AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Turpinot jau ilggadējo sadarbību, DNB banka piešķīrusi finansējumu Rīgas galvenajam siltumenerģijas piegādātājam – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji. 15 miljonus eiro lielais finansējums tiks izmantots uzņēmuma sezonālo nepieciešamību nodrošināšanai.

«Jau vairāk nekā 10 gadu veiksmīgi sadarbojamies ar AS Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam apgrozāmos līdzekļus, kā arī finansējot investīciju projektus. Tādēļ esam īpaši gandarīti, ka arī šogad uzņēmums iepirkuma procedūras rezultātā izvēlējies DNB banku kā savu partneri. AS Rīgas siltums plāno kredītu izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas siltumapgādes aktuālajā sezonā nodrošinās uzņēmuma veiksmīgu darbību,» vēsta Lauris Macijevskis, DNB bankas viceprezidents.

AS Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze: «Mums ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar DNB banku. Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Par piegādāto enerģiju AS Rīgas siltums tekoši jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, savukārt siltumenerģijas lietotājiem par patērēto siltumu jānorēķinās līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, tādējādi piešķirtie līdzekļi ir svarīgi finanšu plūsmas stabilizēšanai. Šādu praksi uzņēmums īsteno nu jau vairākus gadus.»

DNB banka noslēgusi kredītlīgumu ar galveno siltumenerģijas piegādātāju Rīgā – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji.

Kredītlīguma summa ir 4,98 miljoni eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti AS Rīgas siltums 2012./2013. finanšu gada investīciju projektu finansēšanai un refinansēšanai – lielākā daļa investīciju tiks novirzīta siltumenerģijas zudumu samazināšanai pārvadē.

Kredīta atmaksas termiņš ir pieci gadi.

Siltumenerģijas zudumu samazināšana ir viena no galvenajām uzņēmuma prioritātēm, skaidro AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Šogad plānots nomainīt un izbūvēt siltumtīklus gandrīz 12 kilometru garumā, no tiem 10 kilometrus – pielietojot bezkanāla tehnoloģiju.

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

AS "Rīgas Siltums", sagaidot jauno apkures sezonu, kas parasti sākas oktobrī, ceturto reizi šogad samazinās siltumenerģijas tarifu, informē uzņēmumā.

Jaunais tarifs būs 39,77 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 2% mazāks nekā iepriekš apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 40,46 EUR/MWh bez PVN.

Apzinoties Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko ietekmi, kas skar arī AS "Rīgas Siltums" klientu maksātspēju, un ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidoto pieeju, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, AS "Rīgas Siltums" siltumenerģijas tarifu sešu mēnešu laikā samazina ceturto reizi. Kopējais siltumenerģijas tarifa samazinājums gada laikā ir vairāk nekā 12 EUR par megavatstundu jeb 23%. Plānotais siltumenerģijas tarifs būs arī mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā.

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Izmaiņas reģistrētas AS Rīgas Siltums padomē, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieka amata atcelts Valdis Vītoliņš, kurš vietu AS Rīgas Siltums padomē ieņēma kopš pagājušā gada janvāra. Līdz ar izmaiņu reģistrāciju AS Rīgas Siltums padome turpina darbu četru amatpersonu sastāvā: padomes priekšsēdētājs ir Vjačeslavs Stepaņenko un padomes locekļi Jānis Ločmelis, Juris Radzēvičas un Jurija Spiridonova.

Savulaik Valdis Vītoliņš bijis gan SIA Metops un SIA Eletto kapitāldaļu turētājs, kā arī ieņēmis amatus vairākos uzņēmumos, tostarp bijis gan SIA Jūrmalas ūdens, gan arī nu jau likvidētās SIA Halcrow Baltica valdes loceklis. Lursoft datu bāzēs atrodamā informācija rāda, ka patlaban, pēc aiziešanas no AS Rīgas Siltums padomes, V. Vītoliņš neieņem amatus citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos, kā arī nav neviena uzņēmuma kapitāldaļu turētājs.

Lai novērstu seguma iegruvumu veidošanos, AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Satiksmes departaments un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere ir vienojušies nākamajā būvsezonā sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Rīgas siltums", "Rīgas ūdens", Satiksmes departaments un Zalpētere ir vienojušies par rīcības plānu. Ielas tehniskā stāvokļa apzināšanai un iegruvumu risku konstatēšanai, Ģertrūdes ielas visā garumā tiek veikta ģeofizikālā apsekošana ar radiolokācijas metodi. Patlaban "Rīgas siltums" ir veicis daļēju ielas pārbaudi, konstatējot vairākas pazemes mitrās zonas blakus siltumtīklu kanālam.

Ar radiolokācijas metodi tiek veikta ielas pārbaude, noskaidrojot, kur un kādas inženierkomunikācijas ir bojātas un kur potenciāli var veidoties izskalojumi un seguma deformācija. Konstatējot šādas zonas, nekavējoties tās tiek norobežotas un veiktas detalizētākas pārbaudes. Tostarp Satiksmes departaments veic ielas vizuālo inspekciju ne retāk kā trīs reizes nedēļā.

Sākot ar 3.novembri, tiks veikta AS RĪGAS SILTUMS siltumtīklos esošā siltumnesēja (tehniskā ūdens) iekrāsošana ar fluorescējošu krāsvielu, siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu blīvumu kontrolei.

Krāsvielas pievienošana siltumnesējam notiek ik gadu. Tā nepieciešama, lai operatīvi varētu atklāt ūdens noplūdes siltumtīklos, kā arī atrast ēkās esošos bojātos karstā ūdens sildītājus.

Siltumtīklu ūdens noplūdes vietu meklēšana, ievadot siltumnesējā fluorescējošu krāsvielu, neietekmēs siltumenerģijas padevi Rīgā.

Pievienotā krāsviela siltumnesējā nav kaitīga veselībai, turklāt siltumnesējs (tehniskais ūdens) cirkulē tikai siltumtīklos, uzsver RĪGAS SILTUMS.

AS RĪGAS SILTUMS ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi.

AS Rīgas siltums reģistrētas izmaiņas padomes dalībnieku vidū, liecina Lursoft dati.

No AS Rīgas siltums padomes aizgājis Jurijs Spironovs, bet viņa vietā nākusi Rota Šņuka un Ilze Oša. Padomē kopā ar viņām darbojas Jānis Ločmelis, Juris Radzevičs, Vjačeslavs Stepaņenko.

Lursoft pieejamā informācija norāda, ka aizvadītajā gadā AS Rīgas siltums palielināja gan savu neto apgrozījumu, gan peļņu. Apgrozījums 2013. gadā bija 217,3 miljoni eiro un tā pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, ir 14,7%. Savukārt uzņēmuma peļņa 2013. gadā bija mērojama ar 7,3 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas.

Valdības ziņojumā ir redzams, ka AS Rīgas siltums valde iesaka iegūto peļņu novirzīt tā tālākai attīstībai, attīstot Rīgas centralizēto siltumapgādes sistēmu.

AS «Rīgas Siltums» gūtā peļņa no siltumenerģijas pārdošanas, elektroenerģijas pārdošanas un citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā ir 1,82 miljoni eiro.

Papildu ir gūta peļņa 5,94 miljoni eiro, kas ir izveidojusies saistībā ar to, ka ar 2018.gadu Latvijā ir ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, kuras rezultātā AS «Rīgas Siltums» vairāk nekā 10 gadu periodā uzkrātā atliktā nodokļa apmērs tika atzīts 2016. un 2017. gadā finanšu gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumi.

AS «Rīgas Siltums» akcionāru 17. aprīlī notikušajā kārtējā sapulcē nolemts 3,7 miljonus eiro jeb 48% peļņas novirzīt projektiem, kas samazinās siltuma zudumus siltumapgādē un ļaus efektīvāk ražot siltumenerģiju, attīstot Rīgas centralizēto siltumapgādes sistēmu. Savukārt 4 miljonus eiro jeb 52% nolemts izmaksāt dividendēs.

Rīgas rajona tiesa šodien kādreizējo Babītes novada pašvaldības uzņēmuma "Babītes siltums" kapitāla daļu turētāja pārstāvi, tagadēji Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci (LRA) atzina par vainīgu par 37 561 eiro nelikumīgu izmaksāšanu atvaļinājuma kompensācijā un piemēroja viņam 18 900 eiro naudas sodu, noskaidroja tiesā.

Tāpat ar tiesas spriedumu viņam atņemtas tiesības divus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Tiesa pilnībā arī apmierināja cietušās SIA "Babītes siltums" materiālā kaitējuma kompensācijas pieprasījumu 37 561 eiro apmērā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt otrās instances tiesā.

Patlaban Ence ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs.

KNAB rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Enci par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB toreiz informēja, ka saskaņā ar savāktajiem pierādījumiem amatpersona, atsaucot no amata pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, bez tiesiska pamata nolēma izmaksāt neizmantoto atvaļinājumu kompensāciju, proti, ignorēja kapitālsabiedrību valdes locekļu darbību reglamentējošo normatīvo regulējumu, kas neparedz valdes locekļu tiesības uz atvaļinājumu un neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu.

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

No nākamā gada 1.marta AS "Rīgas siltums" piegādātās siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt par 6,7%, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

No šī gada 1.novembra "Rīgas siltums" klientiem par siltumenerģiju jāmaksā 66,76 eiro par megavatstundu (MWh), bet no nākamā gada 1.marta šī maksa būs 71,22 eiro.

Kā skaidro "Rīgas siltums", tarifa izmaiņas ir saistītas ar straujo energoresursu cenu kāpumu un to, ka ir beidzies valsts noteiktais atbalsta maksājums siltumcentrālei "Imanta".

Šajā apkures sezonā "Rīgas siltuma" tarifs audzis jau divreiz. No 1.septembra tas, salīdzinot ar iepriekšējo maksu, pieauga par 26,6%, bet no 1.novembra - vēl par 16,5%. Tādējādi kopumā tarifs šoruden palielinājās par 47,5% jeb par 21,49 eiro.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. No uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas 77% tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir apmēram 825 kilometri, no kuriem 85% ir uzņēmuma īpašumā.

AS "Rīgas siltums" pieļauj iespēju sadarboties ar atkritumu poligona apsaimniekotāju SIA "Getliņi eko", lai attīstītu projektu siltumenerģijas ražošanai no dedzinātiem atkritumiem, intervijā atzina "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņš sacīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā ir mērķis samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, un viens no risinājumiem ir dedzināšana.

"Eiropas fondi to vairs neatbalsta, jo Eiropa to dara jau ilgāku laiku, un tas strādā, bet Latvijā tā ir salīdzinoša jauna lieta," atzīmēja Talcis.

Šāds projekts esot uzsākts Ventspilī, bet Rīgā vēl nav, lai gan potenciāls tam ir, jo atkritumus Rīgā saražo pietiekami daudz. Viens no potenciālajiem segmentiem šai metodei ir siltumapgāde.

Talcis norādīja, ka "Rīgas siltums" ir speciālists siltuma ražošanā, "Getliņi eko" - atkritumu biznesā, tādēļ būtu iespējams apvienot spēkus. Šobrīd gan konkrēta plāna nav ne "Rīgas siltuma" biznesa plānā, ne stratēģiskajos virzienos.

SIA «Rīgas siltums» plānotā 230 darbinieku atlaišana saistībā ar daļējas sadarbības pārtraukšanu ar SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) varētu notikt martā vai aprīlī, pastāstīja «Rīgas siltuma» sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnete Bušta.

Uzņēmums ar RNP vienojies, ka darbinieku atbrīvošana no darba notiks apkures sezonas beigās, lai tas «būtu mazāk sāpīgi visām iesaistītajām pusēm.» «Mēs nevēlamies, lai apkures sezonas vidū ciestu iedzīvotāji un arī jaunajam RNP sadarbības uzņēmumam vieglāk būs pārņemt pienākumu izpildi pakāpeniski, nevis brīdī, kad siltumtīklu apsaimniekošana ir visaktuālākā,» skaidroja Bušta.

Viņa apstiprināja, ka «Rīgas siltums» joprojām apņēmies palīdzēt saviem darbiniekiem atrast jaunas darba vietas. Vairāki uzņēmumi jau esot izrādījuši interesi par «Rīgas siltuma» atslēdzniekiem un santehniķiem. Bušta gan norādīja, ka pagaidām konkrētas darbības saistībā ar darbinieku pārvirzīšanu nav notikušas un šis jautājums tiks tālāk risināts pavasarī.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

AS «Rīgas siltums», palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldas - izmantošanu savā kurināmā bilancē, par 4,28 miljoniem eiro modernizēs siltumcentrāli «Daugavgrīva», aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Rence.

«Rīgas siltums» noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par biokurināmā ūdenssildāmo katlu ar jaudu 2x4 MW uzstādīšana siltumcentrālē «Daugavgrīva». Siltumcentrāle būs pilnībā automatizēta un darbosies bez pastāvīga personāla.

«Mums ir svarīgi ražošanā ieviest inovatīvas, energoefektīvas un modernas iekārtas ar visaugstākajām vides prasībām. Īstenojot šo projektu, sasniegsim mūsu mērķi - rekonstruēta, efektīva, videi draudzīga siltumcentrāle, kurā kā kurināmo izmantosim vietējos energoresursus. Atjaunojamo energoresursu apjoma palielināšana uzņēmuma kurināmā bilancē reizē stabilizē arī siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem,» norādīja «Rīgas siltums» valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Biokurināmā katlumājas būvniecība Rīgā, Rencēnu ielā, izmaksās nepilnus 29,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā "Rīgas siltums".

Uzņēmuma paša finansējums būs 7,5 miljoni eiro, bet aizņēmums bankā - 22 miljoni eiro.

Savukārt četrus miljonus eiro plānots apgūt, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.

Kā ziņots, vakar biokurināmā katlumājas pamatos Rencēnu ielā tika iemūrēta laika kapsula.

Ar šo katlumāju tiks būtiski palielināts atjaunojamo energoresursu īpatsvars siltumenerģijas ražošanā Rīgas pilsētā, līdz ar to samazināsies ražošana no fosilajiem energoresursiem, norāda AS "Rīgas siltums" valdes loceklis Raivis Elliņš.

"Rīgas siltums" ir 100% katlumājas projekta īstenotājas "Rīgas BioEnerģijas" īpašnieks.

Elliņš skaidroja, ka atjaunojamos resursus iegūst Latvijā, tādēļ siltumavotu attīstībai ir pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku.

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Jaunās tehnoloģijas biokurināmā koģenerācijas energoblokā Ziepniekkalnā ļauj maksimāli lietderīgi izmantot atjaunojamo energoresursu šķeldu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju – uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā. Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa,» uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.