Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Ekonomikas satricinājumi, ko Latvija ir piedzīvojusi pēdējo gadu, laikā sekmējuši to, ka kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu valstī ir būtiski sarukusi.

Vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas veidoja tikai 27.1%. Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kur viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir finansējuma trūkums, īpaši kreditēšanas jomā. Mēs esam liecinieki kritiski nepietiekamajiem kreditēšanas apjomiem, kas bieži vien kļūst par nepārvaramu šķēršļi lielai sabiedrības daļai piekļūt nepieciešamajiem finanšu resursiem. Šāda situācija rada nopietnus sabiedrības finanšu un sociālās atstumtības riskus, jo stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.

Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.

Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?

Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šā gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022. gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums.

Proti, ja pērn no aprīļa līdz jūnija beigām faktoringā tika izsniegti 142 miljoni eiro, tad šogad šajā pašā laikā - 155 miljoni. Atlikums perioda beigās gan samazinājies līdz 177 miljoniem eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Kamēr pasaulē faktoringa apgrozījums uzrāda strauju izaugsmi, Latvijā tas daudziem uzņēmējiem joprojām ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – tas pastāv, bet tā iespējas līdz galam neizprot un nenovērtē.

Baltijas līderis - Lietuva

Mūsu kaimiņiem Lietuvā apgriezieni krietni vērienīgāki. Par šāgada otro ceturksni datu gan vēl nav, taču gada pirmajos trijos mēnešos kopējais faktoringa portfelis Lietuvā bijis 578 miljonu eiro apmērā, apgrozījums sasniedzis pat gandrīz 1,3 miljardus eiro. Savukārt Igaunijā faktoringa portfelis šogad ik mēnesi krietni pārsniedzis 300 miljonus eiro, kopumā gada pirmajā pusē tas jau tuvojas 2 miljardiem eiro. Savukārt apgrozījums svārstījies no 219 (jūnijā) līdz 294 miljoniem eiro (martā) mēnesī, vēsta Igaunijas Centrālās bankas dati.

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Kā rāda 2024.gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informē Finanšu nozares asociācija.

Visbiežāk jaunu mājokli ar kredīta palīdzību iegādājas 31-35 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Viņi aizņemas vidēji 90 000 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.

Vērtējot mājokļu cenu pieaugumu pērn, vidējās kredīta summas jauno mājokļu segmentā ir augušas par aptuveni 13%, sasniedzot 120 000 eiro. Tomēr 2023.gadā izvēle par 3% biežāk kritusi uz mājokļiem otrreizējā tirgū, kuru cenas mazāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Kopējais 4finance Holding SA Group apgrozījums no darbības desmit valstīs 2022. gadā sasniedza 337 miljonus eiro. Uzņēmuma apgrozījums no komercdarbības Latvijā pērn bija 26 miljoni eiro.

4finance Group peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 48,9 miljoni eiro, no kuras 10% bija peļņa no komercdarbības Latvijā.

Grupa pērn Latvijā nodokļos samaksāja 5,2 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā pirms gada.

AS 4finance finanšu pārskatā tagad ir atspoguļoti visi 4finance mazumtirdzniecības zīmoli, kas tika apvienoti 2022. gadā. Peļņas pieaugums galvenokārt tika panākts, pateicoties šai uzņēmuma reorganizācijai, kas vienkāršoja tā struktūru, kā arī plašākai automatizācijas procesu izmantošanai kompānijas biznesa procesos. Apgrozījuma pieaugums atspoguļoja kreditēšanas apjoma pieaugumu pērn, ko savukārt veicināja valsts ekonomiskie apstākļi. Peļņa pirms nodokļu nomaksas no komercdarbības Latvijā 2022. gadā bija 4,9 miljoni eiro, kas ir nebūtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada rādītājiem. Šis rādītājs ir audzis, pateicoties tajā iekļautajām dividendēm no citām Grupas valstīm, kurās AS 4finance ir akcionārs.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās.

Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2,4% apmērā, bet 2024.gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai.

Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu - tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.

Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā.

Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma - programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu nodokļu mehānismu, piemēram, energoefektīvos īpašumus atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī pilnveidot procedūras, padarot vienkāršāku lēmumu pieņemšanu jautājumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu.

Lai gan faktorings kā produkts ir visai vienkāršs, potenciālo aizņēmēju vidū tas pagaidām nav tik plaši izplatīts un faktoringa apjomos Igaunija un Lietuva krietni apsteidz Latviju.

2020. gada decembrī Latvijā iekšzemes faktorings salīdzinājumā ar 2019. gadu bija sarucis par 4,9%, eksporta faktorings - par 16,7%, bet citi faktoringa veidi samazinājušies visbūtiskāk – par 43,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Faktoringa apgrozījums 2020. gadā bija 869,1 miljoni eiro, kas ir par 4,9% mazāk kā 2019. gadā. Salīdzinājumā Lietuvā (saskaņā ar Lietuvas Banku asociācijas datiem) aizvadītā gada 4. ceturksnī kopējais faktoringa portfelis sastādīja 220,4 miljonus eiro, bet Igaunijā – 322,3 miljonus (Igaunijas Centrālās bankas dati), kamēr Latvijā - 136,9 miljonus eiro.

“Nenoliedzami, būtisku ietekmi ir radījusi pandēmija, kuras ietekmē daļai uzņēmumu ir samazinājies pieprasījums no klientu puses, attiecīgi arī sarukusi viņu nepieciešamība pēc faktoringa pakalpojuma. Taču līdz ar aktīva vakcinācijas procesa uzsākšanu valstī sagaidām, ka arī uzņēmējdarbībā uzlabosies finanšu situācija uzlabosies un pieaugs pieprasījums pēc finansējuma, tajā skaitā, arī pēc faktoringa,” norāda AS “Expobank” valdes loceklis Vasilijs Karpovs.

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Krīzes laikā, pasliktinoties tirgus situācijai, vājinās daudzu uzņēmumu asinsrite jeb likviditāte, un tas rada vajadzību pēc apgrozāmajiem līdzekļiem.

Vienlaikus Latvijā turpinās kreditēšanas tempu kritums, kas nozīmē, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūti piesaistīt finansējumu, ko veicina arī banku striktās kreditēšanas prasības. Viens no būtiskiem riskiem, ar ko krīzē sastopas MVU, ir neparedzami ieņēmumi un nevēlamas parādsaistības. Kādas ir iespējas mazināt šos riskus, lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi?

Svarīgas garantijas un darījumu drošība

Izvērtējot 2020. gadu, kas pavadīts pandēmijas ēnā, Factris analīze liecina, ka lielākie zaudētāji bijuši tie MVU, kas nespēja izpildīt pārdošanas apjomu mazā pieprasījuma un pirktspējas dēļ, neizmantoja jaunus pārdošanas kanālus un uzturēja dīkstāvē darba spēku, telpas un iekārtas. Tāpat lielākam riskam krīzē pakļauti uzņēmumi, kas izmantojuši banku aizdevumus, kuri nenodrošina pret riskiem, kā arī uzņēmumi, kam pietrūka līdzekļu izejvielām un ražošanai nepieciešamajiem produktiem.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes, secināts "Finanšu pieejamības pārskatā 2023", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP.

Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, skaidrots pārskatā.

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā.