Lai gan faktorings kā produkts ir visai vienkāršs, potenciālo aizņēmēju vidū tas pagaidām nav tik plaši izplatīts un faktoringa apjomos Igaunija un Lietuva krietni apsteidz Latviju.
2020. gada decembrī Latvijā iekšzemes faktorings salīdzinājumā ar 2019. gadu bija sarucis par 4,9%, eksporta faktorings - par 16,7%, bet citi faktoringa veidi samazinājušies visbūtiskāk – par 43,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Faktoringa apgrozījums 2020. gadā bija 869,1 miljoni eiro, kas ir par 4,9% mazāk kā 2019. gadā. Salīdzinājumā Lietuvā (saskaņā ar Lietuvas Banku asociācijas datiem) aizvadītā gada 4. ceturksnī kopējais faktoringa portfelis sastādīja 220,4 miljonus eiro, bet Igaunijā – 322,3 miljonus (Igaunijas Centrālās bankas dati), kamēr Latvijā - 136,9 miljonus eiro.
“Nenoliedzami, būtisku ietekmi ir radījusi pandēmija, kuras ietekmē daļai uzņēmumu ir samazinājies pieprasījums no klientu puses, attiecīgi arī sarukusi viņu nepieciešamība pēc faktoringa pakalpojuma. Taču līdz ar aktīva vakcinācijas procesa uzsākšanu valstī sagaidām, ka arī uzņēmējdarbībā uzlabosies finanšu situācija uzlabosies un pieaugs pieprasījums pēc finansējuma, tajā skaitā, arī pēc faktoringa,” norāda AS “Expobank” valdes loceklis Vasilijs Karpovs.
Saskaņā ar statistikas datiem, aizvadītā gada beigās Latvijas faktoringa portfelis veidoja 136,9 miljonus eiro, kas bija par 15,3% mazāk kā 2019. gada beigās. “Pieaugot faktoringa popularitātei Latvijā, ilgtermiņā tiks pozitīvi ietekmēta uzņēmējdarbības vide, samazinoties parādu ķēdēm u.tml. Mūsu kaimiņvalstu piemērs pierāda, ka šāds pakalpojums ir vērtīgs un pieprasīts, turklāt Latvijas uzņēmumu profils (vairumtirgotāju un ražotāju īpatsvars) apliecina faktoringa potenciālu,” piebilst V. Karpovs.