Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku

Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs ir tas, kas šo kreditēšanas tirgu regulē. Pareizi veidota šī kredītinformācijas apmaiņa valstī nodrošina kreditēšanas tirgus pašregulējošo mehānismu, tas nozīmē, ka kredītbirojs pilda neatkarīga starpnieka funkciju, starp visām iesaistītajām pusēm (kreditētājiem un pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu patērētājiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsti) un nodrošina to interešu sabalansēšanu. Kredītbirojam jāveido līdzsvars un jānodrošina, ka kreditēšanas tirgus balstās uz pamatotu kreditēšanu, kas attīstās un virzās pēc brīvā tirgus likumiem, realizējot valsts ekonomikas attīstības intereses. Savukārt, ja pie tā veidošanas ir pieļautas atkāpes, tad par ekonomisko stabilitāti, izaugsmi, visu tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanu utt. uz dažiem gadiem var droši aizmirst.

Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā visai bieži tiek apspriests vārds «kredītbirojs». Daudziem rodas jautājumi par to, kas tas ir, kādēļ mums tas ir nepieciešams un kādas funkcijas tas veic.

Atbildes uz šiem jautājumiem, šķiet, radis ir tikai retais. Kad jautājumi ir vairāk nekā atbildes, mēs mēģinām meklēt papildus informāciju, bet pagaidām Latvijas informatīvajā telpā ziņas par šo mistisko veidojamu ir ļoti skopas. Šķiet vienīgā iespēja rast skaidrību, ir ķerties klāt visiem pasaulē pieejamajiem materiāliem un mēģināt izglītoties pašam.

Kredītbirojs noteikti nav ne parādnieku reģistrs, ne arī melnais saraksts, kā bieži vien salīdzina Latvijā. Izrādās, ka pasaulē jau gadu desmitiem ilgi strādā kredītbiroji un arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis ir kārtējo reizi mūs apsteigušas attīstībā, jau vairāku gadu garumā strādājot ar kredītbirojiem. Pēc oficiāliem skaidrojumiem kredītbirojs ir uzņēmums, kas apkopo informāciju no dažādiem avotiem (gan par fiziskām, gan juridiskām personām), veido kredītspējas vērtējumus un nodrošina tirgus dalībniekus ar informāciju. Tātad galvenā doma ir apkopot vienviet informāciju un, balstoties uz to, veikt kredītspējas vērtējumus. Lai arī izklausās ļoti vienkārši, kredītbiroja funkciju veikšana prasa plašas zināšanas gan risku vadības jautājumos, gan makroekonomikā, gan jurisprudencē.

Latvijā pirmais licencētais kredītbirojs – AS Kredītinformācijas Birojs ir izveidojis pakalpojumu, kas jebkurai privātpersonai dod iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju.

Speciālus informatīvos pakalpojumus kredītbirojs piedāvā arī uzņēmumiem, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Šobrīd AS Kredītinformācijas Birojs apkopo privātpersonu datus no sešām lielākajām Latvijas komercbankām – ABLV Bank, Citadele banka, DNB banka, Nordea, SEB banka, Swedbank, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pārējām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā, kur veidojas nenomaksāto rēķinu slogs, kā piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēju (ūdens, siltums, apsaimniekošana), parādu piedziņas, apsardzes uzņēmumus, degvielas mazumtirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem.

Kredītbirojs piedāvā jebkurai privātpersonai iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju. Kredītbiroja sistēmā pieejami dati arī no publiskajiem informācijas avotiem, kā, piemēram, Uzņēmumu reģistrs. Kredītbirojs katrai privātpersonai nodrošina divas bezmaksas Kredītvēstures atskaites gadā par pašas personas datiem. Kredītbirojs, ievērojot privātpersonu intereses, nodrošina katra pieprasījuma uzskaiti par katras privātpersonas Kredītvēsturi, ko veikuši esošie vai potenciālie kreditētāji. Šī ir iespēja kontrolēt personas datu izmantošanas likumību.

Kredītbirojam jāataino informācija ne tikai par personas nenokārtotajām saistībām, bet arī saistību izpildi, jo tādējādi tiks sniegta plašāka aina par personas kredītrisku esamību vai neesamību, norāda riska menedžmenta konsultāciju uzņēmuma Creditinfo Decision izpilddirektors Pols Rendels.

Randels skaidroja, ka Latvijā kredītbirojs nav jauns pakalpojums, jo bankas jau patlaban veic kredītu reģistru, tiesa, piedāvājot tikai nelielu ieskatu kredītu kopainā. «Taču kredītbiroji, kas piedāvā visu informāciju par aizdevumiem un parādiem, Latvijā ir samērā jauna parādība. Kredītbiroji apvieno informāciju arī par dažādiem maksājumiem, piemēram, komunālajiem, telekomunikāciju u.c.,» atzina eksperts.

Pēc viņa teiktā, kredītbiroja ieviešana Latvijā ir pozitīvi vērtējama, jo kredītbiroja darbība ne tikai mazina kredītriskus, bet arī novērš krāpniecības gadījumus, kad kāds mēģina aizņemties naudu ar cita cilvēka identitāti, kā arī mazinās pārkāpumi banku darbībā un uzlabojas kredītu izsniegšanas apjomi.

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Ko kredītbirojs nozīmē Latvijas iedzīvotājiem – ieguvumu vai zaudējumu? Bažas un neskaidrības privātpersonu datu jautājumos ir daudz, bet skaidras atbildes pagaidām nekur nav rodamas. Ko mums dos šī pilnīgā informācijas apmaiņa? Kāda tad būs iedzīvotāju loma un ietekme kredītbirojā?

Ārvalstīs iedzīvotāji ir informēti par saviem datiem un seko līdzi savai kredītspējai. Ja kārtīgi maksāti visi rēķini, laikā nokārtotas visas kredītsaistības, nav nodokļu parādi – kredītspēja ir augsta (labs scorings), un iedzīvotājs zina, ka viņš, dodoties pēc jauniem pakalpojumiem, saņems labākus nosacījumus, neatkarīgi no tā, pie kura pakalpojuma sniedzēja viņš vērstos. Zemākas % likmes, ērtāks maksāšanas grafiks, lielāki kredītlimiti, jo šī iedzīvotāja kredītrisks ir zems un labus klientus vēlas ikviens pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā sanāk tā, ka šādā veidā kārtīgie maksātāji tiek atalgoti par savu godprātību un atbildību.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

61 % uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par sliktu, tostarp katrs devītais (13 %) – par ļoti sliktu, bet katrs otrais (48 %) – par drīzāk sliktu, arī nomaksājamo nodokļu apjomu 90 % valsts uzņēmēju uzskata par pārlieku augstu, tostarp vairāk nekā puse (54 %) norāda, ka tas ir «krietni par augstu», liecina Turības Biznesa indekss.

Saskaņā ar aptaujas datiem vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē mazie uzņēmumi, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 38 %, tikmēr starp lielo uzņēmumu pārstāvjiem katrs piektais (20 %) to uzskata par ļoti sliktu.

Skatot datus par uzņēmējdarbības vides novērtējumu pēc uzņēmumu pārstāvētajām nozarēm, secināms, ka vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē tirdzniecības nozares uzņēmēji, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 41 %, bet par ļoti labu – 2%. Tikmēr visnegatīvāk uz situāciju raugās ražošanas nozares uzņēmēji, kuru vidū uzņēmējdarbības vidi valstī kā ļoti sliktu vērtē 15%.

Savukārt, skatot šos datus pēc uzņēmumu atrašanās vietas, vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē Kurzemes uzņēmēji, kuru vidū to par drīzāk labu uzskata 44 %, bet visnegatīvāk – Latgales uzņēmēji, kur katrs piektais (19 %) uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē kā ļoti sliktu.

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Latvijas sievietes ir aktīvākās starp jauno uzņēmumu dibinātājām Eiropā un veido 10% no pieaugušo sieviešu (vecumā no 18 līdz 64 gadiem) skaita, tomēr plaisa starp vīriešu un sieviešu iesaistīšanos biznesā joprojām saglabājas.

Vienlaikus būtiski audzis iedzīvotāju optimisms attiecībā uz biznesa iespēju saskatīšanu, savu uzņēmējdarbības spēju un prasmju novērtēšanu, kā arī jaunu darbavietu radīšanu, liecina jaunākais Uzņēmējdarbības globālā monitoringa 2013-2014 (Global Entrepreneurship Monitor – GEM) ziņojums, ko izstrādājis Baltijas Starptautiskais Ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).

48% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās prasmes, lai vadītu uzņēmumu, savukārt 23% no tiem, kuri pagaidām nav saistīti ar uzņēmējdarbību, plāno uzsākt savu biznesu jau tuvāko trīs gadu laikā, – tas ir trešais augstākais rādītājs starp 28 Eiropas GEM projekta dalībvalstīm. Savukārt 13,3% Latvijas iedzīvotāju jau ir iesaistīti agrīnās stadijas uzņēmējdarbībā, kas ir augstākais rādītājs starp 28 Eiropas valstīm, apsteidzot Igauniju (13,1%) un Lietuvu (12,4%).

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Lai veicinātu starptautisko sadarbību uzņēmējdarbības un vadībzinību virziena attīstīšanā, šā gada 15. un 16. jūlijā Ventspils Augstskolā tiek rīkota starptautiskā zinātniski – praktiskā konference Uzņēmējdarbība un inovācijas: galvenie reģionālās attīstības virzītājspēki (Entrepreneuship and Innovation as Key Drivers of Regional Development).

Šo konferenci iniciējis Ventspils Augstskolas Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs (VeA UIRAC), un tā tiek rīkota sadarbībā ar Tartu Universitātes uzņēmējdarbības centru, Tallinas Tehnoloģiju universitātes ekonomikas un biznesa vadības skolu (abi Igaunija), ISM Ekonomikas un vadības universitāti (Lietuva), Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centru (Latvija), kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu un uzņēmējdarbības padomi (EMUP; www.ecsb.org).

Konferences fokusā ir trīs galvenās tēmas: uzņēmējdarbība, inovācijas un reģionālā attīstība. Konference tiks atklāta ar paneļdiskusiju par eksporta kvalitātes un kvantitātes jautājumiem, kurā piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, Ventspils uzņēmēji un VeA UIRAC vadošie pētnieki. Turpinājumā, ar zinātniskiem referātiem par dažādiem uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības aspektiem konferencē uzstāsies vairāk kā 50 dalībnieki no 10 valstīm, tai skaitā Polijas, Krievijas, Lielbritānijas, Somijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lietuvas, Turcijas, Baltkrievijas un Latvijas. Ar speciāliem zinātniskiem referātiem uzrunāt konferences dalībniekus un viesus uzaicināti arī uzņēmējdarbības pētnieki – profesori Aleksandrs Čepurenko (Nacionālā Pētniecība universitātes ekonomikas augstskola Maskavā, Krievija) un Anna Rogut (Lodžas Universitāte, Polija).