Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Saeimas namu ir apsēdis zaļais pūķis, intervijā Latvijas Radio pirmdien izteicās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), komentējot gadījumus, kuros iesaistīti vairāki Saeimas deputāti.

Intervijā Latvijas Radio viņa atzina, ka šie divi mēneši, kopš strādā jaunā sasaukuma parlaments, ir iesākušies ar gadījumiem, par ko viņa nav priecīga.

«Ir lieli darbi, kas ir izdarīti, bet man jākonstatē, ka vīriešiem un arī Saeimas deputātiem ir zināmas vājības, un ka Saeimas namu kā katru pili ir apsēdis pūķis. Es būtu ļoti priecīga, ka tas būtu naudas pūķis, kas vilktu naudu valsts budžetā, tad Saeima to varētu papildu dalīt. Diemžēl mūs ir apsēdis zaļais pūķis, un man ir jādomā, kā to atvairīt, vai ar alkometru jāstāv pie Saeimas, kas man, protams, būtu ļoti grūti, vai ar deputātu kaunināšanu. Es gribu teikt, ka par Saeimas mundiera godu vispirms ir atbildīgi paši deputāti, tas ir viņu sirdsapziņas jautājums, viņi var izšķirties, vai turpināt darbu vai šo mandātu nolikt,» norādīja Saeimas spīkere.

Problēmu, kuras dēļ meklētājprogramma Google no Latvijas Mobilā telefona (LMT) mobilo datu tīkla nākošos meklēšanas pieprasījumus uzskata par robota ģenerētiem, un tādējādi prasa ievadīt burtu kodu, tiks novērsta novembra laikā, sacīja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Pūķis norādīja, ka būšana starp līderiem mobilo datu lietojumā, ar ko citkārt uzņēmums lepojas, šoreiz nākusi par sliktu.

«Parasti no mobilajiem operatoriem nenāk tāds meklēšanas pieprasījumu apjoms, kā no LMT. Google algoritmiem tas šķiet aizdomīgi, līdz ar to pašreizējā situācijā Google roboti prasa mums, vai mēs neesam robots,» skaidroja Pūķis.

Viņš atzina, ka kopumā Google ir labs partneris, tomēr drošības jautājumi ir sevišķi jūtīgi un LMT nācies pielāgoties.

«Google nedrīkst atklāt, pēc kādiem principiem strādā tās algoritmi, jo tad pret tiem varētu vērsties. Tā ir visa esence. Līdz ar to komunikācija šajā jautājumā ir smagnēja,» sacīja Pūķis, norādot, ka LMT ir aptuveni skaidrs, kas Google pusei varētu nepatikt, un uzņēmums ir notestējis un novembra laikā ieviesīs jaunu risinājumu, kas Google robotam būs saprotams un LMT klientiem vairs nevajadzēs veikt regulāros apstiprinājumus.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir ieviesis jaunu identitāti – nomainot uzņēmuma logo. Jaunā logo izstrāde izmaksāja mazāk par 100 tūkst. Ls, savukārt, ja skaita kopā kampaņas un citus pasākumus, tad izmaksas ir mērāmas vairākos simtos tūkst. Ls, Db pastāstīja LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes loceklis Ingmārs Pūķis.

Investīcijas ir līdzvērtīgas kā katru gadu, kas tiek investētas zīmola attīstībā, piebilda I. Pūķis.

LMT norāda, ka operators saskata plašas attīstības iespējas interneta satura pakalpojumu tirgū, tāpēc papildu esošajiem biznesa virzieniem turpmāk darbosies arī kā medijs un informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums.

Attiecīgās izmaksas sevī ietver arī jaunu LMT biznesa virzienu attīstību, tajā skaitā satura pakalpojumus un IT. Vizuālās identitātes maiņa ir tikai redzamākais LMT jaunā attīstības posma elements, kas realizēts esošā ikgadējā uzņēmuma mārketinga budžeta ietvaros, norādīja I. Pūķis.

Telekomunikāciju nozare visā pasaulē pašlaik piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Sākotnēji tika radīts sakaru tīkls sarunām, tad, tehnoloģijām attīstoties, tas kļuva par tīklu visdažādākajām ierīcēm. Jau pašlaik tas kļuvis par tīklu visa veida saturam, kas nozīmīgs cilvēkam. Tāpēc tieši tagad ir īstais laiks biznesa paplašināšanai, un zīmola attīstība ir nozīmīga investīcija tālākā uzņēmuma izaugsmē. LMT mērķis ir izveidot saziņas vidi Latvijā, kur ceļš no domām līdz darbiem kļūst arvien īsāks, atzīmē LMT prezidents Juris Binde.

Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties pārmaiņām un tiem vajadzīgi speciālisti, kuru profesijas vēl pavisam nesen neeksistēja.

Šī brīža aktuālākās tendences informācijas tehnoloģijās ir mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte, datu patiesums, raitais bizness un domāšanas internets, Accenture rīkotajā diskusijā «IT digitalizē biznesu 2018» akcentē nozares eksperti.

«Jādomā par to, vai spēsim izaudzināt cilvēkus, kuri spēs radīt jaunas tehnoloģijas, un cik attīstītas būs sabiedrības digitālās prasmes,» saka Emīls Sjundjukovs, Latvijas informācijas tehnoloģiju izglītības fonda projekta Start(IT) vadītājs.

Lattelecom galvenais tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Uldis Tatarčuks pauž, ka izglītības sistēmai jāsāk cilvēkiem mācīt vairāk domāt, protams, ieliekot pamatus – matemātiku utt. «Līdzīgi kā skolasbērniem, arī man katru dienu jāattīsta sava domāšana, jāseko līdzi evolūcijai. Pēc teorijas izdzīvotājs ir tas, kurš vislabāk spēj pielāgoties,» viņš atgādina.

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

No malas raugoties uz mobilo sakaru operatoru konkurenci Latvijā – ir trīs puikas smilšu kastē un vienam ir mazais brālītis. Kā jau smilšu kastē, reizēm gadās, ka kāds pieļauj kļūdu, kāds kādam ir atņēmis lāpstiņu vai lampiņu, vērtējot mobilo sakaru radošumu reklāmās, 8. Latvijas Reklāmas asociācijas Gada konferencē salīdzinājumu minēja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Trīs puikas uzrauga tante –Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padome, turpināja J. Spoģis. Tomēr viņš ir novērojis, ka šo abu institūciju pieņemtie lēmumi ir atšķirīgi, ja viena strostē vienu puisīti, tikmēr otra – pilnīgi citu. Tāpēc Tele2 lielāku uzticību pauž Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padomei.

Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne iebilda, ka viņai smiekli par mobilo sakaru reklāmu radošumu nenāk un Latvijā vairāk būtu jārunā par ētiku un robežām. Viņa atgādināja, ka pirms laiciņa teju 75 tūkst. Bites klienti ir saņēmuši konkurenta reklāmas īsziņas, tāpat ir gadījumi, kad klienti tiek maldināti, jo domājot, ka runā ar Bites pārstāvji, beigās līgumu tiek piedāvāts slēgt ar Amigo.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Autobiznesā, tāpat kā ikvienā Latvijas tautsaimniecības nozarē, šis ir bijis kārtējais nestabilitātes un šaubu gads, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par spīti tam, ka statistikas dati apliecina ievērojamu procentuālo jauno auto tirdzniecības izaugsmi, kas ir rakstāma ar divciparu skaitli un nomināli ir bijusi lielāka nekā citviet Eiropā, tomēr kopējais noskaņojums tirgū vēl joprojām ir bažīgs, ar nedrošības piedevu par rītdienu. Ieilgušais Krievijas un Ukrainas konflikts ir lielākais vaininieks, kas tiešā veidā skāris daudzus dažādu nozaru uzņēmumus, tostarp arī starptautiskos autopārvadātājus. Uz šī fona piesardzība ir novērojama daudzu juridisko un jo īpaši privāto pircēju prātos, ko varētu pieskaitīt potenciālo jaunu auto pircēju pulkam.

Tirgus vilcējspēks

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis medijos ir izteicies, ka nesaprot, kādēļ nepieciešama jauna administratīvi teritoriālā reforma, ko tā dos iedzīvotājiem. Argumentu, ka likumā noteiktajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu pašlaik neatbilst aptuveni puse pašvaldību, M. Pūķis neuzskata par pietiekamu.

Lai adekvāti novērtētu LPS padomnieka neizpratni, jāatceras, ka LPS ir vistīrākā lobiju organizācija un tās lielāko biedru daļu veido tieši mazās pašvaldības, kādas ir vairumā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka LPS biedri lobē paši sevi un savas intereses. Slikti ir tas, ka pagastveči savas intereses, lasi – savu amatu saglabāšanu, uzdod par iedzīvotāju interesēm. Liela daļa no pašreizējiem 119 novadiem paši nav spējīgi attīstīties, tiem ir nepieciešamas dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Turklāt nereti nauda tiek vienkārši izkleķerēta.

Uzskatāms piemērs ir pustukšu vidusskolu saglabāšana par katru cenu, kā rezultātā salīdzinoši mazā ģeogrāfiskā teritorijā ir trīs pustukšas izglītības iestādes. Valsts kontrole ir norādījusi, ka pašvaldības grēko arī skolēnu pārvadājumos, jo labāk savus bērnus ved uz tālāku skolu, toties savā novadā, nevis tuvāku, bet kaimiņu. Šāda sadrumstalotība noteikti nenāk par labu valsts kopējai attīstībai. Toties no tā noteikti iegūst mazo novadu administrācijas, kam ir amati un atalgojums. Viens no variantiem paredz, ka, tāpat kā līdz šim, saglabāsies 9 republikas pilsētas, taču pašreizējo 119 novadu vietā varētu būt 29. Skaidrs, ka šādas apvienošanās rezultātā liels daudzums pašreizējo novadu administrācijas darbu zaudēs. Tas nepatīk nevienam. Tādēļ arī LPS kā lobijorganizācija strādā uz pilnu klapi, lai nepieļautu nepatīkamās pārmaiņas, turklāt apgalvojot, ka to dara iedzīvotāju labā. Patiesība gan ir tā, ka lielākā teritorijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk un ekonomiski pamatotāk nodrošināt kvalitatīvus un iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus.

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) paziņojis, ka izmaiņas biļešu cenās būs pirmais solis bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanā. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis tvnet.lv norādījis, ka šāds lēmums ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pašu rīdzinieku dzīves līmeni.

No nākamā gada sākuma sabiedriskā transporta cenas rīdziniekiem būs zemākas nekā pārējiem, proti tie būs 0,42 Ls jeb 0,60 eiro centi. Savukārt tiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā viens brauciens izmaksās – 0,84 Ls jeb 1,2 eiro. Jaunievedums neattiecas uz skolēniem, arodskolu audzēkņiem un studentiem.

Šādas izmaiņas plānotas, lai tie cilvēki, kas strādā Rīgā, bet ir deklarēti citās pašvaldībās, tomēr deklarētos Rīgā, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Tas ir pirmais solis, lai Rīgā ieviestu bezmaksas sabiedrisko transportu, kā tas ir Tallinā. Tur bezmaksas sabiedriskais transports tika ieviests, lai mudinātu iedzīvotājus, kas strādā Tallinā, tur arī deklarēties,» savā Facebook lapā norāda Rīgas mērs.

Lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir tikai viena iespēja - palielināt darba algas, lai tās spētu konkurēt ar aizbraukušo atalgojumu svešumā. Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs «ekonomikas izrāviens» to varētu nodrošināt, pagājušajā nedēļā Novadu apvienības sapulcē atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, vēsta laikraksts Diena.

Apkopojot novadu pārstāvju viedokļus, viņš uzsvēris, ka ekonomikas izrāvienam ir jābūt ne tikai lielākajos centros, bet visā Latvijas teritorijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) ir paziņojis, ka pašvaldībām ir izšķirošā loma Latvijas ekonomiskajā izaugsmē, tāpēc ministrija centīsies radīt apstākļus, lai vietējās varas būtu motivētas atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā, kā arī novērst iespējamos traucēkļus.

Attīstību un investoru piesaisti vispirms jau kavējot pārmērīga birokrātija, uzskata pašvaldību pārstāvji, kuriem ministrs piekritis, solot mazināt normatīvu slogu.

Tele2 un LMT pērn reklāmas jomā investējuši mazāk nekā pirms gada; investīcijas joprojām miljonu izteiksmē.

Mobilo sakaru operatoru investīcijas reklāmas jomā ir tarifu cīņu elements. Strādājot konkurences apstākļos, operatoriem nepārtraukti jādomā par esošo klientu noturēšanu un jauno piesaisti, DB norādīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Par 20% līdz 6,4 milj. Ls (2010. gadā - 7,96 milj. Ls) reklāmas, mārketinga un pārdošanas komisijas izdevumus 2011. gadā ir samazinājis Tele2. Tomēr atbilstoši TNS Latvia datiem operators joprojām, pēc naudas apjoma, pērn bijis lielākais reklāmdevējs valstī. Šogad mārketinga un reklāmas izmaksas tiks samazinātas.Mēs meklējam iespēju ikvienā sfērā samazināt izmaksas,» DB sola Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Latvijas Mobilā telefona (LMT) reklāmas izmaksas pērn samazinājušās par 3,5% no 3,99 milj. Ls 2010. gadā, līdz 3,85 milj. Ls 2011. gadā. Savukārt par 11% līdz 3,77 milj. Ls (2010. gadā 3,41 milj. Ls) pērn pieaugušas Bite Latvija reklāmas un mārketinga izmaksas. TNS Latvia dati liecina, ka pērn LMT bija trešais lielākais reklāmdevējs, kam ar ceturto pozīciju sekoja Bite Latvija.

Par ceturtās paaudzes jeb 4G tīklu pēc Starptautiskās telekomunikāciju apvienības definīcijas var saukt, ja tiek izpildīti divi kritēriji – 100 Mbit/s ielādes ātruma sasniegšana kustībā un 1 GB/s ielādes ātruma sasniegšana uz vietas.

Pagaidām attiecīgos nosacījumus nepilda neviens operators Latvijā, DB uzsvēra Bite Latvija Tehniskās nodaļas vadītājs Gints Butens (Gintas Butenas). «Ir pāragri runāt par 5G Latvijā, jo standarts vēl nav izstrādāts, turklāt mobilo sakaru nozares dalībnieki Latvijā vēl nav ne tuvu pakalpojumu pilnvērtīgai piedāvāšanai 4G tīklā,» DB atzīmēja Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa. «Viedokļi par jebko var būt dažādi, bet ātrgaitas tīkla tehnoloģija, ko Latvijas Mobilais telefons (LMT) vienīgais Latvijā piedāvā klientiem komercrežīmā, ir revolucionāras izmaiņas mobilajos sakaros, un to visā pasaulē sauc par 4G,» DB iebilst LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais telefons (LMT) svinīgā pasākumā tehnoloģiju entuziastiem testēšanai izsniedza modernus viedtālruņus un deva pieeju ceturtās paaudzes (4G) mobilajai datu pārraidei.

Biznesa inkubatora TechHub telpās LMT ģenerāldirektors Juris Binde svinīgi atklāja 4G datu pārraidi mobilajiem telefoniem. Uz pasākumu bija ielūgti dažādi tehnoloģiju viedokļu līderi, blogeri, žurnālisti un testu autori, kam vajadzības gadījumā uz laiku tika izsniegti dažādi moderni viedtālruņi, kas atbalsta 4G datus.

Pēc svinīgās runas Binde kopā ar LMT viceprezidentu Ingmāru Pūķi veica salīdzinošu trešās (3G) un ceturtās paaudzes sakaru testu, kas acīmredzami parādīja jaunās tehnoloģijas pārākumu visos parametros. 3G sakarus izmantojošais telefons Speedtest aplikācijā uzrādīja lejupielādes ātrumu nedaudz virs sešiem megabitiem sekundē (Mb/s), bet 4G pieslēgums to apsteidza par gandrīz desmit reizēm, uzrādot vairāk nekā 50 Mb/s. Kādam no pasākuma dalībniekiem izdevās arī fiksēt ātrumu 80 Mb/s.

Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu - kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt - noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.

Sperot līdz šim lielāko soli pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanā, Itālijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt vairumam veikalu, durvis vērušas arī kafejnīcas, restorāni un muzeji.

No šodienas atļauti arī dievkalpojumi baznīcās.

"Atgriešanās pie normālā nedaudz atgādina mācīšanos staigāt," vēstulē, kas publicēta laikrakstā "Leggo", norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

"Pa vienam solim vien, ar piesardzību un uzmanību, lai izvairītos no krišanas un atgriešanās atpakaļ," raksta Konte, paužot pārliecību, ka Itālijai izdosies atkal nostāties stabili uz kājām.

Itālijā darbu atsākuši veikali, kafejnīcas, restorāni un muzeji, bet visām iestādēm jānodrošina sociālā distancēšanās. Starp cilvēkiem jābūt vismaz metru lielam atstatumam.

No šodienas cilvēkiem atļauts apmeklēt arī pludmales, bet joprojām jāuzturas savā reģionā.

Itālija trešdien atvērusi savas robežas viesiem no pārējās Eiropas Savienības (ES) un atcēlusi aizliegumu ceļot pa reģioniem.

Ierobežojumi, kas tika noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, tiek atviegloti, pakāpeniski samazinoties jauno inficēšanās gadījumu skaitam.

Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio norādīja, ka šī ir nozīmīga diena, uzsverot, ka valsts "atpūšas un gatavojas atgriezties pie normalitātes".

Ministrs atklāja, ka viņam plānotas vairākas tikšanās ar Eiropas kolēģiem, lai "visiem parādītu, ka Itālija ir gatava uzņemt ārvalstu tūristus".

Di Maio šodien Romā paredzēta tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu, bet piektdien Di Maio dosies uz Vāciju, sestdien apmeklēs Slovēniju, bet nākamo otrdien Grieķiju.

Itālijā stigri ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika noteikti 10.martā. Kopš maija sākuma ierobežojumi pakāpeniski atviegloti, bet drošības pasākumi, tostarp sociālās distancēšanās noteikumi joprojām ir spēkā.