Latvijā pirmais licencētais kredītbirojs – AS Kredītinformācijas Birojs ir izveidojis pakalpojumu, kas jebkurai privātpersonai dod iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju.

Speciālus informatīvos pakalpojumus kredītbirojs piedāvā arī uzņēmumiem, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Šobrīd AS Kredītinformācijas Birojs apkopo privātpersonu datus no sešām lielākajām Latvijas komercbankām – ABLV Bank, Citadele banka, DNB banka, Nordea, SEB banka, Swedbank, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pārējām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā, kur veidojas nenomaksāto rēķinu slogs, kā piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēju (ūdens, siltums, apsaimniekošana), parādu piedziņas, apsardzes uzņēmumus, degvielas mazumtirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem.

Kredītbirojs piedāvā jebkurai privātpersonai iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju. Kredītbiroja sistēmā pieejami dati arī no publiskajiem informācijas avotiem, kā, piemēram, Uzņēmumu reģistrs. Kredītbirojs katrai privātpersonai nodrošina divas bezmaksas Kredītvēstures atskaites gadā par pašas personas datiem. Kredītbirojs, ievērojot privātpersonu intereses, nodrošina katra pieprasījuma uzskaiti par katras privātpersonas Kredītvēsturi, ko veikuši esošie vai potenciālie kreditētāji. Šī ir iespēja kontrolēt personas datu izmantošanas likumību.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītībai un kompetencei vēl ir kurp augt, bet bankas un nebanku kreditētāji ir pietiekami viltīgi, lai ar laba mārketinga palīdzību pamanītos piedāvāt klientiem tādus kredītu noteikumus, kas nav tie izdevīgākie.

Par laimi šai taktikai ir iedarbīgs pretlīdzeklis – kredītu salīdzināšana, nelaime tikai tā, ka ne visi kredītu gribētāji ir par šādiem rīkiem un iespējām informēti.

Šajā kontekstā gribētu uzsvērt to, ka Latvijas sabiedrības lielākās daļas zināšanas par nebanku kreditētāju tirgu ir pamatīgi novecojušas. Tās palikušas apmēram desmit gadus senā pagātnē, kad nebanku kreditētāji darbojās faktiski neregulētā tirgū, kurā varēja piedāvāt plēsonīgus kredītu procentus un citus neizdevīgus noteikumus. Taču situācija aizvadīto desmit gadu laikā ir pamatīgi mainījusies – tirgus tiek stingri regulēts, noteikti maksimālie pieļaujamie kredītu procenti un citi ierobežojoši noteikumi. Vienlaikus nebanku kreditētāju tirgus ir saglabājis konkurenci un cīņu par klientiem, kuru banku tirgus diemžēl ir gandrīz zaudējis.

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Lai mazinātu risku, ka kredītus aizņemas iedzīvotāji, kas nespēj tos atdot, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri (LNKA) ir vienojušies turpmāk apmainīties ar datiem par klientu uzņemtajām parādsaistībām, informēja LNKA.

Tāpat asociācijas biedri ir lēmuši ieviest Patērētāju tiesību aizsardzības centra prasību kreditētājiem pirms aizdevuma izsniegšanas prasīt no saviem klientiem informāciju par viņu ienākumiem un izdevumiem. Ieviešot abus šos instrumentus, nebanku kreditēšanas sektorā turpmāk tiks veikta pilnīga klientu maksātspējas vērtēšanas procedūra. Paredzams, ka savstarpēju datu apmaiņu asociācijas biedri sāks 1. aprīlī.

«Jau šobrīd asociācijas biedri izmanto dažādus instrumentus maksātspējas pārbaudei. Izmantojot parādu piedziņas datu bāzes, tiek pārbaudīta informācija par to, vai klientam ir aktīvas kavētās pārādsaistības. Nebanku kreditētāji analizē arī iepriekšējo kredītu atmaksas disciplīnu. Sākontēji tiek piešķirti mazāki kredīti, ja kredīts atmaksāts laikā, tad kredītņēmējam pieejama lielāka summa. Ieviešot jaunos instrumentus, nebanku kreditētāji turpmāk veiks pilnīgu maksātspējas vērtēšanas procedūru,» skaidro LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

«Lai veidotu vienotu un konstruktīvu dialogu ar valsti par nebanku kredītu izsniegšanas regulējumu, kā arī par citiem nozarē būtiskiem jautājumiem», nebanku kredītdevēji ir pieņēmuši lēmumu apvienoties vienā organizācijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Turpmāk Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā (LNKA) būs pārstāvēti uzņēmumi, kuri veido 80% no kopējās tirgus daļas. Par asociācijas vadītāju ir apstiprināta tiesību eksperte Baiba Fromane, kurai ir ilgstoša darba pieredze finanšu sektorā.

«Nebanku kreditēšanas nozare pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies. Ir virkne jautājumu, kas nav risināti valstiskā līmenī. Tāpēc nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta aizsākto diskusiju par uzņēmējdarbības vides regulējumu, īpaši skatot jautājumu par nebanku kredītdevēju likumiskajām iespējām izvērtēt iedzīvotāju patieso maksātspēju. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka šobrīd gan mediju telpā, gan politiskajā līmenī tiek izmantoti kļūdaini dati, kas rada nepareizu priekšstatu par akūti risināmajiem problēmjautājumiem,» norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši pienākumu nebanku kreditētājiem no šī gada 1. janvāra papildu Uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) maksāt UIN piemaksu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Uzņēmumi norāda, ka patērētāju kreditētājiem ir uzlikts nepamatots nodokļu slogs, tos kļūdaini pielīdzinot banku sektoram, lai arī abu segmentu darbības struktūras ir atšķirīgas un nesalīdzināmas. Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem pašiem tas nozīmē dārgāku piesaistīto finansējumu, tāpēc uz nebanku kreditētājiem attiecinātais nodoklis par it kā gūtu virspeļņu pēc būtības ir absurda prasība. Vēl jo vairāk, arī piemaksas aprēķina kārtība nav samērīga un apliek ar nodokli to darbību, kas nav saistīta ar patērētāju kreditēšanu.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vairāku pantu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kas ietver tiesības uz vienlīdzību, kā arī īpašuma tiesību aizsardzību.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Jautājums par nebanku kreditēšanas biznesu Latvijā allaž ir bijis diskutabls. Vienmēr ir spriests par to, cik apdromīgi vai neapdomīgi tiek izsniegti šādi kredīti, vai tas notiek pietiekami atbildīgi, kādi ir procentmaksājumi utt.

Pašreiz politiķi ir ķērušies klāt šai nozarei, Ekonomikas ministrijai izrādot iniciatīvu noteikt ierobežojumus procentmaksājumiem, ko varētu noteikt nebanku kredītiem. Grūti pateikt, kāpēc ir vēlme pieķerties tieši procentiem, ņemot vērā, ka tieši šo parametru lielā mērā nosaka konkurences cīņa starp dažādiem kreditētājiem – gan banku, gan nebanku. Ievērojami interesantāks un arī būtiskāks jautājums ir par to, kāds šābrīža Latvijā ir nebanku kreditētāju sektora regulējums, un jāatzīst, ka tas ir nepietiekams.

Ja uzņēmums tiek reģistrēts kā banka, tam ir jāpakļaujas visām iespējamām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasībām, turklāt vēl uzturot šo institūciju. Savukārt nebanku sektoru uzrauga tikai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – institūcija ar ievērojami mazākiem resursiem un ietekmi nekā FKTK. Un tas nav pareizi! Vienkārši sakot, vienā un tajā pašā spēles laukumā esošiem spēlētājiem ir jābūt vienādiem noteikumiem! Tas ir attiecināms gan uz procentlikmēm, gan nepieciešamību pārliecināties par kredītņēmēju spēju maksāt parādus, gan dažādu dokumentu pārbaudi, lemjot par aizdevuma piešķiršanu. Jebkurā gadījumā nav pareizi, ka kredītu neatkarīgi no tā apmēra var saņemt, piemēram, ar tālruņa īsziņas palīdzību, nesniedzot kaut cik nopietnu informāciju par sevi.

Lai veicinātu neapdomīgas aizņemšanās samazināšanu un cilvēku neiedzīvošanos pārlieku lielās kredītsaistībās, valdība ir nolēmusi virzīt tālāk uz Saeimu apstiprināšanai dažādas normas, kas turpmāk ierobežotu nebanku kredītdevējus. Runa ir par nozari, kas Latvijā jau ilgstoši tiek apspriesta emociju līmenī.

Proti, vieni konsekventi lieto jēdzienu «augļotāji», otri piesauc Satversmes tiesu, kas automātiski nozīmē, ka attiecīgā joma tiek saistīta ar iespējamiem konstitucionālo tiesību pārkāpumiem. Realitātē nebanku kreditēšana ir viena no daudzām nozarēm. No vienas puses, tas nozīmē, ka šis bizness nebūt nav jāaizliedz – ja ir personas, kas saskata iespēju tādējādi pelnīt naudu, tajā nav nekā nosodāma. No otras puses, arī šim biznesam ir jābūt regulētam no valsts puses. Respektīvi, valstij ir tiesības pateikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt kantrā konkrētajā jomā strādājošie uzņēmumi – arī firmas, kas izsniedz patērētājiem salīdzinoši nelielus kredītus.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Likumu izmaiņas likušas t.s. nebanku kreditētājiem pārskatīt stratēģiju, lūkoties uz ārvalstīm , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebanku kreditētāju sektorā pēc licencēšanas ieviešanas palikusi ceturtdaļa licencēto aizdevēju, taču daļa veco, nelicencēto kompāniju strādā, apejot likumu, ar ko patlaban cīnās patērētāju aizstāvji.

Paredzams, ka nākotnē daļa aizdevēju aktīvāk skatu vērsīs uz jauniem segmentiem – hipotekāro kredītu tirgu un aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tirgus pēdējā gada laikā ir kardināli mainījies, jo pieņemtās izmaiņas normatīvajā regulējumā, īpaši jaunā kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai ir dramatiski ietekmējusi nozares rādītājus, raksturo Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane. Salīdzinot šī gada pirmā pusgada rezultātus ar aizvadītā gada atbilstošo periodu, redzams, ka izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies par 31%, līdz 55,45 milj. eiro, savukārt izsniegto kredītu skaits – par 20%, sasniedzot 344,9 tūkstošus.

Nebanku kreditētāji tiks stingrāk uzraudzīti, liecina Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprinātie grozījumi divos noteikumos.

Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) būs tiesības pieprasīt plašāku informāciju no nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku tirgus uzraudzību un spētu labāk sekot līdzi kreditēšanas tirgus izmaiņām. Tāpat noteiktas precīzākas un stingrākas prasības kreditēšanas pakalpojumu reklāmām, nosakot gadījumus, kuros reklāma vienmēr būs uzskatāma par tādu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos.

Ekonomikas ministrija kopā ar nozares komersantiem un PTAC kopš gada sākuma ir diskutējusi par dažādiem priekšlikumiem nebanku kreditēšanas nozares darbības pilnveidošanai un efektīvākai patērētāju tiesību aizsardzībai. Darba grupa strādājusi pie vairāku normatīvo aktu pilnveides saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmas noteikumiem, maksimālo gada procentu likmju, līgumsodu un nokavējuma procentu regulēšanu, maksātspējas izvērtēšanas pienākumu, un uzraudzības iestādēm iesniedzamo datu apjomu.

Situācija kreditēšanas tirgū nav kritiska, un pēc pirmā Covid-19 viļņa ierobežojumiem gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir pielāgojušās situācijai. Uzņēmumi cer uz valsts atbalstu un ietur nogaidošu pozīciju, bet finansētāji kļuvuši piesardzīgāki, liecina finanšu salīdzināšanas interneta platformas Altero.lv statistika.

Sīkāk par tendencēm kreditēšanas tirgū šā gada laikā un nākotnes prognozēm Dienas Bizness pastāstīt aicināja Altero.lv finanšu salīdzināšanas platformas līdzdibinātāju Artūru Kostinu.

Kādi ir secinājumi pēc pirmā Covid-19 ierobežojumu laika no šā gada marta līdz jūnijam? Kā to pārdzīvoja mājsaimniecības un uzņēmumi? Vai mazinājās aizņēmumu apjoms kopumā? Kā uz krīzes situāciju reaģēja kreditētāji?

Altero.lv šī gada marts bija visu laiku rekorda mēnesis izsniegto kredītu apjoma ziņā. Brīdī, kad tika ieviesti ierobežojumi, ne tikai aizdevēji ātri pārskatīja savu kredīta politiku, bet arī daļa klientu atlika iepriekš plānotos tēriņus, jo acīmredzami valdīja neziņa par Covid-19 izraisīto situāciju kopumā. Klienti šobrīd ir piesardzīgāki pret lielākām summām un rūpīgāk apsver nepieciešamību aizņemties, kā arī nopietnāk izvērtē procentu likmes. Savukārt tiem, kam naudas trūka jau iepriekš, tagad trūkst vēl vairāk, un viņi vēl aktīvāk piesakās aizdevuma refinansēšanai ar mērķi ietaupīt. Arī uzņēmēju interese par finansējumu nemazinājās, pat pieauga, jo daļa uzņēmumu meklēja iespējas paplašināt savu darbību, piemēram, iegādājoties ražošanas iekārtas vai meklējot iespējas saņemt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu izejvielas. Protams, bija arī uzņēmumi, kas meklēja iespējas pārdzīvot ārkārtas stāvokļa periodu, jo bija palikuši bez ieņēmumiem, savukārt izdevumi turpinājās, attiecīgi tika meklēta iespēja saņemt aizdevumu.

FinTech Latvija Asociācija (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Ekonomikas ministrijas priekšlikums noteikt pakalpojuma cenu nebanku kredītiem, nosakot gada procentu likmi, ne tikai nesasniedz izvirzīto mērķi – veikt papildu pasākumus patērētāju aizsardzībai, bet arī ir antikonstitucionāls.

Ja Saeimas deputāti atbalstīs šīs izmaiņas, nozares uzņēmumi ar prasībām pret Latvijas valsti vērsīsies Satversmes tiesā. Pēc sākotnējā juridiskā novērtējuma var secināt, ka prasības tiks apmierinātas un rezultēsies ar zaudējumiem valsts budžetā vairāku desmitu miljonu latu apmērā.

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija nosaka, ka jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Jēdziens «īpašums» ietver ne tikai fiziskas lietas, bet arī dažādas tiesības un intereses ar ekonomisku vērtību, tostarp tiesības veikt komercdarbību. Satversmes tiesa Latvijā ir vairākkārt atzinusi, ka ar «tiesībām uz īpašumu» ir saprotamas arī tiesības veikt komercdarbību, īpaši, ja tiesības iegūtas uz licences pamata. Tas nozīmē, ka nebanku kredītdevēju īstenotā komercdarbība ir tiesības uz īpašumu.