Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Studijā Ego Media tapusī Herca Franka un Marijas Kravčenko filma Baiļu robeža šobrīd ir kļuvusi par pirmo latviešu dokumentālo filmu, kuru iespējams lejuplādēt un noskatīties iTunes interneta veikalā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šogad Baiļu robeža piedzīvoja starptautisko pirmizrādi Toronto un izrādīta festivālos Izraēlā, ASV, Krievijā un Austrālijā, kā arī saņēmusi vairākas starptautiskas godalgas.

Hercs Franks filmu Baiļu robeža sāka uzņemt pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore – Marija Kravčenko, kura filmu pabeidza pēc Franka nāves. Filmas galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa - emigrante no Krievijas, četru bērnu māte - šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģinājuši izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem - Franks - nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa.

Papildu piesardzības nolūkā Veselības inspekcija (VI) un Zāļu valsts aģentūra (ZVA) uz laiku apturējusi vienas vakcīnas "AstraZeneca" sērijas izmantošanu, informē ZVA pārstāve Dita Okmane.

VI un ZVA saņēmušas informāciju, ka Austrijas nacionālā zāļu uzraudzības kompetentā iestāde ir apturējusi "AstraZeneca" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 vienas sērijas izmantošanu - sērijas numurs ir "ABV5300".

Apturēšana saistīta ar divu personu veselības sarežģījumiem, kas iestājušies ilgāku laiku pēc vakcinācijas ar vienas sērijas "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu.

Sākotnējā Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) veiktā izvērtēšana liecina, ka nepastāv cēloņsaistība vakcinācijai ar veselības traucējumiem, tomēr papildu piesardzības nolūkā VI un ZVA pieņēmušas lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju ar šīs sērijas vakcīnām Latvijā.

Pēc ZVA paustā, šobrīd nav konstatēts, ka Latvijā vakcinācija ar šīs sērijas vakcīnām būtu izraisījusi nopietnus veselības traucējumus. Tomēr šī sērija ir apturēta uz laiku piesardzības nolūkā līdz brīdim, kamēr tiks veikta šo gadījumu pilnīga izvērtēšana.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas, situāciju meža nozarē komentē koka karkasu māju ražotāja SIA WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards.

"Dažādu iemeslu dēļ tirgū trakoja vētra, un kokam un metālam strauji pieauga cenas, tagad atkal tās ir sarukušas,” vērtē I.Reinhards. Viņš atgādina, ka daudz koksnes izstrādājumu tika importēti no Krievijas un Baltkrievijas, bet pašlaik šādas tik svarīgo resursu piegādes no minētajām valstīm sankciju dēļ nav iespējamas. „Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas,” tā situāciju raksturo I. Reinhards. Viņš atzīst, ka Latvijā atšķirībā no citām valstīm nav nekādu vietējo ražotāju aizsardzības instrumentu, tādēļ strādāt un konkurēt ar citu valstu ražotājiem ir grūtāk.

Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus 

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2...

"Sūdzēties nevar, tirgus ir koriģējis cenas, bet viss notiek,” situāciju raksturo SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka Krievijas invāzijas brīdī šā gada februārī ārvalstu tirgos tika novērota divu nedēļu pauze, jo nesaprata, kas īsti notiks. „Pēc tam parādījās prasības par papildu garantijām, bet tās vairāk attiecināmas uz jautājumu sakārtošanu,” tā M. Avotiņš.

Jau vēstīts, ka meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Visu rakstu "Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus"lasiet 13.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

No 11. marta paplašināts COVID-19 skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi, informē Veselības ministrija.

Ņemot vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā, gadījuma definīcijā jeb rīcības kārtībā pie aizdomām par saslimšanu ar COVID-19 tiek iekļauta arī Spānija, Francija, Vācija, Austrija un Šveice. Šādu lēmumu šodien pieņēma Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK).

Tas nozīmē, ka īpaši piesardzības pasākumi šobrīd ir attiecināti kopumā uz 11 valstīm: Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, Japānu, Singapūru, Itāliju, Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici. Veselības ministrija stingri aicina uz šīm valstīm nedoties, jo pastāv liels inficēšanās risks.

Jāņem vērā arī tas, ka pēc atgriešanās no minētajām valstīm bērnam 14 dienas būs jāpavada mājās karantīnā.

Apstiprināti divi saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19" Eiropas Savienības (ES) institūcijās Briselē.

Pirmais pozitīvas analīzes uzrādīja kāds Eiropas Aizsardzības aģentūras (EDA) darbinieks un piesardzības dēļ aģentūras telpās līdz 13.martam atceltas visas tikšanās.

Otrais saslimušais ir Eiropadomes drošības komandas darbinieks, ziņu aģentūrai AFP atklāja kāda amatpersona. Tiek uzskatīts, ka viņš kontaktējies ar cilvēku, kuram pirmajam ES institūcijās tika konstatēta inficēšanās ar "Covid-19".

Kā izdevumam "Euractiv" pavēstīja avots Briselē, ar "Covid-19" saslimusi augsta ranga EDA amatpersona, kura atgriezusies no ceļojuma Itālijā pagājušajā nedēļā. Pēc atgriešanās amatpersonai pagājušajā nedēļā bijušas tikšanās ar aptuveni 30 amatpersonām no citām ES institūcijām.

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Vairāk nekā 30% no aptaujātajiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem sarucis pieprasījums pēc viņu precēm vai pakalpojumiem, informē Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

AHK veikusi savu biedru aptauju par koronavīrusa ietekmi un secināts, ka šī vīrusa ietekme uz Baltijā strādājošiem uzņēmumiem jau tagad ir liela un vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu ir jau ieviesuši konkrētus pasākumus saistībā ar koronavīrusa izplatību.

Ap 30% no aptaujātajiem uzņēmumiem Latvijā informēja, ka saistībā ar koronavīrusa izplatību un ieviestajiem piesardzības pasākumiem šobrīd nevar pieņemt būtiskus biznesa vai investīciju lēmumus. 33,3% no aptaujātajiem uzņēmumiem jau izjūt ietekmi uz sava uzņēmuma naudas plūsmu un ziņoja par samazinājušos pieprasījumu pēc viņu ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Kopumā vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem uzņēmumiem novērtēja šā brīža koronavīrusa ietekmi uz savu uzņēmējdarbību kā stipru vai vidēji stipru, lai gan lielākā daļa - 44% aptaujāto uzņēmumu Latvijā - uzskata, ka par koronavīrusa atstātajām sekām ir vēl pāragri spriest. Latvijā arī ir vislielākais tādu uzņēmumu īpatsvars Baltijā - 20%, kas sacīja, ka šobrīd vēl nav izjutuši nekādu koronavīrusa ietekmi uz savu uzņēmējdarbību - Igaunijā šādu uzņēmumu ir tikai 5,7% un Lietuvā - 9,4%.

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.

Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) 15.martā ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

ZVA skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

No šodienas iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā prasa Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktus pret negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē, lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem un plašu izvēli patērētājiem EP pārstāvniecība Latvijā.

Ar likumu jānodrošina taisnīgas un pārredzamas attiecības starp pārtikas ražotājiem, piegādātājiem un izplatītājiem. Taisnīga tirdzniecība varētu novērst arī pārprodukciju un pārtikas izšķērdēšanu, viņi saka.

«Līdz šim veiktie pasākumi nav bijusi efektīvi, tāpēc mums ir vajadzīgi jauni ierosinājumi. Jādara vairāk, lai uzlabotu attiecības starp piegādātājiem un lielveikaliem, īpaši attiecībā uz tā sauktā baiļu faktora samazināšanu,» teica Eiropas Parlamenta ziņotājs Edvars Česaks (ECR, Polija). «Visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem ir jānodrošina vienādas tiesības,» viņš piebilda.

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.

47% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 30% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

22% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 15% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 57% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais. Šie vērtējumi kopumā ir labāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Lai gan pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 1 procentu punktu vairāk iedzīvotāju – 23% iedzīvotāju 2014.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, 22% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni biežāk nekā šī gada nogalē iegūtie 15%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku. Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks.

Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” 2020. gadā strādājis ar 37,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 1,57 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Gadā, kad auto mazumtirdzniecības apjomi valstī samazinājušies par 26%, SIA “Domenikss” apgrozījums sarucis par 18%, savukārt peļņa, salīdzinot ar 2019. gadu, kāpusi par 45%. Nodokļos valstij SIA “Domenikss” 2020. gadā ir samaksājis teju 5,3 miljonus eiro, no kā nozīmīgākā daļa bija PVN un VSAOI nomaksa.

“Gads uzņēmumam ir noslēdzies ļoti veiksmīgi, neskatoties uz to, ka tas ir bijis viens no izaicinošākajiem jaunāko laiku autobūves un mazumtirdzniecības nozaru vēsturē. Rezultāts sasniegts, pateicoties stratēģiskiem vadības lēmumiem, finanšu izmaksu disciplīnai, apjomīgam darbam efektivizācijas uzlabošanā, kā arī kolektīva spējai operatīvi pielāgoties darbam jaunajos apstākļos, nodrošinot nemainīgi augstu apkalpošanas kvalitāti,” stāsta uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.

Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme - lēnāka.

Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi "iespiest bremžu pedāli grīdā" un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu.

Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.