Latvijas Nebanku kreditētāju asociācija (LNKA) aicina Ekonomikas ministriju (EM) risināt jautājumu par vienotu valsts kredītreģistru nebanku kreditēšanas sektoram, sacīja LNKA vadītāja Baiba Fromane.
EM virzītais likumprojekts par kredītbiroju neatrisina nozares problēmu, jo tur informācija par klientu parādiem tiks uzkrāta tikai tad, kad klients kavēs 60 dienas, norāda asociācijas pārstāve, piebilstot, ka nebūs pieejama informācija par aktīvajām saistībām.
Tādēļ asociācija aicina precizēt esošo likumprojektu vai arī izstrādāt jaunu, kas noteiktu vienotas valsts platformas izveidi (līdzīgi kā komercbankām Latvijas bankas uzturētais reģistrs), kā arī uzlikt par pienākumu visiem (arī tiem nozares uzņēmumiem, kas nav asociācijā - zem 20% no kopējās tirgus daļas) apmainīties ar datiem. Asociācija uzskata, ka šī ir nozares galvenā problēma, ko var atrisināt tikai un vienīgi valsts, uzsver B. Fromane.
EM norāda, ka patlaban ir procesā Kredītbiroja izveide. Kredītbiroji būs tiesīgi apkopot kredītspējas vērtēšanai noderīgu kredītinformāciju no dažādiem informācijas avotiem: no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), piemēram, no patērētāju kreditētājiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu, kā arī no attiecīgām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju.
Tāpat kredītbirojiem netiks liegta iespēja apkopot informāciju arī par uzņemtajām maksājuma saistībām, kas tiek pildītas (pozitīvo informāciju), tādēļ ir pamats uzskatīt, ka kredītbirojos būs pieejama visaptveroša informācija kvalitatīva kredītspējas vērtējuma veikšanai un atsevišķa reģistra izveide nebanku kreditēšanas sektoram nav nepieciešama.
Vienots kredītreģistrs noteikti atvieglotu uzņēmēju iespējas izvērtēt patērētāja maksātspēju maksimāli ātri, tomēr vienlaikus EM uzskata, ka patērētāju maksātspēju ir iespējams vērtēt arī citos veidos, piemēram, lūdzot patērētājam pašam iesniegt informāciju par savu finanšu stāvokli. Līdz ar to valsts vienota kredītreģistra neesamība nevar kalpot par iemeslu patērētāja maksātspējas nepienācīgai vērtēšanai.
Tāpat EM norāda, ka šādu vienotu datu bāzi uzņēmēji var veidot arī paši, jo patērētāja maksātspējas izvērtēšana ir uzņēmēju interesēs, lai samazinātu kredītrisku. Tā būtu apsveicama nozares uzņēmumu iniciatīva patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu ievērošanā un sabiedrības neaizsargātākās un ekonomiski vājākās sabiedrības daļas aizsardzībā, uzsver ministrijas pārstāvji.