Kredītbiroji Latvijā sākotnēji apkopos negatīvo informāciju, minimālā parāda summa varētu būt 100 latu.
Savukārt nākotnē plānots virzīties uz to, lai kredītbirojos būtu pieejama arī poztīvā informācija par personas saistībām. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis lēš, ka divu gadu laikā būtu jāvirzās uz priekšu. Asociācija pauž atbalstu arī tam, ka kredītbiroji uzreiz apkopotu visu informāciju par personas saistībām – gan pozitīvo, gan negatīvo, tomēr ar to steigties negrib Ekonomikas ministrija (EM). Šodien valdība skatīs informatīvo ziņojumu par kredītinformācijas apmaiņas tiesiskajiem aspektiem un institucionālo modeli.
Atbalstu tam, ka kredītbirojiem būtu jādod tiesības apkopot datus par līguma esamību – tā saucamo pozitīvo informāciju – paudusi LTRK, kuras ieskatā bez pozitīvās informācijas nav iespējams izvērtēt personas kredītspēju. Tam piekrīt Vācijas Creditinfo International GmbH meitas - kompānijas SIA Creditinfo Latvija valdes loceklis Armīns Kalniņš, vēršot uzmanību uz kredītbiroju pieredzi citur Eiropā, kā arī uzņēmuma veiktajā aptaujā to atbalstījuši 96% respondentu. Pretējā gadījumā tiekot ierobežotas nebanku kreditētāju tiesības, turklāt, iespējams, ar pozitīvo informāciju komersanti apmainīsies nelicencētā veidā. Kā faktoru A. Kalniņš min arī pārmērīgas aizņemšanās risku.
Diskusijām par to, vai kredītbirojiem būtu jāapkopo arī pozitīvā kredītinformācija, veltīts visvairāk laika, valdības komitejas sēdē atzina EM valsts sekretārs Juris Pūce. «Ilgākā perspektīvā uz to var skatīties, bet pašlaik Latvijai nav pietiekamas pieredzes, lai to uzreiz ieviestu,» viņš teica. EM bažas pamato ar personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību (personas datu apstrādi) ierobežošanu un aicina jautājumu par datu apjomu, ko kredītbiroji apstrādā, skatīt posmos. Kad kredītbiroji būs pastrādājuši, var lemt par informācijas paplašināšanu, skaidro EM Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks Intars Eglītis. «No vispārējā iedzīvotāju uzticības iegūšanas viedokļa ir pareizi, ja uzreiz netiek apstrādāts pārāk daudz informācijas,» piebilst M. Bičevskis. Savukārt A. Kalniņš norāda, ka, neuzsākot pozitīvās informācijas apkopošanu tagad, tas nozīmēs, ka objektīvu vērtējumu par konkrēto fizisko personu varēs iegūt tikai pēc četriem gadiem, jo divi gadi būtu minimālais pozitīvās informācijas uzkrāšanas termiņš.
«Šādā situācijā godprātīgie rēķinu maksātāji būs zaudētāji,» uzsver A. Kalniņš. Viņš arī rāda Pasaules bankas datus, ka 32% no kredītbirojiem pasaulē apkopo tikai negatīvo informāciju, bet 68% apkopo pilnu informāciju. «Pirms dažiem gadiem Dienvidkoreja un arī Honkonga piedzīvoja lielu nemaksāšanas pieaugumu nefinašu sektorā, ko radīja nepietiekama informācija un nepamatota kreditēšana. Lai arī tika apkopota negatīvā informācija, nebija pieejamas pozitīvās ziņas,» pasaules pieredzi no Pasaules Bankas ziņojuma rāda A. Kalniņš. Situācijas pamatā – kreditēšanas tirgū pieauga konkurence un bankas ļoti agresīvi pārdeva kredītkartes, bet daudzi cilvēki saņema vairākas kredītkartes – ņema vienu, lai apmaksātu iepriekšējo. «Šāda aizņemšanās noveda pie liela skaita nesamaksātu kredītkaršu parādiem. Pēc šīs kredītkaršu krīzes arī Ķīnā sāka apkopot gan negatīvo, gan pozitīvo informāciju, » stāsta A. Kalniņš.