Kredītbiroja funkcija ir apkopot visu – gan pozitīvo, gan negatīvo informāciju – par cilvēka maksāšanas paradumiem, un tas nav domāts, lai kādu sodītu.
«Šie reģistri nav domāti, lai kādu sodītu par kādreiz pieļauto kļūdu vai dzīves neveiksmi, bet gan, lai objektīvi izvērtētu riskus, kas saistīti ar preces vai pakalpojuma sniegšanu uz pēcapmaksu,» DB norādīja Lindorff Oy Latvijas filiāles ģenerāldirektors Reinis Kučers.
Vienlaikus kredītbiroji var palīdzēt piedāvāt atbilstošu produktu un arī cenu dažādām potenciālo klientu grupām (piemēram, zemāku cenu kredītam, ja cilvēkam nekad nav bijuši parādi). «Pašlaik Latvijā šāda veida domāšana tikai veidojās, tāpēc arī vairumā gadījumu šādi reģistri asociējas ar melnajiem sarakstiem utt. Taču, ja to pareizi pozicionē, tad tas var nest labumu gan biznesam gan sabiedrībai kopumā, uzlabojot maksāšanas kultūru, paātrinot naudas plūsmu un saņemot atbilstošu cenu par preci vai pakalpojumu, » klāsta R. Kučers.
Kopumā iecere Latvijā atļaut veidot kredītbirojus esot ļoti laba, jo ļautu viegli un ātri iegūt informāciju par potenciālo klientu, kas pašlaik ir diezgan sarežģīti, jo nav vienotas datubāzes, kurā varētu iegūt objektīvus datus par potenciālo klientu. «Sarežģītākais darbs manā skatījumā būs ar atsevišķu institūciju iesīkstējušajiem uzskatiem par datu pieejamību un nespēju skatīt lietas pēc būtības,» min R. Kučers.
Patlaban parādnieku loks Latvijā Lindorff vērtējumā ir ļoti dažāds – sākot ar studentiem, bezdarbniekiem, pensionāriem beidzot ar neveiksmīgiem biznesmeņiem un spekulantiem. «Lielākā daļa, protams, ir ekonomiski aktīvie cilvēki, kas ir aktīvā patērētāja brieduma stadijā. Tāpat ir daļa cilvēku, kam joprojām ir problēmas ar finanšu plānošanu, kā rezultātā viņi uzņemas pārāk lielas saistības, kuras kaut kādā brīdī sāk smelties pāri malām un tad ir jādomā kā situāciju risināt,» stāsta R. Kučers, piebilstot, ka vispārēji situācija ar maksājumu kavējumiem uzlabojas.
DB jau rakstīja, ka valdība apstiprinājusi EM izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroju izveides un darbības institucionālo modeli. Līdz gada beigām plānots izstrādāt tiesisko regulējumu. Plānots, ka kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kredītspējas vērtēšanas kvalitātes uzlabošanos, lai veicinātu kredītresursu plašāku pieejamību, vienlaicīgi samazinot pārmērīgas aizņemšanās risku, kā arī nodrošinās kredītinformācijas pieejamību plašākam kredītbiroja dalībnieku lokam. Tāpat kredītbiroju izveide sekmēs vispārējās maksāšanas disciplīnas uzlabošanos, nenokārtoto saistību apjoma samazināšanos, kā arī mazinās kredītrisku, padarot kreditēšanas pakalpojumus lētākus un pieejamākus.
Paredzēts, ka sākotnēji kredītbiroji varēs apstrādāt negatīvo kredīinformāciju, savukārt jautājums par tiesībām kredītbirojiem apstrādāt datus kredītspējas vērtēšanai arī ar datiem par līguma esamību (pozitīvā kredītinformācija) tiks atkārtoti izvērtēts pēc tam, kad kredītbiroji būs uzsākuši darbību un būs iespējams novērtēt gan to darbības rezultātus un attīstības tendences, gan sabiedrības kopējo attieksmi pret personas datu apstrādi kredītbirojos. To plānots izvērtēt līdz 2014. gada 1. jūnijam.
Kredītbiroji tiks licencēti un uzraudzīti, un licencēšanas funkciju veiks Datu Valsts Inspekcija.