Maksājot rēķinus, cilvēki vispirms izvēlas maksāt kredītsaistības bankām. Rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ierindojas tikai piektajā vietā, liecina Latvijas kredītbiroja Creditinfo Latvija klientu aptauja.
Turklāt 97% respondentu norāda, ka vēlas, lai turpmāk viņu kredītspējas izvērtēšanā ņemtu vērā ne tikai kavētos maksājumus (negatīvās ziņas), bet arī laikā veiktos maksājumus (pozitīvās ziņas), kas viņiem dotu priekšrocības nākotnē. Creditinfo Latvija aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties aptaujā - izteikt savu viedokli Ministru Kabinetam, kurš tuvākajā laikā lems par šo jautājumu.
Respondenti atzīst, ka šobrīd, maksājot rēķinus, vienmēr laikā un kā pirmo veic kredītsaistību maksājumu bankai (indekss 1,01). Otrajā vietā – ar indeksu 0,58 – ierindojas maksājumi par elektrību un gāzi. Trešajā vietā (0,52) – seko telefonrēķina apmaksa. Ceturtajā vietā (0,5) – ierindojas regulārais ikmēneša maksājums par auto līzingu. Tikai piektajā vietā – ar indeksu 0,49 - seko namu apsaimniekotāju izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem. Sestajā vietā (0,49) ierindojas maksājumi nebanku kreditētājiem. Savukārt par vismazsvarīgākiem rēķiniem – kurus maksā kā pēdējos vai «tad, kad sanāk» – respondenti atzīst rēķinu par internetu (septītā vieta ar indeksu 0,46) un par televīziju (astotā vieta ar 0,38) samaksu, kā arī citus maksājumus (devītā vieta ar 0,29).
Atbildot uz jautājumu par savas izvēles iemesliem, vairums respondentu (40,7%) norāda, ka visus maksājumus veic savlaicīgi; 31,8% atzīst, ka, lai gan agrāk visi maksājumi veikti laikā, pašreiz izdevumi pārsniedz ienākumus, tāpēc katru reizi jādomā, kuru rēķinu maksāt laikā un kuru var atļauties kavēt; 11% atzīst, ka vispirms izvēlas maksāt tiem, kas pakalpojumus var atslēgt/atņemt; 10,3% norāda, ka vispirms maksā tiem, kas var sabojāt kredītvēsturi, ziņas iekļaujot parādnieku reģistros; 5,7% nav par to domājuši, bet 0,5% nav lietas kursā, jo ar ģimenes maksājumiem nenodarbojas.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par to, kādu kredītspējas aprēķina principu cilvēki gribētu, lai Ministru Kabinets nostiprina likumdošanā, kas turpmāk regulēs kredītspējas aprēķinu fiziskām personām kredītbiroju darbības kontekstā, respondenti priekšroku dod pilnvērtīgam kredītvēstures izvērtējumam: 97% vēlas, lai, aprēķinot viņa kredītspēju (kredītreitingu), tiktu ņemtas vērā gan negatīvās ziņas (kavētie maksājumi), gan pozitīvas ziņas (laikā veikti maksājumi), kamēr 3% uzskata, ka pietiek ar negatīvo informāciju.
Daļa respondentu (44) aptaujā pamatoja arī savu viedokli, komentāros visbiežāk norādot savu pozitīvo kredītvēsturi – laikā veiktos maksājumus, kurus diemžēl neviens cits pakalpojumu sniedzējs nezina un līdz ar to neņem vērā. Respondents nr.26: «Jāstimulē godīgie!»; respondents nr.8: «Pozitīvi ir uzteikt kredītņēmēju, kas cenšas laicīgi maksāt rēķinus, kā arī spēj uzņemties atbildību!»; respondents nr.18: «Domāju, ka jāizvērtē visi aspekti, ne tikai negatīvais!», respondents nr.44: «Absolūti negodīgs paņēmiens. Varbūt cilvēks ir 10 gadus un vienmēr laikā maksājis 100 000 kredītu, bet kādā momentā (piem., darba zaudēšana) iekavējis 1 maksājumu. Ja uzrāda tikai negatīvo, tad tiek radīts par cilvēku pilnīgi greizs priekšstats, tas pilnīgi noteikti neatspoguļo cilvēka reālo «darbību»»; respondents nr.42: «Gribētos, lai beidzot ņem vērā un arī citi zina to, ka es vienmēr godīgi esmu maksājis visus savus rēķinus» utt. Savukārt komentāri ar atbalstu vien negatīvās informācijas izmantošanai aprēķinos ir tikai daži, tajos paustas bažas par datu drošību.
Atbildot uz jautājumu «Kuram partnerim Jūs uzticētos vairāk?», 1.vietā – kā visuzticamāko partneri (ar indeksu 1,65) - respondenti norāda cilvēku, kura kredītvēsturē ir tikai pozitīvas ziņas jeb informācija, ka cilvēks vienmēr visus maksājumus veicis laikā; 2.vietā – ar indeksu 1,22 - respondenti ierindo cilvēku, kura kredītvēsturē ir bijuši arī daži negatīvi gadījumi, ja pozitīvās ziņas tomēr ir pamatā; 3.vietā – ar indeksu 0,77 – ierindo cilvēku bez kredītvēstures (nav ziņu ne par pozitīviem, ne negatīviem gadījumiem), savukārt 4.vietā – ar indeksu 0,67 – cilvēku, kura kredītvēsturē ir dažas negatīvas ziņas, bet par pozitīvajām ziņām (laikā veiktiem maksājumiem) nav nekādas informācijas.
«Sabiedrības viedoklis par šo jautājumu šobrīd ir ļoti svarīgs. Apstiprināšanai Ministru Kabinetā tiek virzīts viedoklis, ka Latvijā kredītbirojiem kredītspējas noteikšanā ir jāaizliedz ņemt vērā pozitīvo informāciju, jo ir bažas, ka «sabiedrība tam neesot gatava», lai gan pētījumi par šo tēmu nav veikti. Ja paliks spēkā viedoklis par pozitīvo ziņu izmantošanas aizliegumu, nākotnē var izveidoties absurda situācija: vienu reizi viens kavēts maksājums var kļūt nozīmīgāks fakts kredītvēsturē, nekā laikā veikti maksājumi daudzu gadu garumā,» stāsta Armīns Kalniņš, starptautiskā kredītbiroja Creditinfo Group Latvijas biroja Creditinfo Latvija vadītājs.
Aptaujā savu viedokli Ministru Kabinetam līdz pirmdienas pusdienas laikam bija pauduši 418 respondenti, tostarp 170 vīrieši un 248 sievietes vecumā no 19 – 63 gadiem, ar vidējo vecumu 34,5 gadi.
Kredītbirojs Creditinfo Latvija ietilpst starptautiskā kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēja Creditinfo Group (CIG) grupā.
Pasaules Banka sadarbībā ar Creditinfo Latvija šobrīd strādā pie pētījuma par debitoru parādu informācijas apriti un problēmām Latvijā pirmā (sagatavošanas) posma.