Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku

Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs ir tas, kas šo kreditēšanas tirgu regulē. Pareizi veidota šī kredītinformācijas apmaiņa valstī nodrošina kreditēšanas tirgus pašregulējošo mehānismu, tas nozīmē, ka kredītbirojs pilda neatkarīga starpnieka funkciju, starp visām iesaistītajām pusēm (kreditētājiem un pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu patērētājiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsti) un nodrošina to interešu sabalansēšanu. Kredītbirojam jāveido līdzsvars un jānodrošina, ka kreditēšanas tirgus balstās uz pamatotu kreditēšanu, kas attīstās un virzās pēc brīvā tirgus likumiem, realizējot valsts ekonomikas attīstības intereses. Savukārt, ja pie tā veidošanas ir pieļautas atkāpes, tad par ekonomisko stabilitāti, izaugsmi, visu tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanu utt. uz dažiem gadiem var droši aizmirst.

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Ikdienā diskutējot par kredītbiroju tēmu, bieži nākas saskarties ar neizpratni par kredītbiroja funkcijām, mērķiem un ekonomikas problēmām, ko tas palīdzētu risināt. Kāds tad ir sagaidāmais ieguvums no kredītbiroja? Kādu labumu tas varētu sniegt Latvijai?

Vispirms gribu uzsvērt, ka kredītbirojs nenodarbojas ne ar parādu piedzīšanu, ne kredītpakalpojumu sniegšanu, jo tas radītu interešu konfliktu un negatīvi ietekmētu konkurenci. Kredītbirojs datus neizmanto savām vajadzībām - tas sniedz informācijas pakalpojumus pārējiem tirgus dalībniekiem (kredītspējas, riska novērtēšanā u.t.t.).

Katrā valstī kredītbiroja modelis ir atšķirīgs (funkcijas, īpašnieku struktūra, datu avoti, apstrādes veidi u.c.), jo vērā ir jāņem katra tirgus individuālās īpatnības un vajadzības. Kredītbirojus vienojošais faktors viennozīmīgi ir mērķis jeb kredītbiroja pamatfunkcija – informācija kredītspējas izvērtēšanai, pats vērtējums (scoring) un kredītrisku vadība. Lai veiksmīgi sasniegtu šos pamatmērķus, neatņemamas ir arī pārējās funkcijas:

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Kredītbirojam jāataino informācija ne tikai par personas nenokārtotajām saistībām, bet arī saistību izpildi, jo tādējādi tiks sniegta plašāka aina par personas kredītrisku esamību vai neesamību, norāda riska menedžmenta konsultāciju uzņēmuma Creditinfo Decision izpilddirektors Pols Rendels.

Randels skaidroja, ka Latvijā kredītbirojs nav jauns pakalpojums, jo bankas jau patlaban veic kredītu reģistru, tiesa, piedāvājot tikai nelielu ieskatu kredītu kopainā. «Taču kredītbiroji, kas piedāvā visu informāciju par aizdevumiem un parādiem, Latvijā ir samērā jauna parādība. Kredītbiroji apvieno informāciju arī par dažādiem maksājumiem, piemēram, komunālajiem, telekomunikāciju u.c.,» atzina eksperts.

Pēc viņa teiktā, kredītbiroja ieviešana Latvijā ir pozitīvi vērtējama, jo kredītbiroja darbība ne tikai mazina kredītriskus, bet arī novērš krāpniecības gadījumus, kad kāds mēģina aizņemties naudu ar cita cilvēka identitāti, kā arī mazinās pārkāpumi banku darbībā un uzlabojas kredītu izsniegšanas apjomi.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā visai bieži tiek apspriests vārds «kredītbirojs». Daudziem rodas jautājumi par to, kas tas ir, kādēļ mums tas ir nepieciešams un kādas funkcijas tas veic.

Atbildes uz šiem jautājumiem, šķiet, radis ir tikai retais. Kad jautājumi ir vairāk nekā atbildes, mēs mēģinām meklēt papildus informāciju, bet pagaidām Latvijas informatīvajā telpā ziņas par šo mistisko veidojamu ir ļoti skopas. Šķiet vienīgā iespēja rast skaidrību, ir ķerties klāt visiem pasaulē pieejamajiem materiāliem un mēģināt izglītoties pašam.

Kredītbirojs noteikti nav ne parādnieku reģistrs, ne arī melnais saraksts, kā bieži vien salīdzina Latvijā. Izrādās, ka pasaulē jau gadu desmitiem ilgi strādā kredītbiroji un arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis ir kārtējo reizi mūs apsteigušas attīstībā, jau vairāku gadu garumā strādājot ar kredītbirojiem. Pēc oficiāliem skaidrojumiem kredītbirojs ir uzņēmums, kas apkopo informāciju no dažādiem avotiem (gan par fiziskām, gan juridiskām personām), veido kredītspējas vērtējumus un nodrošina tirgus dalībniekus ar informāciju. Tātad galvenā doma ir apkopot vienviet informāciju un, balstoties uz to, veikt kredītspējas vērtējumus. Lai arī izklausās ļoti vienkārši, kredītbiroja funkciju veikšana prasa plašas zināšanas gan risku vadības jautājumos, gan makroekonomikā, gan jurisprudencē.

Latvijā pirmais licencētais kredītbirojs – AS Kredītinformācijas Birojs ir izveidojis pakalpojumu, kas jebkurai privātpersonai dod iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju.

Speciālus informatīvos pakalpojumus kredītbirojs piedāvā arī uzņēmumiem, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Šobrīd AS Kredītinformācijas Birojs apkopo privātpersonu datus no sešām lielākajām Latvijas komercbankām – ABLV Bank, Citadele banka, DNB banka, Nordea, SEB banka, Swedbank, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pārējām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā, kur veidojas nenomaksāto rēķinu slogs, kā piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēju (ūdens, siltums, apsaimniekošana), parādu piedziņas, apsardzes uzņēmumus, degvielas mazumtirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem.

Kredītbirojs piedāvā jebkurai privātpersonai iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju. Kredītbiroja sistēmā pieejami dati arī no publiskajiem informācijas avotiem, kā, piemēram, Uzņēmumu reģistrs. Kredītbirojs katrai privātpersonai nodrošina divas bezmaksas Kredītvēstures atskaites gadā par pašas personas datiem. Kredītbirojs, ievērojot privātpersonu intereses, nodrošina katra pieprasījuma uzskaiti par katras privātpersonas Kredītvēsturi, ko veikuši esošie vai potenciālie kreditētāji. Šī ir iespēja kontrolēt personas datu izmantošanas likumību.

Klientu maksātspējas izvērtēšanai nebanku kreditētāji gatvojas izveidot paši savu pagaidu «kredītu reģistru».

Ātriem kredītu devējiem durvis uz Latvijas Bankas (LB) uzturēto Kredītu reģistru, kur tiek apkopota galvenokārt informācija par banku izsniegtiem kredītiem, ir aizvērtas un, spriežot pēc pasaules prakses, arī nekad netiks atvērtas.

Šobrīd no dienaskārtības arī esot noņemta diskusija par ātro kredītu sniedzēju datu iekļaušanu un attiecīgi nozares dalībnieku pievienošanu LB Kredītu reģistram, uzskata LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Šāds pavērsiens saistīts ar to, ka ar Ekonomikas ministrijas svētību izveidota darba grupa strādā pie Kredītbiroja likuma izstrādes.

Ātro kredītu devēju darbības specifika paredz iespēju saņemt aizdevumu 15 minūšu laikā, un tas nozīmē, ka kompānijām jābūt iespējām tikpat ātri saņemt un apstrādāt datus par personām kredītspējas novērtēšanai.

Jautājums par komunālo parādu problēmām atkal tiek aktīvi apspriests gan ministrijās, gan medijos, gan sabiedrībā. Apkārt daudz idejas un viedokļi par to, ko tad darīt un kā risināt šos jautājumus - piedzīt, tiesāties, u.c. Kā jau jebkuras problēmas risināšanai, man šķiet ir būtiski saprast loģisko ķēdi: problēmas cēloņi, mērķi, ko vēlamies sasniegt un tad līdzekļi, kā to izdarīt.

Kas tad ir šie cēloņi? Manuprāt, šai situācijai ir trīs galvenie cēloņi. Viens no būtiskiem iemesliem ir zemie iedzīvotāju ienākumi. Mērķis šeit visiem saprotams - veicināt ieņēmumu palielināšanu (algas, sociālie pabalsti, u.t.t.) un samazināt izmaksas pakalpojumu sniedzējiem. Tas panākams veicinot efektīvu un pamatotu valsts ekonomisko attīstību (ne uz ekonomisko burbuļu rēķina).

Otrs iemesls lielajiem parādu apjomiem ir sliktā maksāšanas disciplīna Latvijā. Daļa no parādiem ir tādi, kas iedzīvotājiem veidojās nespējot norēķināties par pakalpojumiem, bet daļa veidojās tādēļ, ka vienkārši negribējās maksāt. Ikdienā bieži komunicējot ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, saprotu, ka vislielākā sāpe ir tieši par šiem, kas nemaksā ļaunprātīgi. Kāds mājas pārvaldnieks man reiz sacīja: «Viņam parāds ir vairāki tūkstoši, brauc ar dārgām mašīnām, bet rēķinus nemaksā. Kad mēģinu uzsākt sarunu, man tikai piesola pa ģīmi sadot, negribot maksāt un nemaksās. Un es neko viņam nevaru padarīt». Ja mēs spētu cīnīties ar ļaunprātībām, domāju liela daļa problēmas jau būtu atrisināta.

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Maksājot rēķinus, cilvēki vispirms izvēlas maksāt kredītsaistības bankām. Rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ierindojas tikai piektajā vietā, liecina Latvijas kredītbiroja Creditinfo Latvija klientu aptauja.

Turklāt 97% respondentu norāda, ka vēlas, lai turpmāk viņu kredītspējas izvērtēšanā ņemtu vērā ne tikai kavētos maksājumus (negatīvās ziņas), bet arī laikā veiktos maksājumus (pozitīvās ziņas), kas viņiem dotu priekšrocības nākotnē. Creditinfo Latvija aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties aptaujā - izteikt savu viedokli Ministru Kabinetam, kurš tuvākajā laikā lems par šo jautājumu.

Respondenti atzīst, ka šobrīd, maksājot rēķinus, vienmēr laikā un kā pirmo veic kredītsaistību maksājumu bankai (indekss 1,01). Otrajā vietā – ar indeksu 0,58 – ierindojas maksājumi par elektrību un gāzi. Trešajā vietā (0,52) – seko telefonrēķina apmaksa. Ceturtajā vietā (0,5) – ierindojas regulārais ikmēneša maksājums par auto līzingu. Tikai piektajā vietā – ar indeksu 0,49 - seko namu apsaimniekotāju izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem. Sestajā vietā (0,49) ierindojas maksājumi nebanku kreditētājiem. Savukārt par vismazsvarīgākiem rēķiniem – kurus maksā kā pēdējos vai «tad, kad sanāk» – respondenti atzīst rēķinu par internetu (septītā vieta ar indeksu 0,46) un par televīziju (astotā vieta ar 0,38) samaksu, kā arī citus maksājumus (devītā vieta ar 0,29).

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Līdz 2014. gada 1.jūnijam plānots izvērtēt, vai kredītbiroji Latvijā varēs apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju – datus par līguma esamību.

Ekonomikas ministrijai (EM) līdz šim laikam būs jāinformē valdība par kredītbiroju darbību un attīstības tendencēm, kā arī jāsniedz izvērtējums par to, vai kredītbirojiem būtu jāļauj apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju, lēmusi valdība.

DB jau rakstīja, ka kredītbiroji Latvijā sākotnēji apkopos negatīvo informāciju, minimālā parāda summa varētu būt 100 latu. Savukārt nākotnē plānots virzīties uz to, lai kredītbirojos būtu pieejama arī poztīvā informācija par personas saistībām. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis lēš, ka divu gadu laikā būtu jāvirzās uz priekšu. Asociācija pauž atbalstu arī tam, ka kredītbiroji uzreiz apkopotu visu informāciju par personas saistībām – gan pozitīvo, gan negatīvo, tomēr ar to steigties negrib EM.

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi Kredītbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā šie biroji varēs darboties. Likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Kredītbiroja ideja ir vienkārša - jebkurš uzņēmējs, kurš vēlēsies, saskaņā ar likuma prasībām un iegūstot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varēs dibināt savu uzņēmumu - kredītbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reģistrus, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem, piemēram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ātro kredītu devēju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces līzingā, kā arī tādus valsts reģistrus kā Ceļu satiksmes drošības direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, otrdien raksta laikraksts Diena.

Faktiski kredītbirojos vienuviet tiks apkopota iedzīvotāju maksājumu vēsture, kas parāda, cik godprātīgi cilvēki pilda savas maksājumu saistības, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. Kredītbiroji savu peļņu gūs no tā, ka reģistru apkopoto informāciju par konkrētā iedzīvotāja maksātspēju par naudu pārdos kredītiestādēm personas kredītspējas vērtēšanai.

Jāuzsver, ka cilvēka dati kredītiestādēm tiks nodoti tikai ar viņa piekrišanu. No kredītbiroju sistēmas ieguvēji būs godprātīgie maksātāji, jo, kā Dienai uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām būs iespēja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozīmē - jo labāka cilvēka maksājumu vēsture - neviena kavējuma -, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlīdzīgi). Līdz šim bankām nebija iespēju izveidot šādus individualizētus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reģistru informācija. E. Kropa arī uzsver, ka bankas vērtēs visu klienta kredītvēsturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavēts telefona rēķina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mēnešu kavēts ātrais kredīts. E. Kropa atgādina, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu.

Nākotnē Latvijā varētu darboties 2–3 kredītbiroji, kas apkopos arī pozitīvās ziņas. No decembra kredītbiroji varētu saņemt licenci darbības uzsākšanai, un prognozējams, ka pretstatā sākotnējai idejai iekļaut tikai negatīvos datus tajā būs iespēja ietvert arī informāciju par pozitīvajiem parādnieku maksājumiem.

Otrdien valdībā izskatīs likumprojektu, kas regulēs kredītbiroju darbību. Paredzams, ka darbības uzsākšanai kredībirojam būs nepieciešama licence, ko varēs saņemt Datu valsts inspekcijā un paredzams, ka tā maksās 6400 Ls, savukārt ikgadējā valsts nodeva par kredītbiroja darbības uzraudzību būs 11,4 tūkst. Ls apmērā. Patlaban datus par iedzīvotāju saistībām apkopo Latvijas Kredītu reģistrs, taču tajā tiek apkopoti tikai finanšu tirgus dalībnieku sniegtie dati (piemēram, bankas, apdrošinātāji).

Kredītbiroju apkopotie dati būs plašāki - sākot ar komunālo maksājumu parādiem, nebanku kreditētājiem un citām institūcijām, kas vēlēsies sniegt informāciju par parādnieku. Sākotnēji kredītbirojos tiks apkopota negatīvā informācija, kā arī informācija no attiecīgām valsts informācijas sistēmām, piemēram, maksātnespējas procesiem, tiesvedībām, taču kredītbirojam netiks liegts apkopot arī pozitīvo informāciju, piemēram, par veikto parāda atmaksu. Arī starptautiskā kredītbiroja Creditinfo Group Latvijas biroja Creditinfo Latvija vadītājs Armīns Kalniņš norāda, ka pozitīva informācija par maksājumiem vēl vairāk motivētu parādniekus norēķināties ar aizdevējiem.

Lai nodrošinātu efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabotu kredītriska pārvaldību, turpmāk iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinfomācijas birojā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtais Kredītbiroju likums.

Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Tāpat likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem.

Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas būs ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un no citām saistītām datubāzēm.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Kredītbiroju likumprojektu, kurā runāts par prasībām biroja darbībai, kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņiem, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumiem un atbildību par kredītinformācijas apstrādi.

«Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» pauž EM pārstāvji. Viņi skaidro, ka tas tiks panāks, radot regulējumu, kurš uzlabos kredītspējas vērtējuma pamatā esošo datu apjomu un kvalitāti, vienlaicīgi paredzot normas, kas nodrošinās personas kontroli pār to, kas un kādiem mērķiem ir pieprasījis datus.

Plānots, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā.

Ikgadējo valsts nodevu par kredītbiroja darbības uzraudzību plānots noteikt 11,4 tūkstošu latu apmērā, paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Savukārt par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kredītbiroja darbībai būs jāmaksā 6,4 tūkstoši latu. «Tādējādi pirmajā kredītbiroju darbības gadā kredītbirojam valsts nodeva būs jāmaksā 17,8 tūkstošu latu apmērā un pārējos gados – 11,4 tūkstošu latu apmērā,» DB skaidro Ekonomikas ministrijā (EM).

Jāatgādina, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā. «Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» iepriekš norādīja EM.

Kredītbiroja funkcija ir apkopot visu – gan pozitīvo, gan negatīvo informāciju – par cilvēka maksāšanas paradumiem, un tas nav domāts, lai kādu sodītu.

«Šie reģistri nav domāti, lai kādu sodītu par kādreiz pieļauto kļūdu vai dzīves neveiksmi, bet gan, lai objektīvi izvērtētu riskus, kas saistīti ar preces vai pakalpojuma sniegšanu uz pēcapmaksu,» DB norādīja Lindorff Oy Latvijas filiāles ģenerāldirektors Reinis Kučers.

Vienlaikus kredītbiroji var palīdzēt piedāvāt atbilstošu produktu un arī cenu dažādām potenciālo klientu grupām (piemēram, zemāku cenu kredītam, ja cilvēkam nekad nav bijuši parādi). «Pašlaik Latvijā šāda veida domāšana tikai veidojās, tāpēc arī vairumā gadījumu šādi reģistri asociējas ar melnajiem sarakstiem utt. Taču, ja to pareizi pozicionē, tad tas var nest labumu gan biznesam gan sabiedrībai kopumā, uzlabojot maksāšanas kultūru, paātrinot naudas plūsmu un saņemot atbilstošu cenu par preci vai pakalpojumu, » klāsta R. Kučers.

No šī gada 2.decembra Latvijā varēs veidot kredītbirojus, kuri, atšķirībā no jau esošā Latvijas Bankas Kredītu reģistra, apkopos informāciju ne tikai par iedzīvotāju saistībām pret bankām un citām finanšu institūcijām, bet arīdzan ziņas par privātpersonu nodokļu parādiem, kā arī parādsaistībām pret komunālo un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Saskaņā ar Kredītbiroju likumu, kuru otrdien akceptēja valdība, šādu institūciju licencēšanu veiks Datu valsts inspekcija.

Jāatzīmē, ka, saskaņā ar likumprojektu, kurš gan vēl jāskata Saeimai, kredītbiroja datu bāzē varēs iekļaut ziņas par parādiem, kas apstiprināti ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu un parādiem, kuriem no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas un par kuriem no brīdinājuma izsūtīšanas par attiecīgo parādu ir pagājušas vismaz 30 dienas. Tiesa gan, ziņas par šādiem parādiem datu bāzē varēs iekļaut tikai gadījumos, kad attiecīgais parāds nav ticis segts un klients nav izteicis rakstveida iebildumus par parāda esamību vai apmēru.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Bafets iesaka zemu izmaksu fondus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieki aktīvi mēģina interpretēt Berkshire Hathaway leģendārā vadītāja Vorena Bafeta izteikumus pēc ikgadējās viņa stūrētās kompānijas akcionāru sanāksmes. Tās laikā ietekmīgais investors nekautrējās kritizēt Volstrītu un fondus, kuri par aktīvu pārvaldīšanu prasa lielāku samaksu. Viņš arī norādīja, ka priekšroku dod zemu izmaksu biržās tirgotajiem fondiem (ETF).

Jāpiebilst, ka Vorens Bafets jau pirms pāris gadiem Berkshire kuplo akcionāru pulku informēja, ka vēlas, lai viņa personīgā bagātība tiktu investēta visai vienkāršā veidā. V. Bafets teica, ka 10% vajagot ieguldīt īstermiņa ASV obligācijās, un pārējos 90% vajagot atlicināt ieguldījumiem ļoti zemu izmaksu fondā, kurš seko līdzi ASV Standard & Poor’s 500 indeksa izmaiņām.