No šī gada 2.decembra Latvijā varēs veidot kredītbirojus, kuri, atšķirībā no jau esošā Latvijas Bankas Kredītu reģistra, apkopos informāciju ne tikai par iedzīvotāju saistībām pret bankām un citām finanšu institūcijām, bet arīdzan ziņas par privātpersonu nodokļu parādiem, kā arī parādsaistībām pret komunālo un citu pakalpojumu sniedzējiem.
Saskaņā ar Kredītbiroju likumu, kuru otrdien akceptēja valdība, šādu institūciju licencēšanu veiks Datu valsts inspekcija.
Jāatzīmē, ka, saskaņā ar likumprojektu, kurš gan vēl jāskata Saeimai, kredītbiroja datu bāzē varēs iekļaut ziņas par parādiem, kas apstiprināti ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu un parādiem, kuriem no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas un par kuriem no brīdinājuma izsūtīšanas par attiecīgo parādu ir pagājušas vismaz 30 dienas. Tiesa gan, ziņas par šādiem parādiem datu bāzē varēs iekļaut tikai gadījumos, kad attiecīgais parāds nav ticis segts un klients nav izteicis rakstveida iebildumus par parāda esamību vai apmēru.
Kredītbiroja datu bāzē iekļautajās ziņās par parādu esamību būs jānorāda kā parādnieka, tas ir, klienta vārds, uzvārds un personas kods vai cita klientu identificējoša informācija, tā arī ziņas par parāda summu, tajā skaitā informācija par sākotnējo parāda summu, faktisko parāda summu, un pirmā maksājuma kavējuma dienu.