Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Līdz 2014. gada 1.jūnijam plānots izvērtēt, vai kredītbiroji Latvijā varēs apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju – datus par līguma esamību.

Ekonomikas ministrijai (EM) līdz šim laikam būs jāinformē valdība par kredītbiroju darbību un attīstības tendencēm, kā arī jāsniedz izvērtējums par to, vai kredītbirojiem būtu jāļauj apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju, lēmusi valdība.

DB jau rakstīja, ka kredītbiroji Latvijā sākotnēji apkopos negatīvo informāciju, minimālā parāda summa varētu būt 100 latu. Savukārt nākotnē plānots virzīties uz to, lai kredītbirojos būtu pieejama arī poztīvā informācija par personas saistībām. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis lēš, ka divu gadu laikā būtu jāvirzās uz priekšu. Asociācija pauž atbalstu arī tam, ka kredītbiroji uzreiz apkopotu visu informāciju par personas saistībām – gan pozitīvo, gan negatīvo, tomēr ar to steigties negrib EM.

Kredītbiroji Latvijā sākotnēji apkopos negatīvo informāciju, minimālā parāda summa varētu būt 100 latu.

Savukārt nākotnē plānots virzīties uz to, lai kredītbirojos būtu pieejama arī poztīvā informācija par personas saistībām. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis lēš, ka divu gadu laikā būtu jāvirzās uz priekšu. Asociācija pauž atbalstu arī tam, ka kredītbiroji uzreiz apkopotu visu informāciju par personas saistībām – gan pozitīvo, gan negatīvo, tomēr ar to steigties negrib Ekonomikas ministrija (EM). Šodien valdība skatīs informatīvo ziņojumu par kredītinformācijas apmaiņas tiesiskajiem aspektiem un institucionālo modeli.

Atbalstu tam, ka kredītbirojiem būtu jādod tiesības apkopot datus par līguma esamību – tā saucamo pozitīvo informāciju – paudusi LTRK, kuras ieskatā bez pozitīvās informācijas nav iespējams izvērtēt personas kredītspēju. Tam piekrīt Vācijas Creditinfo International GmbH meitas - kompānijas SIA Creditinfo Latvija valdes loceklis Armīns Kalniņš, vēršot uzmanību uz kredītbiroju pieredzi citur Eiropā, kā arī uzņēmuma veiktajā aptaujā to atbalstījuši 96% respondentu. Pretējā gadījumā tiekot ierobežotas nebanku kreditētāju tiesības, turklāt, iespējams, ar pozitīvo informāciju komersanti apmainīsies nelicencētā veidā. Kā faktoru A. Kalniņš min arī pārmērīgas aizņemšanās risku.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Kredītbiroju likumprojektu, kurā runāts par prasībām biroja darbībai, kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņiem, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumiem un atbildību par kredītinformācijas apstrādi.

«Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» pauž EM pārstāvji. Viņi skaidro, ka tas tiks panāks, radot regulējumu, kurš uzlabos kredītspējas vērtējuma pamatā esošo datu apjomu un kvalitāti, vienlaicīgi paredzot normas, kas nodrošinās personas kontroli pār to, kas un kādiem mērķiem ir pieprasījis datus.

Plānots, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā.

Kredītbirojam jāataino informācija ne tikai par personas nenokārtotajām saistībām, bet arī saistību izpildi, jo tādējādi tiks sniegta plašāka aina par personas kredītrisku esamību vai neesamību, norāda riska menedžmenta konsultāciju uzņēmuma Creditinfo Decision izpilddirektors Pols Rendels.

Randels skaidroja, ka Latvijā kredītbirojs nav jauns pakalpojums, jo bankas jau patlaban veic kredītu reģistru, tiesa, piedāvājot tikai nelielu ieskatu kredītu kopainā. «Taču kredītbiroji, kas piedāvā visu informāciju par aizdevumiem un parādiem, Latvijā ir samērā jauna parādība. Kredītbiroji apvieno informāciju arī par dažādiem maksājumiem, piemēram, komunālajiem, telekomunikāciju u.c.,» atzina eksperts.

Pēc viņa teiktā, kredītbiroja ieviešana Latvijā ir pozitīvi vērtējama, jo kredītbiroja darbība ne tikai mazina kredītriskus, bet arī novērš krāpniecības gadījumus, kad kāds mēģina aizņemties naudu ar cita cilvēka identitāti, kā arī mazinās pārkāpumi banku darbībā un uzlabojas kredītu izsniegšanas apjomi.

Nākotnē Latvijā varētu darboties 2–3 kredītbiroji, kas apkopos arī pozitīvās ziņas. No decembra kredītbiroji varētu saņemt licenci darbības uzsākšanai, un prognozējams, ka pretstatā sākotnējai idejai iekļaut tikai negatīvos datus tajā būs iespēja ietvert arī informāciju par pozitīvajiem parādnieku maksājumiem.

Otrdien valdībā izskatīs likumprojektu, kas regulēs kredītbiroju darbību. Paredzams, ka darbības uzsākšanai kredībirojam būs nepieciešama licence, ko varēs saņemt Datu valsts inspekcijā un paredzams, ka tā maksās 6400 Ls, savukārt ikgadējā valsts nodeva par kredītbiroja darbības uzraudzību būs 11,4 tūkst. Ls apmērā. Patlaban datus par iedzīvotāju saistībām apkopo Latvijas Kredītu reģistrs, taču tajā tiek apkopoti tikai finanšu tirgus dalībnieku sniegtie dati (piemēram, bankas, apdrošinātāji).

Kredītbiroju apkopotie dati būs plašāki - sākot ar komunālo maksājumu parādiem, nebanku kreditētājiem un citām institūcijām, kas vēlēsies sniegt informāciju par parādnieku. Sākotnēji kredītbirojos tiks apkopota negatīvā informācija, kā arī informācija no attiecīgām valsts informācijas sistēmām, piemēram, maksātnespējas procesiem, tiesvedībām, taču kredītbirojam netiks liegts apkopot arī pozitīvo informāciju, piemēram, par veikto parāda atmaksu. Arī starptautiskā kredītbiroja Creditinfo Group Latvijas biroja Creditinfo Latvija vadītājs Armīns Kalniņš norāda, ka pozitīva informācija par maksājumiem vēl vairāk motivētu parādniekus norēķināties ar aizdevējiem.

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru¹. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Ikgadējo valsts nodevu par kredītbiroja darbības uzraudzību plānots noteikt 11,4 tūkstošu latu apmērā, paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Savukārt par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kredītbiroja darbībai būs jāmaksā 6,4 tūkstoši latu. «Tādējādi pirmajā kredītbiroju darbības gadā kredītbirojam valsts nodeva būs jāmaksā 17,8 tūkstošu latu apmērā un pārējos gados – 11,4 tūkstošu latu apmērā,» DB skaidro Ekonomikas ministrijā (EM).

Jāatgādina, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā. «Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» iepriekš norādīja EM.

Lai nodrošinātu efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabotu kredītriska pārvaldību, turpmāk iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinfomācijas birojā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtais Kredītbiroju likums.

Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Tāpat likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem.

Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas būs ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un no citām saistītām datubāzēm.

Kredītvēsture visplašākajā nozīmē ir personas finansiālās darbības pārskats, kas veidojas no kredītu saistību izpildes datiem, disciplīnas dažādu rēķinu apmaksā un rīcības ar naudu bankas kontos. Šobrīd Latvijā oficiāli uzskaitītā patērētāju kredītvēsture aprobežojas galvenokārt ar kredītiestāžu pakalpojumu izmantošanas un saistību kārtošanas apkopojumu. Iecere uzsākt Latvijā kredītu biroju darbību, ko šobrīd apstiprināšanai valdībā virza Ekonomikas ministrija, nākotnē padarīs kredītvēstures jēdzienu ievērojami nozīmīgāku, kas motivēs patērētājus rūpīgāk sekot visu savu saistību izpildei.

Saskaņā ar Kredītbiroju likumu šīs jaunās institūcijas apkopos ne tikai datus par personu kredītsaistībām, bet arī par to parādiem valstij un visdažādākajiem preču un pakalpojumu pārdevējiem, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, telekomunikāciju vai siltumapgādes uzņēmumiem, nebanku kreditētājiem, uz nomaksu doto preču pārdevējiem u.c. Šādas procedūras rezultātā kredītvēstures uzskaitīšana kļūs pilnvērtīgāka, kas, no vienas puses, nāks par labu godprātīgiem rēķinu maksātājiem, un, no otras puses, vieglāk atklās nedisciplinēto paradumus. Līdz ar informācijas aprites iespējām, ko nodrošinās kredītbiroji, var tikt pamanīts un būt nozīmīgs teju jebkurš maksājums – īres, komunālo pakalpojumu, telekomunikāciju rēķins, satiksmes noteikumu sodu kvītis, nekustamā īpašuma nodokļa savlaicīga apmaksa vai kas cits. Cilvēka kredītvēsture sāksies ar pirmo uz viņa vārda izrakstītu rēķinu.

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi Kredītbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā šie biroji varēs darboties. Likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Kredītbiroja ideja ir vienkārša - jebkurš uzņēmējs, kurš vēlēsies, saskaņā ar likuma prasībām un iegūstot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varēs dibināt savu uzņēmumu - kredītbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reģistrus, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem, piemēram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ātro kredītu devēju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces līzingā, kā arī tādus valsts reģistrus kā Ceļu satiksmes drošības direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, otrdien raksta laikraksts Diena.

Faktiski kredītbirojos vienuviet tiks apkopota iedzīvotāju maksājumu vēsture, kas parāda, cik godprātīgi cilvēki pilda savas maksājumu saistības, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. Kredītbiroji savu peļņu gūs no tā, ka reģistru apkopoto informāciju par konkrētā iedzīvotāja maksātspēju par naudu pārdos kredītiestādēm personas kredītspējas vērtēšanai.

Jāuzsver, ka cilvēka dati kredītiestādēm tiks nodoti tikai ar viņa piekrišanu. No kredītbiroju sistēmas ieguvēji būs godprātīgie maksātāji, jo, kā Dienai uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām būs iespēja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozīmē - jo labāka cilvēka maksājumu vēsture - neviena kavējuma -, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlīdzīgi). Līdz šim bankām nebija iespēju izveidot šādus individualizētus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reģistru informācija. E. Kropa arī uzsver, ka bankas vērtēs visu klienta kredītvēsturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavēts telefona rēķina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mēnešu kavēts ātrais kredīts. E. Kropa atgādina, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu.

Iepazīstoties ar trešdien, 23.novembrī, portālā db.lv publicēto Ekonomikas ministrijas (EM) oficiālo viedokli maksātspējas vērtēšanā, distances un tiešsaistes kreditēšanas AS 4finance pauž atbalstu konstruktīvai EM pieejai konkrētajā jautājumā par maksātspējas vērtēšanas slieksni un veidu, kādā tas tiek darīts, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Proti – līdzīgi kā EM, uzskatām, ka patērētāju maksātspēja ir jāvērtē no 1. eiro, un pilnībā piekrītam EM publiski paustajam oficiālajam viedoklim, ka "Tā ir komersantu brīva izvēle, kādā veidā tie pārbauda patērētāja maksātspēju"1, un nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence, noteikt konkrētus obligātus veidus un metodes maksātspējas izvērtēšanai,» norāda AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers.

Kopš 2013. gada AS 4finance savu klientu maksātspējas izvērtēšanai izmanto daudzlīmeņu diferencētu klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmu, kurā klientu sniegto datu pārbaude ir viena no sistēmas sastāvdaļām. Sistēmu uzsākām ieviest 2013. gada nogalē. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību gan Latvijā, gan pasaulē šīs sistēmas pilnveide notiek nepārtraukti. Par to 4finance ir atbildīgs atsevišķs Datu zinātnes un padziļinātās analīzes departaments.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Jautājums par komunālo parādu problēmām atkal tiek aktīvi apspriests gan ministrijās, gan medijos, gan sabiedrībā. Apkārt daudz idejas un viedokļi par to, ko tad darīt un kā risināt šos jautājumus - piedzīt, tiesāties, u.c. Kā jau jebkuras problēmas risināšanai, man šķiet ir būtiski saprast loģisko ķēdi: problēmas cēloņi, mērķi, ko vēlamies sasniegt un tad līdzekļi, kā to izdarīt.

Kas tad ir šie cēloņi? Manuprāt, šai situācijai ir trīs galvenie cēloņi. Viens no būtiskiem iemesliem ir zemie iedzīvotāju ienākumi. Mērķis šeit visiem saprotams - veicināt ieņēmumu palielināšanu (algas, sociālie pabalsti, u.t.t.) un samazināt izmaksas pakalpojumu sniedzējiem. Tas panākams veicinot efektīvu un pamatotu valsts ekonomisko attīstību (ne uz ekonomisko burbuļu rēķina).

Otrs iemesls lielajiem parādu apjomiem ir sliktā maksāšanas disciplīna Latvijā. Daļa no parādiem ir tādi, kas iedzīvotājiem veidojās nespējot norēķināties par pakalpojumiem, bet daļa veidojās tādēļ, ka vienkārši negribējās maksāt. Ikdienā bieži komunicējot ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, saprotu, ka vislielākā sāpe ir tieši par šiem, kas nemaksā ļaunprātīgi. Kāds mājas pārvaldnieks man reiz sacīja: «Viņam parāds ir vairāki tūkstoši, brauc ar dārgām mašīnām, bet rēķinus nemaksā. Kad mēģinu uzsākt sarunu, man tikai piesola pa ģīmi sadot, negribot maksāt un nemaksās. Un es neko viņam nevaru padarīt». Ja mēs spētu cīnīties ar ļaunprātībām, domāju liela daļa problēmas jau būtu atrisināta.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā visai bieži tiek apspriests vārds «kredītbirojs». Daudziem rodas jautājumi par to, kas tas ir, kādēļ mums tas ir nepieciešams un kādas funkcijas tas veic.

Atbildes uz šiem jautājumiem, šķiet, radis ir tikai retais. Kad jautājumi ir vairāk nekā atbildes, mēs mēģinām meklēt papildus informāciju, bet pagaidām Latvijas informatīvajā telpā ziņas par šo mistisko veidojamu ir ļoti skopas. Šķiet vienīgā iespēja rast skaidrību, ir ķerties klāt visiem pasaulē pieejamajiem materiāliem un mēģināt izglītoties pašam.

Kredītbirojs noteikti nav ne parādnieku reģistrs, ne arī melnais saraksts, kā bieži vien salīdzina Latvijā. Izrādās, ka pasaulē jau gadu desmitiem ilgi strādā kredītbiroji un arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis ir kārtējo reizi mūs apsteigušas attīstībā, jau vairāku gadu garumā strādājot ar kredītbirojiem. Pēc oficiāliem skaidrojumiem kredītbirojs ir uzņēmums, kas apkopo informāciju no dažādiem avotiem (gan par fiziskām, gan juridiskām personām), veido kredītspējas vērtējumus un nodrošina tirgus dalībniekus ar informāciju. Tātad galvenā doma ir apkopot vienviet informāciju un, balstoties uz to, veikt kredītspējas vērtējumus. Lai arī izklausās ļoti vienkārši, kredītbiroja funkciju veikšana prasa plašas zināšanas gan risku vadības jautājumos, gan makroekonomikā, gan jurisprudencē.

Latvijas Nebanku kreditētāju asociācija (LNKA) aicina Ekonomikas ministriju (EM) risināt jautājumu par vienotu valsts kredītreģistru nebanku kreditēšanas sektoram, sacīja LNKA vadītāja Baiba Fromane.

EM virzītais likumprojekts par kredītbiroju neatrisina nozares problēmu, jo tur informācija par klientu parādiem tiks uzkrāta tikai tad, kad klients kavēs 60 dienas, norāda asociācijas pārstāve, piebilstot, ka nebūs pieejama informācija par aktīvajām saistībām.

Tādēļ asociācija aicina precizēt esošo likumprojektu vai arī izstrādāt jaunu, kas noteiktu vienotas valsts platformas izveidi (līdzīgi kā komercbankām Latvijas bankas uzturētais reģistrs), kā arī uzlikt par pienākumu visiem (arī tiem nozares uzņēmumiem, kas nav asociācijā - zem 20% no kopējās tirgus daļas) apmainīties ar datiem. Asociācija uzskata, ka šī ir nozares galvenā problēma, ko var atrisināt tikai un vienīgi valsts, uzsver B. Fromane.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja (fiziskās personas) ienākumiem pēc attiecīga kredītinformācijas biroja pieprasījuma, šodien nolēma valdība.

Kredītinformācijas birojam pirms pieprasījuma pieteikšanas VID ir jāpārliecinās, ka ir ievēroti Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktie nosacījumi informācijas sniegšanai, proti, kredītinformācijas lietotāja klients vai iespējamais klients sniedza piekrišanu (tostarp rakstveida) kredītinformācijas lietotājam informācijas saņemšanai no VID vai šīs tiesības izriet no noslēgtā klienta līguma, vai, ja pastāv cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētais nosacījums, kas ļauj veikt fiziskas personas datu apstrādi.

Minēto informāciju kredītinformācijas birojs varēs pieprasīt VID, ja to pieprasa kredītinformācijas lietotājs ar mērķi veikt iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanu vai šī kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.