Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Kredītbiroju likumprojektu, kurā runāts par prasībām biroja darbībai, kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņiem, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumiem un atbildību par kredītinformācijas apstrādi.

«Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» pauž EM pārstāvji. Viņi skaidro, ka tas tiks panāks, radot regulējumu, kurš uzlabos kredītspējas vērtējuma pamatā esošo datu apjomu un kvalitāti, vienlaicīgi paredzot normas, kas nodrošinās personas kontroli pār to, kas un kādiem mērķiem ir pieprasījis datus.

Plānots, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā.

Ikgadējo valsts nodevu par kredītbiroja darbības uzraudzību plānots noteikt 11,4 tūkstošu latu apmērā, paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Savukārt par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kredītbiroja darbībai būs jāmaksā 6,4 tūkstoši latu. «Tādējādi pirmajā kredītbiroju darbības gadā kredītbirojam valsts nodeva būs jāmaksā 17,8 tūkstošu latu apmērā un pārējos gados – 11,4 tūkstošu latu apmērā,» DB skaidro Ekonomikas ministrijā (EM).

Jāatgādina, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā. «Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» iepriekš norādīja EM.

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Kredītbiroja funkcija ir apkopot visu – gan pozitīvo, gan negatīvo informāciju – par cilvēka maksāšanas paradumiem, un tas nav domāts, lai kādu sodītu.

«Šie reģistri nav domāti, lai kādu sodītu par kādreiz pieļauto kļūdu vai dzīves neveiksmi, bet gan, lai objektīvi izvērtētu riskus, kas saistīti ar preces vai pakalpojuma sniegšanu uz pēcapmaksu,» DB norādīja Lindorff Oy Latvijas filiāles ģenerāldirektors Reinis Kučers.

Vienlaikus kredītbiroji var palīdzēt piedāvāt atbilstošu produktu un arī cenu dažādām potenciālo klientu grupām (piemēram, zemāku cenu kredītam, ja cilvēkam nekad nav bijuši parādi). «Pašlaik Latvijā šāda veida domāšana tikai veidojās, tāpēc arī vairumā gadījumu šādi reģistri asociējas ar melnajiem sarakstiem utt. Taču, ja to pareizi pozicionē, tad tas var nest labumu gan biznesam gan sabiedrībai kopumā, uzlabojot maksāšanas kultūru, paātrinot naudas plūsmu un saņemot atbilstošu cenu par preci vai pakalpojumu, » klāsta R. Kučers.

Jaunākajā Pasaules Bankas Doing Business 2017 pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota 14.vietā, kas ir vēsturiski augstākais sniegums (par 3 vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā, informē Ekonomikas ministrijā.

Jaunākais pārskats vēsta, ka, izmantojot salīdzināmu metodoloģiju, Latvijas rādītājs no 79,14 punktiem Doing Bussiness 2016 reitingā pieaudzis līdz 80,61 punktiem Doing Business 2017 reitingā. Tas nozīmē, ka, atbilstoši Doing Business indikatoriem, Latvija uzlabojusi uzņēmējdarbības regulējumu, lēnām tuvinoties pasaules labākās prakses piemēriem, stāsta Pasaules Bankas ekonomisks Maciejs Drozds (Maciej Drozd).

Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņem 6.vietu ES dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Igaunijai un Somijai.

Pasaules Banka ir novērtējusi šādas Latvijas īstenotās reformas: elektrības pieslēguma rādītājā kāpums no 65.vietas uz 42.vietu – atzinīgi vērtēta ieviestā sistēma, kad uzņēmējs, vienojoties ar sistēmas operatoru, pieslēguma ierīkošanu var apmaksāt ar atlikto maksājumu.

Lai nodrošinātu efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabotu kredītriska pārvaldību, turpmāk iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinfomācijas birojā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtais Kredītbiroju likums.

Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Tāpat likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem.

Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas būs ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un no citām saistītām datubāzēm.

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Kredītvēsture visplašākajā nozīmē ir personas finansiālās darbības pārskats, kas veidojas no kredītu saistību izpildes datiem, disciplīnas dažādu rēķinu apmaksā un rīcības ar naudu bankas kontos. Šobrīd Latvijā oficiāli uzskaitītā patērētāju kredītvēsture aprobežojas galvenokārt ar kredītiestāžu pakalpojumu izmantošanas un saistību kārtošanas apkopojumu. Iecere uzsākt Latvijā kredītu biroju darbību, ko šobrīd apstiprināšanai valdībā virza Ekonomikas ministrija, nākotnē padarīs kredītvēstures jēdzienu ievērojami nozīmīgāku, kas motivēs patērētājus rūpīgāk sekot visu savu saistību izpildei.

Saskaņā ar Kredītbiroju likumu šīs jaunās institūcijas apkopos ne tikai datus par personu kredītsaistībām, bet arī par to parādiem valstij un visdažādākajiem preču un pakalpojumu pārdevējiem, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, telekomunikāciju vai siltumapgādes uzņēmumiem, nebanku kreditētājiem, uz nomaksu doto preču pārdevējiem u.c. Šādas procedūras rezultātā kredītvēstures uzskaitīšana kļūs pilnvērtīgāka, kas, no vienas puses, nāks par labu godprātīgiem rēķinu maksātājiem, un, no otras puses, vieglāk atklās nedisciplinēto paradumus. Līdz ar informācijas aprites iespējām, ko nodrošinās kredītbiroji, var tikt pamanīts un būt nozīmīgs teju jebkurš maksājums – īres, komunālo pakalpojumu, telekomunikāciju rēķins, satiksmes noteikumu sodu kvītis, nekustamā īpašuma nodokļa savlaicīga apmaksa vai kas cits. Cilvēka kredītvēsture sāksies ar pirmo uz viņa vārda izrakstītu rēķinu.

Jaunākajā Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 22.vietā, pakāpjoties par vienu pozīciju augstāk nekā pagājušajā gadā. Pasaules Banka Latviju novērtē kā vienu no TOP 30 līderēm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas novērtējums ir pierādījums, ka līdz šim veiktās reformas ir pareizs virziens tautsaimniecības konkurētspējas celšanai ilgtermiņā. Vienlaikus tas ir apliecinājums, ka investori arvien augstāk novērtē Latviju kā investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīgu valsti.

Sakārtota uzņēmējdarbības vide - tiesisks un uzņēmējdarbībai labvēlīgs normatīvais regulējums, samērīgas prasības un mūsdienīgi, lietotājam ērti valsts pārvaldes pakalpojum - ir galvenais nosacījums, lai uzņēmēji vēlētos Latvijā uzsākt un paplašināt uzņēmējdarbību. Tas ir pamatnosacījums arī investoru ieinteresētībai veikt ieguldījumus mūsu valstī, nešauboties par tā drošību un aizsargātību.

Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku

Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs ir tas, kas šo kreditēšanas tirgu regulē. Pareizi veidota šī kredītinformācijas apmaiņa valstī nodrošina kreditēšanas tirgus pašregulējošo mehānismu, tas nozīmē, ka kredītbirojs pilda neatkarīga starpnieka funkciju, starp visām iesaistītajām pusēm (kreditētājiem un pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu patērētājiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsti) un nodrošina to interešu sabalansēšanu. Kredītbirojam jāveido līdzsvars un jānodrošina, ka kreditēšanas tirgus balstās uz pamatotu kreditēšanu, kas attīstās un virzās pēc brīvā tirgus likumiem, realizējot valsts ekonomikas attīstības intereses. Savukārt, ja pie tā veidošanas ir pieļautas atkāpes, tad par ekonomisko stabilitāti, izaugsmi, visu tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanu utt. uz dažiem gadiem var droši aizmirst.

Līdz 2014. gada 1.jūnijam plānots izvērtēt, vai kredītbiroji Latvijā varēs apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju – datus par līguma esamību.

Ekonomikas ministrijai (EM) līdz šim laikam būs jāinformē valdība par kredītbiroju darbību un attīstības tendencēm, kā arī jāsniedz izvērtējums par to, vai kredītbirojiem būtu jāļauj apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju, lēmusi valdība.

DB jau rakstīja, ka kredītbiroji Latvijā sākotnēji apkopos negatīvo informāciju, minimālā parāda summa varētu būt 100 latu. Savukārt nākotnē plānots virzīties uz to, lai kredītbirojos būtu pieejama arī poztīvā informācija par personas saistībām. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis lēš, ka divu gadu laikā būtu jāvirzās uz priekšu. Asociācija pauž atbalstu arī tam, ka kredītbiroji uzreiz apkopotu visu informāciju par personas saistībām – gan pozitīvo, gan negatīvo, tomēr ar to steigties negrib EM.

Nākotnē Latvijā varētu darboties 2–3 kredītbiroji, kas apkopos arī pozitīvās ziņas. No decembra kredītbiroji varētu saņemt licenci darbības uzsākšanai, un prognozējams, ka pretstatā sākotnējai idejai iekļaut tikai negatīvos datus tajā būs iespēja ietvert arī informāciju par pozitīvajiem parādnieku maksājumiem.

Otrdien valdībā izskatīs likumprojektu, kas regulēs kredītbiroju darbību. Paredzams, ka darbības uzsākšanai kredībirojam būs nepieciešama licence, ko varēs saņemt Datu valsts inspekcijā un paredzams, ka tā maksās 6400 Ls, savukārt ikgadējā valsts nodeva par kredītbiroja darbības uzraudzību būs 11,4 tūkst. Ls apmērā. Patlaban datus par iedzīvotāju saistībām apkopo Latvijas Kredītu reģistrs, taču tajā tiek apkopoti tikai finanšu tirgus dalībnieku sniegtie dati (piemēram, bankas, apdrošinātāji).

Kredītbiroju apkopotie dati būs plašāki - sākot ar komunālo maksājumu parādiem, nebanku kreditētājiem un citām institūcijām, kas vēlēsies sniegt informāciju par parādnieku. Sākotnēji kredītbirojos tiks apkopota negatīvā informācija, kā arī informācija no attiecīgām valsts informācijas sistēmām, piemēram, maksātnespējas procesiem, tiesvedībām, taču kredītbirojam netiks liegts apkopot arī pozitīvo informāciju, piemēram, par veikto parāda atmaksu. Arī starptautiskā kredītbiroja Creditinfo Group Latvijas biroja Creditinfo Latvija vadītājs Armīns Kalniņš norāda, ka pozitīva informācija par maksājumiem vēl vairāk motivētu parādniekus norēķināties ar aizdevējiem.

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi Kredītbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā šie biroji varēs darboties. Likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Kredītbiroja ideja ir vienkārša - jebkurš uzņēmējs, kurš vēlēsies, saskaņā ar likuma prasībām un iegūstot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varēs dibināt savu uzņēmumu - kredītbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reģistrus, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem, piemēram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ātro kredītu devēju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces līzingā, kā arī tādus valsts reģistrus kā Ceļu satiksmes drošības direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, otrdien raksta laikraksts Diena.

Faktiski kredītbirojos vienuviet tiks apkopota iedzīvotāju maksājumu vēsture, kas parāda, cik godprātīgi cilvēki pilda savas maksājumu saistības, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. Kredītbiroji savu peļņu gūs no tā, ka reģistru apkopoto informāciju par konkrētā iedzīvotāja maksātspēju par naudu pārdos kredītiestādēm personas kredītspējas vērtēšanai.

Jāuzsver, ka cilvēka dati kredītiestādēm tiks nodoti tikai ar viņa piekrišanu. No kredītbiroju sistēmas ieguvēji būs godprātīgie maksātāji, jo, kā Dienai uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām būs iespēja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozīmē - jo labāka cilvēka maksājumu vēsture - neviena kavējuma -, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlīdzīgi). Līdz šim bankām nebija iespēju izveidot šādus individualizētus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reģistru informācija. E. Kropa arī uzsver, ka bankas vērtēs visu klienta kredītvēsturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavēts telefona rēķina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mēnešu kavēts ātrais kredīts. E. Kropa atgādina, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Ņemot vērā pastāvošās valsts informācijas sistēmu īpatnības, kā arī piekļuves ierobežojumus un likumdošanas prasības datu aizsardzības jomā, kredītbirojs, ar kura starpniecību bankas un citas institūcijas varētu apmainīties ar informāciju par parādniekiem, darbu varētu uzsākt ne ātrāk kā 2013. gadā.

Tā lēš Latvijas Komercbanku asociācija, kura izstrādājusi ziņojumu par iespējām Latvijā veidot kredītbiroju, kurš pildītu starpnieka lomu, lai bankas un citi komersanti varētu iepazīties ar citu komersantu un valsts institūciju rīcībā esošo informāciju par iedzīvotāju parādsaistībām, tostarp nodokļu parādiem un komunālo maksājumu parādiem.

Minēto ziņojumu pirmdien, vienlaikus ar Tieslietu ministrijas ziņojumu par ārvalstu pieredzi attiecībā uz kredītu reģistrā iekļauto personu datu aizsardzību, izskatīja valdības komiteja.

Tieslietu ministrijas ziņojumā norādīts, ka, neatkarīgi no kredītbiroja darbības veida, uzkrātās informācijas apjoma un izplatīšanas noteikumiem, ES dalībvalstīs fizisko personu datu aizsardzības jautājumi, tiek risināti gan pamatojoties ES direktīvu par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, gan pamatojoties uz vietējiem normatīvajiem aktiem, kuros ietverti kā noteikumi par fizisko personu datu aizsardzību, tā arī patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.