaksas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma nedrīkstēs pārsniegt konkrētu apmēru. No pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai kopējās kredīta izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 0,55% dienā no izsniegtā aizdevuma summas, no astotās līdz 14. dienai izmaksas nevarēs pārsniegt 0,25% dienā, bet, sākot ar 15. kredīta izmantošanas dienu, izmaksas nedrīkstēs būt lielākas par 0,2% dienā.

Legālo ātro kredītu kompāniju darbības ierobežošana nemazinās cilvēku nepieciešamību pēc naudas

«Citas valstis var mācīties no prakses un kontroles, kāda ir sasniegta īstermiņa aizdevumu sektorā Latvijā. Šeit tirgus pats ir noteicis cenu pakalpojumam. Mūsu gadījumā rūpīgi tiek izvērtēta klientu kredītspēja, tādēļ valdībai nevajadzētu pārmērīgi iejaukties nozares regulācijā, jo sekas ne vienmēr ir paredzamas», intervijā Dienas Biznesam pauž AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Patriks Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Jūs esat strādājis dažādās valstīs, raksturojiet, lūdzu, ātro kredītu nozari un likumdošanu citās valstīs, kurās šis segments ir attīstīts, piemēram, ASV un Lielbritānijā? Kādas ir atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?

Nebanku kreditētāji tiks stingrāk uzraudzīti, liecina Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprinātie grozījumi divos noteikumos.

Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) būs tiesības pieprasīt plašāku informāciju no nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku tirgus uzraudzību un spētu labāk sekot līdzi kreditēšanas tirgus izmaiņām. Tāpat noteiktas precīzākas un stingrākas prasības kreditēšanas pakalpojumu reklāmām, nosakot gadījumus, kuros reklāma vienmēr būs uzskatāma par tādu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos.

Ekonomikas ministrija kopā ar nozares komersantiem un PTAC kopš gada sākuma ir diskutējusi par dažādiem priekšlikumiem nebanku kreditēšanas nozares darbības pilnveidošanai un efektīvākai patērētāju tiesību aizsardzībai. Darba grupa strādājusi pie vairāku normatīvo aktu pilnveides saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmas noteikumiem, maksimālo gada procentu likmju, līgumsodu un nokavējuma procentu regulēšanu, maksātspējas izvērtēšanas pienākumu, un uzraudzības iestādēm iesniedzamo datu apjomu.

Ātro kredītu maksimālā gada likme nākotnē varētu būt 100%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko pirmdien, 21.oktobrī, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Regulējuma mērķis ir aizsargāt patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Regulējums paredz izņēmumus attiecībā uz patērētāju kreditēšanas līgumu veidiem, uz kuriem to specifikas dēļ nebūs attiecināmas prasības par gada procenta likmes ierobežojumu 100% apmērā. Vērtējot gada procentu likmes ierobežojuma 100% apmērā ietekmi, tika secināts, ka Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū varētu kļūt nerentabla kredīta līgumu piedāvāšana ar termiņu no 1-14 dienām un maza apmēra (no Ls 1 - Ls 70) kredīti. Lai nodrošinātu iespēju saņemt maza apmēra kredītus, izstrādātais regulējums paredz, ka gada procents likmes ierobežojums attieksies uz kredītiem, kuru summa pārsniedz 100 eiro.

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Latvijā darbu sāk vēl viena savstarpējo aizdevumu platforma - Twino.lv.

Platforma piedāvā iespēju satikties cilvēkiem ar brīviem naudas līdzekļiem, kas vēlas ieguldīt, un cilvēkiem, kuri vēlas aizņemties naudu kādas ieceres īstenošanai.

Twino būs iespēja Latvijas iedzīvotāju mērķiem piesaistīt arī ārvalstu privāto aizdevēju finanses, tāpēc Twino mārketinga aktivitātes izvērsīs arī ārpus Latvijas. Interneta vietne būs pieejama trīs valodās - latviski, krieviski un angliski, šodien žurnālistiem stāstīja Twino izpilddirektore Ieva Ozoliņa-Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka Twino atšķiras no «ātro kredītu» izsniedzējiem ar to, ka piedāvā zemākas procentu likmes nekā ātro kredītu izsniedzēji, ka piedāvā aizņemties lielākas naudas summas - no 500 līdz 3000 eiro, kā arī piedāvā garāku atmaksas termiņu - no sešiem līdz 36 mēnešiem.

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Lielākā daļa jeb 75% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta iniciatīvu aizliegt ātro kredītu izsniegšanu nakts laikā, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes oktobrī veiktais pētījums.

48% noteikti atbalsta šo iniciatīvu, bet 27% - drīzāk atbalsta.

Savukārt 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka būtu jāaizliedz izsniegt ātros kredītus nakts laikā. No tiem 10% drīzāk neatbalsta šo priekšlikumu, bet 5% - noteikti nē.

10% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par ātro kredītu izsniegšanu nakts laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Ministru kabineta komiteja atbalstīja Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par ātro kredītu maksimālās likmes ierobežošanu līdz 100%.

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Aizņemoties tikai retais pieļauj iespēju, ka kredītu varētu nespēt atdot. Tomēr dzīvē notiek visādi, un kredīts var kļūt arī par lielu slogu. Nonākot šādā situācijā, galvenais ir necensties izlikties, ka problēma nepastāv, un situāciju nepasliktināt, aizņemoties vēl.

Kā rodas parādi?

Visbiežāk parādi rodas, mainoties apstākļiem (zaudēts darbs, lieli neparedzēti izdevumi, veselības problēmas utml.) vai nespējot objektīvi novērtēt savu maksātspēju. Kļūdas maksātspējas novērtēšanā rodas, kad cilvēki ilgtermiņā rēķinās ar nestabiliem ienākumiem vai uzņemas pārāk lielu finansiālo slogu. Problēma ir arī tā, ka daļa sabiedrības neveido sev t. s. drošības spilvenu jeb uzkrājumus. Mainoties personīgajai finansiālajai situācijai, tieši uzkrājums palīdz situāciju risināt uzreiz, neņemot jaunus aizņēmumus. Diemžēl, redzot, ka mēneša beigās kontā paliek pāri nauda, liela daļa sabiedrības nevis to novirza uzkrājumos, bet gan uzreiz iztērē vai pat ņem kredītus lielākiem pirkumiem.

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 15.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs.

Deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.

Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, deputātus sēdē informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem².

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti³.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Ātro kredītu devēji neatbalsta pakalpojuma cenas noteikšanu nebanku kredītiem, portālam db.lv sacīja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.

Viņa skaidro, ka konkurence ir tā, kas veicina gan pakalpojuma kvalitāti, gan nosaka zemāko cenu. Ja salīdzina datus par pakalpojuma cenām ārvalstīs, tad Latvijā nebanku kredīti ir lētāki nekā, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Spānijā, Polijā, Kanādā, Lielbritānijā un citur. Ārvalstu pieredze skaidri parāda, ka pakalpojuma cenas noteikšana sagrauj tirgu, un spilgts piemērs tam ir Somija, kur tirgū vairs nav pieejami kredīti līdz 2000 eiro dēļ tā, ka noteikta gada procentu likme. Tas nozīmē, ka patērētājs ir spiests aizņemties lielākas summas un uz ilgāku termiņu. Tas pēc būtības neveicina atbildīgu aizņemšanās praksi, jo kredītņēmējs ir spiests aizņemties vairāk nekā tam patiesībā ir nepieciešams.

«Dažiem ir atļauts reklamēties, bet citiem nav, tas nav loģiski. Diemžēl tā likumā ir uzrakstīts. Mūsu ieskatā aizliegtas nav komersantam paredzētās reklāmas,» grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājas spēkā 1. jūlijā un paredz būtiskus distances jeb ātro kredītu ierobežojumus un aizliedz kredītu reklamēšanu, komentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

B. Vītoliņa aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus neizmanot absurdo normu PTAL grozījumos, lai juridisko personu vietā pakalpojumu reklamētu patērētāju vidū. Aizliegums reklamēt kredītus ir viena no būtiskajām normām, kas ietekmēs gan patērētājus, gan reklāmas tirgu Latvijā, jo tas skar gan banku, gan nebanku sektoru.

B. Vītoliņa ieskicē situāciju, kas vēl varētu radīt domstarpības starp pakalpojuma sniedzējiem un uzraugošo iestādi - PTAC. Gandrīz katrs interneta veikals piedāvā iegādāties preces arī uz nomaksu. «Ja interneta veikals piedāvā savas preces kreditēt ar licenzēta komersanta starpniecību, ir atļauts informēt par iespēju saņemt kredītu. Absurdi ir tas, ka atļauts tas ir gadījumā, ja kredītu dos cits, nevis pats preču vai pakalpojuma pārdevējs. Piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas savus telefonus pārdod uz nomaksu, kredīta reklāma savās interneta vietnēs nav atļauta,» skaidro B. Vītoliņa.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktī.

Turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55%, 0,25% un 0,2% dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25% dienā no kredīta summas. Šādus ierobežojumus nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Kredīta kopējās izmaksas turpmāk likumā tiks noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas.

«Vai tiešām cilvēkiem liekas, ka, ja cilvēks aizņemas 200 eiro patēriņa kredītu, viņš dēļ šī 200 eiro kredīta neatdošanas mainīs savu dzīvi un brauks dzīvot uz Angliju? Tā tas nenotiek. Ja cilvēks paņem hipotekāro kredītu bankā, ko nespēj atdot, tad gan viņš varētu braukt uz Angliju, lai kaut kādā formātā mēģinātu izlīst no šīs bedres,» nebanku kredītdevēja «Bino.lv» vadītājs Toms Jurjevs sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Viņš norādīja, ka par ātro kredītu nozari ir daudz mītu, kuriem nav pierādījumu: «Tas, ko es gribu pateikt gan par procentu likmi, gan par peļņas rādītājiem, gan par cilvēku izbraukšanu ārpus valsts dēļ nieka 200 eiro kredīta… Šie nav fakti, bet gan pieņēmumi un nepatiesības. Par to nav neviena pētījuma, nav nevienu datu, ko esmu redzējis, kas pamatotu šo informāciju.»

Jurjevs arī izteica neizpratni par to, ka daudzi ir pārsteigti, ka ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izmanto ātros kredītus. «Daudzi saka, ka pēc iepriekšējās regulācijas pirms 2 gadiem cilvēki aizvien vairāk aizņemas. Tas ir tikai un vienīgi loģiski! Iepriekšējā regulācija samazināja procentu likmes, tātad cilvēkiem aizņemties kļuva lētāk. Kā mēs zinām, ja kaut kas paliek lētāks, tad cilvēki to pakalpojumu vairāk izmanto. Es nesaprotu īsti regulatoru un likumdevēju neizpratni par to, ka nekas nav sakārtots, jo cilvēki turpina aizņemties tikpat daudz vai vairāk,» viņš sacīja.

Izvērtējot Igaunijas Tieslietu ministrijas sniegtos argumentus, Igaunijas parlaments noraidījis sociāldemokrātu partijas priekšlikumu noteikt pakalpojuma cenu nebanku kredītiem. Līdzīgu priekšlikumu šobrīd Latvijā virza arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, un Latvijas Ekonomikas ministrija no šīs idejas neplāno atkāpties.

Ja priekšlikums Igaunijā tiktu atbalstīts, gada procentu likme šobrīd nevarētu pārsniegt 107,7%.

Ja salīdzina komisijas maksas par nebanku kredītiem, tad Latvijā šis pakalpojums ir būtiski lētāks. Aizņemoties 100 eiro uz 30 dienām, klients Igaunijā par to vidēji samaksās 18,10 eiro, savukārt Latvijā pakalpojuma cena būs 10,42 eiro. Savukārt aizņemoties 100 eiro uz 15 dienām, Igaunijā ir jāmaksā 14,04 eiro, bet Latvijā - 6,95 eiro, norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Izvērtējot sniegto priekšlikumu, Igaunijas Tieslietu ministrija norāda, ka, ievērojot līguma noslēgšanas brīvību, pusēm jābūt iespējai vienoties, tajā skaitā par pakalpojuma vai preces cenu. Tas pats ir spēkā arī patērētāja kredīta līguma gadījumā, kad puses var vienoties par apmaksai paredzamās procentu likmes un citu apmaksu apmēru.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Interneta revolūcija ir solījusi atbrīvot cilvēkus no dažādām apgrūtinošām lietām - drukātām grāmatām, iepirkšanos tirdzniecības centros un ceļošanas fiziski pārvietojoties. Viens no pēdējiem interneta liberalizācijas pavērsieniem ir kustība par brīvību no bankām. To piedāvā gan jauni maksājumu norēķinu veicēji (piemēram, Square), gan valūtas mijēji (piemēram, TransferWise) kā arī finansējuma sniedzēji (peer-to-peer jeb p2p).

Pēc p2p darbības modeļa, cilvēki ar pieejamiem finanšu līdzekļiem ieguldījumiem paši var izvēlēties un izvērtēt privātpersonas un uzņēmumus, kas vēlas saņemt aizdevumu. Pēc izvērtēšanas un virspusējas finanšu analīzes veikšanas, investori caur interneta platformu izsaka savu kreditēšanas piedāvājumu ar piedāvāto aizdevuma summu un vēlamajiem procentiem, savukārt platforma apkopo visus šādi izteiktos piedāvājumus un automātiski izvēlas labāko priekš kredīta ņēmēja. Pēc būtības p2p uzņēmumi nodrošina platformu, kurā var rīkot individuālas «kredītu izsoles».

Ārvalstīs p2p finansējuma modeļi guva strauju popularitāti kopš 2005. gada ar tādām kompānijām kā Zopa (Lielbritānija) un Prosper (ASV) priekšgalā. No 2010. gada izviedojās arī p2p kreditēšanas platformas, kas specializējās uz uzņēmumu kreditēšanu, piemēram, Funding Circle (Lielbritānija). Kā viena no galvenajām priekšrocībām, ko p2p uzņēmumi var piedāvāt kredītu ņēmējiem ir zemākas procentu likmes, kā arī plašāka pieejamība un mazāk ierobežojumi kā komercbanku kredītiem. Viens no iemesliem, kāpēc p2p kreditēšanas platformas var piedāvāt tādas priekšrocības ir risku un kredītu izvērtēšanas izmaksu «nogrūšana» uz pašiem investoriem testējot hipotēzi, ka liels cilvēku «bars» var pieņemt lēmumus labāk kā limitēts skaits ekspertu (banku kredīt-komisija).

«Latvijā un citur Eiropā augļošana ir aizliegta un par to pienākas arī sods. Savukārt valstij ir jārūpējas, lai tiktu aizstāvēti patērētāji, nevis augļotāji un to intereses,» komentējot valdības atbalstīto ātro kredītu nozares regulējumu, saka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Db.lv jau ziņoja, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja tirgus dalībnieku vidū asas diskusijas raisījušos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nevar pārsniegt 100%. Tāpat jaunais regulējums paredz, ka pie ātrā kredīta nevarēs tikt nakts laikā.

«Šodienas valdības lēmums liecina, ka valdībā ir kopīga izpratne, ka atsevišķu nozaru uzņēmēju tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu, upurējot finanšu grūtībās nonākušus cilvēkus, nav un nedrīkst būt svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus un veidot ilgtspējīgu kreditēšanas vidi,» norāda ekonomikas ministrs.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par ātro kredītu maksimālās likmes ierobežošanu līdz 100%.

Jautājums vēl jāskata Ministru kabinetā, kur, visdrīzāk diskusijas par grozījumu pieņemšanu, varētu būt daudz aktīvākas, nekā pirmdienas MKK sēdē. Tāpat grozījumus neatbalsta Tieslietu ministrija, tādēļ abām ministrijām uzdots līdz valdības sēdei vienoties par tiem.

Kā norāda EM, regulējuma mērķis ir aizsargāt patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Regulējums paredz izņēmumus attiecībā uz patērētāju kreditēšanas līgumu veidiem, uz kuriem to specifikas dēļ nebūs attiecināmas prasības par gada procenta likmes ierobežojumu 100% apmērā. Vērtējot gada procentu likmes ierobežojuma 100% apmērā ietekmi, tika secināts, ka Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū varētu kļūt nerentabla kredīta līgumu piedāvāšana ar termiņu no 1-14 dienām un maza apmēra (no Ls 1 - Ls 70) kredīti. Lai nodrošinātu iespēju saņemt maza apmēra kredītus, izstrādātais regulējums paredz, ka gada procentu likmes ierobežojums attieksies uz kredītiem, kuru summa pārsniedz 100 eiro.