Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku
Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs ir tas, kas šo kreditēšanas tirgu regulē. Pareizi veidota šī kredītinformācijas apmaiņa valstī nodrošina kreditēšanas tirgus pašregulējošo mehānismu, tas nozīmē, ka kredītbirojs pilda neatkarīga starpnieka funkciju, starp visām iesaistītajām pusēm (kreditētājiem un pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu patērētājiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsti) un nodrošina to interešu sabalansēšanu. Kredītbirojam jāveido līdzsvars un jānodrošina, ka kreditēšanas tirgus balstās uz pamatotu kreditēšanu, kas attīstās un virzās pēc brīvā tirgus likumiem, realizējot valsts ekonomikas attīstības intereses. Savukārt, ja pie tā veidošanas ir pieļautas atkāpes, tad par ekonomisko stabilitāti, izaugsmi, visu tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanu utt. uz dažiem gadiem var droši aizmirst.
Neskaitāmās pasaules valstīs pierādīts, ka pareizi funkcionējošs kredītbirojs nodrošina stabilu ekonomikas attīstību, samazina kredītresursu cenas un veicina to pieejamību, kā arī nodrošina pamatotu līdzekļu pārdali, kas veicina nabadzības samazināšanos un IKP pieaugumu. OECD 2010.g. konferences materiālā par šo tēmu raksta: «As the credit reporting system has a significant effect on the allocation of credit, variations in information sharing have implication for the price of credit directly, economic growth, income distribution and safety and soundness. That is, it has consequences for economic efficiency and on economic distribution, as the financial system has significant consequences for efficiency and distribution.»
«Three spheres of economic life are strongly shaped, directly and indirectly, by the structure of credit reporting:
1. Economic growth and stability;
2. The price of credit;
3. Income distribution, as it relates to both poverty and equality.»
Ekonomiskais ieguvumi, ko var sniegt kredītbiroja darbība:
1. Samazinās kredītresursu cenas, jo efektīvāka un lētāka kredītrisku novērtēšana, kā arī veicināta konkurence kreditēšanas tirgū – piedāvājot vienlīdzīgas risku vērtēšanas iespējas visiem tirgus sektoriem;
2. Veicina pamatotu resursu pārdali - novērš nepamatotu kreditēšanu un pārmērīgu aizņemšanos (tas nozīmē, ka kredītus piešķir tiem, kas to var atļauties un šie resursi nonāk ekonomikā, savukārt ierobežo patēriņa kreditēšanu tiem, kas nevar atļauties uzņemties šādas saistības un kredītu atmaksas gadījumā pārtrauc citu saistību pildīšanu, piemēram, komunālo pakalpojumu apmaksu. Latvijā komunālo parādu problēma lielā mērā izveidojās dēļ nepamatotas patēriņa kreditēšanas, jo parādi būtiski sāka uzkrāties jau tā saucamajos „treknajos gados” pirms ekonomiskās krīzes;
3. Ierobežo kreditēšanas burbuļu veidošanās iespējas;
4. Paaugstinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu maksāšanas disciplīna, veicinot atgriezeniskās saites nodrošināšanu pie saistību pildīšanas vai nepildīšanas;
5. Veicina ēnu ekonomikas samazināšanos;
• palīdz atklāt krāpšanas gadījumus finanšu sfērā (piem. aizņemšanās izmantojot citu personu dokumentus, noziedzīgu līdzekļu legalizāciju utt.);
• ierobežo nodokļu nemaksātāju, tai skaitā aplokšņu algu saņēmēju, iespējas;
6. Veicina eksportu un ārvalstu investīciju piesaisti, samazinot riskus,
7. Palīdz uzlabot sociālā budžeta līdzekļu pārdales pamatotību – informācija izvērtēšanai nepieciešama ne tikai kreditētājiem, bet to var saņemt arī valsts iestāžu pārstāvji, pieņemot lēmumus par sociālo pabalstu un trūcīgā statusa piešķiršanu. Rezultātā sociālo palīdzību ir iespējams sniegt tiem, kam tas tiešām nepieciešams;
8. u.c.
Maksa par kredītrisku
Viens no galvenajiem mērķiem, kas jāsasniedz kredītbirojam, ir cenu samazinājums, pirmkārt kredītresursiem un tā rezultātā arī pārējām precēm un pakalpojumiem. Runājot par kredītresursu cenām, ļoti interesants man šķiet ASV veiktais aprēķins:
.jpg)
Skaidri redzams kā atbilstoši score punktiem mainās % likmes un izmaksas naudas izteiksmē!!! Score ir riska klase kredīta saņēmējam. Latvijā šobrīd informācijas izvērtēšana ir ļoti nepilnīga un tas nozīmē, ka mums visiem riska klase ir augsta (jeb zema score) un mēs visi maksājam tos lielākos %. Pareizi funkcionējošs kredītbirojs dod iespēju censties saņemt pēc iespējas labāku score, lai saņemtu zemākus %, izdevīgākus nosacījumus un būtiski ietaupītu. Šis ir tas efektīvais ekonomikas attīstības un stimulēšanas mehānisms, kas strādā visā pasaulē. Šāda sistēma risina virkni citu problēmu (komunālo parādu problēmu, ēnu ekonomiku, maksāšanas disciplīna, bezatbildīgu aizņemšanos un kreditēšanu utt). Pēc dažādiem pasaulē veiktiem pētījumiem redzams, ka kredītbiroja darbība nemaksāšanu samazina pat līdz 45%. Tāpēc būtiski ir saprast, ka pieļaujot kļūdas šodien, kad tiek veidots tiesiskais regulējums kredītbiroju darbībai, par sekām vistiešākajā veidā maksās Latvijas iedzīvotāji vēl daudzu gadu garumā.
Kredītbiroja riciba esosie ietekmes instrumenti
Tā kā kredītbirojs lēmumus par kreditēšanu pats nepieņem, ietekme uz kreditēšanas tirgu nav tieša, bet pastarpināta. Kredītbirojs nodrošina informatīvo bāzi, dažādus tehniskos risinājumus informācijas apstrādei un piedāvā risku vērtēšanu uz ko tiek balstīti kreditētāju pieņemtie lēmumi par kredīta izsniegšanu. Kreditēšanas tirgu un tātad visu valsts kreditēšanas politiku var ietekmēt daudzi kredītbiroja rīcībā esošie instrumenti, kā piemēram:
1) Kāda ir scoringa veidošanas metode (principi, kritēriji un mērķi, pēc kuriem tiek izstrādātas scoringa formulas);
2) Kuriem kredītbiroja dalībniekiem un kādi risinājumi tiek izstrādāti;
3) Vai visiem kredītbiroja dalībniekiem pieejamais scorings ir rēķināts pēc vienādām metodēm un uz vienādas datu bāzes, tātad vai visiem tirgus dalībniekiem risku novērtēšanai kredītbirojs piedāvā vienādas iespējas;
4) Vai visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi nosacījumi dalībai kredītbirojā;
5) Kādi kredītbiroja darbības attīstības plāni tiek pieņemti un realizēti.
Valsts riski kredītinformācijas apmaiņas jomā
Kā jau sākumā minēju, pozitīvs efekts sagaidāms tikai pie pareizi funkcionējoša kredītbiroja, tāpēc šeit arī jāsāk runāt par riskiem. Būtiski ir būt pārliecinātiem, ka šie ietekmes instrumenti tiks izveidoti, virzīti un strādās visu tirgus dalībnieku interesēs un problēmu risināšanā. Galvenie riski kredītbirojā, kam būtu jāpievērš uzmanība:
1) Datu drošība – būtiski ir radīt prasības un kontroli kredītbiroju tehniskajām prasībām, lai varētu ļaut piekļuvi arī valsts reģistru informācijai;
2) Vai neveidojas iedzīvotāju, kā patērētāju tiesību ierobežošana tirgū – iedzīvotājiem nav ietekmes kredītbiroja darbībā un uz tā attīstības mērķiem un virzieniem;
3) Vai valsts intereses kredītbirojā netiek nepamatoti ierobežotas – piemēram, nosakot tiesiskajā regulējumā aizliegumu apkopot pozitīvo informāciju, ekonomiskais efekts, no kredītbiroja darbības, būs ievērojami mazāks un kredītrisks saglabāsies pietiekami augsts, kā rezultātā valsts ieguvums būs minimāls;
4) Vai kādam no tirgus dalībniekiem vai vienam tirgus sektoram, kam ir interešu konflikts, neveidojas pārāk liela ietekme kredītbiroja darbībā un lēmumu pieņemšanā – iespēja veidot cenu politiku, nevis strādāt pēc brīvā tirgus principiem.
Viens no nozīmīgākajiem riskiem - interešu konflikts
Interešu konflikts ir viens no būtiskākajiem riskiem par ko runāts vai visā pasaulē, jo tas var radīt kropļojumu tirgū. Tiešā interešu konfliktā atrodas visas tieši iesaistītās puses, kam kredītbirojā esošā informācija var ietekmēt biznesu – kreditori, pēcapmaksas pakalpojumu sniedzēji, pēcapmaksas pakalpojumu patērētāji, parādu piedzinēji, u.c. Teorētiski, ikviena no šīm pusēm ir ieinteresēta, lai kredītbirojs strādātu viņu biznesa interesēs. Par interešu konfliktu runā arī Pasaules Bankas materiālā Credit Bureau Knowledge Guid: «The downside of this approach is that lenders, even as shareholders of a credit bureau, may not always choose credit bureau growth as a top priority. For example, existing members may be reluctant to allow new lenders to participate in the bureau because newcomers, while unable to contribute significant amount of information, benefit greatly from information on existing clients. The fact that lenders own the bureau may also make them less likely to use the services of an independent bureau, thus increasing barriers to entry in the credit information provider market. In case when only a few banks are shareholders but several other banks are members of the bureau, it is possible that shareholding banks may influence the pricing policy in a manner that penalizes non shareholder members.»
Par interešu konfliktu diskusijas izvērtās arī ASV pēc pēdējās lielās ekonomiskās krīzes, ko veidoja nekustamo īpašumu tirgus. Izrādījās, ka galvenajiem kreditētājiem bija ļoti liela ietekme gan uz kredītinformācijas sniedzējiem, gan nekustamo īpašumu vērtētājiem, kā rezultātā kredītresursu pārdales un cenu politikas veidošana nebija gluži brīvā tirgus darbības rezultāts, bet gan kreditētāju cenu politikas noteiktas, kas radīja pamatīgas problēmas ekonomikai, kas negatīvas sekas radīja visā pasaulē. National Credit Reporting Association 2011.gada augustā rakstīja: «Another cause of concern in the mortgage credit reporting industry has the potential to impact quality lending standards, it is conflict of interest. Certain lenders own participate in a joint venture/partnership with the credit reporting company producing the consumer credit reports on the loans being funded.»
«The credit reporting agency produces the single most important factor in determining if the consumer gets the loan and what cost. The interest rate is based on Credit score and the quality of the processing of consumer credit data disputes directly impacts the score. This complication of information can dictate a greater cost to the consumer than even the purchase price of the home over the life of a 30 year mortgage. Since the lender’s profit on the loan is based on the interest rates charged, the conflict of interest here is obvious.»
Mācoties no kļūdām, ASV izstrādāja nepieciešamās izmaiņas regulējumā, lai atrisinātu šo interešu konflikta jautājumu: «After the recent financial crisis the potential harm of conflicts of interest were exposed and Congress moved to correct some of these conflicts. The Federal Reserve Board announced an interim final rile as part of the Truth-in-Lending Act (TILA).»
Par uzskatāmu interešu konflikta piemēru, bieži piemin Meksiku. Šo gadījumu apraksta arī T.Jappelli un M.Pagano materiālā Role and Effects of Credit Information Sharing: «This is exemplified by the Mexican case, where in recent years the Mexican Bank Association formed a private credit bureau (Buro de Credito) in partnership with Duns & Bradstreet and Trans-union. Two attempts to set up competing credit bureau were unsuccessful because it proved impossible to obtain information from the banks. This happens whenever banks are vertically integrated with a monopolistic credit bureau, with which they have an exclusive relationship. This strategy allows banks to use the bureau as a collective entry prevention device against potential entrants in the credit market, illustrating a potential danger of information sharing arrangements even in credit markets.»
Izstrādājot tiesisko regulējumu ir svarīgi apzināties visus plusus, mīnusus un riskus katram likuma punktam, lai Latvijā kredītbirojs atbilstu mūsu valsts prasībām un sasniegtu mūsu izvirzītos mērķus.
