Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis medijos ir izteicies, ka nesaprot, kādēļ nepieciešama jauna administratīvi teritoriālā reforma, ko tā dos iedzīvotājiem. Argumentu, ka likumā noteiktajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu pašlaik neatbilst aptuveni puse pašvaldību, M. Pūķis neuzskata par pietiekamu.
Lai adekvāti novērtētu LPS padomnieka neizpratni, jāatceras, ka LPS ir vistīrākā lobiju organizācija un tās lielāko biedru daļu veido tieši mazās pašvaldības, kādas ir vairumā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka LPS biedri lobē paši sevi un savas intereses. Slikti ir tas, ka pagastveči savas intereses, lasi – savu amatu saglabāšanu, uzdod par iedzīvotāju interesēm. Liela daļa no pašreizējiem 119 novadiem paši nav spējīgi attīstīties, tiem ir nepieciešamas dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Turklāt nereti nauda tiek vienkārši izkleķerēta.
Uzskatāms piemērs ir pustukšu vidusskolu saglabāšana par katru cenu, kā rezultātā salīdzinoši mazā ģeogrāfiskā teritorijā ir trīs pustukšas izglītības iestādes. Valsts kontrole ir norādījusi, ka pašvaldības grēko arī skolēnu pārvadājumos, jo labāk savus bērnus ved uz tālāku skolu, toties savā novadā, nevis tuvāku, bet kaimiņu. Šāda sadrumstalotība noteikti nenāk par labu valsts kopējai attīstībai. Toties no tā noteikti iegūst mazo novadu administrācijas, kam ir amati un atalgojums. Viens no variantiem paredz, ka, tāpat kā līdz šim, saglabāsies 9 republikas pilsētas, taču pašreizējo 119 novadu vietā varētu būt 29. Skaidrs, ka šādas apvienošanās rezultātā liels daudzums pašreizējo novadu administrācijas darbu zaudēs. Tas nepatīk nevienam. Tādēļ arī LPS kā lobijorganizācija strādā uz pilnu klapi, lai nepieļautu nepatīkamās pārmaiņas, turklāt apgalvojot, ka to dara iedzīvotāju labā. Patiesība gan ir tā, ka lielākā teritorijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk un ekonomiski pamatotāk nodrošināt kvalitatīvus un iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus.
Savukārt, ja runājam par tīri ģeogrāfisko sasniedzamību, tad lielākā teritorijā arī ir vieglāk noorganizēt efektīvus pasažieru pārvadājumus, kas nav saraustīti starp vairākām mazām teritorijām, kur katra velk deķīti uz savu pusi. Latvijas teritorija nav tik liela, lai varētu teikt, ka lielajos novados būs kādas aizmirstas nomales. Jāatgādina, ka visu Latviju (no Rēzeknes līdz Liepājai) var šķērsot pusē dienas. Lielā novadā ir iespējams izvietot publisko pakalpojumu saņemšanas vietas tā, lai tās būtu ērti sasniedzamas visiem novada iedzīvotājiem, un ir iespējams, ņemot vērā pasažieru plūsmu, izveidot adekvātu transporta nodrošinājumu. Rezultātā ieguvēji būs tieši iedzīvotāji, kuriem būs vieglāk sasniedzami un pieejami kvalitatīvi pakalpojumi.
Arī pagastvečiem un sievām ir pienācis laiks ieskatīties realitātei sejā un pieņemt neizbēgamo – ārpus attīstības centriem iedzīvotāju skaits turpinās sarukt un urbanizācija tikai kļūs spēcīgāka. Nav pamata domāt, ka novadā ar 1500 iedzīvotājiem nākotnē iedzīvotāju skaits pēkšņi dubultosies. Tieši tādēļ ir nepieciešami lieli un spēcīgi novadi, kas koncentrējas ap vienu attīstības centru, kurš ar savu izaugsmi pozitīvi ietekmē visu teritoriju. Ja runājam par vienlīdzīgām iespējām visiem, tad to spēj tikai lieli un spēcīgi novadi.
